TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2021. gada 25. februārī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Konkurence – LESD 102. pants – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Pilnvaru sadalījums starp Eiropas Komisiju un dalībvalstu konkurences iestādēm – Regula (EK) Nr. 1/2003 – 11. panta 6. punkts – Valsts konkurences iestāžu atbrīvošana no kompetences – Princips ne bis in idem – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants
Lietā C‑857/19
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) iesniedza ar 2019. gada 12. novembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2019. gada 26. novembrī, tiesvedībā
Slovak Telekom a.s.
pret
Protimonopolný úrad Slovenskej republiky,
TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs N. Vāls [N. Wahl], trešās palātas priekšsēdētāja A. Prehala [A. Prechal] (referente), un tiesnesis J. Pasers [J. Passer],
ģenerāladvokāts: H. Saugmandsgors Ēe [H. Saugmandsgaard Øe],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Slovak Telekom a.s. vārdā – J. Hajdúch, advokát,
– Protimonopolný úrad Slovenskej republiky vārdā – T. Menyhart, pārstāvis,
– Slovākijas valdības vārdā – B. Ricziová, pārstāve,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz S. Fiorentino, avvocato dello Stato,
– Eiropas Komisijas vārdā – M. Farley un R. Lindenthal, kā arī L. Wildpanner, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101. un 102. pantā] (OV 2003, L 1, 1. lpp.), 11. panta 6. punkta pirmo teikumu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 50. pantu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Slovak Telekom a.s. (turpmāk tekstā – “ST”) un Protimonopolný úrad Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Pretmonopola birojs; turpmāk tekstā – “Slovākijas konkurences iestāde”) par tāda lēmuma tiesiskumu, ar kuru ST ir uzlikts naudas sods par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu LESD 102. panta izpratnē tādēļ, ka tā piemēroja tādus tarifus telekomunikāciju mazumtirdzniecības tirgū un starpsavienojumu vairumtirdzniecības tirgū, kas izraisīja peļņas normas samazināšanos.
Atbilstošās tiesību normas
Regula Nr. 1/2003
3 Regulas Nr. 1/2003 6., 8. un 17. apsvērums ir izteikts šādā redakcijā:
“(6) Lai nodrošinātu, ka [Savienības] konkurences noteikumus piemēro efektīvi, dalībvalstu konkurences iestādes daudz ciešāk jāiesaista to piemērošanā. Šim nolūkam tām jāpiešķir pilnvaras piemērot [Savienības] tiesību aktus.
[..]
(8) Lai nodrošinātu [Savienības] konkurences noteikumu efektīvu īstenošanu un šajā regulā paredzēto sadarbības mehānismu atbilstīgu darbību, dalībvalstu konkurences iestādēm un tiesām, piemērojot valstu konkurences tiesību aktus attiecībā uz līgumiem un darbībām, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, jānosaka par pienākumu arī piemērot Līguma [101. un 102.] pantu. [..]
[..]
(17) Ja konkurences noteikumi jāpiemēro vienoti un, vienlaikus, tīkls jāpārvalda vislabākajā iespējamajā veidā, būtiski ir saglabāt noteikumu, ka dalībvalstu konkurences iestādes ir automātiski atbrīvotas no savas kompetences, ja Komisija pati uzsāk lietas izskatīšanu. Ja dalībvalsts konkurences iestāde jau rīkojas attiecībā uz lietu un Komisija plāno uzsākt lietas izskatīšanu, to jācenšas izdarīt pēc iespējas ātrāk. Pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas Komisijai jākonsultējas ar attiecīgo valsts iestādi.”
4 Regulas Nr. 1/2003 11. panta 1. un 6. punktā ir paredzēts:
“1. Komisija un dalībvalstu konkurences iestādes ciešā sadarbībā piemēro [Savienības] konkurences noteikumus.
[..]
6. Lietas izskatīšanas uzsākšana, ko veic Komisija, lai pieņemtu lēmumu saskaņā ar III nodaļu, atbrīvo dalībvalstu konkurences iestādes no to kompetences piemērot [LESD 101. un 102. pantu]. Ja dalībvalsts konkurences aizsardzības iestāde jau darbojas lietā, Komisija uzsāk lietas izskatīšanu vienīgi pēc konsultēšanās ar šo valsts konkurences aizsardzības iestādi.”
5 Saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 35. panta 3. un 4. punktu:
“3. Šīs regulas 11. panta 6. punktā noteiktais attiecas uz dalībvalstu norīkotajām iestādēm, tostarp tiesām, kas pilda funkcijas saistībā ar 5. pantā paredzēto lēmumu veidu sagatavošanu un pieņemšanu. Šīs regulas 11. panta 6. punktā noteiktais neattiecas uz tiesām, ciktāl tās rīkojas kā apelācijas tiesas attiecībā uz lēmumu veidiem, kas paredzēti 5. pantā.
4. Neatkarīgi no 3. punkta dalībvalstīs, kurās noteiktu 5. pantā paredzēto lēmumu veidu pieņemšanai iestādes iesniedz prasību tiesu iestādē, kas ir atsevišķa un atšķirīga no iestādes, kura veic kriminālvajāšanu, 11. panta 6. punktā noteiktais ar nosacījumu, ka izpildīti šī punkta noteikumi, attiecas tikai uz iestādi, kura veic kriminālvajāšanu attiecīgajā lietā un kura atsauc savu prasību, ko iesniegusi tiesu iestādē, ja Komisija sāk tiesas procesus un šī atsaukšana efektīvi izbeidz valsts tiesas procesus.”
Regula Nr. 773/2004
6 Komisijas Regulas (EK) Nr. 773/2004 (2004. gada 7. aprīlis) par lietas izskatīšanu saskaņā ar [LESD 101. un 102. pantu], ko vada Komisija (OV 2004, L 123, 18. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 2008. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 622/2008 (OV 2008, L 171, 3. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 773/2004”), 2. panta 1. punktā ir noteikts:
“Komisija par lietas izskatīšanas ierosināšanu ar nolūku pieņemt lēmumu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 III nodaļai var lemt jebkurā laikā, tomēr ne vēlāk par dienu, kurā tā izdod sākotnējo vērtējumu, kā noteikts minētās regulas 9. panta 1. punktā, paziņojumu par iebildumiem vai lūgumu pusēm izteikt savu ieinteresētību piedalīties izlīguma apspriešanā, vai dienu, kurā tiek publiskots paziņojums saskaņā ar minētās regulas 27. panta 4. punktu, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
7 2005. gada 26. septembrī Slovākijas konkurences iestāde uzsāka procedūru pret ST par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu atbilstoši LESD 102. pantam. 2005. gada oktobrī par šīs procedūras uzsākšanu tika paziņots Eiropas Komisijai un citām dalībvalstu konkurences iestādēm. 2007. gada oktobrī Slovākijas konkurences iestāde iesniedza Komisijai lēmuma projektu, kurā paziņots, ka ST ir ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli.
8 2007. gada 21. decembrī Slovākijas konkurences iestāde pieņēma lēmumu, kurā tā konstatēja, ka ST ir ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli.
9 2008. gada 13. jūnijā Komisija pieprasīja informāciju no ST konkurentiem par noteiktu tās komercpraksi.
10 No 2009. gada 13. līdz 15. janvārim Komisija, sadarbojoties ar Slovākijas konkurences iestādi, veica nepaziņotu pārbaudi ST telpās.
11 2009. gada 8. aprīlī Komisija nolēma uzsākt tiesvedību pret ST Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta un Regulas Nr. 773/2004 2. panta 1. punkta izpratnē (turpmāk tekstā – “Komisijas 2009. gada 8. aprīļa lēmums”). Komisija šajā lēmumā precizē, ka attiecīgā procedūra tostarp attiecas uz ST iespējamiem atteikumiem sniegt atsaistītu piekļuvi savām vietējām abonentlīnijām un citiem vairumtirdzniecības platjoslas piekļuves pakalpojumiem, kā arī uz peļņas normas samazināšanas praksi saistībā ar vairumtirdzniecības piekļuvi vietējai abonentlīnijai, citiem vairumtirdzniecības platjoslas piekļuves pakalpojumiem un mazumtirdzniecības piekļuves pakalpojumiem Slovākijā.
12 2009. gada 9. aprīlī Rada Protimonopolného úradu Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Pretmonopola biroja iestādes padome) grozīja Slovākijas konkurences iestādes 2007. gada 21. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – “2009. gada 9. aprīļa lēmums”). Ar šo lēmumu tā ST uzlika naudas sodu 525 800 000 Slovākijas kronu (SKK) (17 453 362,54 EUR) tādēļ, ka ST, pieņemot peļņas normas samazināšanas stratēģiju – starpības starp mazumtirdzniecības telekomunikāciju pakalpojumu cenām un vairumtirdzniecības starpsavienojuma cenām samazināšanu –, bija ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli. Minētā padome uzskata, ka šie pārkāpumi – atbilstoši attiecīgo mazumtirdzniecības dienestu norādītajam – ir izdarīti laikposmos, no kuriem garākais ir bijis no 2001. gada 1. maija līdz 2009. gada 9. aprīlim, kad tika pieņemts tās lēmums.
13 2009. gada 9. aprīļa lēmumu ST pārsūdzēja Krajský súd v Bratislave (Apgabaltiesa Bratislavā, Slovākijas Republika), tostarp norādot, ka minētā lēmuma pieņemšanai kompetentā iestāde bija Telekomunikačný úrad Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Telekomunikāciju birojs), nevis Slovākijas konkurences iestāde. Ar 2012. gada 11. janvāra spriedumu Krajský súd v Bratislave (Apgabaltiesa Bratislavā) atcēla 2009. gada 9. aprīļa lēmumu. Slovākijas konkurences iestāde iesniedza kasācijas sūdzību Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa). Ar 2014. gada 11. februāra rīkojumu iesniedzējtiesa atcēla Krajský súd v Bratislave (Apgabaltiesa Bratislavā) 2012. gada 11. janvāra spriedumu un nosūtīja lietu atpakaļ pēdējai minētajai.
14 2012. gada 7. maijā Komisija pieņēma un nosūtīja ST paziņojumu par iebildumiem.
15 2014. gada 15. oktobrī Komisija pieņēma lēmumu C(2014) 7465 final par procedūru saskaņā ar LESD 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu (Lieta AT.39523 – Slovak Telekom). Lēmumā C(2014) 7465 Komisija uzskatīja, ka laikā no 2005. gada 12. augusta līdz 2010. gada 31. decembrim uzņēmums, kuru veidoja Deutsche Telekom AG un ST, ir izdarījis vienotu un turpinātu LESD 102. panta pārkāpumu, kas būtībā ietvēra peļņas normas samazināšanu un stratēģijas – atteikt piekļuvi savām vietējām abonentlīnijām – pieņemšanu.
16 2017. gada 21. jūnijā, izpildot 2014. gada 11. februāra rīkojumu par lietas nodošanu, Krajský súd v Bratislave (Apgabaltiesa Bratislavā) pasludināja otro spriedumu, ar kuru noraidīja ST prasību. ST pārsūdzēja šo lēmumu iesniedzējtiesā.
17 Iesniedzējtiesa aicināja ST un Slovākijas konkurences iestādi izteikt savus apsvērumus par principa ne bis in idem ievērošanu, ņemot vērā, ka minētā iestāde un Komisija apsūdz ST par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaudās kā peļņas normas samazināšana laikposmā no 2005. gada 12. augusta līdz 2007. gada 21. decembrim.
18 Šie apsvērumi atklāja viedokļu atšķirību starp ST un Slovākijas konkurences iestādi attiecībā uz principa ne bis in idem pārkāpumu, to, ka Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) nepiekrita nostājai, saskaņā ar kuru Slovākijas konkurences iestāde un Komisija savos attiecīgajos lēmumos ir izvērtējušas dažādas preces, un to, ka šī tiesa uzskatīja, ka attiecīgā lieta atšķiras no tās, kurā tika pasludināts Tiesas 2019. gada 3. aprīļa spriedums Powszechny Zakład Ubezpieczeń na Życie (C‑617/17, EU:C:2019:283).
19 Šādos apstākļos Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai [Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta pirmajā teikumā iekļautā] frāze “atbrīvo dalībvalstu konkurences iestādes no to kompetences piemērot [LESD 101. un 102. pantu]” nozīmē, ka dalībvalstu iestādes tiek atbrīvotas no pilnvarām [LESD 101. un 102. panta] piemērošanas jomā?
2) Vai Hartas 50. pants (tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu) attiecas arī uz administratīviem pārkāpumiem, kas izpaužas kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana LESD 102. panta izpratnē, ja, izmantojot savas pilnvaras atbilstīgi Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punktam, Komisija un dalībvalsts iestāde atsevišķi un neatkarīgi viena no otras ir piemērojušas sankcijas?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
20 Iesniedzējtiesas pirmais jautājums būtībā ir par to, vai Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstu konkurences iestādes tiek atbrīvotas no to kompetences piemērot LESD 101. un 102. pantu, ja Komisija uzsāk procedūru, lai pieņemtu lēmumu, ar kuru konstatē šo tiesību normu pārkāpumu.
21 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās formulējums, bet arī tās konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedums, 2019. gada 3. oktobris, Wasserleitungsverband Nördliches Burgenland u.c., C‑197/18, EU:C:2019:824, 48. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
22 Saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta pirmo teikumu dalībvalstu konkurences iestādes zaudē kompetenci piemērot LESD 101. un 102. pantu, ja Komisija uzsāk procedūru, lai pieņemtu kādu no šīs regulas III nodaļā definētajiem lēmumiem, kuru mērķis ir konstatēt LESD 101. un 102. panta pārkāpumu, uzlikt attiecīgajiem uzņēmumiem pienākumu izbeigt minētos pārkāpumus, uzdot veikt pagaidu pasākumus pēc šādu pārkāpumu prima facie konstatēšanas, atzīt uzņēmumu saistības par obligātām vai konstatēt, ka LESD 101. un 102. pants nav piemērojams.
23 Saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 35. pantu Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta pirmajā teikumā minētais jēdziens “dalībvalstu konkurences iestādes” attiecas uz dalībvalstu izraudzītajām administratīvajām vai tiesu iestādēm, kas sagatavo un pieņem lēmumus, ar kuriem piemēro LESD 101. un 102. pantu, un uzdod izbeigt pārkāpumu vai nosaka pagaidu pasākumus, apstiprinot saistības vai uzliekot naudas sodus, periodiskus soda maksājumus vai jebkādas citas sankcijas, kas paredzētas to valsts tiesību aktos.
24 Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punktā paredzētā kompetences zaudēšana tomēr neattiecas uz dalībvalstu tiesām, kad tās lemj kā apelācijas instance par minētajiem lēmumiem. Savukārt tā ir piemērojama gadījumos, kad iestāde saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesību normām vēršas tiesu iestādē, kas ir atšķirīga no iestādes, kura veic kriminālvajāšanu. Šādā gadījumā, ja ir izpildīti Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta nosacījumi, minētajai iestādei prasība tiesu iestādē ir jāatsauc un jāizbeidz valsts tiesas procesi.
25 Savukārt Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta pirmajā teikumā ietvertais jēdziens “lietas izskatīšanas uzsākšana, ko veic Komisija” nav definēts ne šajā regulā, ne Regulā Nr. 773/2004.
26 Tomēr attiecībā uz jēdzienu “lietas izskatīšanas uzsākšana”, kas ir ietverts Padomes 1962. gada 6. februāra Regulas Nr. 17, pirmā regula par [LESD 101. un 102.] panta īstenošanu (OV 1962, 13, 204. lpp.), kuru aizstāja Regula Nr. 1/2003, 9. pantā, Tiesa jau ir nospriedusi, ka šis jēdziens attiecas uz Komisijas pieņemtu tiesību aktu, kurā ir pausta tās vēlme pieņemt lēmumu saskaņā ar pirmo no šīm regulām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1973. gada 6. februāris, Brasserie de Haecht, 48/72, EU:C:1973:11, 16. punkts).
27 Pēc analoģijas ar šo jēdzienu Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta pirmajā teikumā ietvertais jēdziens “lietas izskatīšanas uzsākšana, ko veic Komisija” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas formāli attiecas uz Komisijas aktu, ar kuru tā uzņēmumam dara zināmu savu vēlmi uzsākt procedūru, lai pieņemtu kādu no šīs regulas III nodaļā paredzētajiem lēmumiem. Šis akts ir jāpieņem Regulas Nr. 773/2004 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā.
28 Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka ar jēdzienu “lietas izskatīšanas uzsākšana, ko veic Komisija” Komisija materiāltiesiskā ziņā ierobežo dalībvalstu konkurences iestāžu atbrīvošanas no kompetences apmēru. Proti, jau ir ticis nospriests, ka Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punktā paredzētais atbrīvojums no lietas izskatīšanas attiecas uz faktiem, par kuriem Komisija ir uzsākusi procedūru (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2020. gada 29. janvāris, Silgan Closures un Silgan Holdings/Komisija, C‑418/19 P, nav publicēts, EU:C:2020:43, 73. un 75. punkts).
29 Tādējādi aktā, ar kuru Komisija paziņo uzņēmumam par savu vēlmi uzsākt procedūru, lai pieņemtu kādu no šīs regulas III nodaļā paredzētajiem lēmumiem, ir jāprecizē iespējamie LESD 101. un 102. panta pārkāpumi, kurus vienā vai vairākos laikposmos viens vai vairāki uzņēmumi ir izdarījuši vienā vai vairākos preču tirgos un vienā vai vairākos ģeogrāfiskajos tirgos, uz kuriem šis akts attiecas.
30 No tā izriet – tā kā, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta pirmo teikumu, Komisija uzsāk procedūru pret vienu vai vairākiem uzņēmumiem par iespējamu LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu, dalībvalstu konkurences iestādes ir atbrīvotas no to kompetences vērsties pret šiem pašiem uzņēmumiem par to pašu, iespējams, pret konkurenci vērstu rīcību, kas notikusi tajā vai tajos pašos laikposmos tajā vai tajos pašos preču un ģeogrāfiskajos tirgos.
31 Šādu Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta pirmā teikuma interpretāciju apstiprina šīs tiesību normas konteksts. Tā ietilpst šīs regulas IV nodaļā par sadarbību starp Komisiju un dalībvalstu konkurences iestādēm. Šīs nodaļas 11. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Komisija un dalībvalstu konkurences iestādes ciešā sadarbībā piemēro Savienības konkurences noteikumus. Tieši šajā nolūkā šīs pašas regulas 11. panta 6. punktā ir paredzēts ne tikai tas, ka lietas izskatīšanas uzsākšana, ko veic Komisija, lai pieņemtu lēmumu saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 III nodaļu, atbrīvo dalībvalstu konkurences iestādes no to kompetences piemērot [LESD 101. un 102. pantu], bet arī to, ka tad, ja dalībvalsts konkurences iestāde jau darbojas lietā, Komisija uzsāk lietas izskatīšanu vienīgi pēc konsultēšanās ar šo valsts konkurences iestādi.
32 Visbeidzot, minēto Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta pirmā teikuma interpretāciju apstiprina šīs regulas mērķis. Kā izriet no minētās regulas 6. un 8. apsvēruma, tās mērķis ir nodrošināt Savienības konkurences noteikumu efektīvu piemērošanu, pilnvarojot dalībvalstu konkurences iestādes paralēli Komisijai piemērot šos noteikumus. Tomēr arī šo noteikumu paralēla piemērošana ir jāveic saskanīgi un nodrošinot par šo noteikumu ieviešanu atbildīgo valsts iestāžu tīkla optimālu pārvaldību. Kā ir noteikts šīs pašas regulas 17. apsvērumā, valsts konkurences iestāžu atbrīvošana Komisijas labā, kad tā uzsāk procedūru, ir paredzēta tieši, lai garantētu šos pēdējos minētos mērķus. Turklāt minētos noteikumus nevar paralēli piemērot uzņēmumu izdevumiem. Valsts konkurences iestāžu atbrīvošana no kompetences ļauj pasargāt uzņēmumus no šo iestāžu un Komisijas veiktas lietas paralēlas izskatīšanas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1981. gada 11. novembris, IBM/Komisija, 60/81, EU:C:1981:264, 18. punkts, kā arī rīkojumu, 2020. gada 29. janvāris, Silgan Closures un Silgan Holdings/Komisija, C‑418/19 P, nav publicēts, EU:C:2020:43, 73. punkts).
33 Šajā gadījumā no tā izriet – tā kā procedūru, ko pret ST Slovākijas konkurences iestāde uzsāka 2005. gada 26. septembrī, veica dalībvalsts konkurences iestāde Regulas Nr. 1/2003 35. panta izpratnē, tad Komisijas 2009. gada 8. aprīļa lēmums uzsākt pret ST procedūru Regulas Nr. 773/2004 2. panta 1. punkta izpratnē šo iestādi atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta pirmajam teikumam no tās kompetences piemērot LESD 102. pantu atbrīvoja tikai tiktāl, cik minētais lēmums attiecās uz to pašu pret konkurenci vērsto rīcību, ko esot izdarījusi ST tajā vai tajos pašos laikposmos tajā vai tajos pašos preču vai ģeogrāfiskajos tirgos kā tie, uz kuriem jau attiecās šīs iestādes īstenotā procedūra.
34 Lai noteiktu, vai tas tā ir, jāatgādina, ka, lai gan Komisijas 2009. gada 8. aprīļa lēmums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 27. februāris, Western Sahara Campaign UK, C‑266/16, EU:C:2018:118, 44. punkts un tajā minētā judikatūra) ir jāinterpretē Tiesai, tieši iesniedzējtiesai ir jāizvērtē tāda valsts konkurences iestādes lēmuma piemērojamība, kādu prasītāja apstrīd pamatlietā. Tomēr, lai prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā sniegtu valsts tiesai lietderīgu atbildi, Tiesas kompetencē, pamatojoties uz pamatlietas materiāliem un tai iesniegtajiem rakstveida un mutvārdu apsvērumiem, ir sniegt norādes, kas ļautu tai pašai tiesai pieņemt lēmumu konkrētajā lietā, ko tā izskata (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 24. septembris, YS (Vadošu darba ņēmēju arodpensijas), C‑223/19, EU:C:2020:753, 58. punkts).
35 Kā izriet no Komisijas 2009. gada 8. aprīļa lēmuma, Komisija uzsāka procedūru pret ST par apgalvotu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tādu vairumtirdzniecības platjoslas piekļuves pakalpojumu tirgū kā piekļuves atsaistītai vietējai abonentlīnijai vairumtirdzniecības tirgus. Komisija tajā it īpaši norādīja, ka pārbaudāmā iespējami ļaunprātīgā prakse ir peļņas normas samazināšana saistībā ar vairumtirdzniecības piekļuvi atsaistītai vietējai abonentlīnijai un citiem platjoslas piekļuves pakalpojumiem un to atbilstošajiem mazumtirdzniecības pakalpojumiem Slovākijā.
36 Savukārt no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka procedūra Slovākijas konkurences iestādē attiecās uz apgalvoto ST dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu telefonpakalpojumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgos un šaurjoslas interneta iezvanpiekļuves pakalpojumu tirgū.
37 Ņemot vērā iepriekš norādītos apstākļus un ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesa to pārbauda, šķiet, ka Komisijas un Slovākijas konkurences iestādes īstenotās procedūras par apgalvoto ST dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu attiecās uz atšķirīgiem preču tirgiem.
38 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstu konkurences iestādes ir atbrīvotas no kompetences piemērot LESD 101. un 102. pantu tad, ja Komisija uzsāk procedūru, lai pieņemtu lēmumu, ar kuru konstatē šo tiesību normu pārkāpumu, ja vien šis formālais akts attiecas uz tiem pašiem iespējamajiem LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem, kurus tajā pašā vai tajos pašos laikposmos izdarījis viens un tas pats vai vieni un tie paši uzņēmumi vienā vai vairākos tajos pašos preču un ģeogrāfiskajos tirgos – kā tie, uz kuriem attiecas iepriekš šo iestāžu uzsāktās procedūras.
Par otro jautājumu
39 Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Hartas 50. pantā nostiprinātais princips ne bis in idem ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams tādiem konkurences tiesību pārkāpumiem kā LESD 102. pantā minētā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ja Komisija un dalībvalsts konkurences iestāde, īstenojot savu kompetenci saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punktu, par šiem pārkāpumiem atsevišķi un neatkarīgi piemēro sodus.
40 Šajā ziņā ir jānorāda, ka princips ne bis in idem ir Savienības tiesību pamatprincips (spriedums, 2002. gada 15. oktobris, Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, C‑238/99 P, C‑244/99 P, C‑245/99 P, C‑247/99 P, no C‑250/99 P līdz C‑252/99 P un C‑254/99 P, EU:C:2002:582, 59. punkts). Šis princips ir noteikts arī Hartas 50. pantā attiecībā uz kriminālvajāšanu un krimināltiesiska rakstura sodu uzlikšanu.
41 No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka princips ne bis in idem ir jāievēro naudas soda piemērošanas procedūrās saistībā ar konkurences tiesībām. Konkurences tiesību jomā minētais princips aizliedz atkārtoti vērsties pret kādu uzņēmumu vai to sodīt par rīcību, kura vērsta pret konkurenci un par kuru tas ir sodīts vai atbildība ir noņemta ar iepriekšēju lēmumu, kas nav pārsūdzams (spriedums, 2012. gada 14. februāris, Toshiba Corporation u.c., C‑17/10, EU:C:2012:72, 94. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
42 No tā izriet, ka principa ne bis in idem piemērošana procedūrās, kas attiecas uz konkurences tiesībām, ir pakļauta dubultnosacījumam, proti, pirmkārt, ka pastāv iepriekšējs galīgs lēmums (bis nosacījums) un, otrkārt, ka uz to pašu pret konkurenci vērsto rīcību attiecas iepriekšējs lēmums un vēlāka apsūdzība vai lēmumi (idem nosacījums).
43 Kā Tiesa jau ir nospriedusi, idem nosacījuma izpilde savukārt ir pakļauta trīskāršam nosacījumam – ka fakti ir tie paši, likumpārkāpējs ir viens un tas pats un aizsargātās tiesiskās intereses ir tās pašas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 14. februāris, Toshiba Corporation u.c., C‑17/10, EU:C:2012:72, 97. punkts). Princips ne bis in idem aizliedz sodīt vienu un to pašu personu vairāk nekā vienu reizi par to pašu nelikumīgo rīcību, lai aizsargātu to pašu tiesisko interesi (spriedums, 2004. gada 7. janvāris, Aalborg Portland u.c./Komisija, C‑204/00 P, C‑205/00 P, C‑211/00 P, C‑213/00 P, C‑217/00 P un C‑219/00 P, EU:C:2004:6, 338. punkts).
44 Tomēr šajā gadījumā princips ne bis in idem nav piemērojams.
45 Proti, lai arī, kā izriet no šī sprieduma 37. punkta, Slovākijas konkurences iestādes un Komisijas veiktās procedūras, kā arī pēc tām pieņemtie lēmumi attiecas uz pret konkurenci vērstām darbībām, kas veiktas atšķirīgos preču tirgos, princips ne bis in idem nav piemērojams, jo faktu identiskuma apakšnosacījums nav izpildīts un līdz ar to nav izpildīts idem nosacījums.
46 Šajā ziņā ir jānorāda, ka 2014. gada 15. oktobra lēmumā Komisija tostarp konstatēja, ka ST ir ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli, kas izpaudās kā peļņas normas samazināšana piekļuves atsaistītai vietējai abonentlīnijai vairumtirdzniecības tirgū un fiksēto platjoslas pakalpojumu masu mazumtirdzniecības tirgū Slovākijā, bet ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesa veiks attiecīgu pārbaudi, un no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka Slovākijas konkurences iestāde ir konstatējusi, ka ST ir ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli, samazinot peļņas normu, pirmām kārtām, balss telefonijas pakalpojumu tirgos un vairumtirdzniecības savstarpējo savienojumu uzsākšanas un pabeigšanas tirgū publiski pieejamo komunikāciju tīklā, ST fiksētā pozīcijā, un, otrām kārtām, šaurjoslas piekļuves interneta pakalpojumu tirgū un attiecīgajā vairumtirdzniecības savstarpējā savienojuma tirgū, proti, vairumtirdzniecības piekļuves nodrošināšanas ar analogās līnijas un integrēto pakalpojumu cipartīkla līnijas palīdzību, izmantojot publisko telefonu tīklu ST fiksētā pozīcijā. Līdz ar to šķiet, ka minētā ļaunprātīgā izmantošana neattiecas uz vieniem un tiem pašiem preču tirgiem.
47 Paturot to prātā, ja pārbaudē, kas jāveic iesniedzējtiesai, izrādītos, ka Slovākijas konkurences iestādes procedūras un tās beigās pieņemtā lēmuma priekšmets ir tās pašas pret konkurenci vērstās darbības, ko ST izdarījusi tajos pašos preču un ģeogrāfiskajos tirgos vienā un tajā pašā laikposmā, – kā tās, uz kurām attiecas Komisijas lēmums, kā rezultātā idem nosacījums būtu izpildīts,– arī tad princips ne bis in idem nebūtu piemērojams, jo nebūtu izpildīts bis nosacījums. Proti, šādā gadījumā, kā ir norādīts šī sprieduma 30. punktā, būtu jāuzskata, ka Slovākijas konkurences iestāde, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta pirmo teikumu, tika atbrīvota no savas kompetences piemērot (šajā gadījumā) LESD 102. pantu.
48 Līdz ar to uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Hartas 50. pantā nostiprinātais princips ne bis in idem ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams tādiem konkurences tiesību pārkāpumiem kā LESD 102. pantā minētā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un ka tas aizliedz pret uzņēmumu atkārtoti vērsties un to sodīt par rīcību, kura vērsta pret konkurenci un par kuru tas ir sodīts vai atbildība ir noņemta ar iepriekšēju lēmumu, kas nav pārsūdzams. Savukārt šis princips nav piemērojams tad, ja pret uzņēmumu atsevišķi un neatkarīgi vēršas un to soda dalībvalsts konkurences iestāde un Komisija par LESD 102. panta pārkāpumu attiecībā uz dažādiem preču vai ģeogrāfiskajiem tirgiem vai tad, ja dalībvalsts konkurences iestāde tiek atbrīvota no savas kompetences, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta pirmo teikumu.
Par tiesāšanās izdevumiem
49 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:
1) Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101. un 102. pantā], 11. panta 6. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstu konkurences iestādes ir atbrīvotas no kompetences piemērot LESD 101. un 102. pantu tad, ja Eiropas Komisija uzsāk procedūru, lai pieņemtu lēmumu, ar kuru konstatē šo tiesību normu pārkāpumu, ja vien šis formālais akts attiecas uz tiem pašiem iespējamajiem LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem, kurus tajā pašā vai tajos pašos laikposmos izdarījis viens un tas pats vai vieni un tie paši uzņēmumi vienā vai vairākos tajos pašos preču un ģeogrāfiskajos tirgos kā tie, uz kuriem attiecas iepriekš šo iestāžu uzsāktās procedūras.
2) Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pantā nostiprinātais princips ne bis in idem ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams tādiem konkurences tiesību pārkāpumiem kā LESD 102. pantā minētā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un ka tas aizliedz atkārtoti vērsties pret uzņēmumu un to sodīt par rīcību, kura vērsta pret konkurenci un par kuru tas ir sodīts vai atbildība ir noņemta ar iepriekšēju lēmumu, kas nav pārsūdzams. Savukārt šis princips nav piemērojams tad, ja pret uzņēmumu atsevišķi un neatkarīgi vēršas un soda dalībvalsts konkurences iestāde un Komisija par LESD 102. panta pārkāpumu attiecībā uz dažādiem preču vai ģeogrāfiskajiem tirgiem vai tad, ja dalībvalsts konkurences iestāde tiek atbrīvota no savas kompetences, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta pirmo teikumu.
[Paraksti]