Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2013. gada 28. maija spriedums –
Al Matri/Padome

(lieta T‑200/11)

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā – Līdzekļu iesaldēšana – Juridiskā pamata neesamība

1.                     Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā – Personu, kas iesaistītas valsts līdzekļu nepareizā izmantošanā, un ar šīm personām saistīto fizisko vai juridisko personu, vienību un organizāciju līdzekļu iesaldēšana – Lēmums, kas ietilpst ieinteresētajai personai zināmā kontekstā, kurš tai ļauj saprast attiecībā pret to īstenotā pasākuma apjomu – Īsa pamatojuma pieļaujamība – Robežas – Pamatojums, kas nevar sastāvēt no vispārēja un stereotipizēta formulējuma (LESD 296. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkts; Padomes Lēmums 2011/79) (sal. ar 29.–35. punktu)

2.                     Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā – Personu, kas iesaistītas valsts līdzekļu nepareizā izmantošanā, un ar šīm personām saistīto fizisko vai juridisko personu, vienību un organizāciju līdzekļu iesaldēšana – Līdzekļu iesaldēšana, kas veikta saistībā ar naudas atmazgāšanu un noteikta ar īstenošanas lēmumu – Valsts līdzekļu nepareizas izmantošanas jēdziena un naudas atmazgāšanas jēdziena atgūšana – Neesamība – Prezumpcija par nepieciešamo saikni starp naudas atmazgāšanas darbībām, kuras veikuši valsts vadītāju ģimenes locekļi, un valsts līdzekļu nepareizu izmantošanu – Neesamība – Īstenošanas lēmuma juridiskā pamata neesamība – Atcelšana (Padomes Lēmuma 2011/72 1. panta 1. punkts un Padomes Lēmums 2011/79) (sal. ar 41.–50., 61.–64., 66. un 69. punktu)

3.                     Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā – Personu, kas iesaistītas valsts līdzekļu nepareizā izmantošanā, un ar šīm personām saistīto fizisko vai juridisko personu, vienību un organizāciju līdzekļu iesaldēšana – Lēmuma likumības vērtējums, pamatojoties uz lēmuma pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju (Padomes Lēmums 2011/79) (sal. ar 72. punktu)

4.                     Tiesvedība – Lēmums, ar ko tiesvedības gaitā aizstāj apstrīdēto lēmumu – Jauns elements – Sākotnējo prasījumu un pamatu paplašināšana (Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts) (sal. ar 80. punktu)

5.                     Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Jēdziens – Prasība, kas var dot labumu lietas dalībniekam, kurš to cēlis – Interese, kurai jāpastāv līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai – Apstrīdētā akta spēkā neesamības atzīšana tiesvedības laikā – Prasītāja intereses celt prasību zudums – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas (LESD 263. pants; Padomes Lēmums 2011/79) (sal. ar 83. punktu)

6.                     Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Tiesas noteiktās robežas – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā – Tiesību aktu, kuros ietverti identiski ierobežojoši pasākumi, atcelšana divos dažādos brīžos – Nopietns tiesiskās noteiktības aizskāruma risks – Pirmā no šiem tiesību aktiem seku saglabāšana, līdz stājas spēkā otrā tiesību akta atcelšana (LESD 264. pants; Tiesas statūtu 60. pants; Padomes Regula Nr. 101/2011; Padomes Lēmums 2011/72) (sal. ar 86.–89. punktu)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, Padomes 2011. gada 4. februāra Īstenošanas Lēmumu 2011/79/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 31, 40. lpp.), otrkārt, Padomes 2011. gada 4. februāra Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 31, 1. lpp.), un, treškārt, Padomes 2012. gada 27. janvāra Lēmumu 2012/50/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/72 (OV L 27, 11. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

1) atcelt Padomes 2011. gada 4. februāra Īstenošanas Lēmumu 2011/79/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā, un Padomes 2011. gada 4. februāra Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā, ciktāl tie attiecas uz Fahed Mohamed Sakher Al Matri;

2) saglabāt Īstenošanas Lēmuma 2011/79 sekas attiecībā uz F. Al Matri līdz brīdim, kad stāsies spēkā Regulas (ES) Nr. 101/2011 atcelšana, ciktāl tā attiecas uz F. Al Matri;

3) izbeigt tiesvedību par prasību pārējā daļā;

4) Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina F. Al Matri tiesāšanās izdevumus;

5) Eiropas Komisija un Tunisijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.