VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)

2023. gada 6. decembrī (*)

ELGF un ELFLA – No finansējuma izslēgti izdevumi – Atbilstības noskaidrošanas procedūra – Aktīvs lauksaimnieks – Ilggadīgie zālāji – Pārbaudes izlase – Nepamatoti maksājumi – Pieteikuma novēlota iesniegšana – Finanšu disciplīna – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesiskā paļāvība – Samērīgums

Lietā T‑48/22

Čehijas Republika, ko pārstāv M. Smolek, J. Vláčil, O. Serdula un J. Očková, pārstāvji,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv J. Aquilina, A. Becker, K. Walkerová un J. Hradil, pārstāvji,

atbildētāja,

VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta)

šādā sastāvā: M. Jēgers [M. Jaeger] (referents), kas pilda priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši P. Niuls [P. Nihoul] un S. Vershūrs [S. Verschuur],

sekretāre: R. Ūkelīte [R. Ūkelytė], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu,

pēc 2023. gada 24. maija tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu, Čehijas Republika lūdz daļēji atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/2020 (2021. gada 17. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus izdevumus, kuri dalībvalstīm radušies Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) satvarā (OV 2021, L 413, 10. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ciktāl tas attiecas uz izdevumiem 43 470 836,30 EUR apmērā, kas tai esot radušies laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam (turpmāk tekstā – “apstrīdētā finanšu korekcija”).

I.      Tiesvedības priekšvēsture

A.      Izmeklēšana AA/2017/010/CZ

2        Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.) 52. pantu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (2014. gada 6. augusts), ar ko paredz noteikumus par to, kā Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV 2014, L 255, 59. lpp.), redakcijā, kas bija spēkā izmeklēšanas laikā, 34. pantu, Eiropas Komisija sāka izmeklēšanu AA/2017/010/CZ pret Čehijas Republiku, lai pārbaudītu, vai tās veiktā atbalsta, kas lauksaimniekiem izmaksāts no ELGF un ELFLA par 2015.–2017. gadu, pārbaude ir notikusi saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem (turpmāk tekstā – “izmeklēšana”).

3        No 2017. gada 18. līdz 22. septembrim Komisija izmeklēšanā Čehijas Republikā veica revīziju uz vietas.

4        Atbilstoši Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 2. punktam Komisija 2017. gada 30. novembra vēstulē (turpmāk tekstā – “konstatējuma vēstule”) Čehijas iestādēm paziņoja pārbaužu rezultātus. Šajā vēstulē Komisija tostarp norādīja, ka Čehijas Republikas ieviestā kontroles sistēma, lai pārbaudītu platībatkarīgā atbalsta no ELGF un ELFLA piešķiršanu lauksaimniekiem, neatbilst Savienības tiesību aktiem. Turklāt tā lūdza Čehijas iestādes sniegt detalizētu ieviesto korektīvo pasākumu aprakstu.

5        Čehijas Republika apsvērumus par konstatējuma vēstuli Komisijai izteica 2018. gada 29. marta vēstulē.

6        Atbilstoši Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 2. punktam 2018. gada 4. jūnija vēstulē Komisija aicināja Čehijas Republiku uz divpusēju sanāksmi.

7        2018. gada 11. septembrī Komisija nosūtīja Čehijas Republikai šīs divpusējās sanāksmes protokolu un lūdza sniegt papildu informāciju, tostarp par ilggadīgo zālāju klasifikāciju.

8        2018. gada 1. oktobra vēstulē Čehijas Republika nosūtīja Komisijai apsvērumus par divpusējās sanāksmes protokolu. Šajā vēstulē tā tostarp sniedza informāciju par atbalsta pieteikumu iesniegšanas un maksājumu veikšanas kārtību atbilstoši 13. pantam Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 640/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Regulu Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (OV 2014, L 181, 48. lpp.).

9        2018. gada 11. decembra vēstulē Čehijas Republika iesniedza Komisijai papildu informāciju, tostarp par vairāku pieteikumu maksājumu saņemšanai saskaņā ar aktīvo lauksaimnieku shēmu noraidīšanu atbilstoši 9. panta 2. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV 2013, L 347, 608. lpp.).

10      2019. gada 6. maija vēstulē Komisija paziņoja Čehijas iestādēm veicamo minimālo pārbaužu apjoma neizpildi, pamatojoties uz Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Regulu Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV 2014, L 227, 69. lpp.), 35. pantu par atbalsta shēmu “zaļā saimniekošana” (turpmāk tekstā – “zaļās saimniekošanas shēma”) un lūdza sniegt papildu informāciju. Čehijas iestādes šo informāciju sniedza 2019. gada 4. jūlija vēstulē.

11      Atbilstoši Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 3. punkta trešajai daļai Komisija sākotnējos secinājumus par izmeklēšanu (turpmāk tekstā – “sākotnējie secinājumi”) Čehijas iestādēm nosūtīja 2019. gada 20. decembra vēstulē. Šajā vēstulē Komisija apstiprināja konstatējuma vēstulē pausto nostāju par tādas Čehijas Republikas ieviestās kontroles sistēmas neatbilstību, kura paredzēta no ELGF un ELFLA 2015.–2017. gadā lauksaimniekiem izmaksātā platībatkarīgā atbalsta pārbaudei. Turklāt tā informēja Čehijas Republiku par tās tiesībām sākt samierināšanas procedūru atbilstoši Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 40. panta 1. punktam.

12      Konkrētāk, attiecībā uz Čehijas Republikas ieviestās kontroles sistēmas neatbilstību Komisija it īpaši norādīja uz trūkumiem, kas attiecas uz piecām galvenajām pārbaudēm.

13      Pirmām kārtām, Komisija uzskatīja, ka Čehijas iestādes, atbalsta pieteikuma iesniedzējiem noteikdamas aktīva lauksaimnieka statusu, ir pārkāpušas Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktu (turpmāk tekstā – “aktīva lauksaimnieka statusa noteikšanas pārkāpums”).

14      Šajā ziņā Komisija apgalvoja, ka Čehijas iestādes:

–        lai pierādītu to divu no trim nosacījumiem izpildi, kuri noteikti Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā, bija izmantojušas tikai vienu kritēriju, tādējādi Komisija uzskatīja, ka Čehijas Republika ir nepamatoti ierobežojusi aktīvā lauksaimnieka statusa iegūšanu personām, kas iekļautas to personu sarakstā, kuras, nepierādot pretējo, nav tiesīgas saņemt atbalstu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) kontekstā, jo tās netiek uzskatītas par aktīviem lauksaimniekiem, proti, fiziskām vai juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām, kuras pārvalda lidostas, hidrotehniskas būves, pastāvīgus sporta un atpūtas laukumus un sniedz dzelzceļa pakalpojumus un pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā (turpmāk tekstā – “izslēgšanas saraksts”), kā noteikts Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta pirmajā daļā;

–        pārbaudīdamas Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus aktīvā lauksaimnieka statusu iegūšanai, nebija ņēmušas vērā ar atbalsta pieteikuma iesniedzēju saistītos uzņēmumus.

15      Otrām kārtām, Komisija konstatēja trūkumus Čehijas iestāžu ieviestajā kontroles sistēmā ilggadīgo zālāju uzskaitei, kas ir Regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta h) apakšpunkta pārkāpums (turpmāk tekstā – “ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpums”).

16      Trešām kārtām, Komisija apgalvoja, ka Čehijas iestādes esot pārkāpušas Savienības tiesību normas par Komisijas pārbaudei pakļauto atbalsta saņēmēju izlases veidošanu (turpmāk tekstā – “pārbaudes izlases veidošanas pārkāpums”). Pārbaudes izlases veidošanas pārkāpumam ir divas daļas:

–        attiecībā uz pirmo daļu (turpmāk tekstā – “pārbaudes izlases veidošanas pārkāpums saistībā ar standarta pārbaudēm”) Komisija uzskatīja, ka Čehijas iestādes, aprēķinādamas atbilstoši Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 30. panta a) punktam veicamo vienotā platībmaksājuma shēmas (turpmāk tekstā – “VPM shēma”) minimālo standarta pārbaužu apjomu (turpmāk tekstā – “standarta pārbaudes”), tajā bija kļūdaini iekļāvušas papildu pārbaudes, kas veicamas, ja atbalsta saņēmējam iepriekšējā gadā uzlikts samazināts administratīvais sods Īstenošanas regulas Nr. 809/2014, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1394 (2016. gada 16. augusts), ar kuru groza Regulu Nr. 809/2014 par integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību, 33.a panta izpratnē (turpmāk tekstā – “papildu pārbaudes”);

–        attiecībā uz otro daļu (turpmāk tekstā – “pārbaudes izlases veidošanas pārkāpums saistībā ar zaļo saimniekošanu”) Komisija norādīja uz Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 35. panta pārkāpumu, jo Čehijas iestādes 2016. un 2017. gadā zaļās saimniekošanas shēmai nebija palielinājušas to atbalsta saņēmēju procentuālo daļu, kuri bija jāpārbauda uz vietas, pēc tam, kad iepriekšējos gados tika konstatēti VPM shēmas pārkāpumi.

17      Ceturtām kārtām, Komisija konstatēja pārkāpumu, kas saistīts ar Regulas Nr. 1306/2013 63. pantu un Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 7. pantu, kuros paredzēts, ka pēc tam, kad platība ir atzīta par neatbilstošu atbalsta saņemšanai, tiek atgūti par šo platību lauksaimniekiem veiktie nepamatotie maksājumi un uzlikti administratīvie sodi. Tomēr Komisija uzskata, ka Čehijas iestāžu ieviestā neatbilstošo platību noteikšanas sistēma, izmantojot lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmas (turpmāk tekstā – “ZGI sistēma”) ikgadējo atjaunināšanu, neļāva pārbaudīt, vai atbalsta saņemšanai neatbilstoša platība vienā gadā tāda nebija arī iepriekšējos gados, un tāpēc būtu jāsāk nepamatotu maksājumu atgūšanas procedūra. Tādējādi Komisijas ieskatā pēc tam, kad 2017. gadā tika konstatēta neatbilstoša platība, Čehijas iestādēm esot bijis jāpārbauda, vai tā pati platība nebija neatbilstoša arī 2015. un 2016. gadā (turpmāk tekstā – “nepamatoto maksājumu atgūšanas pārkāpums”).

18      Piektām kārtām, Komisija apgalvoja, ka esot pieļauts Regulas Nr. 640/2014 13. panta 1. punkta pārkāpums (turpmāk tekstā – “pieteikuma novēlotas iesniegšanas pārkāpums”). Šajā ziņā Komisija norādīja, ka tad, ja atbalsta vai maksājuma pieteikums Regulas Nr. 640/2014 13. panta 1. punktā paredzētajos termiņos tiek iesniegts tiešsaistē bez elektroniskā paraksta un pieteikuma iesniedzējs pēc tam nākamo piecu darbdienu laikā to personiski paraksta kompetentajā birojā, Čehijas iestādēm atbalstam, uz kuru pieteikuma iesniedzējam bija tiesības, par katru darbdienu esot bijis jāpiemēro šīs pašas regulas 13. panta 1. punktā paredzētais 1 % samazinājums (turpmāk tekstā – “1 % samazinājums”). Proti, Komisijas ieskatā šo pieteikumu iesniegšanas diena bija to personiskas parakstīšanas, nevis tiešsaistē iesniegšanas diena, un šī diena bija pēc Regulas Nr. 640/2014 13. panta 1. punktā paredzēto termiņu beigām. Tādējādi Komisija uzskata, ka tie bija novēloti pieteikumi, kā dēļ bija jāpiemēro 1 % samazinājums.

19      2020. gada 4. februārī Čehijas iestādes, pamatojoties uz Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 40. panta 1. punktu, lūdza samierināšanu.

20      2020. gada 5. oktobrī samierināšanas struktūra sniedza savu ziņojumu, kurā tā secināja, ka samierināšana nav iespējama.

21      2020. gada 13. novembra vēstulē Čehijas Republika nosūtīja Komisijai papildu informāciju.

22      Komisija atbilstoši Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 4. punktam galīgos secinājumus par izmeklēšanu (turpmāk tekstā – “galīgie secinājumi”) Čehijas iestādēm paziņoja 2021. gada 26. marta vēstulē.

23      Vispirms galīgajos secinājumos Komisija bija apstiprinājusi savu nostāju, ka Čehijas Republika pieļāvusi pārkāpumus piecās galvenajās pārbaudēs.

24      Pēc tam galīgajos secinājumos Komisija bija nolēmusi piemērot 2 % vienotas likmes korekciju tām apropriācijām, kuras tā bija atlīdzinājusi Čehijas Republikai saskaņā ar finanšu disciplīnas shēmu 2015.–2017. gadam.

25      Komisija atgādināja, ka apropriācijas, kas sākotnēji tika atsauktas no lauksaimniekiem paredzētajiem maksājumiem, Čehijas iestādēm tika atlīdzinātas ar šādām īstenošanas regulām (turpmāk tekstā –“atmaksāšanas regulas”):

–        Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2073 (2016. gada 23. novembris) par apropriāciju, kas pārnestas no 2016. finanšu gada, atlīdzināšanu saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 26. panta 5. punktu (OV 2016, L 320, 25. lpp.);

–        Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2197 (2017. gada 27. novembris) par apropriāciju, kas pārnestas no 2017. finanšu gada, atlīdzināšanu saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 26. panta 5. punktu (OV 2017, L 312, 86. lpp.);

–        Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1848 (2018. gada 26. novembris) par apropriāciju, kas pārnestas no 2018. finanšu gada, atlīdzināšanu saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 26. panta 5. punktu (OV 2018, L 300, 4. lpp.).

26      Tā kā Komisijas ar atmaksāšanas regulām atlīdzināto apropriāciju apmēram bija jāatspoguļo to summu apmērs, kuras sākotnēji tika atsauktas no lauksaimniekiem paredzētajiem tiešajiem maksājumiem, Komisija galīgajos secinājumos bija nolēmusi šīm apropriācijām piemērot 2 % vienotas likmes korekciju atbilstoši korekcijām, ko tā bija piemērojusi izmeklēšanas gaitā VPM shēmai un zaļās saimniekošanas shēmai, kā arī gados jauno lauksaimnieku shēmai (turpmāk tekstā – “GJL shēma”) un brīvprātīgā saistītā atbalsta shēmai (turpmāk tekstā – “BSA shēma”). Līdz ar to šīs vienotās likmes korekcijas apmērs bija 654 697,95 EUR.

27      Visbeidzot galīgajos secinājumos Komisija par visiem pārkāpumiem, kuros Čehijas Republika tika apsūdzēta, ierosināja izslēgt no Savienības finansējuma summu 44 098 570,70 EUR apmērā, kas izriet no finanšu korekcijas piemērošanas atbilstoši Komisijas Deleģētās regulas Nr. 907/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Regulu Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV 2014, L 255, 18. lpp.), 12. panta 6.–8. punktam.

28      Komisija kopsavilkuma ziņojumu (turpmāk tekstā – “kopsavilkuma ziņojums”), kurā tā atgādināja par dažādajiem izmeklēšanas posmiem, Čehijas Republikas atbilstības noskaidrošanas procedūras laikā izteikto apsvērumu apjomu un galīgo secinājumu pamatojumu, Čehijas Republikai nosūtīja 2021. gada 21. oktobra vēstulē.

29      2021. gada 17. novembrī Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu, ar kuru Čehijas Republikai tika piemērota 44 098 570,70 EUR finanšu korekcija.

B.      Papildu izmeklēšana AA/2020/012/CZ

30      Pirms izmeklēšanas beigām Komisija, pamatojoties uz Regulas Nr. 1306/2013 52. pantu un Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. pantu, sāka papildu izmeklēšanu pret Čehijas Republiku, lai padziļinātāk izmeklētu atsevišķus jautājumus, par kuriem jau bija veikta izmeklēšana (AA/2020/012/CZ; turpmāk tekstā – “papildu izmeklēšana”). Papildu izmeklēšanā īpaša uzmanība tika pievērsta ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumam.

31      No 2020. gada 31. augusta līdz 4. septembrim papildu izmeklēšanā Komisija veica papildu revīziju uz vietas Čehijas Republikā.

32      Atbilstoši Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 2. punktam Komisija Čehijas iestādēm pārbaužu rezultātus paziņoja 2020. gada 30. novembra vēstulē. Šajā vēstulē tā tostarp norādīja, ka papildu izmeklēšanā ir atklāta saistību neizpilde ilggadīgo zālāju klasifikācijā, kas ir Regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta h) apakšpunkta pārkāpums. Komisijas ieskatā tā bija tā pati saistību neizpilde, kas konstatēta izmeklēšanas sākotnējos secinājumos. Bez tam Komisija aicināja Čehijas iestādes iesniegt papildu informāciju.

33      2021. gada 1. jūlijā Komisija un Čehijas iestādes tikās divpusējā uzraudzības sanāksmē.

34      Čehijas iestādes papildu informāciju par ilggadīgo zālāju klasifikāciju Regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē Komisijai sniedza 2021. gada 30. jūlija vēstulē (turpmāk tekstā – “2021. gada 30. jūlija vēstule”).

35      2021. gada 24. augustā Komisija nosūtīja Čehijas Republikai divpusējās uzraudzības sanāksmes protokolu. Šajā dokumentā Komisija:

–        norādīja, ka, ņemot vērā informāciju, ko Čehijas iestādes bija paziņojušas divpusējā uzraudzības sanāksmē un 2021. gada 30. jūlija vēstulē, tās ieskatā jautājums par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu laikposmā, uz kuru attiecas papildu izmeklēšana, ir slēgts;

–        pauda nožēlu, ka sniegto informāciju, kas esot bijusi būtiska arī izmeklēšanā, Čehijas iestādes neesot iesniegušas atbilstības noskaidrošanas procedūrā, kuras noslēgumā tika pieņemts apstrīdētais lēmums.

II.    Lietas dalībnieku prasījumi

36      Čehijas Republikas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz apstrīdēto finanšu korekciju, ko Komisija piemērojusi to pārkāpumu dēļ, kuri saistīti ar aktīvā lauksaimnieka statusa noteikšanu, ilggadīgo zālāju uzskaiti, pārbaudes izlases veidošanu, nepamatotu maksājumu atgūšanu un novēlotu pieteikuma iesniegšanu, kā arī ar finanšu disciplīnas shēmu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

37      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

III. Par lietas būtību

38      Prasības pamatojumam Čehijas Republika izvirza sešus pamatus, apgalvodama, ka esot pieļauts, pirmkārt – aktīva lauksaimnieka statusa noteikšanas pārkāpums, otrkārt – ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpums, treškārt – pārbaudes izlases veidošanas pārkāpums, ceturtkārt – nepamatotu maksājumu atgūšanas pārkāpums, piektkārt – pieteikuma novēlotas iesniegšanas pārkāpums un, sestkārt – finanšu disciplīnas shēmas pārkāpums.

A.      Par pirmo pamatu, ar kuru tiek apgalvots, ka esot pieļauts aktīva lauksaimnieka statusa noteikšanas pārkāpums

39      Pirmajam pamatam, ar kuru tiek apgalvots aktīva lauksaimnieka statusa noteikšanas pārkāpums, ir divas daļas.

1.      Par pirmā pamata pirmo daļu attiecībā uz Komisijas piemērotās apstrīdētās finanšu korekcijas prettiesiskumu, lai gan Čehijas Republika nav pārkāpusi Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktu

40      Pirmā pamata pirmajā daļā Čehijas Republika ceļ divus iebildumus.

a)      Par pirmo iebildumu, ar kuru tiek apgalvots Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas pārkāpums, jo to divu no trim nosacījumiem izpildes pierādīšanai, kuri paredzēti šajā tiesību normā, ir izmantots tikai viens kritērijs

41      Ar pirmo iebildumu Čehijas Republika apgalvo, ka tā neesot pārkāpusi Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešo daļu. Tās izvēle izmantot tikai vienu kritēriju, lai pierādītu gan Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas b) apakšpunktā paredzētā nosacījuma, saskaņā ar kuru prasītājas lauksaimniecības darbības nav nenozīmīgas (turpmāk tekstā – “b) apakšpunkta nosacījums”), gan šīs regulas 9. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktā paredzētā nosacījuma, atbilstoši kuram prasītājas darījumdarbības vai uzņēmuma galvenie mērķi ir lauksaimniecības darbības veikšana (turpmāk tekstā – “c) apakšpunkta nosacījums”), izpildi, neesot prettiesiska.

42      Komisija apstrīd šo iebildumu.

43      Vispirms jānorāda, ka Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta pirmajā daļā ir noteikta vienkārša prezumpcija, saskaņā ar kuru fiziskas vai juridiskas personas un fizisku vai juridisku personu grupas, kas veic kādu no izslēgšanas sarakstā ietilpstošām darbībām, netiek uzskatītas par aktīviem lauksaimniekiem un nevar saņemt tiešos maksājumus no ELGF un ELFLA (turpmāk tekstā – “vienkāršā prezumpcija”). Tomēr, kā noteikts Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā, šīs pašas fiziskās vai juridiskās personas un fizisku vai juridisku personu grupas var atspēkot vienkāršo prezumpciju, ja tās iesniedz pārbaudāmus pierādījumus, kuri atbilst dalībvalstu prasībām, un pierāda, ka ir izpildīts viens no šiem trim nosacījumiem:

–        gada tiešo maksājumu summa ir vismaz 5 % no kopējiem ieņēmumiem, kuri gūti no nelauksaimniecības darbībām pēdējā fiskālajā gadā, par kuru ir pieejami šādi pierādījumi;

–        tās lauksaimniecības darbības nav nenozīmīgas;

–        tās darījumdarbības vai uzņēmuma galvenie mērķi ir lauksaimniecības darbības veikšana.

44      Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā paredzēto nosacījumu piemērošanas kritēriji ir precizēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Regulu Nr. 1307/2013 un groza minētās regulas X pielikumu (OV 2014, L 181, 1. lpp.), 13. pantā. Šajā tiesību normā ir paredzēts:

–        attiecībā uz b) apakšpunkta nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzēja lauksaimniecības darbības nav nenozīmīgas, ja kopējie ieņēmumi, kas iegūti no lauksaimniecības darbībām pieteikuma iesniedzējam pēdējā fiskālajā gadā, par kuru šādi pierādījumi ir pieejami, ir vismaz viena trešā daļa no kopējiem ieņēmumiem, kas iegūti pēdējā fiskālajā gadā, par kuru šādi pierādījumi ir pieejami; taču dalībvalstis var izstrādāt alternatīvus kritērijus, kas ļauj pieteikuma iesniedzējam pierādīt, ka tā lauksaimniecības darbības nav nenozīmīgas;

–        attiecībā uz c) apakšpunkta nosacījumu, ka lauksaimniecības darbību uzskata par juridiskas personas darījumdarbības vai uzņēmuma galveno mērķi, ja tā reģistrēta kā darījumdarbības vai uzņēmuma galvenais mērķis oficiālā uzņēmējdarbības reģistrā vai jebkurā līdzvērtīgā dalībvalsts oficiālā struktūrā; fiziskas personas gadījumā tiek prasīti līdzīgi pierādījumi; ja šādi reģistri nepastāv, dalībvalstis izmanto līdzvērtīgus pierādījumus; taču dalībvalstis var izstrādāt alternatīvus kritērijus, saskaņā ar kuriem lauksaimniecības darbību uzskata par fiziskas vai juridiskas personas darījumdarbības vai uzņēmuma galveno mērķi.

45      Čehijas Republikas četri izvirzītie argumenti ir jāanalizē šādā kontekstā.

1)      Par pirmo argumentu, ka Deleģētās regulas Nr. 639/2014 13. panta 1. punkta trešajā daļā un 3. punkta trešajā daļā dalībvalstīm esot dota iespēja noteikt alternatīvus kritērijus papildus jau definētajiem un tajā neesot paredzēti nekādi ierobežojumi attiecībā uz šo kritēriju izvēli

46      Ar pirmo argumentu Čehijas Republika norāda, ka b) apakšpunkta nosacījuma un c) apakšpunkta nosacījuma interpretācijas kritēriji ir noteikti Deleģētās regulas Nr. 639/2014 13. panta 1. un 3. punktā.

47      Šajā ziņā Čehijas Republika apgalvo, ka Deleģētās regulas Nr. 639/2014 13. panta 1. punkta pirmajā daļā un 3. punkta pirmajā daļā esot divi atšķirīgi kritēriji un b) apakšpunkta nosacījuma un c) apakšpunkta nosacījuma izpildes izvērtēšanai. Proti, tās ieskatā šajā tiesību normā paredzēts, ka, lai pierādītu b) apakšpunkta nosacījuma izpildi, ir jāpierāda, ka vismaz viena trešdaļa atbalsta pieteikuma iesniedzēja ienākumu ir ienākumi no lauksaimniecības (turpmāk tekstā – “lauksaimniecības ienākumu kritērijs”), un, lai pierādītu c) apakšpunkta nosacījuma izpildi, ir jāpierāda, ka atbalsta pieteikuma iesniedzēja lauksaimniecības darbības ir reģistrētas oficiālā uzņēmējdarbības reģistrā vai jebkurā līdzvērtīgā oficiālā struktūrā. Tomēr Čehijas Republika norāda, ka, atkāpjoties no šiem kritērijiem, Deleģētās regulas Nr. 639/2014 13. panta 1. punkta trešajā daļā un 3. punkta trešajā daļā dalībvalstīm ir dota iespēja noteikt alternatīvus kritērijus, kas ļauj pierādīt, ka atbalsta pieteikuma iesniedzējs izpilda b) apakšpunkta nosacījumu un c) apakšpunkta nosacījumu.

48      Turklāt Čehijas Republikas ieskatā Deleģētās regulas Nr. 639/2014 13. panta 1. punkta pirmajā daļā un 3. punkta pirmajā daļā dalībvalstīm nav paredzēti nekādi ierobežojumi attiecībā uz piemērojamo alternatīvo kritēriju izvēli b) apakšpunkta nosacījuma un c) apakšpunkta nosacījuma izpildes pierādīšanai un minētajām valstīm nav liegts izmantot vienu un to pašu kritēriju abu šo nosacījumu izpildes pierādīšanai, jo tām šajā ziņā ir plaša novērtējuma brīvība.

49      Tālab Čehijas Republikas ieskatā šajā gadījumā tā varēja brīvi piemērot lauksaimniecības ienākumu kritēriju b) apakšpunkta nosacījuma un c) apakšpunkta nosacījuma izpildes pierādīšanai. Proti, tas ir atbilstošs kritērijs, lai pierādītu ne tikai, ka pieteikuma iesniedzēja lauksaimniecības darbības nav nenozīmīgas [b) apakšpunkta nosacījums], bet arī, ka lauksaimniecības darbības ir pieteikuma iesniedzēja galvenās darbības vai daļa no tā uzņēmuma galvenā mērķa [b) apakšpunkta nosacījums].

50      Jāatzīmē – lai gan nav noliedzams, ka Deleģētās regulas Nr. 639/2014 13. panta 1. punkta trešā daļa un 13. panta 3. punkta trešajā daļā dalībvalstīm ir nodrošināta iespēja noteikt alternatīvus kritērijus bez tajās definētajiem un tur nav paredzēti nekādi ierobežojumi šo kritēriju izvēlei, tomēr dalībvalstīm ir jāizmanto šie alternatīvie kritēriji, lai izvērtētu Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā minēto trīs nosacījumu izpildi.

51      Tādējādi fakts, ka dalībvalstis izvēlas citus kritērijus Deleģētās regulas Nr. 639/2014 13. panta 1. punkta trešās daļas un 3. punkta trešās daļas izpratnē, nevar izraisīt to, ka kādam no Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem zūd priekšmets, un tālab ierobežot atbalsta saņēmējiem pieejamās iespējas atspēkot vienkāršo prezumpciju.

52      Šajā gadījumā tas, ka Čehijas Republika izmantoja lauksaimniecības ienākumu kritēriju b) apakšpunkta nosacījuma un c) apakšpunkta nosacījuma izpildes pierādīšanai, atstāja tikai divus nosacījumus, kas ļauj atbalsta saņēmējiem atspēkot vienkāršo prezumpciju. Tādējādi ar šo izvēli nav ievērota Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešā daļa, kurā skaidri paredzēts, ka atbalsta saņēmējam ir trīs dažādas iespējas, lai atspēkotu vienkāršo prezumpciju.

53      Tāpēc pirmais arguments ir jānoraida.

2)      Par otro argumentu, ka Čehijas Republikā neesot bijis atbilstoša reģistra vai līdzvērtīgas oficiālas struktūras, kas ļautu pierādīt, ka atbalsta pieteikuma iesniedzēja darījumdarbības vai uzņēmuma galvenais mērķis ir lauksaimniecības darbība

54      Ar otro argumentu Čehijas Republika apgalvo, ka izvēle izmantot lauksaimniecības ienākumu kritēriju gan b) apakšpunkta nosacījuma, gan c) apakšpunkta nosacījuma izpildes pierādīšanai bija nepieciešama, jo saskaņā ar valsts tiesībām nebija nedz reģistra, nedz līdzvērtīgas oficiālas struktūras, kas ļautu pierādīt, ka atbalsta pieteikuma iesniedzēja darījumdarbības vai uzņēmuma galvenie mērķi ir lauksaimniecības darbības veikšana, kā paredzēts Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktā un Deleģētās regulas Nr. 639/2014 13. panta 3. punkta otrajā daļā.

55      Jānorāda, ka tad, ja valsts tiesībās nebūtu reģistra vai līdzvērtīgas oficiālas struktūras, kas ļautu pierādīt c) apakšpunkta nosacījuma izpildi, Čehijas Republika atbilstoši Deleģētās regulas Nr. 639/2014 13. panta 3. punkta trešajai daļai varētu brīvi noteikt alternatīvu c) apakšpunkta nosacījuma izpildes kritēriju.

56      No tā izriet, ka šajā gadījumā Čehijas Republika varēja izvēlēties citu kritēriju, lai pierādītu c) apakšpunkta nosacījuma izpildi, un tai nevajadzēja atsaukties uz lauksaimniecības ienākumu kritēriju, kuru tā jau bija izmantojusi, lai pierādītu b) apakšpunkta nosacījuma izpildi.

57      Tāpēc otrais arguments ir jānoraida.

3)      Par trešo argumentu, ka Komisija esot apstiprinājusi iespēju piemērot lauksaimniecības ienākumu kritēriju, lai pierādītu gan b) apakšpunkta nosacījuma, gan c) apakšpunkta nosacījuma izpildi

58      Ar trešo argumentu Čehijas Republika apgalvo, ka iespēju piemērot lauksaimniecības ienākumu kritēriju, lai pierādītu gan b) apakšpunkta nosacījuma, gan c) apakšpunkta nosacījuma izpildi, Komisija apstiprināja 2015. gada 27. oktobra informatīvajā pasākumā dalībvalstīm par aktīvā lauksaimnieka statusa novērtēšanu (turpmāk tekstā – “informatīvs pasākums dalībvalstīm”).

59      Jāatzīmē – pat pieņemot, ka informatīvais pasākums dalībvalstīm varētu būt saistošs Komisijai, interpretējot Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešo daļu, Komisija tajā ir precizējusi, ka lauksaimniecības ienākumu kritēriju kā alternatīvu kritēriju c) apakšpunkta nosacījuma izpildei var piemērot tikai tad, ja dalībvalsts to nav izmantojusi arī b) apakšpunkta nosacījuma izpildes pierādīšanai.

60      Tāpēc trešais arguments ir jānoraida.

4)      Par ceturto argumentu, ka Regulas Nr. 1307/2013, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu 2017/2393, 9. panta 7. punktā esot paredzēts – dalībvalstis atbalsta pieteikuma iesniedzēja aktīvā lauksaimnieka statusa pierādīšanai var lemt atsaukties tikai uz vienu vai diviem no Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā paredzētajiem nosacījumiem

61      Ar ceturto argumentu Čehijas Republika apgalvo, ka 9. panta 7. punktā Regulā Nr. 1307/2013, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2393 (2017. gada 13. decembris), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA, Nr. 1306/2013, Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu (OV 2017, L 350, 15. lpp.), esot paredzēts, ka dalībvalstis atbalsta pieteikuma iesniedzēja aktīvā lauksaimnieka statusa pierādīšanai var lemt atsaukties tikai uz vienu vai diviem no Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.

62      Protams, ir jāuzskata, ka Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 7. punktā, redakcijā, kas šobrīd ir spēkā pēc Regulas 2017/2393 stāšanās spēkā, ir paredzēts – dalībvalstis var lemt, ka personas vai personu grupas, lai pierādītu, ka tās ir aktīvi lauksaimnieki, var atsaukties tikai uz vienu vai diviem no trim nosacījumiem, kuri uzskaitīti Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā.

63      Tomēr šī iespēja ir ierobežota laikā, jo dalībvalstis to var izmantot tikai no 2018. gada, un tā ir atkarīga no fakta, vai attiecīgā dalībvalsts paziņojumu Komisijai nosūtījusi vēlākais līdz 2018. gada 31. martam, ja lēmums piemērots no 2018. gada, vai līdz tā gada 1. augustam – kas ir pirms lēmuma piemērošanas –, ja lēmums piemērots no vēlāka gada.

64      Šajā gadījumā izmeklēšana, kuras noslēgumā pieņemts apstrīdētais lēmums, aptver 2015.–2017. gadu. Ar Regulas Nr. 1307/2013 jaunā 9. panta 7. punktu dalībvalstīm piešķirto iespēju atsaukties tikai uz vienu vai diviem nosacījumiem, kuri paredzēti minētās regulas 9. panta 2. punkta trešajā daļā, varēja izmantot tikai no 2018. gada, proti, pēc lietas faktisko apstākļu rašanās, un tādējādi ir jāuzskata, ka tai nav nozīmes šīs lietas risinājumā.

65      Tāpēc ceturtais arguments un līdz ar to pirmais iebildums kopumā ir jānoraida.

b)      Par otro iebildumu, ar kuru tiek apgalvots Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta pārkāpums, jo atbalsta pieteikuma iesniedzēja aktīvā lauksaimnieka statusu pārbaudē nav ņemti vērā saistītie uzņēmumi

66      Ar otro iebildumu, Čehijas Republika apgalvo, ka tā neesot pieļāvusi Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta pārkāpumu, atbalsta pieteikuma iesniedzēja aktīvā lauksaimnieka statusa pārbaudē neņemdama vērā saistītos uzņēmumus.

67      Šajā ziņā Čehijas Republika apgalvo, ka Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktā lietotais formulējums “fizisku vai juridisku personu grupas” attiecas tikai uz fizisku vai juridisku personu grupām, neietverot saistītos uzņēmumus. Tās ieskatā tas nozīmē, ka tikai attiecībā uz grupu kopumā ir jāpārbauda, vai ir izpildīti šajā tiesību normā minētie nosacījumi, kuri ļauj atbalsta pieteikuma iesniedzējam iegūt aktīvā lauksaimnieka statusu.

68      Komisija apstrīd šo iebildumu.

69      Vispirms jānorāda, ka Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktā ietvertais jēdziens “fizisku vai juridisku personu grupas”, kura termini ir atgādināti šī sprieduma 43. punktā, nav definēts nedz Regulā Nr. 1307/2013, nedz Deleģētajā regulā Nr. 639/2014, kurā tomēr ir noteikti kritēriji Regulas Nr. 1307/2013 9. panta īstenošanai.

70      Attiecībā uz saistītajiem uzņēmumiem ir jānorāda, ka nedz Regulā Nr. 1307/2013, nedz Deleģētajā regulā Nr. 639/2014, nedz Komisijas 2014. gada 15. aprīļa Vadlīnijās DSCG/2014/29, kurās izklāstīti Regulas Nr. 1307/2013 9. panta interpretācijas kritēriji, nav ietverta neviena atsauce uz šo jēdzienu un a fortiori nav sniegta nekāda tā definīcija.

71      Tomēr informatīvajā pasākumā dalībvalstīm Komisija norādīja, ka Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tās darbības, kuras ietilpst izslēgšanas sarakstā, var veikt fiziskas vai juridiskas personas vai to grupas tieši vai ar saistīta uzņēmuma starpniecību.

72      Turklāt 2016. gada 29. janvārī Vācijas Pārtikas un zemkopības ministrijai nosūtītajā vēstulē, kas pēc tam tika darīta pieejama pārējām dalībvalstīm, Komisija apgalvoja, ka Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta izpratnē ar jēdzienu “saistīts uzņēmums” ir jāsaprot jebkura vienība, kas ir tieši vai netieši saistīta ar atbalsta pieteikuma iesniedzēju pārvaldības attiecībās, kuras izpaužas kā pilnīga vai vairākuma pārvaldība.

73      Šajā kontekstā ir jāanalizē četri argumenti, kurus Čehijas Republika ir izvirzījusi otrā iebilduma pamatojumam.

1)      Par pirmo argumentu, ka saistīto uzņēmumu iekļaušana Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta piemērošanas jomā ir pretrunā šīs tiesību normas formulējumam

74      Ar pirmo argumentu Čehijas Republika apgalvo, ka no Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta formulējuma neizrietot, ka dalībvalstij aktīvā lauksaimnieka statusa iegūšanas nosacījumu izpildes pārbaudē ir jāņem vērā ar atbalsta pieteikuma iesniedzēju saistītie uzņēmumi. Čehijas Republikas ieskatā no tā izriet, ka Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir paredzēts norādīt, ka nekādi tiešie maksājumi netiek piešķirti fiziskām personām, juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām, kas pašas veic kādu no izslēgšanas sarakstā minētajām darbībām.

75      Komisija apstrīd šo argumentu.

76      Pirmkārt, var konstatēt, ka Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta tekstā nav atrodams jēdziens “saistīts uzņēmums”.

77      Otrkārt, ir jāatzīmē, ka būtībā grupa ir savstarpēji saistītu vienību kopums vienā un tajā pašā organizācijā. Tāpēc termins “grupa” būtu jāinterpretē līdzīgi terminam “apvienība” un kā tāds, kas attiecas uz jebkuru fizisku vai juridisku personu grupu, kuras ir savstarpēji saistītas vienā vairāk vai mazāk strukturētā korporatīvā organizācijā. No tā izriet, ka fizisku vai juridisku personu grupā ir iekļauti saistīti uzņēmumi.

78      Šādos apstākļos jāuzskata, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktu tāds atbalsta pieteikuma iesniedzējs, kurš ir fizisku vai juridisku personu grupa, var veikt izslēgšanas sarakstā iekļautās darbības gan tieši, gan ar tajā pašā grupā ietilpstoša saistīta uzņēmuma starpniecību. Tāpat, ja atbalsta pieteikuma iesniedzējs nav grupa, bet gan fiziska vai juridiska persona, kas ir grupas daļa, tas var veikt izslēgšanas sarakstā iekļautās darbības tieši vai ar tajā pašā grupā ietilpstoša saistīta uzņēmuma starpniecību.

79      Tāpēc pirmais arguments ir jānoraida.

2)      Par otro argumentu, ka saistīto uzņēmumu iekļaušana Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta piemērošanas jomā ir pretrunā Regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā sniegtajai “lauksaimnieka” definīcijai

80      Ar otro argumentu Čehijas Republika apgalvo, ka jēdziens “aktīvs lauksaimnieks” Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta izpratnē esot jāinterpretē, ņemot vērā jēdzienu “lauksaimnieks” atbilstoši šīs pašas regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam. Taču gan jēdziens “aktīvs lauksaimnieks”, gan jēdziens “lauksaimnieks” attiecoties uz pašiem pieteikuma iesniedzējiem, neietverot saistītus uzņēmumus.

81      Komisija apstrīd šo argumentu.

82      Jānorāda, ka Regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā lauksaimnieks ir definēts kā fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa – neatkarīgi no šādai grupai un tās locekļiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa –, kuras saimniecība atrodas vietā, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā definēts LES 52. pantā, lasot kopsakarā ar LESD 349. un 355. pantu.

83      Saikne starp jēdzienu “aktīvs lauksaimnieks” Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta izpratnē un jēdzienu “lauksaimnieks” šīs pašas regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ir apstiprināta judikatūrā, kurā precizēts, ka, lai persona varētu izmantot aktīva lauksaimnieka statusu, tai vispirms jāizpilda prasības, kuras paredzētas Regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā attiecībā uz jēdzienu “lauksaimnieks” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 7. aprīlis, Avio Lucos, C‑176/20, EU:C:2022:274, 54. punkts).

84      Taču saikni starp jēdzienu “lauksaimnieks” un “aktīvs lauksaimnieks” nevar atspēkot ar šī sprieduma 78. punktā izdarīto secinājumu, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktu atbalsta pieteikuma iesniedzējs var veikt izslēgšanas sarakstā iekļautās darbības gan tieši, gan ar tajā pašā grupā ietilpstoša saistīta uzņēmuma starpniecību.

85      Proti, pretēji Čehijas Republikas apgalvotajam, no Regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējuma neizriet, ka fiziskai personai, juridiskai personai vai fizisku vai juridisku personu grupai, lai to varētu kvalificēt par lauksaimnieku, ir jāveic savas darbības tieši.

86      Tāpēc otrais arguments ir jānoraida.

3)      Par trešo argumentu, ka saistīto uzņēmumu iekļaušana Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta piemērošanas jomā ir pretrunā šīs tiesību normas mērķim

87      Ar trešo argumentu Čehijas Republika apgalvo, ka saistīto uzņēmumu iekļaušana Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta piemērošanas jomā ir pretrunā šīs tiesību normas mērķim, proti, piešķirt tiešos maksājumus atbilstoši KLP tikai tiem lauksaimniekiem, kuri paši veic nozīmīgu lauksaimniecības darbību.

88      Komisija apstrīd šo argumentu.

89      Jānorāda, ka tiesiskā regulējuma mērķis attiecībā uz jēdzienu “aktīvs lauksaimnieks” ir precizēts Regulas Nr. 1307/2013 10. apsvērumā, kurā tostarp ir norādīts:

“Pieredze dažādu lauksaimniekiem paredzētu atbalsta shēmu piemērošanā liecina, ka vairākos gadījumos atbalsts tika piešķirts fiziskām vai juridiskām personām, kuru darījumdarbības mērķis nav vai tikai nelielā mērā ir lauksaimniecības darbības veikšana. Lai nodrošinātu atbalsta mērķtiecīgāku piešķiršanu, dalībvalstīm būtu jāatturas no tiešo maksājumu piešķiršanas attiecīgām fiziskām un juridiskām personām, ja vien šīs personas nevar pierādīt, ka to lauksaimniecības darbība nav nenozīmīga.”

90      No tā izriet, ka pretēji Čehijas Republikas apgalvotajam Regulas Nr. 1307/2013 10. apsvērumā nav prasīts, lai izslēgšanas sarakstā ietvertās darbības tieši veiktu pieteikuma iesniedzējs neatkarīgi no tā, vai tas ir fiziska persona, juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa.

91      Ņemot vērā Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta mērķi izvairīties no krāpšanas riska saistībā ar Savienības budžetu un piešķirt KLP maksājumus tikai tiem lauksaimniekiem, kuri patiešām veic lauksaimniecības darbību, šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama neatkarīgi no tā, vai pieteikuma iesniedzējs, kas ir fiziska vai juridiska persona, vai attiecīgā grupa veic kādu no izslēgšanas sarakstā minētajām darbībām tieši vai ar saistītu uzņēmumu starpniecību.

92      Ja netiktu ņemti vērā saistītie uzņēmumi, pieteikuma iesniedzēji varētu sadalīt savas darbības starp vairākām saistītām juridiskām personām, lai apietu šajā tiesību normā noteiktos ierobežojumus to aktīva lauksaimnieka statusa atzīšanai. Tādējādi dalībvalstu kompetento iestāžu veiktā pārbaude attiektos tikai uz lauksaimniecības darbībām, kuras pieteikuma iesniedzējs veic tieši, neietverot tās, kuras tiek veiktas ar saistītu uzņēmumu starpniecību.

93      Šajā ziņā replikas rakstā Čehijas Republika apgalvo – risks, ka atbalsta pieteikuma iesniedzējs apzināti sadala savas darbības starp vairākiem tiesību subjektiem, lai apietu Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta tvērumu, ir minēts Regulas Nr. 1306/2013 60. pantā.

94      Tomēr, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1306/2013 60. pants nav pietiekams, lai novērstu krāpšanas attiecībā pret Savienības budžetu risku, kurš rastos, ja pieteikuma iesniedzējs, kam ir aktīvā lauksaimnieka statuss, sadalītu darbības. Šajā normā ir paredzēts šādi:

“Neskarot īpašo noteikumu piemērošanu, lauksaimniecības nozares tiesību aktos noteiktās priekšrocības nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām, attiecībā uz kurām ir konstatēts, ka tās pretēji šo tiesību aktu mērķiem ir mākslīgi radījušas apstākļus, kas vajadzīgi šādu priekšrocību iegūšanai.”

95      Otrām kārtām, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru mākslīgi radītu apstākļu pierādīšanai Regulas Nr. 1306/2013 60. panta izpratnē ir nepieciešams, pirmkārt, objektīvu apstākļu kopums, no kuriem izriet, ka, lai gan attiecīgajā tiesiskajā regulējumā paredzētie nosacījumi formāli ir ievēroti, šī regulējuma mērķis nav sasniegts, un, otrkārt, subjektīvs elements, ko veido vēlme iegūt no Savienības tiesiskā regulējuma izrietošu priekšrocību, mākslīgi radot tās iegūšanai vajadzīgos apstākļus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2005. gada 21. jūlijs, Eichsfelder Schlachtbetrieb, C‑515/03, EU:C:2005:491, 39. punkts, un 2023. gada 7. februāris, Confédération paysanne u.c. (In vitro nejaušā mutaģenēze), C‑688/21, EU:C:2023:75, 33. punkts).

96      Šādos apstākļos, ņemot vērā Regulas Nr. 1306/2013 60. panta plašo tvērumu un šī sprieduma 95. punktā minētajā judikatūrā noteiktos pierādīšanas ierobežojumus, var būt, ka ļaunprātīga prakse, kas izpaužas kā aktīvā lauksaimnieka statusa noteikumu piemērošanas apiešana, neietilpst Regulas Nr. 1306/2013 60. panta tvērumā, tomēr tā ir Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta pārkāpums.

97      Tādējādi nevar apgalvot, ka ar šo tiesību normu vien pietiek, lai izvairītos no riska, ka atbalsta pieteikuma iesniedzējs savas darbības sadala vairākos tiesību subjektos, lai izvairītos no aktīva lauksaimnieka statusa pārbaudes saskaņā ar Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktu.

98      Tāpēc trešais arguments ir jānoraida.

4)      Par ceturto argumentu, ka saistīto uzņēmumu iekļaušana Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta piemērošanas jomā ir pretrunā tiesiskās drošības principam

99      Ar ceturto argumentu Čehijas Republika apgalvo, ka atbilstoši tiesiskās drošības principam Komisija varot piemērot dalībvalstij finanšu korekciju tikai tad, ja pārkāpums, par kuru tā tiek apsūdzēta, skaidri un precīzi izriet no piemērojamā tiesiskā regulējuma. Taču šajā gadījumā saistīto uzņēmumu iekļaušana Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta tvērumā neizrietot skaidri un precīzi no piemērojamā tiesiskā regulējuma.

100    Komisija apstrīd šo argumentu.

101    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalstīm uzliktajam pienākumam, kam var būt finansiālas sekas, ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai tās varētu saprast šī pienākuma apjomu un nodrošināt atbilstību tam. Proti, tiesiskās drošības princips, kas ir viens no vispārējiem Savienības tiesību principiem, paredz, ka tiesību normām ir jābūt skaidrām, precīzām un ar paredzamu iedarbību, lai ieinteresētās personas varētu novērtēt savu juridisko situāciju un attiecības, ko reglamentē Savienības tiesību sistēma (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 6. septembris, Čehijas Republika/Komisija, C‑4/17 P, EU:C:2018:678, 58. punkts; 2022. gada 17. novembris, Avicarvil Farms, C‑443/21, EU:C:2022:899, 46. punkts, un 2019. gada 19. decembris, Čehijas Republika/Komisija, T‑509/18, EU:T:2019:876, 40. punkts).

102    Tomēr šajā gadījumā no šīs judikatūras izpratnes skaidri un precīzi izriet, ka fizisku vai juridisku personu grupa vai fiziska vai juridiska persona, kas ietilpst grupā, var veikt izslēgšanas sarakstā iekļautās darbības gan tieši, gan ar tajā pašā grupā ietilpstoša saistīta uzņēmuma starpniecību.

103    Šādos apstākļos ceturtais arguments ir jānoraida.

104    Tāpēc otrais iebildums un līdz ar to arī pirmā pamata pirmā daļa kopumā ir jānoraida.

2.      Par pirmā pamata otro daļu attiecībā uz faktu, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktu un samērīguma principu, jo apstrīdētās finanšu korekcijas summa, kas attiecas uz iespējamu aktīva lauksaimnieka statusa noteikšanas pārkāpumu, neatbilst apgalvotās neatbilstības smagumam

105    Ar pirmā pamata otro daļu Čehijas Republika apgalvo, ka Komisija neesot ņēmusi vērā Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktu un samērīguma principu, jo apstrīdētās finanšu korekcijas summa, kas attiecas uz iespējamu aktīva lauksaimnieka statusa noteikšanas pārkāpumu, neatbilst apgalvotās neatbilstības smagumam.

106    Vispirms jānorāda, ka Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktā ir paredzēti trīs korekcijas veidi: “aprēķinātā” korekcija, “ekstrapolētā” korekcija un “vienotas likmes” korekcija. Turklāt ar to ir izveidota hierarhija starp šīm korekcijām. Proti, aprēķināto korekciju piemēro tad, ja var pierādīt precīzu nepamatoti iztērēto summu apmēru. Ja tas nav iespējams, var piemērot ekstrapolēto korekciju vai vienotas likmes korekciju, ņemot vērā, ka vienotas likmes korekcijas piemēro tikai konkrētā gadījuma būtības dēļ vai tāpēc, ka dalībvalsts nav iesniegusi Komisijai nepieciešamo informāciju un ar samērīgiem centieniem nav iespējams precīzāk noteikt Savienībai nodarīto finansiālo kaitējumu.

107    Turklāt no Deleģētās regulas Nr. 907/2014 12. panta 6. punkta izriet, ka tikai tad, ja nav izpildīti nosacījumi aprēķinātās vai ekstrapolētās korekcijas piemērošanai vai lietas būtība ir tāda, ka summas, kas ir izslēdzamas, nevar skaidri noteikt, Komisija var piemērot vienotas likmes korekciju, ņemot vērā pārkāpuma būtību un smagumu un pašas novērtējumu par to, kāds ir Savienībai nodarīta finansiālā kaitējuma risks. Kad tiek piemērota vienotas likmes korekcija, Komisijai, veicot samērīgus pasākumus, ir jāņem vērā arī konstatētās neatbilstības veids un it īpaši jānosaka, vai tā attiecas uz trūkumiem galvenajā kontrolē vai papildu kontrolē.

108    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru arī samērīguma princips kā Savienības tiesību vispārējs princips prasa, lai Savienības iestāžu tiesību akti nepārsniegtu to, kas ir atbilstošs un vajadzīgs, lai sasniegtu vēlamo mērķi (skat. spriedumu, 2020. gada 12. februāris, Ungārija/Komisija, T‑505/18, nav publicēts, EU:T:2020:56, 105. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, jāizvēlas visneapgrūtinošākais, un tā radītie apgrūtinājumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem (skat. spriedumu, 2016. gada 3. marts, Spānija/Komisija, T‑675/14, nav publicēts, EU:T:2016:123, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).

109    Šajā gadījumā Komisija Čehijas Republikai piemēroja vienu vienotas likmes korekciju par abiem aktīvā lauksaimnieka statusa noteikšanas pārkāpuma elementiem, kas ir apstrīdēti pirmā pamata pirmajā daļā, proti, Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas pārkāpumu, jo šajā tiesību normā paredzēto divu nosacījumu no trim izpildes pierādīšanai tika izmantots tikai viens kritērijs, un Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta pārkāpumu, jo, pārbaudot atbalsta pieteikuma iesniedzēja kā aktīva lauksaimnieka statusu, netika ņemti vērā saistītie uzņēmumi. Komisijas noteiktā 5 % vienotas likmes korekcija 10 % maksājumu, ko Čehijas Republika veikusi, pārkāpdama tiesību normas attiecībā uz aktīvā lauksaimnieka statusu.

110    Abi Čehijas Republikas pirmā pamata otrajā daļā izvirzītie iebildumi ir jāanalizē šajā kontekstā.

a)      Par pirmo iebildumu attiecībā uz tāda finansiāla kaitējuma neesamību, kas varētu attaisnot faktu, ka Komisija piemēroja apstrīdēto finanšu korekciju saistībā ar iespējamu aktīvā lauksaimnieka statusa noteikšanas pārkāpumu

111    Ar pirmo iebildumu Čehijas Republika apgalvo, ka iespējamais aktīva lauksaimnieka statusa pārkāpums neesot radījis nekādu finansiālu kaitējumu Savienībai, kas varētu attaisnot to, ka Komisija piemēroja apstrīdēto finanšu korekciju.

112    Šajā ziņā Čehijas Republika norāda – kā minēts 2018. gada 11. decembra vēstulē un Čehijas Zemkopības ministrijas 2015. gada 9. oktobra vēstulē, pēc tam, kad, pamatojoties uz Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktu, tika noraidīti pieteikumi aktīvā lauksaimnieka statusa iegūšanai, tās iestādes aktīvajiem lauksaimniekiem paredzētās summas nav izmantojušas citiem lauksaimniekiem saskaņā ar citām atbalsta shēmām. Tālab Čehijas Republika apgalvo, ka pieteikumu aktīvā lauksaimnieka statusa iegūšanai noraidīšana nav izraisījusi maksājumu pieaugumu citiem lauksaimniekiem un no šo pieteikumu noraidīšanas neizriet nekāds finansiāls kaitējums.

113    Bez tam Čehijas Republika uzskata, ka neviens no pieteikuma iesniedzējiem, kuriem tās iestādes, izmantodamas lauksaimniecības ienākumu kritēriju c) apakšpunkta nosacījuma izpildes pierādīšanai, atteica aktīvā lauksaimnieka statusu, nebūtu varējis iegūt šādu statusu un ar to saistītos maksājumus no ELGF un ELFLA, ja būtu izmantots cits kritērijs. Tādējādi Čehijas Republikas ieskatā no šo atbalsta pieteikumu noraidīšanas nevar izrietēt nekāds finansiāls kaitējums Savienības budžetam.

114    Komisija apstrīd šo iebildumu.

115    Vispirms jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Komisijai, apstrīdot valsts iestāžu veikto pārbaužu rezultātus un pierādot KLP noteikumu pārkāpumu, ir jāiesniedz pierādījumi par nopietnām un pamatotām šaubām, kādas tai ir radušās attiecībā uz pārbaudēm, ko veikušas valsts iestādes, vai aprēķiniem, kurus tās iesniegušas. Komisijai nav izsmeļoši jāpierāda, ka šīs pārbaudes ir nepietiekamas vai šie aprēķini – nepareizi. Šis Komisijas sniedzamo pierādījumu prasības atvieglojums ir skaidrojams ar faktu, ka dalībvalsts atrodas visizdevīgākajā situācijā, lai apkopotu un pārbaudītu lauksaimniecības fondu grāmatojumu noskaidrošanai vajadzīgos datus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 19. decembris, Grieķija/Komisija, T‑295/18, nav publicēts, EU:T:2019:880, 77. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2020. gada 25. jūnijs, Polija/Komisija, T‑506/18, nav publicēts, EU:T:2020:282, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

116    Tādējādi saskaņā ar judikatūru – ja Komisija pauž nopietnas un pamatotas šaubas, dalībvalstij ir jāiesniedz detalizētāki un pilnīgāki pierādījumi par tās pārbaužu vai aprēķinu patiesumu un, attiecīgā gadījumā, par Komisijas apgalvojumu neprecizitāti (skat. spriedumu, 2015. gada 12. novembris, Itālija/Komisija, T‑255/13, nav publicēts, EU:T:2015:838, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).

117    No tā izriet, ka attiecīgā dalībvalsts var apstrīdēt Komisijas konstatēto tikai tad, ja tā pamato savus apgalvojumus ar pierādījumiem par ticamas un operatīvas kontroles sistēmas pastāvēšanu. Ja tai neizdodas pierādīt, ka Komisijas konstatējumi ir nepareizi, šie konstatējumi var būt pamats nopietnām šaubām, vai ir ieviests atbilstošu un efektīvu uzraudzības un kontroles pasākumu kopums (skat. spriedumus, 2019. gada 19. decembris, Grieķija/Komisija, T‑295/18, nav publicēts, EU:T:2019:880, 77. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2020. gada 25. jūnijs, Polija/Komisija, T‑506/18, nav publicēts, EU:T:2020:282, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

118    Šajā gadījumā atbilstības noskaidrošanas procedūrā, kuras noslēgumā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, Komisija uzskatīja, ka pieteikumu aktīva lauksaimnieka statusa iegūšanai noraidīšana var radīt risku, ka palielināsies Čehijas Republikas maksājumi citiem lauksaimniekiem saskaņā ar citām atbalsta shēmām. Šajā ziņā Komisija apgalvoja, ka tiešo maksājumu summa, ko katru gadu var piešķirt dalībvalstij, nedrīkst pārsniegt maksimālo apjomu, kurš noteikts atbilstoši Regulas Nr. 1307/2013 6. pantam. Tādējādi pēc tam, kad tika noraidīti pieteikumi aktīva lauksaimnieka statusa iegūšanai, Komisijas ieskatā varēja pastāvēt risks, ka Čehijas Republika atļautā maksimālā apjoma robežās izmantos summas, kuras maksājamas saskaņā ar aktīvā lauksaimnieka statusu reglamentējošām tiesību normām, lai ar lielākām summām finansētu lauksaimniekus citās atbalsta shēmās. Maksājumu palielinājums citās atbalsta shēmās radītu risku ES budžetam, jo tas nebūtu balstīts uz šīm atbalsta shēmām raksturīgiem elementiem, bet vienkārši būtu sekas pieteikumu aktīvā lauksaimnieka statusa iegūšanai noraidīšanai.

119    Šādos apstākļos atbilstoši šī sprieduma 115. un 117. punktā minētajai judikatūrai, lai kliedētu Komisijas paustās nopietnās un pamatotās šaubas, Čehijas Republikai esot bijis jāsniedz detalizētāki un pilnīgāki pierādījumi, ka pieteikumu aktīva lauksaimnieka statusa iegūšanai noraidīšana, pamatojoties uz Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktu, neradītu finansiālu kaitējumu Savienības budžetam.

120    Taču šajā gadījumā tas tā nav.

121    Pirmkārt, taisnība, ka 2018. gada 11. decembra vēstulē Čehijas Republika sniedza norādes par deviņiem pieteikumu iesniedzējiem, kuri tika izslēgti no aktīva lauksaimnieka statusa saskaņā ar Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktu, un norādīja, ka šī izslēgšana nav radījusi finansiālu kaitējumu Savienības budžetam, jo tā nav izraisījusi citiem lauksaimniekiem veikto maksājumu palielinājumu. Tomēr tā nav iesniegusi nekādus pierādījumus savu apgalvojumu pamatojumam.

122    Otrkārt, Čehijas Republika prasības pieteikumā atsaucas uz vēstuli, ko tās Zemkopības ministrijas Tiešo maksājumu departaments 2015. gada 27. oktobrī nosūtīja Valsts lauksaimniecības intervences fonda Tiešo maksājumu un vides atbalsta departamenta vadībai, kurā bija norādīts, ka Čehijas zemkopības ministrs ir apstiprinājis vienoto platībmaksājumu, maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi un maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem apjomu. Tomēr netiek apstrīdēts, ka šī vēstule netika nosūtīta Komisijai atbilstības noskaidrošanas procedūrā un tādējādi to nevarēja ņemt vērā, nosakot apstrīdēto finanšu korekciju. Pat pieņemot, ka šī vēstule būtu tikusi nosūtīta Komisijai atbilstības noskaidrošanas procedūrā, ir jānorāda – tā nesniedz pierādījumus, ka pieteikumu aktīvā lauksaimnieka statusa iegūšanai noraidīšana 2015.–2017. gadā, pamatojoties uz Regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktu, nav radījusi finansiālu kaitējumu Savienībai. Tajā būtībā ir tikai noteikts atsevišķu lauksaimniecības maksājumu apjoms 2015. gadam.

123    Treškārt, Čehijas Republika nav sniegusi nekādus pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, ka neviens no pieteikuma iesniedzējiem, kuriem tās iestādes atteica aktīvā lauksaimnieka statusa iegūšanu, pamatojoties uz lauksaimniecības ienākumu kritēriju c) apakšpunkta nosacījuma izpildes pierādīšanai, nebūtu varējis izmantot šo statusu un ar to saistītos maksājumus no ELGF un ELFLA, ja būtu izmantots cits kritērijs.

124    Tāpēc pirmais iebildums ir jānoraida.

b)      Par otro iebildumu attiecībā uz precizitātes trūkumu, nosakot apstrīdētās finanšu korekcijas iespējamam aktīvā lauksaimnieka statusa noteikšanas pārkāpumam apmēru

125    Ar otro iebildumu Čehijas Republika apgalvo – pat ja aktīvā lauksaimnieka statusa noteikšanas pārkāpums būtu radījis finansiālu kaitējumu Savienībai, šis kaitējums Komisijai būtu bijis precīzi jāaprēķina, un tam nebūtu bijis jāpiemēro vienotas likmes korekcija.

126    Komisija apstrīd šo iebildumu.

127    Vispirms jāatgādina, ka Komisija var piemērot vienotas likmes korekciju, ja nav iespējams ar samērīgiem centieniem precīzāk noteikt Savienībai nodarīto finansiālo kaitējumu, it īpaši tad, ja dalībvalsts Komisijai nav iesniegusi nepieciešamo informāciju saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktu.

128    Šajā ziņā jānorāda, ka 2018. gada 11. decembra vēstulē precizēts to pieteikuma iesniedzēju kopējais skaits, kuri izslēgti no aktīva lauksaimnieka statusa, bet nav norādīts kaitējums, ko šī izslēgšana varētu radīt ELGF un ELFLA.

129    Turklāt nedz 2018. gada 11. decembra vēstulē, nedz vēlākajos dokumentos, kurus Čehijas iestādes nosūtīja Komisijai atbilstības noskaidrošanas procedūrā, nav norādes par finansiālo kaitējumu, kas varētu izrietēt no fakta, ka, pārbaudot atbalsta pieteikuma iesniedzēja aktīva lauksaimnieka statusu, nav ņemti vērā saistītie uzņēmumi.

130    Šādos apstākļos, ņemot vērā tās konstatētās neatbilstības smagumu un būtību, kura bija saistīta ar galvenās kontroles trūkumu, kā arī faktu, ka ar samērīgiem centieniem nebija iespējams precīzi aprēķināt finansiālo kaitējumu, kas Savienībai nodarīts, noraidot atbalsta pieteikumus aktīvā lauksaimnieka statusa iegūšanai, nevar uzskatīt, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktu un samērīguma principu, aktīvā lauksaimnieka statusa noteikšanas pārkāpuma dēļ piemērodama 5 % vienotas likmes korekciju 10 % maksājumu, kas veikti, pārkāpjot Savienības tiesības.

131    Tāpēc otrais iebildums un līdz ar to pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida.

132    Tādējādi pirmais pamats ir jānoraida.

B.      Par otro pamatu, ar kuru tiek apgalvots ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpums

133    Otrajam pamatam, ar kuru tiek apgalvots ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpums, ir divas daļas.

1.      Par otrā pamata pirmo daļu attiecībā uz faktu, ka Komisija esot prettiesiski piemērojusi apstrīdēto finanšu korekciju ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpuma dēļ, jo izmeklēšanā netika ņemti vērā papildu izmeklēšanas rezultāti, ar kuriem tika pierādīta minētā pārkāpuma neesamība

134    Otrā pamata pirmajā daļā Čehijas Republika izvirza trīs iebildumus.

a)      Par pirmo iebildumu attiecībā uz faktu, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 1. punktu, Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 1. un 6. punktu un labas pārvaldības principu

135    Ar pirmo iebildumu Čehijas Republika apgalvo, ka Komisija, izmeklēšanā neņemdama vērā papildu izmeklēšanas rezultātus, ar kuriem tika pierādīta ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpuma neesamība, esot pārkāpusi Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 1. punktu, Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 1. un 6. punktu un labas pārvaldības principu.

136    Vispirms jāatgādina, ka izmeklēšana un papildu izmeklēšana laika ziņā pārklājās. Izmeklēšana tika sākta 2017. gada 18. septembrī (pirmās revīzijas uz vietas sākumā) un pēc kopsavilkuma ziņojuma nosūtīšanas 2021. gada 21. oktobrī tika pabeigta ar apstrīdētā lēmuma pieņemšanu 2021. gada 17. novembrī. Papildu izmeklēšana sākās 2020. gada 31. augustā (papildu revīzijas sākumā) un attiecībā uz ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu beidzās 2021. gada 24. augustā, kad tika pieņemts divpusējās uzraudzības sanāksmes protokols, ar kuru tika slēgts jautājums par minēto pārkāpumu.

137    Šādos apstākļos, ņemot vērā, ka kopsavilkuma ziņojums un apstrīdētais lēmums tika pieņemti pēc tam, kad papildu izmeklēšanā tika izbeigts skatīt jautājumu par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu, ir jāpārbauda, vai Komisijai izmeklēšanā bija jāizlemj jautājums, vai pastāv ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpums, ņemot vērā papildu izmeklēšanas gaitā konstatētos apstākļus.

138    Šajā ziņā jāatgādina – kā noteikts Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 1. punktā, ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts izdevumus nav veikusi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tā pieņem īstenošanas aktus, nosakot summas, par kurām nav tiesību saņemt Savienības finansējumu.

139    Tāpat jānorāda, ka Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 1. un 6. punktā Komisijas lēmums izslēgt no Savienības finansējuma izdevumus, kas dalībvalstij radušies, pārkāpjot atbilstības noskaidrošanas procedūras izpildei piemērojamos noteikumus, ir pakārtots Savienības finansējumam.

140    Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru starp Savienības tiesiskajā kārtībā administratīvajās procedūrās paredzētajām garantijām it īpaši ir iekļauts labas pārvaldības princips, kas nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā. Atbilstoši šai tiesību normai tiesības uz labu pārvaldību tostarp ietver ikvienas personas tiesības uz objektīvu, godīgu un sapratīgā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās. Šīs tiesības atspoguļo Savienības tiesību vispārējo principu (spriedumi, 2014. gada 8. maijs, N., C‑604/12, EU:C:2014:302, 49. punkts, un 2016. gada 1. jūnijs, Wolf Oil/EUIPO – SCT Lubricants (“CHEMPIOIL”), T‑34/15, nav publicēts, EU:T:2016:330, 69. un 70. punkts).

141    Šajā ziņā jāatzīst, ka labas pārvaldības princips neuzliek Savienības iestādēm pienākumu bezgalīgi pagarināt administratīvās procedūras, bet gan izpaužas tiesību normās, kurās paredzēti termiņi šo procedūru veikšanai un termiņi, kādos dalībvalstis šajās procedūrās nosūta informāciju Savienības iestādēm. Šo termiņu noteikšana ļauj saskaņot prasību nodrošināt, ka administratīvie procesi notiek saprātīgā termiņā, ar tiesībām uz aizstāvību, kā arī nodrošināt, ka Savienības iestādes laikus saņem no dalībvalstīm atbilstošo informāciju un var rūpīgi un objektīvi ņemt vērā visu attiecīgai lietai atbilstošo informāciju.

142    Attiecībā uz atbilstības noskaidrošanas procedūru labas pārvaldības princips izriet no Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 1. punkta un Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 1. un 6. punkta, kuros Komisijas pienākums rūpīgi ņemt vērā dalībvalstu iesniegto informāciju ir pakļauts nosacījumam, ka tās ir ievērojušas šajās tiesību normās paredzētos termiņus tās nosūtīšanai.

143    Šajā kontekstā jāanalizē trīs argumenti, kurus Čehijas Republika ir izvirzījusi pirmā iebilduma pamatojumam.

1)      Par pirmo argumentu attiecībā uz Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 1. punkta un Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 1. un 6. punkta tvērumu

144    Ar pirmo argumentu Čehijas Republika apgalvo, ka Regulas Nr. 1306/2013 52. pantā un Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 1. un 6. punktā noteiktie termiņi, kas attiecas uz informācijas nosūtīšanu no dalībvalsts Komisijai atbilstības noskaidrošanas procedūrā, nav piemērojami, kad Komisijai ir jāvērtē Savienības tiesību pārkāpums, bet tikai tad, kad tai ir jānosaka piemērojamās finanšu korekcijas apmērs. Čehijas Republikas ieskatā tas nozīmē, ka Komisija var atsaukties uz dalībvalsts iesniegtās informācijas novēloto raksturu, kad tai ir jānosaka finanšu korekcijas apmērs, bet ne tad, kad tai ir jālemj par Savienības tiesību pārkāpumu veidojošo elementu esamību.

145    Komisija apstrīd šo argumentu.

146    Jānorāda, ka no Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 1. punkta un Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 1. un 6. punkta noteikumiem izriet, ka no Savienības finansējuma izslēdzamo summu noteikšana ir nesaraujami saistīta ar Komisijas konstatējumu par Savienības tiesību pārkāpuma esamību. Komisija nevar piemērot finanšu korekciju, ja nav pierādījumu par Savienības tiesību normu pārkāpumu, kas ir nepieciešams priekšnoteikums, lai iespējami noteiktu finanšu korekcijas apmēru.

147    Tālab Regulas Nr. 1306/2013 52. pantā un Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 1. un 6. punktā noteiktos termiņus, kuros dalībvalstīm ir jāiesniedz informācija, nevar interpretēt tādējādi, ka tie ir piemērojami tikai tad, ja Komisijai ir jānosaka no Savienības finansējuma izslēdzamās summas, nevis attiecībā uz situāciju, kurā Komisijai ir jāizvērtē Savienības tiesību pārkāpuma esamība, jo šis pārkāpuma izvērtējums un finanšu korekcijas noteikšana ir savstarpēji saistīti.

148    Tāpēc pirmais arguments ir jānoraida.

2)      Par otro argumentu attiecībā uz Čehijas iestāžu papildu izmeklēšanā sniegtās informācijas jauno raksturu

149    Ar otro argumentu Čehijas Republika apgalvo, ka ar ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu saistītā informācija, ko tā iesniedza Komisijai papildu izmeklēšanā, nebija jauna un bija jau sniegta izmeklēšanas gaitā. Tādējādi Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 6. punktā paredzētais laika ierobežojums, saskaņā ar kuru dalībvalstis nedrīkst paziņot Komisijai informāciju pēc tam, kad Komisija ir nosūtījusi sākotnējos konstatējumus (izņemot minētajā tiesību normā paredzētos gadījumus), šajā gadījumā nebūtu piemērojams.

150    Komisija apstrīd šo argumentu.

151    Pirmkārt, jāatgādina, ka konstatējuma vēstulē, kura nosūtīta 2017. gada 30. novembrī, Komisija atklāja nepilnības Čehijas iestāžu ieviestajā ilggadīgo zālāju uzskaites kontroles sistēmā, konstatējot Regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta h) apakšpunkta pārkāpumu.

152    Otrkārt, 2018. gada 11. septembra divpusējās sanāksmes protokolā, Komisija lūdza Čehijas iestādēm papildu informāciju par papuvē atstātās zemes klasifikāciju un atkārtoti pauda šaubas par kontroles sistēmas atbilstību noteikumam, ka ilggadīgie zālāji ir zeme, kas paredzēta zālāju vai lopbarības zālaugu (sētu vai pašizsējā) audzēšanai un vismaz piecus gadus nav bijusi iekļauta lauku saimniecības augsekā un, ja dalībvalstis tā nolemj, piecus gadus nav arta.

153    Treškārt, sākotnējos secinājumos Komisija tostarp norādīja, ka:

–        līdz 2015. gadam Čehijas iestāžu rīcībā nebija informācijas par zemes izmantošanas vēsturi, un tāpēc tās nevarēja pārbaudīt šī sprieduma 152. punktā minētā noteikuma īstenošanu;

–        pēc 2015. gada nebija skaidra pamatojuma, kāpēc Čehijas iestādes bija izmantojušas trīs dažādus kodus tādas neapstrādātas zemes apzīmēšanai, kurai pēc piecu gadu perioda paiešanas bija paredzēts pārtapt par ilggadīgiem zālājiem, proti, kodu “G” pļavām neapstrādātā aramzemē, kodu “R” neapstrādātai aramzemei, kas nav uzskatāma par zālāju, un kodu “U” papuvē atstātai zemei; vairāku kodu izmantošana, pēc Komisijas domām, radīja risku, ka zeme netiks pareizi deklarēta kā ilggadīgi zālāji.

154    Ceturtkārt, jautājums par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpuma esamību nebija Čehijas iestāžu iesniegtā samierināšanas lūguma priekšmets.

155    Piektkārt, papildu informācijā, ko Čehijas iestādes nosūtīja Komisijai pēc samierināšanas struktūras ziņojuma saņemšanas netika iekļauta nekāda informācija par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu.

156    Sestkārt, ir jānorāda, ka galīgajos secinājumos un kopsavilkuma ziņojumā, atkārtodama šī sprieduma 153. punktā minētos argumentus, Komisija apstiprināja ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpuma esamību un, pieņemdama apstrīdēto lēmumu, Čehijas Republikai par šo pārkāpumu piemēroja 14 923 784,40 EUR finanšu korekciju.

157    Septītkārt, kā norādīts divpusējās uzraudzības sanāksmes protokolā, jāatgādina, ka Čehijas iestādes pirmo reizi šajā sanāksmē un 2021. gada 30. jūlija vēstulē sniedza Komisijai skaidrus un pamatotus skaidrojumus, piemērus un informāciju par aramzemē un papuvē esošo zālāju uzskaites sistēmu.

158    No divpusējās uzraudzības sanāksmes protokola arī izriet, ka Komisija papildu izmeklēšanā, pamatojoties uz šo informāciju, nolēma slēgt jautājumu par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpuma esamību un pauda nožēlu, ka Čehijas iestādes šo informāciju, kas būtu bijusi būtiska arī izmeklēšanā, nav iesniegušas atbilstības noskaidrošanas procedūrā, kuras noslēgumā tika pieņemts apstrīdētais lēmums.

159    Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar šī sprieduma 115.–117. punktā minēto judikatūru atbilstības noskaidrošanas procedūrā dalībvalstij ir jāiesniedz detalizētāki un pilnīgāki pierādījumi par tās pārbaužu vai aprēķinu patiesumu un, attiecīgā gadījumā, par Komisijas apgalvojumu neprecizitāti. Tādējādi, ja attiecīgā dalībvalsts Regulas Nr. 1306/2013 52. pantā un Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. pantā noteiktajā termiņā nepierāda, ka Komisijas konstatējumi ir neprecīzi, tie kļūst par faktoriem, kuri var radīt nopietnas šaubas par faktu, vai ir ieviests atbilstošs un efektīvs uzraudzības un kontroles pasākumu kopums.

160    Šajā gadījumā Čehijas Republika izmeklēšanā nav sniegusi detalizētākus un pilnīgākus pierādījumus par ilggadīgo zālāju uzskaites pārbaužu patiesumu un nav pierādījusi, ka Komisijas konstatējumi būtu neprecīzi. Tikai papildu izmeklēšanas gaitā Čehijas Republika pirmo reizi sniedza detalizētus skaidrojumus un papildu pierādījumus, kas ļāva Komisijai pārbaudīt ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpuma neesamību.

161    Šādos apstākļos otrais arguments ir jānoraida.

3)      Par trešo argumentu attiecībā uz Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 6. punktā paredzētajiem nosacījumiem

162    Ar trešo argumentu Čehijas Republika apgalvo, ka Komisijai izmeklēšanā esot bijusi jāņem vērā informācija par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu, ko Čehijas iestādes iesniedza papildu izmeklēšanas gaitā. Proti, tā būtu informācija, kas atbilstu Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 6. punktā paredzētajiem diviem nosacījumiem, kas ļauj dalībvalstij iesniegt informāciju Komisijai pēc tam, kad tā ir paziņojusi sākotnējos secinājumus.

163    Komisija apstrīd šo argumentu.

164    Jāatgādina, ka Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 6. punktā ir paredzēts, ka informāciju, ko dalībvalsts iesniegusi pēc tam, kad Komisija tai ir paziņojusi izmeklēšanas sākotnējos konstatējumus, var ņemt vērā tikai:

a)      ja tas ir vajadzīgs, lai Savienības budžetam radītais finansiālais kaitējums netiktu novērtēts daudz par augstu; un

b)      ja novēlotu informācijas iesniegšanu pienācīgi pamato ārēji faktori un tā nekavē Komisiju laikus pieņemt lēmumu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantam.

165    Šajā ziņā jāatzīmē, ka, lai gan Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 6. punkta franču valodas redakcijā ir neskaidrība par to, vai šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi ir kumulatīvi vai alternatīvi, no citu valodu redakciju analīzes izriet, ka šie nosacījumi pēc būtības ir kumulatīvi. Piemēram, Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 6. punkta portugāļu valodas redakcijā ir norādīts, ka dalībvalsts var iesniegt informāciju Komisijai pēc tam, kad Komisija tai ir paziņojusi izmeklēšanas sākotnējos konstatējumus, ja ir izpildīti abi kumulatīvie nosacījumi, kas paredzēti minētajā tiesību normā. Turklāt lietas dalībnieki tiesas sēdē apstiprināja šo kumulatīvo raksturu.

166    Kā norādīts šī sprieduma 157. punktā, šajā gadījumā Čehijas iestādes informāciju par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu iesniedza Komisijai divpusējā uzraudzības sanāksmē un 2021. gada 30. jūlija vēstulē, proti, pēc tam, kad Komisija 2019. gada 20. decembrī bija paziņojusi izmeklēšanas sākotnējos konstatējumus.

167    Tālab jāizvērtē, vai abi Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 6. punktā paredzētie nosacījumi šajā gadījumā bija izpildīti, lai varētu ņemt vērā novēloti iesniegtu informāciju.

168    Attiecībā uz Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 6. punkta a) apakšpunktā paredzēto pirmo nosacījumu ir jāatzīmē, ka divpusējā uzraudzības sanāksmē un 2021. gada 30. jūlija vēstulē Čehijas iestāžu iesniegtā informācija par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu bija nepieciešama, lai izvairītos no Savienības budžetam nodarītā finansiālā kaitējuma bruto novērtēšanas par augstu. Proti, tas tika darīts, lai izvairītos no finanšu korekcijas piemērošanas pārkāpumam, kura neesamība tika konstatēta papildu izmeklēšanā. Tā kā Komisija izmeklēšanā neņēma vērā šo informāciju, Savienībai nodarītais finansiālais kaitējums tika novērtēts par augstu – 14 923 784,40 EUR apmērā, kas atbilst Čehijas Republikai piemērotās finanšu korekcijas summai par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu.

169    Tādējādi Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 6. punkta a) apakšpunktā paredzētais nosacījums šajā gadījumā ir izpildīts.

170    Attiecībā uz Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 6. punkta b) apakšpunktā paredzēto otro nosacījumu jānorāda, ka informācijas par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu iesniegšana divpusējā uzraudzības sanāksmē un 2021. gada 30. jūlija vēstulē nebija pamatota ar ārējiem faktoriem. Minētā informācija jau bija pieejama izmeklēšanas gaitā, bet nebija skaidri un pamatoti iesniegta Komisijai. No tā izriet, ka Čehijas Republikas rīcībā bija un tā varēja iesniegt šo informāciju Komisijai, ievērojot Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 6. punktā paredzētos termiņus.

171    Tādējādi Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 6. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums šajā gadījumā nav izpildīts.

172    Tāpēc ceturtais arguments un līdz ar to pirmais iebildums kopumā ir jānoraida.

b)      Par otro iebildumu, ar kuru tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu

173    Ar otro iebildumu Čehijas Republika apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo lēmums papildu izmeklēšanā slēgt jautājumu par ilggadējo zālāju uzskaites pārkāpumu, Čehijas Republikai esot radījis tiesisko paļāvību, ka izmeklēšanā šim pārkāpumam netiks piemērota finanšu korekcija.

174    Čehijas Republikas ieskatā šī cerība bija vēl leģitīmāka, jo attiecībā uz citu trūkumu Čehijas iestāžu izveidotajā kontroles sistēmā ELGF un ELFLA atbalsta piešķiršanas par lauksaimniecības platību deklarēšanu pārbaudei, Komisija izmeklēšanas galīgajos secinājumos bija ņēmusi vērā papildu izmeklēšanas rezultātus un nolēmusi svītrot attiecīgo punktu.

175    Komisija apstrīd šo iebildumu.

176    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir viens no Savienības pamatprincipiem. Tiesības atsaukties uz šo principu ir jebkurai personai, kam Savienības iestāde ir radījusi pamatotas cerības. Par šādiem solījumiem uzskata jebkādā veidā paziņotu konkrētu, beznosacījumu un saskaņotu informāciju no pilnvarotiem un uzticamiem avotiem. Savukārt neviens nevar norādīt uz šī principa pārkāpumu, ja nav konkrētu solījumu, kurus šai personai būtu devusi iestāde (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 18. janvāris, Rumānija/Komisija, T‑33/21, EU:T:2023:5, 69. punkts un tajā minētā judikatūra).

177    Pirmkārt, jāatgādina, ka tieši divpusējās uzraudzības sanāksmes protokolā Komisija paziņoja Čehijas Republikai lēmumu papildu izmeklēšanā beigt izskatīt jautājumu par ilggadējo zālāju uzskaites pārkāpumu.

178    Tomēr divpusējās uzraudzības sanāksmes protokolā nav norādīta Komisijas galīgā nostāja par Savienības tiesību pārkāpumu, bet tas ir atbilstības noskaidrošanas procedūras sākotnējais posms, kas ļauj konstatēt informācijas apmaiņu, kura ir notikusi starp pusēm divpusējās sanāksmes laikā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 18. septembris, Apvienotā Karaliste/Komisija, C‑346/00, EU:C:2003:474, 69. un 70. punkts). Komisijas galīgā nostāja par Savienības tiesību pārkāpumu tiek pausta tikai izmeklēšanas gala secinājumos, ko nosūta dalībvalstij saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 4. punktu, un kopsavilkuma ziņojumā, kurā ir ietverts detalizēts tā pamatojuma skaidrojums, kura dēļ atsevišķi izdevumi ir izslēgti no Savienības finansējuma.

179    Šādos apstākļos, tā kā divpusējās uzraudzības sanāksmes protokolā nebija pausta Komisijas galīgā nostāja par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu, tas Čehijas Republikai nevarēja radīt pamatotas un leģitīmas cerības attiecībā uz minēto nostāju un to, ka izmeklēšanā šim pārkāpumam netiks piemērota finanšu korekcija.

180    Otrkārt, pat pieņemot, ka divpusējās uzraudzības sanāksmes protokolu varētu uzskatīt par dokumentu, kurā pausta Komisijas galīgā nostāja par ilggadējo zālāju uzskaites pārkāpumu, jānorāda, ka lēmums papildu izmeklēšanā slēgt jautājumu par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu nesniedz konkrētu, beznosacījumu un saskaņotu informāciju šī sprieduma 176. punktā minētās judikatūras izpratnē, kas Čehijas Republikai varētu radīt tiesisko paļāvību, ka šajā izmeklēšanā šim pārkāpumam netiks piemērota finanšu korekcija.

181    Protams, divpusējās uzraudzības sanāksmes protokolā Komisija ir norādījusi, ka tā pauž nožēlu, ka Čehijas iestādes izmeklēšanā nav iesniegušas to informāciju par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu, kura tika iesniegta papildu izmeklēšanā. Komisijas ieskatā šī informācija bija būtiska arī izmeklēšanā.

182    Tomēr divpusējās uzraudzības sanāksmes protokolā Komisija nav izteikusies par šīs jaunās informācijas ņemšanu vērā izmeklēšanā un nav paudusi nostāju nedz par apgalvoto pārkāpumu, nedz par finanšu korekcijas piemērošanu ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumam.

183    No tā izriet, ka Komisija nav pārkāpusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, izmeklēšanā neņemdama vērā papildu izmeklēšanas par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu rezultātus.

184    Šo secinājumu nevar atspēkot Čehijas Republikas arguments, ka attiecībā uz Komisijas atklātajiem trūkumiem Čehijas iestāžu veiktajā lauksaimniecības platību deklarēšanā tā izmeklēšanas gala secinājumos esot ņēmusi vērā papildu izmeklēšanas rezultātus un nolēmusi svītrot attiecīgo punktu.

185    Proti, šis arguments nav atbilstošs. No izmeklēšanas galīgajiem secinājumiem izriet, ka laikā, kad Komisija no 2020. gada 31. augusta līdz 4. septembrim Čehijas Republikā veica papildu revīziju, Čehijas iestādes tai bija iesniegušas jaunu informāciju par lauksaimniecības platību deklarēšanu. Šo informāciju, kas tika iesniegta pirms izmeklēšanas galīgo secinājumu izdarīšanas 2021. gada 26. martā, Komisija bija ņēmusi vērā izmeklēšanā un ļāvusi galīgajos secinājumos svītrot attiecīgo punktu.

186    No tā izriet, ka atšķirībā no informācijas par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu, ko Čehijas iestādes iesniedza pēc tam, kad Komisija bija paziņojusi galīgos secinājumus, informācija par lauksaimniecības platību deklarēšanu tika iesniegta, pirms Komisija bija paziņojusi galīgos secinājumus.

187    Tālab, ņemot vērā atšķirību šīs informācijas iesniegšanas laikposmā, punkta par lauksaimniecības platību deklarēšanas pārkāpumu svītrošana nevarēja radīt Čehijas Republikai nekādas leģitīmas cerības, ka finanšu korekcija netiks piemērota ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumam.

188    Tāpēc otrais iebildums ir jānoraida.

c)      Par trešo iebildumu attiecībā uz faktu, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 296. panta otro daļu

189    Ar trešo iebildumu Čehijas Republika apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 296. panta otro daļu, jo apstrīdētā lēmuma pamatojumā un kopsavilkuma ziņojumā tā nav atsaukusies uz konstatējumiem, kurus tā bija formulējusi divpusējās uzraudzības sanāksmes protokolā un kuru dēļ tika svītrots punkts par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu. Tādējādi Čehijas Republikas ieskatā apstrīdētā lēmuma un kopsavilkuma ziņojuma pamatojums neļauj izprast iemeslus, kuru dēļ Komisija izmeklēšanā nav ņēmusi vērā papildu izmeklēšanas par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu rezultātus.

190    Komisija apstrīd šo iebildumu.

191    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 296. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu ir būtiska formalitāte, kura jānošķir no jautājuma par pamatojuma pamatotību, kas attiecas uz strīdīgā akta tiesiskumu pēc būtības. Vērtējot šādā perspektīvā, pamatojumam jābūt pielāgotam attiecīgā akta būtībai un tam nepārprotami un viennozīmīgi jāatspoguļo iestādes – akta autores – argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot pieņemtā akta pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt pārbaudi (spriedumi, 2011. gada 29. septembris, Elf Aquitaine/Komisija, C‑521/09 P, EU:C:2011:620, 146. un 147. punkts; 2020. gada 9. septembris, Grieķija/Komisija, T‑46/19, nav publicēts, EU:T:2020:396, 47. punkts, un 2023. gada 18. janvāris, Rumānija/Komisija, T‑33/21, EU:T:2023:5, 36. punkts).

192    Tomēr netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie elementi. Jautājums, vai lēmuma pamatojums atbilst šī sprieduma 191. punktā minētajām prasībām, ir jāvērtē, ņemot vērā ne tikai tā formulējumu, bet arī kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kas regulē attiecīgo jomu (skat. spriedumu, 2023. gada 18. janvāris, Rumānija/Komisija, T‑33/21, EU:T:2023:5, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

193    No tā izriet, ka saskaņā ar judikatūru pienākums norādīt pamatojumu atbilstības noskaidrošanas procedūrā ir uzskatāms par pietiekamu, ja tā adresāte dalībvalsts ir bijusi cieši iesaistīta šī lēmuma izstrādes procesā un zina iemeslus, kādēļ Komisija uzskatījusi, ka tai apstrīdētās summas nav jāattiecina uz attiecīgajiem fondiem (skat. spriedumu, 2017. gada 16. februāris, Rumānija/Komisija, T‑145/15, EU:T:2017:86, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

194    Šajā ziņā, ja Komisija noraida pietiekami precīzus novērtējuma elementus, ko izvirzījušas kompetentās valsts iestādes, tai, it īpaši sarakstē ar attiecīgo dalībvalsti, kā arī kopsavilkuma ziņojumā, ir jāizklāsta pierādījumi, kas pamato nopietnas un pamatotas šaubas par valsts iestāžu paziņotajiem aprēķiniem vai šo iestāžu veikto pārbaužu rezultātiem, līdz ar to minētajai informācijai ir jābūt norādītai dokumentos, kurus Komisija ir izstrādājusi atbilstības noskaidrošanas procedūrā, kā arī tās noslēgumā pieņemtā lēmuma pamatojumā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 16. februāris, Rumānija/Komisija, T‑145/15, EU:T:2017:86, 47. punkts, un 2020. gada 9. septembris, Grieķija/Komisija, T‑46/19, nav publicēts, EU:T:2020:396, 49. punkts).

195    Šajā gadījumā netiek apstrīdēts, ka Čehijas iestādes bija cieši iesaistītas apstrīdētā lēmuma izstrādes procesā un ka tām bija zināmi iemesli, kas pamato minēto lēmumu. Proti, tas tika pieņemts tādas uz sacīkstes principa balstītas procedūras noslēgumā, kuras laikā Komisijai un Čehijas iestādēm vairākkārt bija iespēja apmainīties ar viedokļiem par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpuma konstatāciju.

196    Turklāt jāatzīst, ka izmeklēšanā Čehijas iestādes nav iesniegušas pietiekami precīzus pierādījumus par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu.

197    Bez tam, kā norādīts šī sprieduma 153. un 156. punktā, sākotnējos secinājumos, galīgajos secinājumos, kā arī kopsavilkuma ziņojumā Komisija ir skaidri pamatojusi finanšu korekcijas piemērošanu ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumam.

198    Šādos apstākļos nevar secināt, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu šī sprieduma 193. punktā minētās judikatūras un LESD 296. panta otrās daļas izpratnē.

199    Tāpēc trešais iebildums un līdz ar to otrā pamata pirmā daļa kopumā ir jānoraida.

2.      Par otrā pamata otro daļu attiecībā uz Komisijas piemērotās apstrīdētās finanšu korekcijas prettiesiskumu, lai gan Čehijas Republikā ilggadīgo zālāju uzskaites sistēma atbilda Savienības tiesībām

200    Ar otrā pamata otro daļu Čehijas Republika apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 1. punktu, ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumam piemērodama apstrīdēto finanšu korekciju, lai gan Čehijas Republikas ilggadīgo zālāju uzskaites sistēma atbilda Savienības tiesībām.

201    Komisija apstrīd šo daļu.

202    Jāatgādina, ka atbilstības noskaidrošanas procedūrā, kuras noslēgumā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, tika izdarīts secinājums, ka:

–        Čehijas Republika nav iesniegusi detalizētākus un pilnīgākus pierādījumus par tās veikto pārbaužu patiesumu šī sprieduma 115. punktā minētās judikatūras izpratnē attiecībā uz ilggadīgo zālāju uzskaiti un nav spējusi pierādīt, ka Komisijas konstatējumi ir neprecīzi; proti, Čehijas Republika tikai papildu izmeklēšanā un 2021. gada 30. jūlija vēstulē pirmo reizi iesniedza saprotamus skaidrojumus un papildu pierādījumus, kas ļāva Komisijai pārbaudīt ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpuma neesamību (skat. šī sprieduma 160. punktu).

–        tā kā Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 6. punktā paredzētie nosacījumi, kas ļauj ņemt vērā informāciju, kuru dalībvalsts ir iesniegusi novēloti pēc tam, kad Komisija ir paziņojusi sākotnējos secinājumus, šajā gadījumā nav kumulatīvi izpildīti, Komisijai izmeklēšanā nebija jāņem vērā papildu izmeklēšanas rezultāti par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpuma neesamību (skat. šī sprieduma 171. punktu).

203    Šādos apstākļos informāciju un skaidrojumus, kurus Čehijas Republika iesniedza pieteikumā par ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu un kuri netika iesniegti Komisijai atbilstības noskaidrošanas procedūrā, nevar ņemt vērā, jo tie tika iesniegti, pārkāpjot Regulas Nr. 1306/2013 52. pantā un Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. pantā noteiktos termiņus.

204    Tāpēc otrā pamata otrā daļa un līdz ar to otrais pamats kopumā ir jānoraida.

C.      Par trešo pamatu, ar kuru tiek apgalvots pārbaudes izlases veidošanas pārkāpums

205    Trešajam pamatam, ar kuru tiek apgalvots pārbaudes izlases veidošanas pārkāpums, ir četras daļas.

206    Tomēr savās atbildēs uz procesa organizatorisko pasākumu un tiesas sēdē Vispārējā tiesā uzdoto jautājumu lietas dalībnieki skaidri norādīja, ka tad, ja Vispārēja tiesa noraidītu otro pamatu, kas attiecas uz ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumu, trešā pamata trešā un ceturtā daļa, kas attiecas respektīvi uz Komisijas pieļauto Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 2. punkta pārkāpumu, jo konstatējuma vēstulē tā nav norādījusi pārbaudes izlases veidošanas pārkāpumu saistībā ar zaļo saimniekošanu, un Komisijas pieļauto Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 35. panta pārkāpumu, jo zaļās saimniekošanas shēmā ņemti vērā VPM shēmas pārkāpumi, bija jāuzskata par neefektīvām.

207    Proti, finanšu korekcija, ko Komisija piemēroja Čehijas Republikai pārbaudes izlases veidošanas pārkāpumam saistībā ar zaļo saimniekošanu, kas ir trešā pamata trešās un ceturtās daļas priekšmets, tika iekļauta finanšu korekcijā ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumam, un Komisija to nav ņēmusi vērā, noteikdama apstrīdētās finanšu korekcijas apmēru.

208    Tādējādi, tā kā otrais pamats ir noraidīts, trešā pamata trešā un ceturtā daļa ir jāuzskata par neefektīvām. Lai novērtētu apstrīdētās finanšu korekcijas piemērošanas pamatotību, to pārbaudei būtībā nav nozīmes.

209    Tāpēc ir jāanalizē tikai trešā pamata pirmā un otrā daļa.

1.      Par trešā pamata pirmo daļu, ar kuru tiek apgalvots, ka Komisija prettiesiski piemērojusi apstrīdēto finanšu korekciju pārbaudes izlases veidošanas pārkāpumam saistībā ar standarta pārbaudēm, lai gan Čehijas Republika nebija pārkāpusi Īstenošanas regulas Nr. 809/2014, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu 2016/1394, 30. panta a) punktu un 33.a pantu

210    Ar trešā pamata pirmo daļu Čehijas Republika apgalvo, ka Komisija neesot ievērojusi Īstenošanas regulas Nr. 809/2014, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu 2016/1394, 30. panta a) punktu un 33.a pantu, jo attiecībā uz VPM shēmu tā ir uzskatījusi, ka atbalsta saņēmēji, kuriem veikta papildu pārbaude uz vietas, jo iepriekšējā gadā tiem bija uzlikts samazināts administratīvais sods Īstenošanas regulas Nr. 809/2014, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu 2016/1394, 33.a panta izpratnē (turpmāk tekstā – “saņēmēji, kuriem uzlikts samazināts administratīvais sods”), ir jānošķir no atbalsta saņēmējiem, kuriem jāveic standarta pārbaude atbilstoši Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 30. panta a) punktam (turpmāk tekstā – “saņēmēji, uz kuriem attiecas standarta pārbaude”).

211    Šajā ziņā Čehijas Republika apgalvo, ka tā neesot pārkāpusi Savienības tiesības, jo 2017. gadā no 87 saņēmējiem, kuriem 2016. gadā uzlikts samazināts administratīvais sods, 75 bija iekļauti 5 % saņēmēju izlasē, uz kuriem attiecās standarta pārbaude, un 12 saņēmējiem tika veikta papildu pārbaude uz vietas.

212    Komisija apstrīd trešā pamata pirmo daļu.

213    Jāatgādina, ka atbilstoši Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 30. panta a) punktam platībatkarīgā atbalsta shēmām, kas nav maksājumi par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, pārbaužu, ko katru gadu veic uz vietas, izlasē iekļauj vismaz 5 % no visiem atbalsta saņēmējiem, kuri iesnieguši pamata maksājuma pieteikumu vai vienotā platībmaksājuma pieteikumu.

214    Bez tam jāatzīmē, ka Īstenošanas regulas Nr. 809/2014, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu 2016/1394, 33.a panta “Papildu kontroles intensitāte, kas piemērojama Deleģētās regulas [Nr. 640/2014] 19.a panta 2. punktā minēto saņēmēju pēckontrolēm uz vietas” 1. punktā ir noteikts šādi:

“Saņēmējiem, kuriem saskaņā ar regulas [Nr. 640/2014] 19.a panta 2. punktu tika piemēroti samazināti administratīvie sodi par pārbaudē uz vietas konstatētu pārdeklarēšanu platībatkarīgā atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma ietvaros, nākamajā pieprasījumu gadā saistībā ar attiecīgo atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu veic pēckontroli [papildu pārbaudi uz vietas] uz vietas.”

215    No šo tiesību normu analīzes tostarp izriet, ka standarta pārbaužu un papildu pārbaužu uz vietas mērķis un nolūks atšķiras.

216    Runājot par standarta pārbaužu priekšmetu, tās attiecas uz 5 % no visiem atbalsta saņēmējiem, kas iesniedz pamata maksājuma pieteikumu vai vienotā platībmaksājuma pieteikumu, savukārt pārbaudes uz vietas attiecas tikai uz saņēmējiem, kuriem uzlikts samazināts administratīvais sods, jo tie iepriekšējā gadā ir pārdeklarējuši platības, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu.

217    Runājot par standarta pārbaužu mērķi noteikt to minimālo saņēmēju skaitu, uz kuriem attiecas pārbaude, lai nodrošinātu, ka Komisija efektīvi veic tiesību normu attiecībā uz dažādām atbalsta shēmām un atbalsta pasākumiem ievērošanas pārbaudi, savukārt papildu pārbaužu uz vietas mērķis, kā izriet no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1394 (2016. gada 16. augusts), ar kuru groza Īstenošanas regulu Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemēro Regulu Nr. 1306/2013 (OV 2016, L 225, 50. lpp.), ir pārbaudīt, vai atbalsta saņēmēji pēc samazinātā administratīvā soda uzlikšanas par pirmo platību pārdeklarēšanu nav izdarījuši jaunu pārkāpumu, kam būtu pamats piemērot pilnu administratīvo sodu.

218    Papildu pārbaužu uz vietas īpašā būtība ir apstiprināta Īstenošanas regulas Nr. 809/2014, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu 2016/1394, 33.a panta virsrakstā, kurā tās ir skaidri kvalificētas kā “papildu kontroles [papildinošas pārbaudes]”, kas liecina, ka tās atšķiras no standarta pārbaudēm ar to, ka tās pakļauj atbalsta saņēmējus papildu pārbaudei, kas ir jāveic, ja ir izpildīti šajā pantā paredzētie nosacījumi.

219    Tādējādi jāuzskata, ka Komisija nav pārkāpusi Īstenošanas regulas Nr. 809/2014, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu 2016/1394, 30. panta a) punktu un 33.a pantu, jo tā uzskatīja, ka atbalsta saņēmēji, kuriem iepriekšējā gadā uzlikts samazināts administratīvais sods, bija jānošķir no atbalsta saņēmējiem, uz kuriem attiecas standarta pārbaude.

220    Trīs Čehijas Republikas izvirzītie argumenti nevar atspēkot šo secinājumu.

221    Ar pirmo argumentu Čehijas Republika apgalvo, ka, izslēdzot saņēmējus, kuriem uzlikts samazināts administratīvais sods, no to atbalsta saņēmēju izlases, uz kuriem attiecas standarta pārbaude, tiktu radītas absurdas sekas, proti, atbalsta saņēmēji, kuriem uzlikts samazināts administratīvais sods, jo iepriekšējā gadā viņi ir pārdeklarējuši platības, netiktu pakļauti standarta pārbaudei, bet tikai papildu pārbaudei uz vietas. Tādējādi Čehijas Republikas ieskatā šie lauksaimnieki atrodoties labvēlīgākā situācijā nekā citi lauksaimnieki.

222    Šajā ziņā jāuzskata, ka pārbaudes uz vietas nav uztveramas kā alternatīvas pārbaudes, bet gan kā papildinošas pārbaudes, kas paplašina standarta pārbaudes un kā mērķis ir paredzēt pastiprinātu kontroles sistēmu saņēmējiem, kuriem iepriekšējā gadā uzlikts samazināts administratīvais sods. Bez standarta pārbaudes tiem ir jāveic papildu pārbaude uz vietas, lai pārliecinātos, vai viņi nav izdarījuši jaunu Savienības tiesību pārkāpumu, kam būtu pamats piemērot pilnu administratīvo sodu. No tā izriet, ka saņēmēji, kuriem uzlikts samazināts administratīvais sods, neatrodas labvēlīgākā situācijā nekā citi lauksaimnieki.

223    Tāpēc pirmais arguments ir jānoraida.

224    Ar otro argumentu Čehijas Republika norāda, ka saņēmēju, kuriem uzlikts samazināts administratīvais sods, izslēgšana no to saņēmēju izlases, uz kuriem attiecas standarta pārbaude, ir pretrunā Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 30. panta a) punkta tekstam, kurā paredzēts, ka uz 5 % no visiem saņēmējiem, kas iesniedz maksājuma pieteikumu, attiecas standarta pārbaude. Taču Čehijas Republikas ieskatā, izslēdzot saņēmējus, kuriem uzlikts samazināts administratīvais sods, no to saņēmēju izlases, uz kuriem attiecas standarta pārbaude, tā vairs neattiektos uz 5 % no visiem saņēmējiem, bet tikai uz 5 % no to daļas.

225    Šajā ziņā jānorāda, ka papildu pārbaudes uz vietas ir papildinošas pārbaudes, kas bez standarta pārbaudēm paplašina Komisijas rīcībā esošo līdzekļu klāstu, lai noskaidrotu no Savienības lauksaimniecības fondiem piešķirtā atbalsta atbilstību Savienības tiesībām. Tādējādi standarta pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas ir atšķirīgs mērķis un tvērums, un valsts iestādes tos nedrīkst jaukt.

226    Tomēr dalībvalsts, izvēloties saņēmēju izlasi, uz kuriem attiecas standarta pārbaude un papildu pārbaude uz vietas, faktiski nevar neievērot atšķirību starp šīm pārbaudēm. Tādēļ šajā gadījumā Komisija pamatoti atzina, ka Čehijas Republika ir pārkāpusi Īstenošanas regulas Nr. 809/2014, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu 2016/1394, 30. panta a) punktu un 33.a pantu, jo no 87 saņēmējiem, kuriem 2016. gadā uzlikts samazināts administratīvais sods, 75 bija iekļauti to saņēmēju izlasē, uz kuriem attiecās standarta pārbaude, un 12 saņēmējiem tika veikta papildu pārbaude uz vietas.

227    Proti, šajā situācijā to saņēmēju izlasi, uz kuriem attiecas standarta pārbaude, lielākoties veidoja saņēmēji, kuriem bija uzlikts samazināts administratīvais sods, salīdzinājumā ar visiem pārējiem saņēmējiem, uz kuriem attiecās pārbaude, un tikai 12 saņēmējiem, kuriem bija uzlikts samazināts administratīvais sods, tika veikta papildu pārbaude uz vietas.

228    No tā izriet, ka, izvēloties to saņēmēju izlasi, uz kuriem attiecas standarta pārbaude, un to – uz kuriem attiecas papildu pārbaude uz vietas, Čehijas Republikai bija jāņem vērā atšķirība starp šīm pārbaudēm, nodrošinot, pirmkārt, lai visiem saņēmējiem, nevis tikai lielākajai daļai no tiem, kuriem uzlikts samazināts administratīvais sods, tiktu veikta standarta pārbaude un, otrkārt, lai visiem saņēmējiem, kuriem uzlikts samazināts administratīvais sods, tiktu veikta papildu pārbaude uz vietas.

229    Tāpēc otrais arguments ir jānoraida.

230    Ar trešo argumentu Čehijas Republika apgalvo, ka saņēmēju, kuriem uzlikts samazināts administratīvais sods, izslēgšana no to saņēmēju izlases, uz kuriem attiecas standarta pārbaude, esot pretrunā Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 34. panta 1. punktam, kas ļauj no pārbaudes izlases izslēgt tikai tos saņēmējus, kuru pieteikumi tiek uzskatīti par nepieņemamiem.

231    Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 34. panta 1. punktā ir noteikts:

“Pieteikumi vai pieteikumu iesniedzēji, kas iesniegšanas laikā vai pēc administratīvās pārbaudes vai pārbaudes uz vietas atzīti attiecīgi par nepieņemamiem vai tādiem, kuriem nav tiesību saņemt maksājumu, nav daļa no pārbaudes ģenerālkopas.”

232    Šajā ziņā jāuzskata, ka pieteikumu vai pieteikumu iesniedzēju, kas uzskatāmi par nepieņemamiem Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 34. panta 1. punkta izpratnē, izslēgšanai no pārbaudes izlases šajā gadījumā nav nozīmes, jo ir jānosaka to standarta pārbaužu un papildu pārbaužu uz vietas tvērums, kurās pēc definīcijas paredzēts, ka pieteikumu iesniedzēji, kas iekļauti pārbaudes izlasē, ir uzskatāmi par pieņemamiem, un tādējādi tiem var veikt standarta pārbaudi vai papildu pārbaudi uz vietas.

233    Tādējādi trešais arguments un līdz ar to trešā pamata pirmā daļa kopumā ir jānoraida.

2.      Par trešā pamata otro daļu attiecībā uz faktu, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktu un samērīguma principu, jo apstrīdētās finanšu korekcijas summa pārbaudes izlases veidošanas pārkāpumam saistībā ar standarta pārbaudēm neatbilst apgalvotās neatbilstības smagumam

234    Ar trešā pamata otro daļu Čehijas Republika apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktu un samērīguma principu, jo apstrīdētās finanšu korekcijas summa pārbaudes izlases veidošanas pārkāpumam saistībā ar standarta pārbaudēm, kas ir 18 833,24 EUR, neatbilst apgalvotās neatbilstības smagumam.

235    Konkrētāk, Čehijas Republika apgalvo, ka, lai noteiktu šo summu, Komisija:

–        2017. gadā ir pamatojusies uz kaitējuma aprēķinu, kas Savienības budžetam nodarīts pārbaudes izlases veidošanas pārkāpuma saistībā ar standarta pārbaudēm dēļ, sasniedzot 6 277,75 EUR;

–        2015. un 2016. gadā ir pamatojusies uz pieņēmumu, ka 2015. un 2016. gadā ir radies tāds pats kaitējums, kāds aprēķināts 2017. gadā, lai gan Čehijas Republikas ieskatā tas ir nepamatots pieņēmums, kas nav balstīts nedz uz faktisku, nedz juridisku pamatu.

236    Komisija apstrīd trešā pamata otro daļu.

237    Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktu Komisija izvērtē no Savienības finansējuma izslēdzamās summas, it īpaši ņemot vērā konstatētās neatbilstības smagumu, pārkāpuma būtību un Savienībai nodarīto finansiālo kaitējumu.

238    Turklāt saskaņā ar šī sprieduma 108. punktā minēto judikatūru samērīguma princips kā Savienības tiesību vispārējs princips paredz, lai Savienības iestāžu tiesību akti nepārsniegtu to, kas ir atbilstošs un vajadzīgs, lai sasniegtu vēlamo mērķi. Tādējādi, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, jāizvēlas visneapgrūtinošākais, un tā radītie apgrūtinājumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem.

239    Vispirms jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Komisijai, apstrīdot valsts iestāžu veikto pārbaužu rezultātus un pierādot KLP noteikumu pārkāpumu, ir jāiesniedz pierādījumi par nopietnām un pamatotām šaubām, kas tai ir radušās attiecībā uz pārbaudēm, kuras veikušas valsts iestādes, vai aprēķiniem, ko tās iesniegušas. Tādējādi saskaņā ar šī sprieduma 116. punktā minēto judikatūru – ja Komisija pauž nopietnas un pamatotas šaubas, dalībvalstij ir jāiesniedz detalizētāki un pilnīgāki pierādījumi par tās pārbaužu vai aprēķinu patiesumu un, attiecīgā gadījumā, par Komisijas apgalvojumu neprecizitāti.

240    Taču šajā gadījumā Komisija nav iesniegusi nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka tās šaubas par iespējamību, ka 2017. gadā Eiropas Savienībai nodarītais finansiālais kaitējums 6 277,75 EUR apmērā ir radies arī 2015. un 2016. gadā, ir nopietnas un pamatotas šaubas judikatūras izpratnē.

241    Pirmām kārtām, Komisija sākotnējos secinājumos, galīgajos secinājumos un kopsavilkuma ziņojumā tikai norādīja, ka apstrīdētās finanšu korekcijas summa, pārbaudes izlases veidošanas pārkāpumam saistībā ar standarta pārbaudēm 18 833,24 EUR apmērā sedza arī risku, ka ar atpakaļejošu spēku netiks atgūti nepamatotie maksājumi par 2015. un 2016. gadu.

242    Tomēr tā nesniedza nekādus pierādījumus, kas ļautu saprast, kāpēc 2017. gadā nodarītais kaitējums varēja rasties arī 2015. un 2016. gadā un bija pamats atgūšanas pienākumam ar atpakaļejošu spēku.

243    Otrām kārtām, pamatojot savu nostāju, Komisija sākotnējos secinājumos atsaucās uz Padomes Regulas (EK, EURATOM) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV 1995, L 312, 1. lpp.) 3. pantu, kas, pēc Komisijas domām, attaisno procesuālās darbības ar atpakaļejošu spēku saistībā ar lauksaimniekiem nepamatoti izmaksātajām summām.

244    Tomēr Regulas Nr. 2988/95 3. pantā paredzēts, ka, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, noilguma termiņš procesuālajām darbībām saistībā ar nepamatotiem maksājumiem ir četri gadi no dienas, kad noticis pārkāpums, kas radījis finansiālu kaitējumu Savienībai, lai gan konkrētas nozares tiesību aktos var paredzēt īsāku termiņu, kurš tomēr nedrīkst būt mazāks par trim gadiem.

245    Saskaņā ar judikatūru, pieņemot Regulu Nr. 2988/95, it īpaši tās 3. panta 1. punkta pirmo daļu, Savienības likumdevējs bija paredzējis ieviest vispārēju noilguma normu, kura ir piemērojama šajā jomā un ar kuru tas ir paredzējis, pirmkārt, noteikt minimālu termiņu, kas tiek piemērots visās dalībvalstīs, un, otrkārt, liegt iespēju piedzīt nepamatoti saņemtus Savienības budžeta maksājumus, ja ir pagājuši četri gadi pēc pārkāpumu izdarīšanas, kas saistītoi ar strīdīgajiem maksājumiem. No tā izriet, ka kopš Regulas Nr. 2988/95 spēkā stāšanās dienas dalībvalstu kompetentās iestādes četru gadu laikā principā var piedzīt visas no Savienības budžeta nepamatoti saņemtās priekšrocības, izņemot nozarēs, kurās Savienības likumdevējs ir noteicis īsāku termiņu (spriedumi, 2009. gada 29. janvāris, Josef Vosding Schlacht-, Kühl- und Zerlegebetrieb u.c., no C‑278/07 līdz C‑280/07, EU:C:2009:38, 27. punkts, un 2012. gada 29. marts, Pfeifer & Langen, C‑564/10, EU:C:2012:190, 37. punkts).

246    Tātad atsaucei uz šo tiesību normu šajā gadījumā nav nozīmes, jo tā neļauj izprast iemeslu, kādēļ Savienības budžetam 2017. gadā radies kaitējums esot radies arī 2015. un 2016. gadā.

247    Trešām kārtām, lai pamatotu apgalvojumus, Komisija iebildumu rakstā pirmo reizi atsaucas uz Regulas Nr. 1306/2013 63. pantu un Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 7. pantu, kas tās ieskatā pamato procesuālas darbības ar atpakaļejošu spēku saistībā ar nepamatotiem maksājumiem.

248    Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Komisijai paziņojumā, kas nosūtīts, pamatojoties uz Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 2. punktu, pietiekami precīzi jānorāda veiktās izmeklēšanas priekšmets un attiecīgās izmeklēšanas gaitā konstatētie trūkumi (skat. spriedumu, 2022. gada 7. septembris, Slovākija/Komisija, T‑40/21, nav publicēts, EU:T:2020:515, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

249    Bez tam Komisija nevar papildināt apstrīdētā lēmuma pamatojumu tiesvedības laikā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 24. maijs, Duales System Deutschland/Komisija, T‑289/01, EU:T:2007:155, 132. punkts, un 2021. gada 15. decembris, Oltchim/Komisija, T‑565/19, EU:T:2021:904, 275. punkts).

250    No tā izriet, – tā kā konstatējuma vēstulē un turpmākajos dokumentos, ko Komisija nosūtīja Čehijas Republikai atbilstības noskaidrošanas procedūrā, kuras noslēgumā pieņemts apstrīdētais lēmums, tā nav atsaukusies nedz uz Regulas Nr. 1306/2013 63. pantu, nedz Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 7. pantu, Komisija nevar atsaukties uz šīm tiesību normām, lai pamatotu savus apgalvojumus, ka 2015. un 2016. gadā Savienības budžetam tika nodarīts tāds pats finansiālais kaitējums kā 2017. gadā.

251    Katrā ziņā, pat pieņemot, ka Komisija varētu pamatot savus apgalvojumus, balstoties uz Regulas Nr. 1306/2013 63. pantu un Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 7. pantu, šīs tiesību normas nesniedz pierādījumus, ka tās paustās šaubas par to, ka 2015. un 2016. gadā Savienības budžetam ir nodarīts tāds pats finansiālais kaitējums kā 2017. gadā, ir uzskatāmas par nopietnām un pamatotām šaubām šī sprieduma 115. punktā minētās judikatūras izpratnē.

252    Proti, Regulas Nr. 1306/2013 63. pantā un Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 7. pantā ir noteikta procedūra, kas jāievēro, un termiņi nepamatotu maksājumu atgūšanai, taču tajos nav nekādu pierādījumu, kas apliecinātu Komisijas apgalvojumu, ka pārbaudes izlases veidošanas pārkāpums saistībā ar standarta pārbaudēm, kurš notika 2017. gadā, noteikti noticis arī 2015. un 2016. gadā.

253    Šādos apstākļos jāuzskata, ka Komisija nav pierādījusi, ka tās paustās šaubas par to, ka 2015. un 2016. gadā pastāvēja tāds pats finansiālais kaitējums kā 2017. gadā, bija nopietnas un pamatotas šī sprieduma 115. punktā minētās judikatūras izpratnē.

254    Tālab trešā pamata otrā daļa ir jāapmierina un līdz ar to jāatceļ apstrīdētais lēmums, ciktāl tas attiecas uz Komisijas piemēroto apstrīdēto finanšu korekciju Čehijas Republikai 18 833,24 EUR apmērā pārbaudes izlases veidošanas pārkāpumam saistībā ar standarta pārbaudēm.

D.      Par ceturto pamatu, ar kuru tiek apgalvots nepamatotu maksājumu atgūšanas pārkāpums

255    Ceturtajam pamatam, ar kuru tiek apgalvots nepamatotu maksājumu atgūšanas pārkāpums, ir divas daļas.

256    Ar ceturtā pamata pirmo daļu Čehijas Republika apgalvo, ka Komisija neesot ievērojusi Regulas Nr. 1306/2013 63. pantu un Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 7. pantu, jo izmeklēšanā tā uzskatīja, ka Čehijas iestādēm, izmantojot ZGI sistēmu, bija jāpārbauda lauksaimniecības zemes atbilstība ne tikai par to gadu, uz kuru attiecas nepamatoto maksājumu atgūšanas procedūra, bet arī par iepriekšējiem gadiem.

257    Šajā ziņā Čehijas Republika apgalvo, ka Regulas Nr. 1306/2013 63. pantā un Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 7. pantā ir noteikta procedūra, kas jāievēro, lai atgūtu lauksaimniekiem nepamatoti izmaksātās summas par platībām, kuras nav atbilstošas atbalsta saņemšanai. Čehijas Republikas ieskatā šīs tiesību normas neattiecas uz citu jautājumu, proti, vai un kā dalībvalstīm ir pienākums noteikt, vai atbalsta saņemšanai neatbilstoša platība vienā gadā, tāda nebija arī iepriekšējos gados.

258    No tā izriet, ka Čehijas Republikas ieskatā saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 63. pantu un Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 7. pantu tai bija pienākums, katru gadu atjauninot ZGI sistēmu, svītrot atbalsta saņemšanai neatbilstošās platības, attiecībā uz kurām notiek atgūšanas procedūra, bet tai nebija pienākuma pārbaudīt, vai šīs pašas platības nebija neatbilstošas arī iepriekšējos gados un vai par šiem gadiem iespējamais izmaksātais atbalsts ir atgūstams.

259    Komisija apstrīd šo daļu.

260    Vispirms jānorāda, ka nepamatoto maksājumu atgūšanas pārkāpumam Komisija Čehijas Republikai noteica:

–        atbilstoši VPM shēmai – finanšu korekciju 17 855 884,41 EUR apmērā;

–        atbilstoši zaļās saimniekošanas shēmai – finanšu korekciju 7 832 400 EUR apmērā;

–        atbilstoši GJL shēmai – 2 % vienotas likmes korekciju no 100 % izdevumiem, kas radušies, pārkāpjot Savienības tiesību normas.

261    Tomēr korekcijas, kuras piemērotas zaļās saimniekošanas shēmai un GJL shēmai, tika iekļautas korekcijā, kas piemērota ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpumam, uz kuru attiecas otrais pamats.

262    Tālab, kā to apstiprināja lietas dalībnieki atbildēs uz procesa organizatorisko pasākumu un Vispārējās tiesas sēdē uzdoto jautājumu, tā kā otrais pamats ir noraidīts, ceturtais pamats ir jāuzskata par neefektīvu, ciktāl tas attiecas uz finanšu korekciju piemērošanu zaļās saimniekošanas shēmai un GJL shēmai. Tā kā zaļās saimniekošanas shēmas un GJL shēmas korekcijas tika iekļautas ilggadīgo zālāju uzskaites pārkāpuma korekcijā, to pārbaudei nav nozīmes, lai novērtētu apstrīdētās finanšu korekcijas noteikšanas pamatotību.

263    Attiecībā uz VPM shēmai piemēroto korekciju vispirms jāatzīmē, ka Regulas Nr. 1306/2013 63. pantā pēc būtības ir paredzēts, ka tad, ja tiek konstatēts, ka atbalsta saņēmējs neievēro atbalsta piešķiršanas nosacījumus, attiecīgā dalībvalsts atbalstu neizmaksā vai pilnībā vai daļēji atsauc, un izmaksātās summas, tostarp jebkādus saistītos procentus, atgūst. Šajā pašā tiesību normā ir noteikts, ka tad, ja tas ir paredzēts lauksaimniecības nozaru tiesību aktos, dalībvalstis uzliek administratīvus sodus. Turklāt Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 7. pantā pēc būtības ir paredzēts, ka nepamatota maksājuma gadījumā konkrētajam saņēmējam ir pienākums atmaksāt attiecīgās summas, vajadzības gadījumā kopā ar procentiem.

264    No tā izriet, ka Regulas Nr. 1306/2013 63. pantā un Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 7. pantā dalībvalstīm nav noteikts pienākums ar atpakaļejošu spēku pārbaudīt, vai atbalsta saņemšanai neatbilstoša platība vienā gadā, tāda nebija arī iepriekšējos gados.

265    Turpinājumā jānorāda, ka apgalvotais dalībvalstu pienākums ar atpakaļejošu spēku pārbaudīt platības atbilstību neizriet no Regulas Nr. 2988/95 3. panta. Kā norādīts šī sprieduma 244. punktā, šī tiesību norma tikai nosaka, ka noilguma termiņš procesuālajām darbībām saistībā ar nepamatotiem maksājumiem ir četri gadi, ja vien nozares tiesību aktos nav paredzēts īsāks trīs gadu termiņš.

266    Visbeidzot jāatgādina, ka 2022. gada 7. septembra spriedumā Slovākija/Komisija (T‑40/21, nav publicēts, EU:T:2022:515, 54. un 55. punkts) Vispārējā tiesa norādīja, ka, balstoties uz informāciju, kas bija ietverta konstatējuma vēstulē, kuru Komisija nosūtīja, pamatojoties uz Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. panta 2. punktu, Slovākijai, veicot iespējamo risku novērtējumu ELGF, 2015. un 2016. pieteikuma iesniegšanas gadā tajā bija jāiekļauj finansiālā ietekme, ko radītu nepamatoti izmaksātā atbalsta neatgūšana par trim iepriekšējiem pieteikuma iesniegšanas gadiem. Tomēr Vispārējā tiesa precizēja – tas, ka ELGF riska novērtējumā par 2015. un 2016. pieteikuma iesniegšanas gadu bija jāņem vērā ietekme, ko radīja nepamatoti veikto maksājumu par trim iepriekšējiem pieteikuma iesniegšanas gadiem atgūšanas procedūras neesamība, izrietēja no Slovākijas kontroles sistēmas īpatnības, par kuru šīs valsts iestādes nevarēja nezināt. Tālab spriedumā dalībvalstij nav uzlikts pienākums ar atpakaļejošu spēku pārbaudīt, vai atbalsta saņemšanai neatbilstoša platība vienā gadā, tāda nebija arī iepriekšējos gados.

267    No tā izriet, ka ceturtā pamata pirmā daļa ir jāapmierina.

268    Tālab, neizskatot ceturtā pamata otro daļu, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, ciktāl tas attiecas uz finanšu korekciju 17 855 884,41 EUR apmērā, kas piemērota Čehijas Republikas izdevumiem atbilstoši VPM shēmai saistībā ar apgalvoto nepamatoto maksājumu atgūšanas pārkāpumu

E.      Par piekto pamatu, ar kuru tiek apgalvots pieteikuma novēlotas iesniegšanas pārkāpums

269    Ar piekto pamatu Čehijas Republika apgalvo, ka apstrīdētā finanšu korekcija, ko Komisija piemēroja pieteikuma novēlotas iesniegšanas pārkāpumam, esot prettiesiska, jo atbalsta vai maksājuma pieteikumam, kurš iesniegts tiešsaistē bez elektroniskā paraksta Regulas Nr. 640/2014 13. pantā paredzētajos termiņos un kuru pieteikuma iesniedzējs pēc tam nākamo piecu darbdienu laikā personiski paraksta kompetentajā birojā, netika piemērots 1 % samazinājums.

270    Šī pamata atbalstam Čehijas Republika izvirza četrus argumentus.

271    Pirmkārt, Čehijas Republika apgalvo, ka Savienības tiesībās neesot nevienas tiesību normas, kas nepieļauj iespēju, ka tiešsaistē iesniegtu pieteikumu vēlāk var papildināt, iesniedzējam to parakstot personiski. Šajā ziņā Čehijas Republika norāda, ka Regulas Nr. 640/2014 13. pantā ir precizēta procedūra, kas jāievēro atbalsta vai maksājuma pieteikuma novēlotas iesniegšanas gadījumā, bet tajā nav paredzēts, ka tiešsaistē iesniegti pieteikumi, kurus vēlāk personiski paraksta pieteikuma iesniedzējs, ir uzskatāmi par novēlotiem pieteikumiem. Turklāt tās ieskatā Regulas Nr. 1306/2013 72. pantā pieteikuma obligāto elementu vidū nav iekļauts pieteikuma iesniedzēja paraksts.

272    Otrkārt, Čehijas Republika apgalvo, ka saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem tiešsaistē iesniegta pieteikuma personisks paraksts no pieteikuma iesniedzēja puses ir nepieciešams, lai apliecinātu iesniegšanas īstumu, bet tas nav pieteikuma pieņemamības nosacījums. Proti, personisks paraksts ļautu pārbaudīt, vai pieteikuma iesniedzējs ir tas subjekts, kura vārdā tiek iesniegts pieteikums (Čehijas Republikas Administratīvā kodeksa 37. panta 4. punkts (Zákon č. 500/2004 Sb., správní řád)).

273    Treškārt, Čehijas Republika norāda, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem vienīgais, ko pieteikuma iesniedzējs var pievienot tiešsaistē iesniegtam pieteikumam, ir tā personisks paraksts, un tas jāpievieno kompetentajā iestādē piecu dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas tiešsaistē. Tomēr nedz laikposmā no pieteikuma iesniegšanas tiešsaistē līdz tā parakstīšanai klātienē, nedz arī klātienē parakstīšanas brīdī pieteikumā nevarēja izdarīt nekādus papildinājumus vai grozījumus.

274    Ceturtkārt, Čehijas Republika apgalvo, ka iepriekš tiešsaistē iesniegta pieteikuma apliecināšana klātienē, ko veic pieteikuma iesniedzējs, ir Savienības tiesībās vispārpieņemts mehānisms, kas tostarp paredzēts Tiesas Reglamenta 57. panta 7. punktā.

275    Komisija šos argumentus apstrīd.

276    Attiecībā uz Čehijas Republikas izvirzīto pirmo un otro argumentu, kurš jāaplūko kopsakarā, jāatzīst, ka dalībvalstīm ir jādefinē noteikumi, kas valsts tiesībās paredz atbalsta un maksājuma pieteikuma iesniegšanas kārtību, kurai tomēr ir jābūt saderīgai ar Savienības tiesībām.

277    Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 640/2014 13. pantu atbalsta vai maksājuma pieteikumam, kas iesniegts pēc Komisijas noteiktā termiņa, piemēro 1 % samazinājumu.

278    Turklāt norāde par atbalsta saņēmēja identitāti ir daļa no informācijas, kurai ir jābūt ietvertai atbalsta vai maksājuma pieteikumā, lai to varētu uzskatīt par pieņemamu, ja vien tas ir iesniegts termiņos, kas noteikti saskaņā ar Regulas Nr. 640/2014 13. pantu. Lai gan Regulas Nr. 1306/2013 72. pantā pieteikuma iesniedzēja paraksts nav norādīts starp elementiem, kas jāiekļauj atbalsta vai maksājuma pieteikumā, tajā ir paredzēts, ka šajā pieteikumā ir jāiekļauj “citu šajā regulā noteikto informāciju vai informāciju, kas prasīta, lai īstenotu attiecīgos lauksaimniecības nozares vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus”. Šajā ziņā Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 14. panta 1. punktā, kurā paredzēti Regulas Nr. 1306/2013 piemērošanas noteikumi, ir precizēts, ka, lai atbalsta vai maksājuma pieteikums tiktu uzskatīts par pieņemamu, tajā tostarp jānorāda saņēmēja identitāte.

279    Tomēr no lietas dalībnieku procesuālajiem rakstiem izriet, ka saskaņā ar Čehijas tiesībām pieteikuma personiska parakstīšana ir obligāta formalitāte, kuras neizpildes gadījumā pieteikums netiek pieņemts. Kā Čehijas iestādes norādījušas 2018. gada 1. oktobra apsvērumos par divpusējās sanāksmes protokolu, pieteikuma iesniegšana tiešsaistē bez elektroniskā paraksta nākamo piecu dienu laikā ir jāapstiprina ar personisku parakstu. Šajā gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs pieteikumu paraksta personiski kompetentajā birojā likumā noteiktajā termiņā un formā, par pieteikuma iesniegšanas dienu uzskata dienu, kad pieteikums iesniegts tiešsaistē. Tomēr, ja pieteikuma iesniedzējs neparaksta pieteikumu personiski vai neparaksta to likumā noteiktajā formā, minētais pieteikums tiek uzskatīts par nepieņemamu, un kompetentās iestādes to neņem vērā.

280    No tā izriet, ka tāda pieteikuma personiska parakstīšana, kas iesniegts tiešsaistē bez elektroniskā paraksta, kā norāda Čehijas iestādes, ne tikai atbilst pieteikuma iesniegšanas apliecināšanas funkcijai, bet ir arī pieteikuma pieņemamības nosacījums. Kompetentās iestādes apstrādā tikai tos pieteikumus, ko pieteikuma iesniedzējs parakstījis klātienē ar personisku parakstu.

281    Tālab, lai gan šajā gadījumā pieteikumi tika iesniegti tiešsaistē bez elektroniskā paraksta Regulas Nr. 640/2014 13. pantā noteiktajā termiņā, uz tiem nebija prasītāju personiska paraksta, kas tomēr bija izšķiroša informācija, lai pārbaudītu to identitāti un lemtu par pieņemamību Regulas Nr. 1306/2013 72. panta, lasot to kopsakarā ar Īstenošanas regulas Nr. 809/2014 14. panta 1. punktu, izpratnē.

282    Šādos apstākļos jānorāda – tā kā pieteikumu iesniegšanas tiešsaistē dienā tajos trūka būtiska elementa, lai tos atzītu par pieņemamiem, un šis elements, proti, pieteikuma iesniedzēju personisks paraksts, tika pievienots pēc Regulas Nr. 640/2014 13. pantā paredzēto termiņu beigām, minētie pieteikumi bija novēloti, un tādēļ bija jāpiemēro 1 % samazinājums.

283    Tāpēc pirmais un otrais arguments ir jānoraida.

284    Attiecībā uz trešo argumentu ir jāatzīst, ka tam šajā gadījumā nav nozīmes. Lai gan laikposmā starp atbalsta vai maksājuma pieteikumu iesniegšanas tiešsaistē dienu un dienu, kad tos klātienē parakstīja pieteikuma iesniedzējs, to saturā netika veiktas nekādas izmaiņas, šie pieteikumi bija nepilnīgi to iesniegšanas dienā, jo tajos nebija paraksta, un tāpēc tie neatbilda Savienības tiesību aktos noteiktajiem pieņemamības kritērijiem.

285    Tāpēc trešais arguments ir jānoraida.

286    Attiecībā uz ceturto argumentu ir jānorāda, ka šajā gadījumā nav nozīmes arī apstāklim, ka Tiesa Reglamenta 57. panta 7. punktā ir atļāvusi, ka lietas dalībnieki parakstītu procesuālo dokumentu oriģinālus iesniedz kancelejā ne vēlāk kā desmit dienas pēc tam, kad ir nosūtīta minētā dokumenta kopija. Katrā ziņā Tiesas Reglamenta 57. panta 7. punktā minētā situācija atšķiras no aplūkotās situācijas, jo saskaņā ar šo tiesību normu dokumenta oriģinālam, ko lietas dalībnieki desmit dienu laikā nosūta Tiesai, ir jābūt tādam pašam kā iepriekš nosūtītajam dokumentam, tostarp attiecībā uz parakstu, kas pievienots, nosūtot procesuālo dokumentu kopiju.

287    Tāpēc ceturtais arguments un līdz ar to piektais pamats kopumā ir jānoraida.

F.      Par sesto pamatu, ar kuru tiek apstrīdēta finanšu disciplīnas shēma

288    Ar šo pamatu Čehijas Republika apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktu un samērīguma principu, jo tai piemērotā 2 % vienotas likmes korekcija saskaņā ar finanšu disciplīnas shēmu neatbilst konstatētās neatbilstības smagumam.

289    Komisija apstrīd šo pamatu.

290    Vispirms jānorāda, ka Regulas Nr. 1306/2013 25. un 26. pantā un Regulas Nr. 1307/2013 8. pantā paredzētā finanšu disciplīnas procedūra atšķiras no atbilstības noskaidrošanas procedūras, kas paredzēta Regulas Nr. 1306/2013 52. pantā un Īstenošanas regulas Nr. 908/2014 34. pantā.

291    Proti, atbilstības noskaidrošanas procedūras mērķis ir ļaut Komisijai uz sacīkstes principu balstītas procedūras beigās izslēgt no Savienības finansējuma izdevumus, kas dalībvalstij radušies, pārkāpjot Savienības tiesības.

292    Savukārt finanšu disciplīnas shēmas mērķis ir ļaut dalībvalstīm pārskaitīt Komisijai apropriācijas, kuras sākotnēji bija paredzētas tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem, lai izveidotu finanšu rezervi iespējamas krīzes, kas varētu rasties lauksaimniecības nozarē, finansēšanai. Tomēr, ja šīs apropriācijas netiek izmantotas, Komisija turpmākajos gados tās atmaksā dalībvalstīm, kuras tās vēlāk pārskaita lauksaimniekiem, uz ko sākotnēji attiecās tiešo maksājumu, uz kuriem viņiem bija tiesības, samazinājums.

293    Šajā gadījumā Komisija sākotnēji lauksaimniekiem izsniegto apropriāciju atmaksu Čehijas Republikai atbilstoši finanšu disciplīnas shēmai veica, izmantojot atmaksāšanas regulas.

294    Sava pamata atbalstam Čehijas Republika izvirza divus argumentus.

295    Ar pirmo argumentu Čehijas Republika apgalvo – ciktāl vienotās likmes korekcija, kas piemērota atbilstoši finanšu disciplīnas shēmai, atspoguļo korekcijas, kuras Komisija izmeklēšanas gaitā piemēroja VPM shēmai, GJL shēmai, zaļās saimniekošanas shēmai un BSA shēmai, tās apmēram ir jābūt tādam pašam kā to korekciju apmēram, kas piemērotas katrai no šīm shēmām. Čehijas Republika norāda, ka attiecībā uz BSA shēmu Komisija izmeklēšanā piemēroja 5 % vienotas likmes korekciju 10 % izdevumiem, kas radušies, pārkāpjot šo shēmu. Čehijas Republikas ieskatā no tā izriet, ka tā pati 5 % korekcija 10 % veiktajiem izdevumiem Komisijai bija jāpiemēro, nosakot vienotas likmes korekcijas summu BSA shēmai, kas piemērota atbilstoši finanšu disciplīnas shēmai.

296    Šajā ziņā nav strīda, ka šajā gadījumā Čehijas iestādes atbilstības noskaidrošanas procedūrā, kuras noslēgumā pieņemts apstrīdētais lēmums, iesniedza Komisijai vienotu budžeta pozīciju visām atbalsta shēmām, uz kurām attiecas finanšu disciplīna. Tas nozīmē, ka Čehijas iestādes katrai atbalsta shēmai nav norādījušas apropriāciju summu, kas vispirms tika samaksāta Komisijai un pēc tam ar atmaksāšanas regulu starpniecību pārskaitīta tām, bet gan norādījušas kopēju summu visām dažādajām atbalsta shēmām. Tādējādi tieši šo kopējo summu Komisija ņēma vērā, lai noteiktu vienotas likmes korekcijas summu, kas piemērota atbilstoši finanšu disciplīnas shēmai.

297    Tomēr 2020. gada 4. februāra samierināšanas lūgumā Čehijas Republika pārmeta Komisijai, ka tā atbilstoši finanšu disciplīnas shēmai, aprēķinot vienotās likmes korekciju BSA shēmai, nav piemērojusi samazināto korekciju, kura atbilst 5 % korekcijai 10 % izdevumiem, kas radušies, pārkāpjot Savienības tiesības, un kuru tā bija piemērojusi šai pašai shēmai izmeklēšanā.

298    Tomēr nedz 2020. gada 13. novembra vēstulē, kas sekoja samierināšanas struktūras ziņojuma saņemšanai, nedz arī turpmākajā informācijas apmaiņā Čehijas iestādes Komisijai nesniedza nekādu informāciju, kura tai ļautu precīzi nošķirt vienotajā budžeta pozīcijā, kas attiecas uz apropriācijām, par kurām tika veikti atmaksāšanas norēķini, to daļu, kas attiecas uz BSA shēmu.

299    Šādos apstākļos Komisija galīgajos secinājumos un kopsavilkuma ziņojumā nolēma piemērot kopēju 2 % vienotas likmes korekciju visām apropriācijām, uz kurām attiecās finanšu disciplīnas procedūra.

300    Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktu un Deleģētās regulas Nr. 907/2014 12. panta 2. punktu Komisija izdevumu izslēgšanu no Savienības finansējuma pamato ar nepamatoti iztērēto summu noteikšanu tikai tad, ja tās var noteikt ar samērīgiem centieniem.

301    Turklāt saskaņā ar šī sprieduma 108. punktā minēto judikatūru samērīguma princips kā Savienības tiesību vispārējs princips prasa, lai Savienības iestāžu tiesību akti nepārsniegtu to, kas ir atbilstošs un vajadzīgs, lai sasniegtu vēlamo mērķi.

302    Taču šajā lietā Čehijas Republika nav sniegusi Komisijai informāciju, kas tai ļautu budžeta postenī, kas saistīts ar apropriācijām, uz kurām attiecas atmaksāšanas noteikumi, identificēt daļu, kas attiecas uz BSA shēmu. Tādējādi Komisija pamatoti nolēma, izmantojot samērīgus centienus, saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 52. panta 2. punktu, Deleģētās regulas Nr. 907/2014 12. panta 2. punktu un samērīguma principu piemērot vienu vienotas likmes korekciju visām atbalsta shēmām atbilstoši finanšu disciplīnas shēmai.

303    Tāpēc pirmais arguments ir jānoraida.

304    Ar otro argumentu Čehijas Republika apgalvo, ka tad, ja Vispārējā tiesa pilnībā vai daļēji atceltu VPM shēmas, GJL shēmas, zaļās saimniekošanas shēmas un BSA shēmas korekcijas, kuras Komisija bija piemērojusi atbilstības noskaidrošanas procedūrā, kuras noslēgumā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, tai būtu automātiski un vispārīgi atbilstošā apmērā jāatceļ arī atbilstoši finanšu disciplīnas shēmai piemērotā korekcija, jo tā vairs neatbilst finansiālajam kaitējumam, kas iespējami esot nodarīts Savienības budžetam.

305    Šajā ziņā būtu jāatzīmē, ka korekcijas piemērošana atbilstoši finanšu disciplīnas shēmai ir saistīta ar korekcijām, ko Komisija piemēro tām atbalsta shēmām atbilstības noskaidrošanas procedūrā, uz kurām attiecas finanšu disciplīna. Proti, lai pēc iespējas nodrošinātu atbilstību starp lauksaimniekiem katru gadu izmaksātajiem tiešajiem maksājumiem un no šiem maksājumiem saskaņā ar finanšu disciplīnu piešķirtajām apropriācijām, kas, iespējams, tiks atmaksātas šiem lauksaimniekiem nākamajos gados, ja Komisija atbilstības noskaidrošanas procedūrā piemēro korekciju par tiešajos maksājumos atklātajiem pārkāpumiem, tai ir arī jāpiemēro korekcija apropriācijām, uz kurām attiecas finanšu disciplīna.

306    Tomēr nevar pastāvēt nekāda automātiska saikne starp faktu, ka Komisija atbilstības noskaidrošanas procedūrā piemēro korekciju noteiktai atbalsta shēmai, un faktu, ka Komisija piemēro korekciju summām, kas izriet no šīs pašas atbalsta shēmas un kas ir atmaksātas dalībvalstīm saskaņā ar finanšu disciplīnu.

307    Pirmkārt, atbilstoši Regulas Nr. 1306/2013 26. pantam Komisijai saskaņā ar finanšu disciplīnu pārskaitītās summas attiecīgā gadījumā tiek atmaksātas lauksaimniekiem, piemērojot fiksētu korekcijas likmi, kas tiek piemērota visiem maksājumiem, kuri veikti saskaņā ar dažādām atbalsta shēmām.

308    Tādējādi atbilstoši finanšu disciplīnas shēmai piemērotās korekcijas summu Komisija aprēķina pēc vienotas likmes visām atbalsta shēmām, un tā nav obligāti saistīta ar korekcijas summu, ko Komisija atbilstības noskaidrošanas procedūrā piemēro lauksaimniekiem tiešo maksājumu pārkāpumu gadījumā, kas konstatēti saistībā ar konkrētu atbalsta shēmu.

309    Otrkārt, kā norādīts šī sprieduma 302. punktā, Komisijas iespēja, veicot samērīgus centienus, starp finanšu disciplīnai pakļautajām apropriācijām noteikt tās, kas attiecas uz katru atbalsta shēmu, uz kuru attiecas atbilstības noskaidrošanas procedūra, ir atkarīga no katrā atsevišķā gadījumā pieejamās dalībvalstu sniegtās informācijas.

310    Tādējādi nevar apgalvot, ka apstrīdētās finanšu korekcijas, kas piemērota konkrētai atbalsta shēmai, pilnīga vai daļēja atcelšana, automātiski un vispārīgi nozīmētu vienotas likmes korekcijas, kura piemērota atbilstoši finanšu disciplīnas shēmai, atcelšanu.

311    Tāpēc otrais arguments un līdz ar to sestais pamats kopumā ir jānoraida.

312    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, ciktāl ar to Čehijas Republikai ir piemērota apstrīdētā finanšu korekcija, pirmkārt, 18 833,24 EUR apmērā pārbaudes izlases veidošanas pārkāpumam saistībā ar standarta pārbaudēm, kā arī, otrkārt, 17 855 884,41 EUR apmērā nepamatoto maksājumu atgūšanas pārkāpumam, un pārējā daļā prasība ir jānoraida.

IV.    Par tiesāšanās izdevumiem

313    Atbilstoši Vispārējas tiesas Reglamenta 134. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem nolēmums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki savus tiesāšanās izdevumus sedz paši. Tā kā prasība ir daļēji apmierināta, ir jānolemj, ka katrs lietas dalībnieks savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta)

nospriež:

1)      Atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/2020 (2021. gada 17. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus izdevumus, kuri dalībvalstīm radušies Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) satvarā, ciktāl ar to Čehijas Republikai ir piemērota, pirmkārt, finanšu korekcija 18 833,24 EUR apmērā, jo ir pārkāptas Savienības tiesību normas par tādu atbalsta saņēmēju izlases veidošanu, uz kuriem attiecas standarta pārbaude, un, otrkārt, finanšu korekcija 17 855 884,41 EUR apmērā, jo ir pieļauti trūkumi pārbaudē, kas paredzēta lai pārliecinātos, vai kāda platība, kura vienā gadā neatbilst atbalsta saņemšanai, tāda nebija arī iepriekšējos gados un vai nav jāsāk atbilstoši vienotā platībmaksājuma shēmai veikto nepamatoto maksājumu atgūšanas procedūra.

2)      Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)      Čehijas Republika un Eiropas Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

Jaeger Nihoul Verschuur

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2023. gada 6. decembrī.

[Paraksti]

*      Tiesvedības valoda – čehu.