PIRMĀS INSTANCES TIESAS RĪKOJUMS (apelācijas palāta)

2009. gada 22. jūnijā

Lieta T‑371/08 P

Bart Nijs

pret

Eiropas Kopienu Revīzijas palātu

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Lēmums par prasītāja priekšnieka iecelšanu amatā – Iekšējs konkurss – Personāla komitejas vēlēšanas – Lēmums nepaaugstināt amatā prasītāju 2006. gada procedūrā – Apelācijas sūdzība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota

Priekšmets Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 26. jūnija rīkojumu lietā F‑5/07 Nijs/Revīzijas Palāta (Krājums‑CDL, I‑A‑0000. un II‑A‑0000. lpp.) un ar kuru tiek lūgts atcelt šo rīkojumu

Nolēmums Apelācijas sūdzību noraidīt. B. Nijs sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina tos, kas šajā instancē radušies Eiropas Kopienu Revīzijas palātai.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Prasību pieņemamība – Novērtējums, ņemot vērā prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī spēkā esošos noteikumus

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 111. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pants)

2.      Tiesvedība – Prasība Civildienesta tiesā – Otrreizēja procesuālo rakstu apmaiņas iespēja – Civildienesta tiesas diskrecionārā vara

(Tiesas Statūtu I pielikuma 7. panta 3. punkts)

1.      Lai arī Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pantā paredzētais noteikums, saskaņā ar kuru Civildienesta tiesa drīkst ar rīkojumu noraidīt prasību, kas ir acīmredzami noraidāma, ir procesuāls noteikums, kuru kopš tā spēkā stāšanās dienas piemēro visos Civildienesta tiesā izskatīšanā esošajos strīdos, tā tas nav ar noteikumiem, uz kuriem pamatojoties Civildienesta tiesa drīkst saskaņā ar minēto pantu kādu prasību uzskatīt par acīmredzami nepieņemamu un kuri var būt tikai tie, kas ir piemērojami prasības iesniegšanas dienā.

Piemērojot vienlaikus Pirmās instances tiesas Reglamenta 111. pantu un Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pantu, kuru normatīvais saturs ir identisks, tiesvedībā, kas uzsākta pirms pēdējā minētā reglamenta stāšanās spēkā, Civildienesta tiesa tikai izmanto šo iespēju. Tā kā Pirmās instances tiesas Reglamenta teksts tika publicēts pirms minētās tiesvedības uzsākšanas, prasītājs nevar pamatoti apgalvot, ka prasības celšanas brīdī tas nezināja normas, uz kuru pamata viņa prasība ir tikusi noraidīta.

Turklāt, tā kā reglamenti ir tikuši publicēti Oficiālajā Vēstnesī, tos nedrīkstētu ignorēt.

(skat. 20. un 28. punktu)

Atsauce: Tiesa, 1989. gada 12. jūlijs, 161/88 Binder, Recueil, 2415. lpp., 19. punkts.

2.      No Tiesas Statūtu I pielikuma 7. panta 3. punkta skaidri izriet, ka Civildienesta tiesai nav pienākuma lūgt lietas dalībniekiem veikt atkārtotu rakstisko paskaidrojumu apmaiņu. Lēmums šādu apmaiņu veikt ietilpst minētās tiesas diskrecionārajā varā, ko tā īsteno pati savos informācijas nolūkos. Tādējādi šīs normas teksts nevar būt par pamatu prasītāja tiesiskai paļāvībai saistībā ar iespēju pēc prasības pieteikuma iesniegt otru rakstisko paskaidrojumu.

(skat. 27. punktu)