Prasība, kas celta 2013. gada 15. aprīlī – Eni/Komisija

(lieta T-211/13)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eni SpA (Roma, Itālija) (pārstāvji – G. M. Roberti un I. Perego, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt prasību par pieņemamu;

atcelt apstrīdētos tiesību aktus;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Komisijas 2013. gada 26. februāra Lēmumu [C(2013) 1200, galīgā redakcija] atsākt represīvās procedūras, kā arī pret 2013. gada 26. februāra [C(2013) 1199] par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu, kuri pieņemti lietā AT.40032-BR/ESBR.

Prasības pamatošanai prasītāja norāda uz kompetences neesamību, kuras dēļ Komisija nevarot atsākt represīvo procedūras ar mērķi grozīt lēmumu, kas 2006. gadā pieņemts lietā BR-ESBR, un vienlaikus pieņemt jaunu lēmumu par sankcijām, ar ko atkal ir noteikts palielinājums par recidīvu.

ENI norāda, ka Vispārējā tiesa 2011. gada 13. jūlija spriedumā lietā T-39/07 ir ne tikai nolēmusi daļēji atcelt 2006. gada Lēmumu BR-ESBR, norādīdama, ka Komisija ir nepareizi novērtējusi atbildību pastiprinošo apstākli – recidīvu, bet faktiski arī ir īstenojusi savu kompetenci pēc būtības saskaņā ar LESD 261. pantu un Regulas 1/2003 31. pantu, – no jauna noteikdama naudas soda apmēru un Komisijas vērtējumu aizstādama ar savu vērtējumu. Ar apstrīdētajiem tiesību aktiem esot ne tikai pārkāptas minētās tiesību normas, bet šie tiesību akti arī esot pretrunā LESD 266. pantam, kompetences piešķiršanas principam un institucionālā līdzsvara principam, kas paredzēti LESD 13. pantā, kā arī lietas taisnīgas izskatīšanas pamatprincipiem, kas paredzēti LESD 6. pantā un ES Pamattiesību hartas 47. pantā, un pamatprincipam ne bis in idem, kas ir paredzēts LESD 7. pantā.Tāpat ENI apstrīd, ka, pretēji tam, ko apliecinājusi Komisija, Vispārējā tiesa neesot konstatējusi vienīgi procesuālu pārkāpumu attiecībā uz veidu, kādā Komisija 2006. gada BR-ESBR lēmumā piemērojusi recidīva jēdzienu; tāpēc Komisijas ierosme esot pamatota ar pilnīgi kļūdainu tiesisko un faktisko pieņēmumu, un arī šajā ziņā tā esot pretrunā LESD 7. pantam.