Lieta T‑344/15 R
Francijas Republika
pret
Eiropas Komisiju
Pagaidu noregulējums – Piekļuve iestāžu dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Dokumenti, ko Francijas iestādes nosūtīja Komisijai Direktīvā 98/34/EK paredzētās procedūras ietvaros – Francijas iebildumi pret dokumentu izsniegšanu – Lēmums piešķirt trešajām personām piekļuvi dokumentiem – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Steidzamība – Fumus boni juris – Interešu izsvēršana
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2015. gada 1. septembra rīkojums
1. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Pagaidu noregulējuma tiesneša rīcības brīvība
(LESD 256. panta 1. punkts, 278. un 279. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 156. panta 3. punkts)
2. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Prasība par Komisijas lēmumu piešķirt trešajai personai piekļuvi tādas dalībvalsts izdotiem dokumentiem, kas ir iebildusi pret šādu izsniegšanu – Pamatu, kas norādīti pamatprasības pamatojumam, pamatotības “prima facie” izvērtēšana – Pārbaude tiesā – Apjoms
(LESD 256. panta 1. punkts un 278. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 156. panta 3. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. un 5. punkts)
3. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Pamatu, kas norādīti pamatprasības pamatojumam, “prima facie” izvērtēšana – Dalībvalsts prasība par Komisijas lēmumu piešķirt trešajai personai piekļuvi dokumentiem, neraugoties uz šīs valsts iebildumiem – Šo iebildumu vērtējums – Būtiskas juridiskas pretrunas, kas ir radušās pēc šauras Tiesas interpretācijas, kura ir veikta pēc plašas Vispārējās tiesas interpretācijas – “Fumus boni juris” esamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. punkts)
4. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Jēdziens – Pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis – Nākotnē pieņemama nolēmuma pēc būtības pilnīga iedarbība
(LESD 256. panta 1. punkts un 278. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 156. panta 3. punkts)
5. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Kaitējuma neatgriezenisks raksturs – Jēdziens – Kaitējums, kas dalībvalstij rodas no konfidenciālas informācijas izpaušanas un ko nav iespējams atlīdzināt ar finansiālu kompensāciju – Ietveršana
(LESD 256. panta 1. punkts, 278. un 279. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 156. panta 3. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 15. un 16. punktu)
2. Pagaidu noregulējuma jomā, runājot par prasību apturēt Komisijas lēmuma piešķirt trešajai personai piekļuvi dalībvalsts izdotiem dokumentiem izpildi, ar Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 5. punktu dalībvalstīm ir piešķirts privileģēts statuss salīdzinājumā ar citiem dokumentu turētājiem, paredzot, ka ikvienai dalībvalstij atšķirībā no tiem ir iespēja lūgt iestādei bez tās iepriekšējas piekrišanas neizsniegt šajā valstī izdotu dokumentu. Runājot par pārbaudes, kurā iestāde izvērtē dalībvalsts izvirzītos neizsniegšanas pamatus, apjomu un intensitāti, attiecīgajai iestādei ir jāpārbauda, vai dalībvalsts iebildumi ir pamatoti ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. punktā paredzētajiem materiāltiesiskajiem izņēmumiem un vai tā ir pienācīgi pamatojusi savu nostāju šajā ziņā.
Tā kā pagaidu noregulējuma tiesnesim prima facie ir jāpārbauda Komisijas lēmums piešķirt trešajām personām piekļuvi tās dalībvalsts izdotiem dokumentiem, kas ir iebildusi pret šādu izsniegšanu, kurā arī Komisija prima facie veica šīs dalībvalsts norādīto iemeslu pamatotības pārbaudi, šāda jautājuma pārbaude ir divkārši ierobežota. No tā izriet, ka fumus boni juris var izslēgt tikai tad, ja dalībvalsts minēto izņēmumu nepiemērojamība ir tik skaidra un acīmredzama, ka atsaukšanās uz tiem ir līdzvērtīga tiesvedības ļaunprātīgai izmantošanai no tās puses.
(sal. ar 26., 29. un 38. punktu)
3. Pagaidu noregulējuma jomā, runājot par fumus boni juris, šis nosacījums ir izpildīts, ja vismaz viens no lietas dalībnieka, kas lūdz noteikt pagaidu pasākumus, pamatprasības pamatojumam izvirzītajiem pamatiem prima facie nešķiet nepamatots, ciktāl pagaidu noregulējuma tiesvedības stadijā tas atklāj, ka pastāv būtiskas juridiskas pretrunas, kuru risinājums sākotnēji nav skaidrs.
Ja ir iesniegta prasība apturēt Komisijas lēmuma izpildi piešķirt trešajai personai piekļuvi tās dalībvalsts izdotiem dokumentiem, kas ir iebildusi pret šādu izsniegšanu, atsaucoties uz Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1.–3. punktā paredzētajiem izņēmumiem, pagaidu noregulējuma tiesnesis, sastapies, pirmkārt, ar Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru iestādei, kurai ir iesniegts pieteikums, nav jāveic attiecīgās dalībvalsts lēmuma, ar ko tiek izteikti iebildumi, izsmeļošs vērtējums, veicot pārbaudi, kas pārsniedz vērtējumu attiecībā uz to, vai vienkārši pastāv pamatojums, kurā ir atsauce uz minētajiem izņēmumiem, un, otrkārt, ar Vispārējās tiesas judikatūru, kas acīmredzami ir plašāka un saskaņā ar kuru, veicot novērtējumu, iestādei ir jānosaka, vai iemesli, kurus dalībvalsts ir minējusi, lai pamatotu iebildumu pret prasīto dokumentu izsniegšanu, sākotnēji var pamatot šādu atteikumu, lai pārliecinātos, ka šie iemesli nebija nepamatoti, var tikai konstatēt, ka lietas dalībnieku debates par tās pārbaudes apmēru un intensitāti, ko iestāde ir veikusi attiecībā uz dalībvalsts paustajiem neizsniegšanas iemesliem, liecina par būtisku juridisku pretrunu, kuras risinājums sākotnēji nav acīmredzams, bet tā ir padziļināti jāpārbauda, izskatot lietu pēc būtības.
(sal. ar 21., 30., 31. un 36. punktu)
4. Pastāvošo interešu izsvēršana nozīmē, ka pagaidu noregulējuma tiesnesis nosaka, vai lietas dalībnieka, kurš prasa noteikt pagaidu pasākumus un panākt to piemērošanu, intereses ir vai nav pārākas par interesēm tūlītēji piemērot strīdīgo aktu, it īpaši pārbaudot, vai iespējamā šī akta atcelšana, ko veiks tiesa, izskatot lietu pēc būtības, ļaus mainīt situāciju, kuru varētu radīt tūlītēja šī akta izpilde, un otrādi, vai minētā akta izpildes apturēšana varētu likt šķēršļus tā pilnīgai iedarbībai, ja prasība pamatlietā tiktu noraidīta.
Attiecībā uz nosacījumu, ka juridiskajai situācijai, kāda tiek radīta ar rīkojumu par pagaidu noregulējumu, ir jābūt grozāmai, ir jānorāda, ka pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir tikai garantēt, lai nākotnē pieņemamam nolēmumam pēc būtības būtu pilnīga iedarbība. Līdz ar to šai tiesvedībai ir tikai papildu raksturs, salīdzinot ar pamattiesvedību, kas ir tās pamatā, tādējādi pagaidu noregulējuma tiesneša lēmumam ir jābūt ar pagaidu raksturu tajā ziņā, ka tas nevar ietekmēt nākotnē pieņemamu nolēmumu pēc būtības, ne arī to padarīt iluzoru, atņemot tam lietderīgo iedarbību.
(sal. ar 46. un 47. punktu)
5. Runājot par dalībvalsts pieteikumu par pagaidu noregulējumu, dalībvalstis ir atbildīgas par interesēm, kas valsts līmenī tiek uzskatītas par vispārējām. Tādējādi tās var nodrošināt to aizstāvību pagaidu noregulējuma tiesvedībā un lūgt pagaidu pasākumu noteikšanu, it īpaši apgalvojot, ka apstrīdētais pasākums var būtiski apdraudēt valsts funkciju pildīšanu.
Kaitējums, kas dalībvalstij rodas no tā, ka Komisija izpauž informāciju, kuras konfidencialitāte ir jāprezumē, un kas nav finansiāls, nevar tikt atlīdzināts ar finansiālu kompensāciju, pret Komisiju ceļot prasību par zaudējumu atlīdzību.
(sal. ar 52., 57. un 61. punktu)