Prasība, kas celta 2020. gada 21. decembrī – PV/Komisija

(Lieta T-89/20)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: PV (pārstāvis: D. Birkenmaier, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to:

atcelt otro disciplinārlietu CMS 17/025 visos tās aspektos, iecēlējinstitūcijas 2019. gada 21. oktobrī nolemto trīspusējo atsaukšanas lēmumu, kā arī sūdzības R/630/19 atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam 2020. gada 25. marta noraidījumu;

atcelt lūguma sniegt palīdzību D/456/19 atbilstoši Civildienesta noteikumu 24. pantam 2019. gada 12. decembra noraidījumu, kā arī sūdzības R/71/20 atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam 2020. gada 20. maija noraidījumu;

atcelt 2016. gada 15. septembra lēmumu par ieturējumu no algas (Ares(2016)5348994), kā arī sūdzības R/519/19 atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam 2020. gada 22. janvāra noraidījumu, pamatojoties uz vispārējo tiesību principu “fraus omnia corrompit”, jo tam nevar piemērot nekādu noilguma termiņu;

atcelt 2016. gada 21. septembra samāksloto pilno pārskatu par parādiem (Ares(2016)5486800), kā arī sūdzības R/537/19 atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam 2020. gada 29. janvāra noraidījumu iebildumu un tīšu pārkāpumu dēļ atbilstoši vispārējām tiesību principam “fraus omnia corrompit”, jo tam nevar piemērot nekādu noilguma termiņu;

piešķirt šādas kompensācijas, pamatojoties uz LESD 268. un 340. pantu:

izdot rīkojumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 146 000 EUR apmērā un mantiskā kaitējuma atlīdzināšanu 359 481,29 EUR apmērā, kas izriet no šiem apstrīdētajiem lēmumiem un kas ir aprēķināts kopumā 505 481,29 EUR apmērā, neierobežojot atkārtotu vērtējumu un pieskaitot nokavējuma un kompensējošos procentus līdz pilnīgai summas samaksai;

katrā ziņā,

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas saistīti ar juridisko palīdzību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza desmit pamatus.

Pirmais pamats ir balstīts uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 1., 3. un 4. panta un 31. panta 1. punkta pārkāpumu, kā arī uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 1.e panta 2. punkta un 12.a panta, kas aizliedz psiholoģisko vardarbību un nosaka tiesības tikt uzklausītam, pārkāpumu.

Otrais pamats ir par Hartas un Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 3. punkta un tiesību principa “non bis in idem” pārkāpumu.

Trešais pamats ir par neizpildes izņēmuma vispārējā tiesību principa un tiesiskuma principa pārkāpumu.

Ceturtais pamats ir par Hartas 48. panta 1. punkta un 2019. gada VĪN 3. panta otrās daļas pārkāpumu attiecībā uz disciplinārlietām par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu.

Piektais pamats ir par Beļģijas izmeklētājtiesneša lēmumu nodot disciplinārlietu CMS 17/025 kriminālvajāšanai par “publisku dokumentu viltošanu”, kā rezultātā apstrīdētiem iebildumiem disciplinārlietā vairs neesot pamatojuma tiesībās.

Sestais pamats ir par piekrišanas neesamību jaunām darba tiesiskajām attiecībām pēc pirmās atsaukšanas no 2016. gada 26. jūlija un atkārtotai nodarbināšanai no 2017. gada 16. septembra, kā arī par Hartas 15. panta pārkāpumu.

Septītais pamats ir par Hartas 41. panta un Civildienesta noteikumu 11.a panta pārkāpumu saistībā ar interešu konfliktiem un objektivitātes principa un pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principa pārkāpumu.

Astotais pamats ir par Hartas 41. panta 1. punkta un labas pārvaldības principa pārkāpumu, kā arī saprātīgu termiņu pārsniegšanu disciplinārlietā CMS 17/025.

Devītais pamats ir par vispārējā tiesību principa “fraus omnia corrompit” pārkāpumu, izmantojot viltotu parakstu pēdējā 2016. gada 15. septembra lēmumā par ieturējumiem no algas, kas padarot par neesošu samāksloto parādu 58 837,20 EUR apmērā.

Desmitais pamats ir par PMO ļaunprātībām, acīmredzamu krāpšanu un tīšiem pārkāpumiem, tiesiskuma un tiesiskās drošības principu pārkāpumu un vispārējā tiesību principa “fraus omnia corrompit” pārkāpumu.

____________