Lieta T‑116/11

Association médicale européenne (EMA)

pret

Eiropas Komisiju

Šķīrējklauzula – Sestā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem, kas palīdz izveidot Eiropas Pētniecības telpu un ieviest jauninājumus (2002. – 2006. gads) – Līgumi Dicoems un Cocoon – Daļas no deklarētos izdevumus pamatojošiem dokumentiem neatbilstība līguma prasībām – Līgumu izbeigšana – Daļas no samaksātajām summām atmaksa – Zaudējumu atlīdzība – Pretprasība – Ārpuslīgumiskā atbildība – Nepamatota iedzīvošanās – Prasība atcelt tiesību aktu – Nepārsūdzams akts – Akts, kurš ir saistīts tikai ar līgumiskām attiecībām un ir no tām nenodalāms – Paziņojums par parādu – Nepieņemamība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2013. gada 11. decembrī spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība, kas faktiski attiecas uz līgumiska rakstura strīdu – Komisijas izdota paziņojuma par parādu atcelšana – Savienības tiesas kompetences neesamība – Nepieņemamība

(LESD 263.  un 288. pants)

2.      Eiropas Savienības budžets – Kopienas finanšu atbalsts – Saņēmēja pienākums ievērot atbalsta piešķiršanas nosacījumus – Tikai faktisko izdevumu finansēšana – Deklarēto izdevumu realitātes pamatošana – Neesamība – Neatlīdzināmi izdevumi

(LESD 317. pants)

3.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Labas pārvaldības princips

4.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Saskaņā ar līgumu pieņemts lēmums

(LESD 296. pants)

5.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Uz Savienību attiecināms nepamatotas iedzīvošanās aizlieguma princips – Jēdziens

6.      Tiesvedība – Prasību pieņemamība – Prasība, kas vērsta pret vēstuli, kuru savu kompetenču ietvaros ir sastādījusi Pētniecības izpildaģentūra – Pret Komisiju vērsta prasība par zaudējumu atlīdzību saistībā ar ārpuslīgumisko atbildību – Pētniecības izpildaģentūra ar juridiskās personas statusu – Nepieņemamība

(Padomes Regulas Nr. 58/2003 4. panta 2. un 21. punkts; Komisijas Lēmums C/2008/46)

7.      Tiesvedība – Strīda priekšmets – Tiesvedības laikā izdarīts grozījums – Aizliegums

(Vispārējās tiesas Reglamenta 48. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 72., 74. un 75. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 236. un 263. punktu)

3.      Savienības iestādēm ir uzlikti pienākumi saistībā ar vispārējo labas pārvaldības principu attiecībā uz administrācijai pakļautajām personām tikai tad, ja tās pilda administratīvos pienākumus. Savukārt tad, ja attiecības starp Komisiju un prasītāju ir skaidri līgumiskas, prasītājs var pārmest Komisijai tikai līguma noteikumu pārkāpumu vai līgumam piemērojamo tiesību pārkāpumu.

(sal. ar 245. punktu)

4.      Pienākums norādīt pamatojumu, kas Savienības iestādēm ir noteikts ar LESD 296. pantu, attiecas tikai uz vienpusējiem rīcības veidiem. Tas tātad nav noteikts saistībā ar rīcības veidiem atbilstoši līgumam, kurš saista iestādi ar otru lietas dalībnieku.

(sal. ar 275. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 282. punktu)

6.      Vēstule ar Pētniecības izpildaģentūras (REA) rekvizītiem, kuru parakstījis tās nodaļas vadītājs un kuru šī nodaļa ir nosūtījusi izpildot savas kompetences, nevar tikt uzskatīta par tādu, ko ir nosūtījusi Komisija, vai par tādu, kas ir nosūtīta tās vārdā.

Ar Regulu Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus, Komisijai ir piešķirtas pilnvaras izveidot izpildaģentūras un tām uzticēt noteiktus uzdevumus saistībā ar vienu vai vairāku Kopienas programmu vadību. Ja Komisija turpina izpildīt uzdevumus, kuru īstenošanai ir vajadzīga rīcības brīvība, lai ar to izteiktu politiskas izvēles, tad aģentūrai var uzticēt vadīt projekta stadijas, pieņemt budžeta izpildes aktus un, pamatojoties uz Komisijas izdotu pilnvarojumu, veikt vajadzīgās darbības, lai ieviestu Kopienas programmu, tostarp darbības, kuras ir nepieciešamas tiesību slēgt līgumus piešķiršanai un subsīdiju piešķiršanai. Turklāt šīs regulas 4. panta 2. punktā ir noteikts, ka izpildaģentūra ir juridiska persona. No minētās regulas 21. panta izriet, ka aģentūras līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, kas ir piemērojami līgumam, un ārpuslīgumisko saistību gadījumā tā saskaņā ar vispārīgiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesībās, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījusi aģentūra vai tās darbinieki, pildot savus pienākumus.

Komisija, piemērojot iepriekš minēto regulu, ir izveidojusi REA ar Lēmumu 2008/46. Šī lēmuma 1. pantā ir noteikts, ka REA statūti ir noteikti Regulā Nr. 58/2003. No tā izriet, ka REA ir juridiska persona. Tāpat no Lēmuma 2008/46 un Regulas Nr. 58/2003 21. panta, tos ņemot kopā, izriet, ka ārpuslīgumiskās atbildības jomā REA ir jāatlīdzina jebkādi tās vai tās darbinieku, pildot to pienākumus, radīti zaudējumi.

(sal. ar 292.–296., 299. un 300. punktu)

7.      Ja Vispārējā tiesā ir celta prasība, pamatojoties uz šķīrējklauzulu, tai ir jālemj par strīdu, pamatojies uz līgumam piemērojamajām materiālajām valsts tiesību normām.

Turpretī saskaņā ar vispārēji atzīto tiesību principu, atbilstoši kuram katra tiesa piemēro savas procesuālās normas, tostarp tiesas jurisdikcija, kā arī prasījumu pieņemamība ir novērtējama, vienīgi pamatojoties uz Savienības tiesībām. Tātad, ja Vispārējā tiesā izskatāmā lietā atbildē uz repliku ir ietverta pretprasība, tās pieņemamība ir jānovērtē atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 48. pantam. Šajā tiesību normā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus tiesvedības laikā, kaut arī zināmos apstākļos tas ir atļauts. Tomēr ar minēto tiesību normu lietas dalībniecei tiesvedības laikā nav atļauts grozīt strīda priekšmetu. Reglamenta 48. pantā nav paredzēta atšķirība starp prasītāju un atbildētāju. Turklāt ir jāatzīst par nepieņemamu iebilde par nepieņemamību vai pamats, kas pirmoreiz ir izvirzīts atbildē uz repliku un kas nav pamatots ar tiesību normām vai faktiskiem apstākļiem, kas ir atklājušies tiesvedības laikā.

(sal. ar 310.–316. punktu)