Lieta C‑610/10

Eiropas Komisija

pret

Spānijas Karalisti

Valsts pienākumu neizpilde – Valsts atbalsts – Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde – Iebilde par nepieņemamību – EKL 228. panta 2. punkts un LESD 260. panta 2. punkts – Neizpilde – Finansiālas sankcijas

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2012. gada 11. decembra spriedums

1.        Savienības līgumi – Piemērošana laikā – Procesuālo tiesību normas – Procedūras grozīšanā sakarā ar to, ka dalībvalstis nav izpildījušas pienākumu izpildīt Tiesas spriedumu – Piemērošana pirmstiesas procedūrām, kas notiek tā stāšanās spēkā brīdī – Tiesiskās noteiktības principa, bargāku tiesību normu atpakaļejoša spēka aizlieguma principa, likumpārkāpumu un sodu tiesiskuma principa un tiesību uz aizstāvību principa pārkāpums – Neesamība

(EKL 228. panta 2. punkts; LESD 260. panta 2. punkts)

2.        Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde – Izpildes termiņš – Atsauces datums pienākumu neizpildes esamības novērtēšanai

(EKL 228. panta 2. punkts; LESD 260. panta 2. punkts)

3.        Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Bankrotējuši atbalsta saņēmēji uzņēmumi – Parādnieka noteikšana aktīvu nodošanas gadījumā

(LESD 108. panta 2. punkts)

4.        Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde – Pienākuma izpildīt spriedumu neizpilde – Finansiālas sankcijas – Tiesas novērtējuma brīvība – Komisijas piedāvājumi un pamatnostādnes – Ietekme

(LESD 260. panta 2. punkts)

5.        Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde – Pienākuma izpildīt spriedumu neizpilde – Finansiālas sankcijas – Kavējuma nauda – Apmēra noteikšana – Tiesas novērtējuma brīvība – Kritēriji

(LES 3. panta 3. punkts un 51. pants; LESD 260. panta 2. punkts; LES un LESD pievienotais 27. protokols)

6.        Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde – Pienākuma izpildīt spriedumu neizpilde – Finansiālas sankcijas – Naudas soda noteikšana – Tiesas novērtējuma brīvība – Novērtējuma kritēriji

(LESD 260. panta 2. punkts)

1.        Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā ar LESD 260. panta 2. punktu ir grozīta pirmstiesas procedūras norise, kas notiek pirms prasības saistībā ar Tiesas sprieduma, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, neizpildi, atceļot posmu saistībā ar argumentētā atzinuma izdošanu, kas iepriekš bija paredzēts EKL 228. panta 2. punktā. Turpmāk šai procedūrai ir vienīgi viens posms, proti, attiecīgās dalībvalsts brīdināšana.

Pirmstiesas procedūru, kas sākta pirms grozījuma stāšanās spēkā, bet kas turpina notikt pēc šī datuma, regulē šie jaunie noteikumi, kas kā procesuālie noteikumi ir piemērojami visām prasībām par pienākumu neizpildi, kuras celtas pēc to stāšanās spēkā, neraugoties uz to, ka procedūra tikusi sākta pirms šī datuma.

Šis secinājums nevar tikt atspēkots ar apsvērumiem par tiesiskās noteiktības principa ievērošanu. Dalībvalstis pilnībā zināja gan par šo jauno tiesību normu stāšanos spēkā, gan par savu pienākumu īstenot pasākumus, kas ietver Tiesas sprieduma, ar kuru konstatēta valsts pienākumu neizpilde, īstenošanu, gan par sekām, kādas šāda neizpilde varētu izraisīt, jo šīs sekas ir tikušas izklāstītas Savienības primāro tiesību aktos krietni pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Tas pats attiecas uz bargāku tiesību normu atpakaļejoša spēka aizlieguma principu un likumpārkāpumu un sodu tiesiskuma principu, ciktāl LESD nekas nav ticis grozīts, pirmkārt, saistībā ar dalībvalstu pienākumu īstenot pasākumus, kas ietver Tiesas sprieduma, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, izpildi, un, otrkārt, saistībā ar sodiem, kuri tiek piemēroti dalībvalstīm šī pienākuma neizpildes gadījumā. Nevar arī būt runas par dalībvalstu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo tām ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus, atbildot uz brīdinājuma vēstuli.

(sal. ar 42.–44., 46.–48. un 50.–52. punktu)

2.        Tā kā ar LESD procesā par pienākumu neizpildi saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu ir atcelts argumentētā atzinuma izdošanas posms, kā atskaites datums šāda pienākuma neizpildei ir jāuzskata datums, kurā beidzies termiņš, kas paredzēts brīdinājumā vēstulē, kura nosūtīta saskaņā ar šo tiesību normu.

(sal. ar 67. punktu)

3.        Gadījumā, ja uzņēmums, kas saņēmis atbalstu, kurš atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu, ir ticis atzīts par maksātnespējīgu, iepriekšējās situācijas atjaunošana un konkurences kropļojumu, kuri izriet no nelikumīgi izmaksātā atbalsta, novēršana principā var tikt panākta ar prasījuma par šādu atbalstu atgūšanu ierakstīšanu prasījumu sarakstā.

Tomēr šāda ierakstīšana ļauj izpildīt atgūšanas pienākumu vienīgi tad, ja gadījumā, kad valsts iestādes nevarētu pilnībā atgūt atbalsta summu, maksātnespējas procesa rezultātā notiktu nelikumīgā atbalsta saņēmēja uzņēmuma likvidēšana, t.i., tā darbības galīga izbeigšana. Tā kā nelikumīgā atbalsta saņēmējs uzņēmums ir kļuvis maksātnespējīgs un ir izveidota sabiedrība, lai turpinātu daļu no šī maksātnespējīgā uzņēmuma darbības, šīs darbības turpināšanas, attiecīgajam atbalstam neesot pilnībā atgūtam, dēļ joprojām var pastāvēt konkurences izkropļojumi, kurus izraisījusi konkurētspējas priekšrocība, kura šai sabiedrībai ir bijusi tirgū salīdzinājumā ar tās konkurentiem. Tādējādi no šādas jaunizveidotas sabiedrības, ja tai turpina būt šāda priekšrocība, var tikt prasīts atmaksāt attiecīgo atbalstu. Tā tas it īpaši ir gadījumā, ja ir pierādīts, ka šī sabiedrība saglabā faktisku konkurētspējas priekšrocību saistībā ar šo atbalstu, it īpaši, ja tā iegūst likvidējamās sabiedrības aktīvus, nesamaksājot atlīdzību, kas atbilst tirgus nosacījumiem, vai ja ir pierādīts, ka šādas sabiedrības izveidošanas sekas ir minētā atbalsta atgūšanas apiešana. Tā tas it īpaši ir tad, ja ar cenas, kas atbilst tirgus nosacījumiem, samaksāšanu nepietiek, lai neitralizētu konkurētspējas priekšrocību, kas saistīta ar nelikumīgo atbalstu.

Šādā gadījumā prasījuma saistībā ar šādu atbalstu ierakstīšana prasījumu sarakstā vien nav pietiekama, lai novērstu tādējādi radītu konkurences kropļojumu.

(sal. ar 72., 99., 104., 106. un 107. punktu)

4.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 115. un 116. punktu)

5.        Ja runa ir par kavējuma naudas uzlikšanu dalībvalstij, lai sodītu par sprieduma, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, neizpildi, šāda sankcija ir jānosaka atkarībā no piespiešanas pakāpes, kāda nepieciešama, lai dalībvalsts, kas nav izpildījusi spriedumu, kurš taisīts sakarā ar pienākumu neizpildi, mainītu savu rīcību un izbeigtu pārkāpumu, kurā tā tiek vainota. Šajā ziņā, īstenojot savu novērtējuma brīvību šajā jautājumā, Tiesai kavējuma nauda ir jānosaka tā, lai tā būtu, pirmkārt, piemērota apstākļiem un, otrkārt, samērīga ar konstatēto pienākuma neizpildi, kā arī ar attiecīgās dalībvalsts maksātspēju.

Tādējādi, Tiesai veicot vērtējumu, kritēriji, kas ir jāņem vērā, lai nodrošinātu kavējuma naudas piespiedu iedarbību nolūkā panākt vienotu un efektīvu Savienības tiesību piemērošanu, principā ir pārkāpuma ilgums, tā smagums un attiecīgās dalībvalsts maksātspēja. Piemērojot šos kritērijus, Tiesai īpaši ir jāņem vērā, kā pienākumu neizpilde ietekmē privātās un sabiedrības intereses, kā arī cik steidzami ir mudināt attiecīgo dalībvalsti izpildīt savus pienākumus.

Saistībā ar dalībvalsts maksātspēju ir jāņem vērā nesenā inflācijas un iekšzemes kopprodukta attīstība, kāda ir šai dalībvalstij datumā, kurā Tiesa izvērtē faktus. Šajā ziņā, ja nav izpildīts pienākums veikt Komisijas lēmuma izpildei vajadzīgos pasākumus, tam, ka dalībvalsts ir saviem reģioniem uzticējusi minētā lēmuma izpildi, nevar būt nekādas ietekmes uz LESD 260. panta piemērošanu. Lai gan katra dalībvalsts var brīvi pēc saviem ieskatiem iekšēji sadalīt centrālās un reģionālās varas pilnvaras, tomēr saskaņā ar šo pašu pantu vienīgi dalībvalsts ir atbildīga attiecībā pret Savienību par pienākumu, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, izpildi.

Pārkāpuma ilgums ir jāizvērtē, ņemot vērā brīdi, kurā Tiesa izvērtē faktus, nevis brīdi, kad Komisija vēršas Tiesā.

Saistībā ar pārkāpuma smagumu, ja neizpildītais spriedums attiecas uz nelikumīga valsts atbalsta atgūšanu, ir jāņem vērā, ka LESD tiesību normas valsts atbalsta jomā ir būtiskas un ir izpausme vienam no pamatuzdevumiem, kuri ir uzticēti Savienībai saskaņā ar LES 3. panta 3. punktu, proti, iekšējā tirgus izveide, kā arī ar 27. protokolu par iekšējo tirgu un konkurenci, kas, piemērojot LES 51. pantu, ir Līgumu neatņemama sastāvdaļa un saskaņā ar kuru iekšējais tirgus ietver sistēmu, ar kuru tiek nodrošināts, ka konkurence netiek izkropļota. Tomēr ar atbalsta, kas atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu, atgūšanu tiek novērsts konkurences kropļojums, kuru izraisījusi piešķirtā konkurētspējas priekšrocība, un ar šo atgūšanu saņēmējs zaudē priekšrocību, kas tam bijusi tirgū salīdzinājumā ar tā konkurentiem.

(sal. ar 117.–120., 125.–127., 131. un 132. punktu)

6.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 141. un 143.–145. punktu)