Lieta T‑564/12

Ministry of Energy of Iran

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai – Līdzekļu iesaldēšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Kļūda vērtējumā – Pamattiesību pārkāpums – Samērīgums

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 8. septembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesības celt prasību –Prasība, ko cēlusi organizācija bez juridiskās personas statusa, kurai piemēro ierobežojošus pasākumus – Pieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa; Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2012/635/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 945/2012)

2.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Minimālās prasības

(LESD 296. pants; Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2012/635/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 945/2012)

3.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Tiesības piekļūt dokumentiem – Tiesības, kas pakārtotas šādam lūgumam Padomei

(Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2012/635/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 945/2012)

4.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Pienākums paziņot apsūdzošus elementus vienlaicīgi ar nelabvēlīgā akta pieņemšanu vai uzreiz pēc tās – Ieinteresēto personu nostājas formulēšana pēc ierobežojošo pasākumu pieņemšanas – Regulējums, ar kuru Padomei ir noteikts pienākums pārskatīt savu lēmumu pēc nostājas formulēšanas – Saprātīga termiņa ievērošana – Pārkāpums – Sekas

(Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 24. panta 2.–4. punkts un Padomes Lēmums 2012/635/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 267/2012 46. panta 3. un 4. punkts un Padomes Regula Nr. 945/2012)

5.      Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Pasākumi cīņai pret kodolieroču izplatīšanu – Pārbaudes apjoms

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2012/635/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 945/2012)

6.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Finansiāls atbalsts Irānas valdībai – Jēdziens – Elektroenerģijas eksporta darbības – Ietveršana – Zaudējumus nesošu pakalpojumu sabiedrības interesēs sniegšana – Ietekmes neesamība

(Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2012/635/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 945/2012)

7.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Tiesību uz īpašumu ierobežojums – Samērīguma principa pārkāpums –Neesamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pants; Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2012/635/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 945/2012)

1.      Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu prasību atcelt tiesību aktu var celt jebkura fiziska vai juridiska persona.

Saistībā ar prasību par daļēju noteiktu ierobežojošo pasākumu, kas noteikti pret Irānu, atcelšanu, ja Padome uzskata, ka Irānas valdības ministrija nav no minētās valdības nošķirta juridiskā persona, kas turpina pietiekamā mērā pastāvēt, lai pret to noteiktu ierobežojošus pasākumus, atbilstoši un taisnīgi rīkojoties būtu jāatzīst, ka šī organizācija pastāv pietiekamā mērā, lai apstrīdētu šo pasākumu. Jebkura cita secinājuma sekas būtu tādas, ka organizāciju varētu iekļaut vienību, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, sarakstā, nedodot tai tiesības celt prasību pret šo iekļaušanu.

Turklāt tieši minot ne tikai personas, bet arī vienības un struktūras, tiesiskajā regulējumā attiecībā uz šādu ierobežojošo pasākumu noteikšanu ir tieši paredzēts, ka ierobežojošie pasākumi varētu tikt noteikti pret vienībām, kurām nav atsevišķas juridiskās personas statusa.

(sal. ar 21.–24. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 32.–37. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 59. punktu)

4.      Gadījumā, ja tiesiskajā regulējumā Padomei ir noteikts pienākums pārskatīt personas vai vienības iekļaušanu to personu un vienību sarakstā, kam piemēro ierobežojošus pasākumus, kas noteikti pret Irānu, tiklīdz tā ir iesniegusi apsvērumus pēc tam, kad Padome tai ir paziņojusi savu lēmumu par iekļaušanu sarakstā, šādai pārskatīšanai, neesot precīzi noteiktam termiņam, ir jānotiek saprātīgā laikposmā.

Tomēr, pārbaudes laikā par pagājušā laikposma saprātīgo ilgumu, ir jāņem vērā apstāklis, ka attiecīgie apsvērumi šādai personai vai vienībai ir pirmā iespēja izteikt savu viedokli attiecībā uz tās nosaukuma iekļaušanas to personu un vienību sarakstos, kam piemēro ierobežojošus pasākumus, pamatotību, kas nozīmē, ka tai ir īpašas intereses, lai Padome veiktu pārskatīšanu un viņu informētu par tās rezultātu. Padomei nav iepriekš jāpaziņo attiecīgajai personai vai vienībai iemesli, uz kuriem šī iestāde plāno balstīt šīs personas vārda vai organizācijas nosaukuma sākotnējo iekļaušanu personu un vienību, kam iesaldē līdzekļus, sarakstā ņemot vērā, ka, lai netiktu apdraudēta šāda pasākuma efektivitāte, pēc savas būtības ir jābūt tādam, lai radītu pārsteiguma efektu un tādam, ko var piemērot nekavējoties. Šādā gadījumā principā pietiek, ka iestāde paziņo iemeslus attiecīgajai personai vai organizācijai un nodrošina tiesības tikt uzklausītai lēmuma pieņemšanas laikā vai uzreiz pēc tā pieņemšanas.

Ja Padomes atbildi nosūta vairāk nekā 15 mēnešus pēc tam, kad attiecīgā persona vai vienība pirmoreiz ir iesniegusi savus apsvērumus, ir jāsecina, ka Padome ir atbildējusi uz apsvērumiem acīmredzami nesaprātīgā laikposmā.

Tomēr, ciktāl Padomes atbilde atbilst attiecīgā pienākuma mērķim, proti, nodrošināt, ka pret personu vai vienību noteiktie ierobežojošie pasākumi ir pamatoti to noteikšanas brīdī, tiesību uz aizstāvību pārkāpums šajā lietā neattaisno aktu, ar kuriem nosaka ierobežojošos pasākumus, atcelšanu, jo minētais pārkāpums attiecīgās personas vai vienības situāciju vairs nelabvēlīgi neietekmē.

(sal. ar 64. un 70.–76. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 81.–85. punktu)

6.      Attiecībā uz tādiem ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu kā līdzekļu iesaldēšanu vienībām, kas sniedz atbalstu Irānas valdībai, atbalsta sniegšanas kritērijs minētajai valdībai attiecas uz konkrētās personas vai vienības pašas veiktajām darbībām, kuras, pat ja tām pašām par sevi nav nekādas tiešas vai netiešas saiknes ar kodolieroču izplatīšanu, tomēr var to veicināt, sniedzot Irānas valdībai saimnieciskos resursus vai materiālas, finansiālas vai loģistikas iespējas, kas ļauj tai veikt izplatīšanas darbības. Tādējādi minētais kritērijs attiecas uz tiem atbalsta veidiem, kuri to kvantitatīvās vai kvalitatīvās nozīmes dēļ veicina Irānas kodolieroču darbību veikšanu. Tā mērķis ir liegt Irānas valdībai piekļuvi tās ienākumu avotiem, lai to piespiestu pārtraukt tās kodolieroču izplatīšanas programmas attīstību pietiekamu finanšu resursu trūkuma dēļ.

Irānas valdības ministrijas elektroenerģijas eksporta darbības, kas izpaužas tostarp naudas summu iekasēšana, kuras maksā eksportētās elektroenerģijas pircēji, sniedz ienākumu avotu Irānas valdībai un tātad ir atbalsts tai finanšu atbalsta veidā.

Fakts, ka ministrija sniedz zaudējumus nesošus pakalpojumus sabiedrības interesēs, nenozīmē, ka tās elektroenerģijas eksporta darbības nevarētu kvalificēt kā finanšu atbalstu Irānas valdībai vai ka tādējādi tās nevarētu attaisnot pret to noteiktos ierobežojošos pasākumus.

Minētās ministrijas ar elektroenerģijas eksportu saistītās darbības atšķiras no pārējām tās pilnvarām, jo tās nav pakalpojumi sabiedrības interesēs, kurus sniedz Irānas iedzīvotājiem. Līdz ar to nepastāv pati no sevis izrietoša saikne starp visām ministrijas darbībām un pilnvarām, kas prasītu tās uzlūkot kopā. Tas tā vēl jo vairāk ir tādēļ, ka finanšu resursi, kurus gūst no elektroenerģijas eksporta darbībām, netiek izmantoti kādai īpašai budžeta pozīcijai.

Tāpat fakts, ka ierobežot vienības, kas sniedz finanšu atbalstu Irānas valdībai, kvalifikāciju tikai attiecībā uz vienībām, kuru darbības kopumā nes peļņu, ļautu apiet attiecīgo ierobežojošo pasākumu mērķi un ietekmētu to efektivitāti. Lai izvairītos no minēto pasākumu piemērošanas, pietiktu katrai to skartajai vienībai papildus ienākumus radošām pilnvarām un darbībām piešķirt pilnvaras un darbības, kas nes tādu pašu apmēru zaudējumus.

Turklāt ministrijas līdzekļu iesaldēšana, kuru pamato ar tās eksporta darbībām, atbilst mērķim, kas izpaužas tā, ka Irānas valdībai tiek liegta piekļuve ienākumu avotiem neatkarīgi no citu ministrijas darbību zaudējumus nesošā rakstura. Minētās iesaldēšanas dēļ Irānas valdība, ar kuru ministrija ir nesaraujami saistīta, nevar izmantot daļu no saviem finanšu resursiem, kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu visas savas darbības, tostarp tās, kuras nav saistītas ar ministrijas pilnvarām un ir saistītas ar kodolieroču izplatīšanu.

Līdz ar to galvenais jautājums, lai novērtētu, vai ministrija sniedz finanšu atbalstu Irānas valdībai, nav tas, cik tā ir peļņu nesoša kopumā, bet tas, vai tās elektroenerģijas eksporta darbības ir peļņu nesošas.

(sal. ar 88.–91. un 93.–97. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 113., 114. un 116.–118. punktu)