Lieta T‑825/16

Kipras Republika

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Pallas Halloumi” reģistrācijas pieteikums – Agrāka Apvienotās Karalistes vārdiska sertifikācijas zīme “HALLOUMI” – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 13. jūlija spriedums

1.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Vērtējuma kritēriji – Agrākas preču zīmes atšķirtspēja vai reputācija – Ietekme

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Sajaukšanas iespējas vērtējums – Konkrētās sabiedrības daļas noteikšana – Sabiedrības daļas uzmanības līmenis

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

3.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Attiecīgo preču zīmju līdzība – Vērtējuma kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

4.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Agrāku preču zīmju līdzāspastāvēšana – Valsts preču zīmes zināmas atšķirtspējas pakāpes atzīšana

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

5.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Grafiska preču zīme “Pallas Halloumi” un vārdiska preču zīme “HALLOUMI”

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

6.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Attiecīgo preču zīmju līdzība – Vērtējuma kritēriji – Kombinēta preču zīme

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

7.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Attiecīgo preču zīmju līdzība – Grafiskas preču zīmes un vārdiskas preču zīmes vizuāla līdzība

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

8.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Agrākas preču zīmes vāja atšķirtspēja – Ietekme

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēju veido risks, ka sabiedrība varētu domāt, ka attiecīgās preces izgatavo vai pakalpojumus sniedz viens un tas pats uzņēmums vai ekonomiski saistīti uzņēmumi. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, ņemot vērā visus faktorus, kuriem ir nozīme konkrētajā lietā, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un aptverto preču vai pakalpojumu līdzību.

Sajaukšanas iespējas visaptverošs vērtējums paredz zināmu vērā ņemamo faktoru un it īpaši preču zīmju līdzības un ar tām aptverto preču vai pakalpojumu līdzības savstarpēju saistību. Tādējādi nenozīmīgu aptverto preču vai pakalpojumu līdzību var kompensēt preču zīmju augstā līdzības pakāpe, un otrādi.

Kā tas izriet no Regulas Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi preambulas 8. apsvēruma (tagad – Regulas Nr. 2017/1001 11. apsvērums), sajaukšanas iespējas vērtējums ir atkarīgs no vairākiem elementiem, un it īpaši no tā, kā sabiedrība vērtē preču zīmes atpazīstamību attiecīgajā tirgū. Tā kā sajaukšanas iespēja ir jo lielāka, jo nozīmīgāka izrādās preču zīmes atšķirtspēja, tām preču zīmēm, kurām ir augsta atšķirtspēja sev raksturīgo iezīmju dēļ vai, pateicoties savai atpazīstamībai sabiedrībai, ir plašāka aizsardzība nekā tām, kuru atšķirtspēja ir vājāka.

(skat. 23., 75. un 76. punktu)

2.      Divu konfliktējošu preču zīmju sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nav vērtējama, balstoties uz konfliktējošo apzīmējumu un preču vai pakalpojumu, kurus tie aptver, abstraktu salīdzinājumu. Šīs iespējas vērtējumam drīzāk ir jābūt balstītam uz to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztvers minētos apzīmējumus, preces un pakalpojumus.

Konkrētāk, saskaņā ar judikatūru visaptverošā sajaukšanas iespējas vērtējumā ir jāņem vērā attiecīgās preču kategorijas vidusmēra patērētājs, kurš ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs. Ir jāņem vērā arī tas, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no konkrēto preču vai pakalpojumu kategorijas.

(skat. 24. un 25. punktu)

3.      Ar konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību saistītās sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābūt balstītam uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā noteicošā loma ir preču zīmju uztverei, kāda ir attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neveic tās dažādo elementu pārbaudi.

Divu preču zīmju līdzības vērtējums nevar tikt veikts, ņemot vērā tikai kādu vienu kombinētās preču zīmes sastāvdaļu un salīdzinot to ar otru preču zīmi. Gluži pretēji, salīdzinājums ir jāveic, izvērtējot attiecīgās preču zīmes un aplūkojot katru no tām kopumā, kas neizslēdz, ka noteiktos apstākļos konkrētās sabiedrības daļas atmiņā radīto kopējo iespaidu nosaka viena vai vairākas kombinētās preču zīmes sastāvdaļas. Vienīgi tad, ja visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas ir nenozīmīgas, līdzības vērtējums var tikt veikts, balstoties tikai uz dominējošo elementu. It īpaši tas tā ir gadījumā, kad šī sastāvdaļa viena pati var dominēt šīs preču zīmes attēlā, kas saglabājies konkrētās sabiedrības daļas atmiņā tādējādi, ka visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas ir nenozīmīgas tās radītajā kopējā iespaidā.

(skat. 27. un 28. punktu)

4.      Preču zīmes atšķirtspējas vērtējumam ir īpaša nozīme, jo sajaukšanas iespējas vērtējums tiek veikts visaptveroši, un tas ietver vērā ņemamo faktoru noteiktu savstarpējo atkarību tādējādi, ka, jo stiprāka ir agrākās preču zīmes atšķirtspēja, jo lielāka ir šī sajaukšanas iespēja. Tādējādi, lai secinātu par sajaukšanas iespējas esamību, vāja atšķirtspēja nozīmē stiprāku līdzības pakāpi starp konfliktējošiem apzīmējumiem vai starp attiecīgajām precēm un pakalpojumiem.

Tad, kad iebildums ir balstīts uz agrākās valsts preču zīmes esamību, šīs preču zīmes atšķirtspējas pakāpes vērtējumiem tomēr ir robežas, jo to rezultātā nevar tikt konstatēta kāda no absolūtu atteikuma pamatu esamība, kuri tostarp paredzēti Regulas Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, proti, šīs preču zīmes atšķirtspējas neesamība vai to, ka tai ir vienīgi aprakstošs raksturs. Tādējādi, lai netiktu pārkāpts Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, aplūkots kopsakarā ar 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkumu, ir jāatzīst zināma valsts preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi pret Savienības preču zīmes reģistrāciju, atšķirtspējas pakāpe.

(skat. 36. un 37. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 41.–43., 47., 51.–53., 59.–68., 83. un 84. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 50. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 58. punktu)

8.      Agrākās preču zīmes vājas atšķirtspējas atzīšana neliedz konstatēt sajaukšanas iespējas esamību. Lai gan sajaukšanas iespējas vērtējumā ir jāņem vērā agrākās preču zīmes atšķirtspēja, tomēr tā ir tikai viens no šajā vērtējumā iesaistītajiem elementiem. Tādējādi, pat ja agrākajai preču zīmei ir vāja atšķirtspēja, var pastāvēt sajaukšanas iespēja, it īpaši apzīmējumu un preču un pakalpojumu, kurus tie aptver, līdzības dēļ.

(skat. 77. punktu)