Lieta T‑189/03

ASM Brescia SpA

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Valsts atbalsts – Tāda atbalsta shēma, ko Itālijas iestādes piešķīrušas noteiktiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem atbrīvojumu no nodokļiem un aizdevumu ar izdevīgāku procentu likmi formā – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu – Prasība atcelt tiesību aktu – Individuāla skaršana – Pieņemamība – Pastāvošs atbalsts vai jauns atbalsts – EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts – EKL 86. panta 2. punkts

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru tiek aizliegta atbalsta shēma nozarei

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

2.      Valsts atbalsts – Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm – Konkurences apdraudējums – Vērtēšanas kritēriji

(EKL 87. panta 1. punkts)

3.      Valsts atbalsts – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta atbalsta nesaderība ar kopējo tirgu – Pienākums atgūt visu summu, kuru saņēmuši minētās shēmas saņēmēji – Neesamība

(EKL 88. panta 2. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Pastāvošs un jauns atbalsts – Jauna atbalsta kvalificēšana

(EKL 88. pants; Regulas Nr. 659/1999 1. panta b) punkta i) un v) apakšpunkts)

5.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Izslēgšana

(EKL 86. panta 2. punkts un 87. panta 1. punkts)

1.      Fiziska vai juridiska persona, kas nav lēmuma adresāts, apgalvot, ka to individuāli skar šis lēmums, var vienīgi tad, ja tas to skar dažu tās specifisko īpašību dēļ vai kādas faktiskas situācijas dēļ, kura to raksturo attiecībā pret jebkuru citu personu un tādēļ individuāli izceļ līdzīgi kā šāda lēmuma adresātu.

Uzņēmums principā nevar celt prasību atcelt tiesību aktu par Komisijas lēmumu, ar kuru tiek aizliegti atbalsta pasākumi konkrētā nozarē, ja šis lēmums to skar tikai tāpēc, ka tas pieder pie attiecīgās nozares un ir iespējamais atbalsta saņēmējs. Attiecībā uz šādu uzņēmumu šāds lēmums ir vispārēji piemērojams pasākums, kas ir piemērojams objektīvi noteiktās situācijās un kam ir juridiskas sekas attiecībā uz vispārīgā un abstraktā veidā noteiktu personu kategoriju.

Tomēr uzņēmumu, kuru attiecīgais lēmums skāris ne tikai kā uzņēmumu, kas darbojas attiecīgajā nozarē un kas būtu potenciālais attiecīgās atbalsta shēmas saņēmējs, bet arī kā faktisku tāda individuālā atbalsta saņēmēju, kurš piešķirts atbilstoši šai atbalsta shēmai un kuru Komisija uzdevusi atgūt, šis lēmums ir skāris individuāli un līdz ar to prasība pret šo lēmumu ir pieņemama.

(sal. ar 40.–42. punktu)

2.      Pārbaudot, vai atbalsts ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļo konkurenci vai rada konkurences izkropļošanas risku, Komisijai nav jākonstatē šī atbalsta reālā ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un faktiska konkurences izkropļošana, bet gan vienīgi jāpārbauda, vai šis atbalsts varētu ietekmēt šo tirdzniecību un izkropļot konkurenci.

Saistībā ar atbalsta shēmu Komisija var aprobežoties ar attiecīgās shēmas īpašību izpēti, lai sava lēmuma pamatojumā novērtētu, vai sakarā ar nosacījumiem, ko šī programma paredz, tā ir tāda, kas var galvenokārt dot labumu uzņēmumiem, kas piedalās tirdzniecībā starp dalībvalstīm.

Jebkurš atbalsts, kas piešķirts uzņēmumam, kurš savu darbību veic Kopienas tirgū, var izraisīt konkurences kropļojumus un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Turklāt nav sliekšņa vai procentuālās robežas, kuru nesasniedzot, var uzskatīt, ka tirdzniecība starp dalībvalstīm netiek ietekmēta. Atbalsta salīdzinoši nelielā nozīme vai atbalsta saņēmēja uzņēmuma salīdzinoši mērenais lielums a priori neizslēdz iespēju, ka tirdzniecība starp dalībvalstīm ir ietekmēta.

Saistībā ar nosacījumu par starpvalstu tirdzniecības ietekmēšanu vispirms ir jāatgādina, ka fakts, ka sabiedrība, kas saņem valsts atbalstu, darbojas vienīgi savas valsts tirgū vai savas izcelsmes teritorijā, nav noteicošs. Būtībā starpvalstu tirdzniecību attiecīgais pasākums ietekmē, ja uzņēmumu, kas dibināti citās dalībvalstīs, iespēja sniegt savus pakalpojumus dalībvalsts tirgū ir samazinājusies.

(sal. ar 66.–69. un 80. punktu)

3.      Nelikumīgā atbalsta pārtraukšana, to atgūstot, kā arī ar to saistīto procentu samaksa ir loģiskas sekas šī atbalsta atzīšanai par nesaderīgu ar kopējo tirgu. Tas attiecas gan uz individuālu atbalstu, gan uz atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar atbalsta shēmu.

Tomēr vispārēja un abstrakta atbalsta shēmas analīze neizslēdz, ka individuālā gadījumā uz summu, kas piešķirta saskaņā ar šo shēmu, neattiecas EKL 87. panta 1. punktā noteiktais aizliegums, piemēram, sakarā ar to, ka uz individuālā atbalsta piešķiršanu attiecas de minimis noteikumi.

Ja Komisija pieņem lēmumu, ar kuru atbalsts tiek atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu, tad valsts iestādēm ir vienīgi jāizpilda šis lēmums un šajā sakarā tām nav nekādas rīcības brīvības, bet šīs iestādes, izpildot šo lēmumu, var ņemt vērā šīs atrunas. Tādēļ Komisija uzdod vienīgi atgūt atbalstus EKL 87. panta nozīmē, nevis summas, kas – lai gan tās ir pārskaitītas saskaņā ar attiecīgo shēmu – nav atbalsti vai ir pastāvoši atbalsti, vai ir atbalsti, kas saderīgi ar kopējo tirgu saskaņā ar regulu par kategoriju izņēmumiem, de minimis noteikumiem vai kādu citu Komisijas lēmumu.

Valsts tiesa ir kompetenta interpretēt atbalsta jēdzienu un pastāvoša atbalsta jēdzienu un varēs spriest par viena vai otra piemērošanas gadījuma iespējamajām īpatnībām, vajadzības gadījumā uzdodot prejudiciālu jautājumu Tiesai.

(sal. ar 85.–88. punktu)

4.      Gan no EKL 88. panta tiesību normu satura, gan no to mērķiem izriet, ka par pastāvošiem atbalstiem šī panta 1. punkta nozīmē ir jāuzskata atbalsti, kas pastāvēja pirms EK līguma stāšanās spēkā un kas varēja tikt likumīgi realizēti atbilstoši EKL 88. panta 3. punktā noteiktajiem nosacījumiem, kamēr par jauniem atbalstiem, kas ir pakļauti paziņošanas pienākumam, kas izklāstīts minētajā tiesību normā, ir jāuzskata pasākumi, ar kuriem tiek noteikti vai grozīti atbalsti, un šie grozījumi var attiekties gan uz pastāvošiem atbalstiem, gan uz sākotnējiem projektiem, kas paziņoti Komisijai. Ja grozījums skar pašas sākotnējās shēmas būtību, tad šī shēma tiek transformēta par jaunu atbalsta shēmu. Tomēr nevar būt runas par šādu būtisku grozījumu, ja jaunais elements ir skaidri nodalāms no sākotnējās shēmas.

(sal. ar 97. un 101. punktu)

5.      Valsts intervence, kas izpaužas kā kompensācija, kura ir atlīdzība par pakalpojumiem, kurus ir veikuši saņēmēji uzņēmumi, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu pienākumus, tādējādi, ka šie uzņēmumi faktiski negūst labumu no finanšu priekšrocības, un tādēļ minētā intervence neradīja šiem uzņēmumiem labvēlīgāku konkurētspējas stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, principā nav valsts atbalsts EKL 87. panta 1. punkta nozīmē. Tomēr, lai šāda kompensācija nebūtu kvalificējama par valsts atbalstu, ir jābūt kumulatīvi izpildītiem vairākiem nosacījumiem, kas noteikti spriedumā lietā Altmark. To starpā ir nosacījums, saskaņā ar kuru saņēmējam uzņēmumam ir jābūt patiešām uzticētai sabiedrisko pakalpojumu pienākumu pildīšanai un šiem pienākumiem ir jābūt skaidri definētiem, un nosacījums, ka kompensācija nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai segtu visus izdevumus vai to daļu, kas radušies sakarā ar sabiedrisko pakalpojumu pienākumu pildīšanu, ņemot vērā ar to saistītos ieņēmumus, kā arī saprātīgu peļņu par šo pienākumu veikšanu.

Nosacījums, saskaņā ar kuru saņēmējam uzņēmumam patiešām ir jābūt uzticētai sabiedrisko pakalpojumu pienākumu pildīšanai, attiecas arī saistībā uz atkāpi, kas paredzēta EKL 86. panta 2. punktā un kas attiecas uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli. Abos gadījumos pasākumam jebkurā gadījumā ir jāatbilst, pirmkārt, sabiedriskā pakalpojuma definēšanas un piešķiršanas principam un, otrkārt, samērīguma principam.

(sal. ar 123.–127. punktu)