Language of document : ECLI:EU:T:2014:684

VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS
(apelāciju palāta)

2014. gada 7. jūlijā

Lieta T‑39/14 P

Joaquim Paulo Gomes Moreira

pret

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ESPKC)

Apelācija – Civildienests – Pagaidu darbinieki – Termiņš prasības celšanai – Nokavējums – Acīmredzami nepieņemama apelācijas sūdzība

Priekšmets:      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 23. oktobra spriedumu lietā F‑80/11 Gomes Moreira/ESPKC (Krājums‑CDL, EU:F:2013:159), ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt

Nolēmums:      Apelācijas sūdzību noraidīt. Joaquim Paulo Gomes Moreira sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

Apelācija – Termiņi – Absolūts raksturs – Pārbaude pēc Savienības tiesas ierosmes

(Tiesas statūtu I pielikuma 9. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

Saskaņā ar Tiesas statūtu I pielikuma 9. panta pirmo daļu Vispārējā tiesā var iesniegt apelāciju divos mēnešos pēc tam, kad paziņots pārsūdzamais lēmums, pret Civildienesta tiesas galīgajiem lēmumiem un tādiem tiesas lēmumiem, kas tikai daļēji atrisina lietas būtību vai izlemj procesa jautājumus attiecībā uz kompetences trūkumu vai prasības nepieļaujamību. Šajā ziņā saskaņā ar Vispārējās Tiesas Reglamenta 102. panta 2. punktu šo procesuālo termiņu pagarina, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, par fiksētu desmit dienu termiņu. Procesuālais termiņš un termiņš saistībā ar attālumu nav divi dažādi termiņi, no kā izriet, ka, izbeidzoties procesuālajam termiņam, tas tiek pagarināts par fiksētu desmit dienu termiņu saistībā ar attālumu.

Turklāt termiņš prasības celšanai ir absolūts, un tas ir noteikts, lai nodrošinātu tiesisko situāciju skaidrību un noteiktību un novērstu jebkādu diskrimināciju vai patvaļīgu rīcību tiesvedībā, un Savienības tiesai pēc savas iniciatīvas ir jāpārbauda, vai tas ir ticis ievērots.

(skat. 5. un 6. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1991. gada 15. maijs, Emsland-Stärke/Komisija, C‑122/90, EU:C:1991:209, 9. punkts; 1997. gada 23. janvāris, Coen, C‑246/95, Krājums, EU:C:1997:33, 21. punkts.

Vispārējā tiesa: 1997. gada 18. septembris, Mutual Aid Administration Services/Komisija, T‑121/96 un T‑151/96, Recueil, EU:T:1997:132, 38. un 39. punkts; 1997. gada 20. novembris, HorecaWallonie/Komisija, T‑85/97, Recueil, EU:T:1997:180, 25. un 26. punkts; 2011. gada 15. jūlijs, EIB Personāla pārstāvniecības kolēģija u.c./Bömcke, T‑213/11 P(I), Krājums‑CDL, EU:T:2011:397, 11. punkts.