VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2011. gada 15. jūlijā

Lieta T‑213/11 P (I)

Eiropas Investīciju bankas Personāla pārstāvniecības kolēģija un citi

pret

Eberhard Bömcke

Apelācija – Civildienests – Pieteikums par iestāšanos lietā Civildienestā tiesā – Termiņa aprēķināšana – Nokavējums

Priekšmets      Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 2011. gada 17. marta rīkojumu lietā F‑95/10 INT Bömcke/EIB (Krājumā nav publicēts) un ar kuru tiek lūgts atcelt šo rīkojumu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. Eiropas Investīciju bankas Personāla pārstāvniecības kolēģija, Jean‑Pierre Bodson, Evangelos Kourgias, Manuel Sutil, Patrick Vanhoudt un Marie‑Christel Heger sedz savus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Pārsūdzība – Termiņi – Pieteikums par iestāšanos lietā Civildienestā tiesā – Termiņa aprēķināšanas veids

(Civildienesta tiesas Reglamenta 100. panta 2. un 3. punkts un 109. panta 1. punkts)

Civildienesta tiesas Reglamenta 109. panta 1. punktā ir noteikts, ka katru pieteikumu par iestāšanos lietā ir jāiesniedz pirms četru nedēļu termiņa beigām, ko sāk skaitīt no iepriekš minētā reglamenta 37. panta 2. punktā minētā paziņojuma publicēšanas datuma Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Turklāt Civildienesta tiesas Reglamenta 100. panta 2. un 3. punktā ir noteikts, ka, ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai oficiāla brīvdiena, [tad] termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena un ka procesuālos termiņus pagarina, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, par fiksētu desmit dienu termiņu.

Saskaņā ar Tiesas un Vispārīgās tiesas pastāvīgo judikatūru termiņu, kas ir noteikts, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, nav jāuzskata par tādu, kas atšķiras no procesuālā termiņa, bet tikai par termiņa pagarinājumu. Tādējādi, ja termiņa kopumā, ieskaitot fiksēto termiņu, kas ir noteikts, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai oficiāla brīvdiena, tad termiņa beigas pārceļ uz nākamās darba dienas beigām. Neesot nevienai atšķirībai starp Tiesas un Civildienesta tiesas Reglamentu attiecīgo normu redakcijām, nevar secināt, ka Civildienesta tiesas Reglamenta 100. panta 2. un 3. punkts būtu jāinterpretē citādi.

Turklāt šāda interpretācija nav pretrunā pamattiesībām tādēļ, ka tā ierobežotu tiesības celt prasību un tostarp tiesības iestāties lietā. Termiņš prasības iesniegšanai ir obligāti ievērojams, jo šāds termiņš ir noteikts, lai nodrošinātu skaidrību un tiesisko situāciju drošību un novērstu jebkādu diskrimināciju vai patvaļīgu attieksmi tiesvedības darbībā. Turklāt Civildienesta tiesas Reglamenta 100. panta 2. un 3. punkts un 109. pants nevar būt ierobežojums tiesībām celt prasību, jo ar šīm tiesību normām nav ierobežotas individuālās tiesības celt prasību un tostarp iestāties lietā tādā mērā, ka būtu apdraudēta pati šo tiesību būtība. Civildienesta tiesas Reglamentā paredzētais termiņš, lai iesniegtu pieteikumu par iestāšanos lietā, ļauj garantēt taisnīgu līdzsvaru starp pamattiesībām iestāties lietā un pareizu tiesvedību.

(skat. 9., 10., 17., 20. un 22. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1991. gada 15. maijs, C‑122/90 Emsland‑Stärke/Komisija, Krājumā nav publicēts, 9. punkts; 1997. gada 23. janvāris, C‑246/95 Coen, Recueil, I‑403. lpp., 21. punkts; Vispārējā tiesa, 1997. gada 18. septembris, T‑121/96 un T‑151/96 Mutual Aid Administration Services/Komisija, Recueil, II‑1355. lpp., 38. un 39. punkts; 1997. gada 20. novembris, T‑85/97 Horeca‑Wallonie/Komisija, Recueil FP, II‑2113. lpp., 25. un 26. punkts; 2009. gada 13. janvāris, T‑456/08 SGAE/Komisija, Krājumā nav publicēts, 12. punkts.