Prasība, kas celta 2023. gada 10. novembrī – Shopper Union France un Azalbert/Komisija

(Lieta T-1071/23)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Shopper Union France (Parīze, Francija), Xavier Azalbert (Garches, Francija) (pārstāve – D. Protat, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Komisijas netiešo lēmumu, ar ko tiem atteikta piekļuve noteiktiem dokumentiem un tostarp visām Covid-19 vakcīnu iepirkuma līgumu, kurus Komisija noslēgusi ar farmācija sabiedrībām Pfizer-BioNTech, Moderna un Janssen, neaizklātajām redakcijām.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.

Pirmais pamats ir par izņēmuma saistībā ar privātās dzīves aizsardzību nepiemērojamību. Prasītāji uzskata, ka to personu personas dati, kuras piedalījās apvienotajā grupā, kas risināja sarunas par līgumiem ar vakcīnu ražotājiem, un kuriem bija publiskas pilnvaras vai vismaz uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums, nevar atklāt šo personu politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai piederību arodbiedrībām. Tātad neesot iemesla uzskatīt, ka attiecīgo personas datu atklāšana varētu apdraudēt šo personu likumīgās intereses.

Otrais pamats ir par izņēmuma saistībā ar uzņēmumu komerciālo interešu aizsardzību nepiemērojamību. Prasītāji uzskata, ka Komisija neapgalvo, ka tai būtu jāmaksā līgumsodi līgumpartnerēm farmācijas sabiedrībām, ja, neraugoties uz apstrīdēto konfidencialitātes klauzulu, tā atklātu līgumu noteikumus. Līdz ar to izņēmums par komercnoslēpuma aizsardzību neesot piemērojams.

Trešais pamats ir par sevišķi svarīgām interesēm, kas pamatojot piekļuvi prasītajiem dokumentiem. Prasītāji apgalvo, ka vairāki iemesli, kas it īpaši balstīti kontekstā, kādā tika noslēgti līgumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju, šo līgumu mērķis, proti, veikt vispārējas nozīmes uzdevumu, kas saistīts ar Savienības iedzīvotāju veselību, un Savienības un dalībvalstu monopols vakcīnu iegādes un izplatīšanas jomā, norāda uz sevišķu Savienības un tās pilsoņu vispārējo interešu esamību, kas ir svarīgākas par attiecīgo farmācijas sabiedrību privātajām interesēm.

Ceturtais pamats ir par to, ka apstrīdētā konfidencialitātes klauzula ir tiesību ļaunprātīga izmantošana. Prasītāji apgalvo, ka Komisijai nav tiesību atsaukties uz apstrīdēto konfidencialitātes klauzulu, lai atteiktos apmierināt viņu lūgumus, jo tas nozīmē “iznīcināt” vai vismaz “ierobežot” Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk tekstā – “Harta”) ietvertās tiesības, proti, tiesības uz pārskatāmību, un tādējādi ļaunprātīgi izmantot tiesības, kas ir aizliegts ar Hartas 54. pantu.

Piektais pamats ir par Komisijas, atsakoties izsniegt pieprasītos dokumentus, izvirzīto iebilžu krāpniecisko raksturu. Prasītāji norāda, ka notiek divas izmeklēšanas kriminālprocesos par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem Komisija un Pfizer Inc. noslēdza līgumus par Covid-19 vakcīnu iegādi. Tādējādi Komisijas izvirzītās iebildes, lai atteiktu piekļuvi dokumentiem, ir paredzētas vienīgi tās locekļu aizsardzībai.

____________