VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelāciju palāta)

2012. gada 20. martā

Apvienotās lietas no T‑441/10 P līdz T‑443/10 P

Christian Kurrer u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Klasificēšana pakāpē – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē, ieceļot amatā – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts – Vienlīdzīgas attieksmes princips

Priekšmets Apelācijas sūdzības par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2010. gada 8. jūlija spriedumiem lietās F‑126/06 Magazzu/Komisija, F‑130/06 Sotgia/Komisija un F‑139/06 Kurrer/Komisija, kurās lūgts atcelt šos spriedumus

Nolēmums Apelācijas sūdzības noraidīt. Christian Kurrer, Salvatore Magazzu un Stefano Sotgia sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies šajā instancē. Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu 31. panta 1. punkts; XIII pielikuma 5. panta 4. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

2.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

3.      Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums – Civildienesta tiesas izmantots netiešs pamatojums – Pieļaujamība – Nosacījumi

(Tiesas statūtu 36. pants un I pielikuma 7. panta 1. punkts)

1.      Atbilstoši Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punktā ietvertajām noteiktajām un skaidrajām normām gan konkursa par pāreju citā kategorijā, gan iekšējais konkursa rezultātā šāda konkursa veiksmīgajam kandidātam ir jābūt iespējai mainīt kategoriju, kas parasti nav atļauts, ja izturēts atklāts konkurss.

Šaura šīs normas gramatiskā interpretācija tieši liek uzskatīt, ka, pirmkārt, šī norma neattiecas uz pagaidu darbiniekiem, kuri ir atklāta konkursa veiksmīgie kandidāti, jo šāda konkursa rezultātā parasti nevar notikt iecelšana amatā ar pāreju citā kategorijā, un ka, otrkārt, šīs normas formulējums neatstāj administrācijai nekādu novērtējuma brīvību šīs normas citādai interpretācijai un piemērošanai.

Turklāt minētās tiesību normas teleoloģiskā un sistēmiskā interpretācija neļauj šo vērtējumu atspēkot. Ja šis izņēmums pārejas noteikums ir paredzēts tikai pagaidu darbiniekiem, kuri ir veiksmīgie kandidāti konkursā par pāreju citā kategorijā vai iekšējā konkursā, tad tas ir darīts, lai iedrošinātu šos darbiniekus piedalīties šādā konkursā apstiprināšanai amatā par ierēdņiem, vienlaikus pārejot citā kategorijā. Savukārt atklāts konkurss ir pieejams visiem interesentiem, pat tiem, kuri iestādēs nestrādā, un tādējādi ar to nav paredzēts apvienot pieņemšanu darbā un apstiprināšanu amatā ar šādu pāreju citā kategorijā.

Šajos apstākļos nav nekāda iemesla domāt, ka likumdevējs būtu vēlējies Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punktā norādīto sistēmu attiecināt arī uz pagaidu darbiniekiem, kuri ir atklāta konkursa veiksmīgie kandidāti.

(skat. 46., 48. un 49. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1974. gada 5. decembris, 176/73 Van Belle/Padome, Recueil, 1361. lpp., 8. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 8. decembris, T‑237/00 Reynolds/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑385. un II‑1731. lpp., 101. punkts.

2.      Nevienlīdzīga attieksme ir tad, ja attiecībā uz divām personu kategorijām, kuru faktiskajā un tiesiskajā situācijā nav vērojamas būtiskas atšķirības, tiek piemērota atšķirīga attieksme vai ja atšķirīgas situācijas tiek aplūkotas vienādi. Tādējādi uz darbiniekiem, kuri ir vienādā situācijā, ir jāattiecina vienādi noteikumi un Savienības likumdevējam ir jāņem vērā objektīvās atšķirības apstākļos vai situācijās, kādās atrodas interesenti. Turklāt jautājumā par uz ko attiecas rīcības brīvības īstenošanu, piemēram, pārejas noteikumu izdošana, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju no iepriekšējās civildienesta sistēmas uz jaunu civildienesta sistēmu, vienlīdzības princips nav ievērots, ja attiecīgā iestādes veiktā nošķiršana ir patvaļīga vai acīmredzami neatbilstoša salīdzinājumā ar attiecīgajā tiesiskajā regulējumā izvirzīto mērķi.

Turklāt, vispārējā vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanas kontrole ir tiesību jautājums, kas nozīmē Vispārējās tiesas kompetenci pārbaudīt dažādu attiecīgo situāciju salīdzināmību. Šajā ziņā, lai pareizi pierādītu minēto situāciju salīdzināmību, ir jāņem vērā atbilstošajā tiesiskajā regulējumā izvirzītais mērķis.

Šajā ziņā pagaidu darbinieki, kuri ir tāda konkursa kandidāti, kurš ticis organizēts, lai pieņemtu darbā tajā kategorijā, kurā tie jau strādā, nav tādā pašā situācijā, kādā ir tāda konkursa veiksmīgie kandidāti, kura mērķis vai rezultāts ir ļaut viņus pārcelt augstākā kategorijā un tātad būtiski pavirzīt viņu karjeru. Ievērojot likumdevēja izvirzīto mērķi, apstāklis, ka likumdevējs, pieņemot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punktu, ir paredzējis, ka šos pagaidu darbiniekus izņēmuma kārtā var iecelt par ierēdņiem ar pārbaudes laiku tādā pakāpē, kādu viņi ieņēmuši iepriekšējā kategorijā, nerada patvaļīgu vai acīmredzami nepiemērotu nošķiršanu salīdzinājumā ar tiem pagaidu darbiniekiem, kuri atklāta konkursa rezultātā ir pieņemti darbā par ierēdņiem tajā kategorijā, kurā viņi ir ietilpuši.

(skat. 54.–56. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2007. gada 11. septembris, C‑227/04 P Lindorfer/Padome, Krājums, I‑6767. lpp., 64. punkts; 2008. gada 16. decembris, C‑127/07 Arcelor Atlantique un Lorraine u.c., Krājums, I‑9895. lpp., 26. punkts; 2011. gada 12. maijs, C‑176/09 Luksemburga/Parlaments un Padome, Krājums, I‑3727. lpp., 32. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2009. gada 20. februāris, no T‑359/07 P līdz T‑361/07 P Komisija/Bertolete u.c., Krājums‑CDL, I‑B‑1‑5. un II‑B‑1‑21. lpp., 38. punkts un tajā minētā judikatūra, 39., 43. un nākamie punkti.

3.      Civildienesta tiesas pienākums savos spriedumos norādīt pamatojumu atbilstoši Tiesas statūtu 36. pantam, aplūkojot to kopā ar šo statūtu I pielikuma 7. panta 1. punktu, neuzliek tai pienākumu sniegt izsmeļošu izklāstu, sekojot citam pēc cita visus lietas dalībnieku izteiktajiem argumentiem. Tādējādi pamatojums var būt netiešs ar nosacījumu, ka tas interesentiem ļauj uzzināt iemeslus, kuru dēļ tikuši veikti attiecīgie pasākumi, un tiesai – gūt pietiekamu informāciju, lai veiktu savu pārbaudi. Šo pienākumu nevar interpretēt tādējādi, ka Civildienesta tiesai būtu pienākums sīki atbildēt uz ikvienu prasītāja izvirzīto argumentu, it īpaši, ja arguments nav pietiekami skaidrs un precīzs un nav pamatots ar faktiskiem pierādījumiem.

(skat. 72. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2010. gada 21. janvāris, C‑150/09 P Iride un Iride Energia/Komisija, Krājumā nav publicēts; 2011. gada 29. marts, C‑201/09 P un C‑216/09 P ArcelorMittal Luxembourg/Komisija un Komisija/ArcelorMittal Luxembourg u.c., Krājums, I‑2239. lpp., 78. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2009. gada 8. jūnijs, T‑498/07 P Krcova/Tiesa, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑35. un II‑B‑1‑197. lpp., 34. punkts.

Vispārējā tiesa: 2010. gada 2. marts, T‑248/08 P Doktor/Padome, 64. punkts un tajā minētā judikatūra.