Lieta T‑824/16

Kiosked Oy Ab

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – Grafiska preču zīme “K” – Agrāka Beniluksa grafiska preču zīme “K” – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 13. marta spriedums

1.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Vērtēšanas kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Sajaukšanas iespējas vērtējums – Konkrētās sabiedrības daļas noteikšana – Sabiedrības daļas uzmanības pakāpe

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

3.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Grafiskas preču zīmes “K”

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

4.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Attiecīgo preču zīmju līdzība – Vērtēšanas kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

5.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Apzīmējuma un preču zīmes identiskums – Jēdziens – Apzīmējums, kurā bez grozījumiem vai papildinājumiem ir reproducēti visi preču zīmi veidojošie elementi, vai kurš, aplūkojot to kopumā, atklāj tik maznozīmīgas atšķirības, ka vidusmēra patērētājam tās var palikt neievērotas

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

6.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Attiecīgo preču zīmju līdzība – Apzīmējumu, kuri norāda uz vienu un to pašu alfabēta burtu, konceptuālais identiskums

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

7.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Agrākas preču zīmes vāja atšķirtspēja – Ietekme

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat 31., 32. un 69. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat 33., 72. un 73. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 43., 49., 67., 70., 71., 74., 82.–85. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 50. un 80. punktu)

5.      No konkrētās sabiedrības daļas viedokļa divas preču zīmes ir līdzīgas tad, ja vienā vai vairākos atbilstošos aspektos tās vismaz daļēji ir vienādas.

Atšķirībā no līdzības jēdziena identiskuma jēdziens principā nozīmē, ka abi salīdzinātie elementi visos aspektos ir tādi paši. Tomēr, tā kā, pirmkārt, identiskuma uztvere ir jāizvērtē no samērā informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja skatpunkta un, otrkārt, identiskuma uztvere neizriet no tieša visu salīdzināto elementu iezīmju salīdzinājuma, nebūtisku atšķirību esamība, kuras vidusmēra patērētājs var nepamanīt, neizslēdz salīdzināmo apzīmējumu identiskuma esamību. Tādējādi saskaņā ar judikatūru apzīmējums ir identisks preču zīmei tad, ja tajā bez grozījumiem vai papildinājumiem ir atkārtoti visi preču zīmi veidojošie elementi vai ja apzīmējums, aplūkojot to kopumā, atklāj tik maznozīmīgas atšķirības, ka vidusmēra patērētājam tās var palikt neievērotas.

(skat. 56. un 57. punktu)

6.      Saistībā ar divu preču zīmju, kuras sastāv no viena un tā paša burta, konceptuālo salīdzinājumu ir jākonstatē, ka burta grafiskais attēlojums konkrētajai sabiedrības daļai var atgādināt patiešām nošķirtu vienību, proti, konkrētu fonēmu. Šādā ziņā burts norāda uz konceptu. No tā izriet, ka starp apzīmējumiem var būt konceptuāls identiskums, ja tie norāda uz vienu un to pašu alfabēta burtu.

(skat. 66. un 67. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 79. punktu)