Language of document : ECLI:EU:T:2018:274





Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 16. maija spriedums –
Netflix International un Netflix/Komisija

(lieta T818/16)

Prasība atcelt tiesību aktu – Valsts atbalsts – Atbalsts, ko Vācija plāno īstenot filmu producēšanas un izplatīšanas finansēšanai – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Individuāla skāruma neesamība – Reglamentējošs akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem – Nepieņemamība

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoši akti – Akti, kas nav saistīti ar īstenošanas pasākumiem un kas tieši skar prasītāju – Īstenošanas pasākumu jēdziens – Kritēriji – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu – Seku radīšana ar valsts iestāžu aktu starpniecību – Akti, kas ir īstenošanas pasākumi

(LESD 263. panta 4. daļa un 267. pants)

(skat. 27.–30., 33.–36. punktu)

2.      Pamattiesības – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Savienības aktu tiesiskuma pārbaude – Noteikumi – Šo tiesību aizsardzība Savienības tiesā vai valsts tiesās atkarībā no apstrīdētā tiesību akta juridiskās būtības

(LES 19. panta 1. punkts; LESD 263. panta 4. daļa, 267. un 277. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un 51. panta 1. punkts)

(skat. 38.–41. punktu)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Individuāls skārums – Kritēriji – Komisijas lēmums, ar kuru valsts atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Konkrētajā tirgū esošā ekonomikas dalībnieka prasība, kurā nav pierādīta būtiska ietekme uz tā pozīciju šajā tirgū – Nepieņemamība

(LESD 108. panta 2. punkts un 263. panta 4. daļa)

(skat. 52.–63. punktu)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru valsts atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Pieņemamība – Nosacījumi – Piedalīšanās atbalsta iepriekšējās izskatīšanas stadijā – Nepietiekams raksturs, lai apstrīdētu lēmuma pamatotību

(LESD 108. panta 2. punkts un 263. panta 4. daļa)

(skat. 66.–68. punktu)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2016. gada 1. septembra Lēmumu (ES) 2016/2042 par atbalsta shēmu SA.38418 – 2014/C (ex 2014/N), ko Vācija plāno īstenot filmu producēšanas un izplatīšanas finansēšanai (OV 2016, L 314, 63. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)

Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)

Par Vācijas Federatīvās Republikas, Francijas Republikas, Nīderlandes Karalistes un Filmförderungsanstalt iesniegtajiem pieteikumiem par iestāšanos lietā nav jālemj.

3)

Netflix International BV un Netflix, Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, izņemot ar pieteikumiem par iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus.

2)

Par Vācijas Federatīvās Republikas, Francijas Republikas, Nīderlandes Karalistes un Filmförderungsanstalt iesniegtajiem pieteikumiem par iestāšanos lietā nav jālemj.

3)

Netflix International BV un Netflix, Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, izņemot ar pieteikumiem par iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus.

4)

Netflix International, Netflix, Komisija, Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste un Filmförderungsanstalt sedz savus ar pieteikumiem par iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus pašas.

3)

Netflix International BV un Netflix, Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, izņemot ar pieteikumiem par iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus.

4)

Netflix International, Netflix, Komisija, Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste un Filmförderungsanstalt sedz savus ar pieteikumiem par iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus pašas.

4)

Netflix International, Netflix, Komisija, Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste un Filmförderungsanstalt sedz savus ar pieteikumiem par iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus pašas.