Prasība, kas celta 2011. gada 1. aprīlī - El-Materi/Padome
(lieta T-200/11)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Fahd Mohamed Sakher Ben Mohamed El-Materi (Doha, Katara) (pārstāvji - M. Lester, Barrister, un G. Martin, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
atcelt 2011. gada 4. februāra Īstenošanas Lēmumu 2011/79/KĀDP, ar kuru īsteno Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 31, 40. lpp.), un Padomes 2011. gada 4. februāra Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV, L 31, 1. lpp.), daļā, kurā tie attiecas uz prasītāju;
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.
Saistībā ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka kritērijs prasītāja iekļaušanai Padomes īstenošanas Lēmuma 2011/79/KĀDP pielikumā nav izpildīts, jo:
vienīgais pieļaujamais pamats, lai prasītāju iekļautu minētajā pielikumā, būtu tas, ka viņš atbilst Padomes Lēmumā 2011/72/KĀDP
1 1. pantā noteiktajam kritērijam, proti, ja viņš būtu "atbildīgs par Tunisijas valsts līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos", vai ja viņš būtu saistīts ar šādu personu, jo tā preambulas otrajā apsvērumā ir paskaidrots, ka šādas personas "tādējādi liedz Tunisijas tautai gūt labumu no ekonomikas un sabiedrības ilgtspējīgas attīstības, kā arī grauj demokrātijas attīstību valstī".
Saistībā ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padomes ir pārkāpusi prasītāja tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, jo:
ierobežojošie pasākumi neparedz procedūras, lai darītu zināmus prasītājam pieradījumus, uz kuru pamata tika pieņemts lēmums iesaldēt viņa finanšu līdzekļus, vai arī kārtību, kādā tas varētu skaidri izteikt savu viedokli par šo pierādījumu;
apstrīdētajā pasākumā norādītais pamatojums ietver vispārīgus, nepierādītus, neskaidrus apgalvojumus par juridisku izmeklēšanu;
Padome nav sniegusi pietiekamu informāciju, lai prasītājs atbildē varētu efektīvi darīt zināmu savu viedokli, kas Tiesai neļauj novērtēt to, vai Padomes lēmums un vērtējums bija labi pamatoti un balstīti uz pārliecinošiem pierādījumiem.
Saistībā ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome prasītājam nav norādījusi pietiekamu pamatojumu, kādēļ tā uzvārds ir iekļauts apstrīdētajos pasākumos, tādējādi pārkāpjot savu pienākumu norādīt skaidru pamatojumu par aktuāliem un konkrētiem iemesliem, kuri attaisno tās lēmumu, ieskaitot konkrētus individuālus iemeslus, kuri ļāva tai uzskatīt ka prasītājs ir atbildīgs par Tunisijas valsts līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos.
Saistībā ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir neattaisnoti un nesamērīgi pārkāpusi prasītāja tiesības uz īpašumu un tiesības veikt uzņēmējdarbību, jo:
finanšu līdzekļu iesaldēšanas pasākumiem ir nozīmīga un ilgtermiņa ietekme uz viņa pamattiesībām;
to piemērošana prasītājam nav pamatota, un
Padome nav pierādījusi, ka pilnīga finanšu līdzekļu iesaldēšana ir vismazāk kaitējošais veids šī mērķa sasniegšanai, nedz arī to, ka būtiskais kaitējums prasītājam ir attaisnots un samērīgs.
5. Saistībā ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nolemjot piemērot šos ierobežojošos pasākumus prasītājam, jo Padome acīmredzami nav veikusi vērtējumu attiecībā uz prasītāju, vai, ja šāds vērtējums tika veikts, Padome ir kļūdījusies, secinot, ka prasītāja uzvārda iekļaušana šajos ierobežojošajos pasākumos ir attaisnota.
____________1 - Padomes 2011. gada 31. janvāra Lēmums 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV, L 28, 62. lpp.).