Apvienotās lietas T‑202/10 RENV II un T‑203/10 RENV II

Stichting Woonlinie u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Sociālie mājokļi – Atbalsta shēma, kas piešķirta sociālo mājokļu sabiedrībām – Pastāvošs atbalsts – Dalībvalsts saistības – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Regulas (EK) Nr. 659/1999 17. pants – Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums – LESD 106. panta 2. punkts – Sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma definīcija

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 15. novembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Sagatavojoši tiesību akti – Izslēgšana – Komisijas vēstule, kurā ir paustas šaubas par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu un piedāvāti lietderīgi pasākumi – Akts, kas ir tāda lēmuma izstrādes procedūras posms, ar kuru tiek konstatēta atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu – Izslēgšana

(LESD 263. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 17. pants)

2.      Valsts atbalsts – Vērtējums, ko veic Komisija – Atbalsta shēma – Jēdziens – Individuāla atbalsta piešķiršana – Iekļaušana

(LESD 108. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 1. panta d) punkts)

3.      Valsts atbalsts – Vērtējums, ko veic Komisija – Atbalsta shēma – Jēdziens – Minēto shēmu pamatojošas tiesību akta normas nepieciešamība – Trūkums

(LESD 108. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 1. panta d) punkts)

4.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi – Esoša pamata paplašināšana

(Vispārējās tiesas Reglamenta 84. panta 1. punkts)

5.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu izmaksas, kas uzņēmumam radušās, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Izslēgšana – Spriedumā lietā “Altmark” paredzētie nosacījumi – Kumulatīvs raksturs

(LESD 107. panta 1. punkts)

6.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu izmaksas, kas uzņēmumam radušās, pildot sabiedriskos pakalpojumus – “Altmark” testa, lai noteiktu atbalsta esamību, un LESD 106. panta 2. punkta testa, kas ļauj konstatēt atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, atšķirība

(LESD 106. panta 2. punkts un 107. panta 1. punkts)

7.      Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi definīcija – Dalībvalstu rīcības brīvība – Ierobežojumi – Komisijas veikta kontrole un pārbaude tiesā, kas ierobežotas ar acīmredzamas kļūdas gadījumiem

(LESD 106. panta 2. punkts un 107. panta 1. punkts)

8.      Valsts atbalsts – Pastāvošs atbalsts – Pasākumi, lai kompensētu izmaksas, kas uzņēmumam radušās, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Komisijas vērtējums par atbalsta saderību ar kopējo tirgu – Vajadzība ņemt vērā pārmērīgas kompensācijas risku vienīgi nākotnē

(LESD 106. panta 2. punkts un 107. panta 1. punkts)

9.      Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Papildu izmaksu izvērtējums, kuras radušās saistībā ar uzdevumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus – Komisijas rīcības brīvība

(LESD 106. panta 2. punkts)

1.      Tā kā Komisijas vēstule atbilstoši Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108.] panta piemērošanai, 17. pantam, kurā ir paustas šaubas par atbalsta shēmas saderību ar iekšējo tirgu un piedāvāti lietderīgi pasākumi, ir pirmais lēmuma, ar kuru tiek konstatēta atbalsta shēmas nesaderība ar iekšējo tirgu, izstrādes posms un šis lēmums apstiprina sīs šaubas, prasītājām nevar tikt liegts atsaukties uz šajā vēstulē ietvertā novērtējuma prettiesiskumu, lai pamatotu savu prasību pret minēto lēmumu.

(skat. 41. punktu)

2.      No Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108.] panta piemērošanai, 1. panta d) punkta izriet, ka tas, ka individuāls atbalsts tiek piešķirts, neizslēdz to, ka pastāv shēma, pamatojoties uz kuru šis atbalsts tiek piešķirts.

Šajā ziņā tam, ka Komisija ir saņēmusi sūdzības par īpašumu individuāliem pirkumiem par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, pretrunā nav tas, ka pastāv atbalsta shēma, kuru piemērojot tiek piešķirts šis individuālais atbalsts.

(skat. 50. punktu)

3.      Prasība, lai atbalsta shēmas pamatā būtu tiesību akta norma, neietilpst atbalsta shēmas definīcijā Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108.] panta piemērošanai, 1. panta d) punkta izpratnē.

(skat. 51. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 63. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 72.–74. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 76. un 77. punktu)

7.      Lai arī dalībvalstij ir plaša rīcības brīvība noteikt, ko tā uzskata par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (VTNP), tomēr tas to neatbrīvo no pienākuma juridiski pietiekami pierādīt, ka šāds apmērs ir vajadzīgs un samērīgs salīdzinājumā ar sabiedriskā pakalpojuma faktiskajām vajadzībām. Pienākums pierādīt, ka VTNP ir definēts pietiekami skaidri, ir valsts iestādēm. Dalībvalsts sniegta pierādījuma, ka šie kritēriji ir izpildīti, neesamība vai to neievērošana var radīt acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ko Komisijai ir pienākums ņemt vērā.

Ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kas ir dalībvalstij attiecībā uz VTNP uzdevuma definēšanu un tā īstenošanas nosacījumiem, no vienas puses, un ierobežoto kontroles, kas attiecas tikai uz acīmredzamu kļūdu, apjomu, ko Komisija šajā sakarā ir tiesīga īstenot, no otras puses, – pārbaude, kas Vispārējai tiesai ir jāīsteno attiecībā uz Komisijas vērtējumu, šajā ziņā arī nevar pārsniegt tās pašas robežas un tādējādi šī pārbaude attiecas tikai uz to, vai Komisija ir pamatoti konstatējusi vai pamatoti noraidījusi acīmredzamas dalībvalsts kļūdas esamību.

(skat. 81., 82. un 98. punktu)

8.      Pastāvoša atbalsta izskatīšanas rezultātā var tikt pieņemts tikai lēmums, kas rada sekas attiecībā uz nākotni. Tādējādi Komisija var ierosināt atbilstīgus pasākumus tikai tad, ja tā uzskata, ka attiecīgā finansēšanas sistēma rada pārmērīgas kompensēšanas risku nākotnei.

Šajos apstākļos, lai gan ir iespējams, ka pastāvoša atbalsta pastāvīgas izskatīšanas ietvaros veiktā pagātnē pieļautas iespējami pārmērīgās kompensēšanas izpēte, iespējams, atkarībā no konkrētajiem lietas apstākļiem, var būt noderīga, lai pareizi izvērtētu šī pastāvošā atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu, tomēr šāda izpēte kā tāda nav obligāta, lai pareizi izvērtētu nepieciešamību ierosināt atbilstošos pasākumus nākotnē un noteiktu šos pasākumus. Pārmērīgas kompensācijas nākotnē riska esamība vai neesamība galu galā būtībā ir atkarīga no konkrētiem pašas finansēšanas shēmas noteikumiem un nevis no apstākļa, ka šī shēma praksē varēja izraisīt pārmērīgu kompensāciju pagātnē.

Šajā ziņā vēstulē atbilstoši Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108.] panta piemērošanai, 17. pantam, kurā ir ietverts Komisijas provizoriskais novērtējums, tā nav pierādījusi, ka mājokļu sabiedrību papilddarbība faktiski ir guvusi labumu no valsts atbalsta vai ka šķērssubsīdijas faktiski ir notikušas.

(skat. 120. un 154.–156. punktu)

9.      Tādējādi skaidra vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma (VTNP) definīcija ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbalsta samērīguma nosacījuma ievērošanu, proti, lai nodrošinātu, ka piešķirtā kompensācija nepārsniedz to, kas ir nepieciešams sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildei.

Šajā ziņā Komisija, prasot valsts iestādēm definēt sociālo mājokļu VTNP, ņemot vērā sociāli mazaizsargātu mājsaimniecību mērķgrupu, tām prasīja skaidri noteikt sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, par kuru veikšanu tiek piešķirtas kompensācijas. Tādējādi šī precīzā definīcija atļautu noteikt VTNP izpildes radītās izmaksas un novērst, pirmkārt, pārmērīgu kompensēšanu un, otrkārt, to, ka darbība, ko mājokļu sabiedrības veic papildus VTNP, gūst labumu no valsts atbalsta, lai novērstu šķērssubsīdijas.

(skat. 148. un 149. punktu)