Lieta T‑300/02

Azienda Mediterranea Gas e Acqua SpA (AMGA)

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Valsts atbalsts – Tāda atbalsta shēma, ko Itālijas iestādes piešķīrušas noteiktiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem atbrīvojumu no nodokļiem un aizdevumu ar izdevīgāku procentu likmi formā – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu – Prasība atcelt tiesību aktu – Individuālas skaršanas neesamība – Nepieņemamība

Sprieduma kopsavilkums

Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas tās skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru tiek aizliegta atbalsta shēma nozarei – Prasība, ko cēlis uzņēmums, kas nav saņēmis individuālu atbalstu saskaņā ar šo shēmu

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

Fiziska vai juridiska persona, kas nav lēmuma adresāte, apgalvot, ka to individuāli skar šis lēmums, var vien tad, ja lēmums to skar dažu tās specifisko īpašību dēļ vai tādas faktiskas situācijas dēļ, kura to raksturo attiecībā pret jebkuru citu personu un tādēļ individuāli izceļ līdzīgi kā šāda lēmuma adresātu.

Uzņēmums principā nevar celt prasību atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru aizliegta atbalsta shēma konkrētā nozarē, ja šis lēmums to skar tikai tāpēc, ka tas pieder pie attiecīgās nozares un ir potenciāls minētā atbalsta saņēmējs. Attiecībā uz šādu uzņēmumu šāds lēmums ir vispārēji piemērojams pasākums, kas ir piemērojams objektīvi noteiktās situācijās un kam ir juridiskas sekas attiecībā uz vispārīgā un abstraktā veidā noteiktu personu kategoriju.

Tomēr uzņēmumu, kuru attiecīgais lēmums skāris ne tikai kā attiecīgās nozares uzņēmumu un kas būtu potenciālais atbalsta shēmas saņēmējs, bet arī kā faktisku tāda individuālā atbalsta saņēmēju, kurš piešķirts atbilstoši šai atbalsta shēmai un kuru Komisija uzdevusi atgūt, šis lēmums ir skāris individuāli un tā prasība pret šo lēmumu ir pieņemama.

Saistībā ar prasību atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru aizliegta nozares atbalsta shēma, kura ietvēra trīs gadu atbrīvojumu no sabiedrību ienākuma nodokļa, uzņēmumu, kuram ir bijuši tikai zaudējumi un kurš tādējādi minēto atbrīvojumu nav izmantojis, šis lēmums individuāli neskar. Šāda prasība nav pieņemama.

(sal. ar 46.–48. un 50. punktu)