Language of document : ECLI:EU:C:2017:782

Lieta C295/16

Europamur Alimentación SA

pret

Dirección General de Comercio y Protección del Consumidor de la Comunidad Autónoma de la Región de Murcia

(Juzgado de lo ContenciosoAdministrativo n° 4 de Murcia lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Patērētāju tiesību aizsardzība – Direktīva 2005/29/EK – Uzņēmēju negodīga komercprakse attiecībā pret patērētājiem – Šīs direktīvas piemērošanas joma – Vairumtirgotāja veikta pārdošana mazumtirgotājiem – Tiesas kompetence – Valsts tiesību akti, kuros vispārīgi aizliegts veikt pārdošanu ar zaudējumiem – Izņēmumi, kas ir balstīti uz minētajā direktīvā neparedzētiem kritērijiem

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums

1.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Interpretācija, kas lūgta tādēļ, ka valsts tiesībās transponēti direktīvas noteikumi ir piemērojami Savienības tiesībās nereglamentētām situācijām – Kompetence sniegt šo interpretāciju

(LESD 267. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29 2. un 3. pants)

2.        Tiesību aktu tuvināšana – Uzņēmēju negodīga komercprakse attiecībā pret patērētājiem – Direktīva 2005/29 – Valsts tiesiskais regulējums, kas vispārīgi aizliedz piedāvāt tirdzniecībai vai pārdot preces ar zaudējumiem un paredz izņēmumus no šā aizlieguma, kuri ir balstīti uz šajā direktīvā neparedzētiem kritērijiem – Nepieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29 5.–9. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 28.–33. punktu)

2.      Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”), ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāda valsts tiesību norma kā pamatlietā aplūkotā, kas vispārīgi aizliedz piedāvāt tirdzniecībai vai pārdot preces ar zaudējumiem un paredz izņēmumus no šā aizlieguma, kuri ir balstīti uz šajā direktīvā neparedzētiem kritērijiem.

Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, ka ar Negodīgas komercprakses direktīvu tiek pilnībā saskaņoti noteikumi par uzņēmumu negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem un ka tādējādi dalībvalstis nedrīkst – kā tas ir skaidri paredzēts tās 4. pantā – noteikt pasākumus, kas ir ierobežojošāki par minētajā direktīvā paredzētajiem pasākumiem, pat ne lai nodrošinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 14. janvāris, Plus Warenhandelsgesellschaft, C‑304/08, EU:C:2010:12, 41. punkts, un rīkojumu, 2011. gada 30. jūnijs, Wamo, C‑288/10, EU:C:2011:443, 33. punkts).

(skat. 39. un 43. punktu un rezolutīvo daļu)