Lieta C‑439/19
B
(Latvijas Republikas Satversmes tiesas lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (virspalāta) 2021. gada 22. jūnija spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula (ES) 2016/679 – 5., 6. un 10. pants – Valsts tiesiskais regulējums, kas paredz sabiedrības piekļuvi personas datiem par pārkāpumu uzskaites punktiem, kuri reģistrēti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem – Likumīgums – Jēdziens “personas dati par sodāmību un pārkāpumiem” – Izpaušana ceļu satiksmes drošības uzlabošanas nolūkā – Sabiedrības tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem – Informācijas brīvība – Līdzsvarošana ar pamattiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un uz personas datu aizsardzību – Datu atkalizmantošana – LESD 267. pants – Prejudiciāla nolēmuma iedarbība laikā – Dalībvalsts konstitucionālās tiesas iespēja saglabāt ar Savienības tiesībām nesaderīga valsts tiesiskā regulējuma tiesiskās sekas – Savienības tiesību pārākuma un tiesiskās drošības principi
1. Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2016/679 – Piemērošanas joma – Atkāpes – Datu apstrāde tādas darbības ietvaros, uz kuru neattiecas Savienības tiesības – Darbība, kuras mērķis ir aizsargāt valsts drošību vai kura ietilpst šajā kategorijā – Jēdziens – Darbība, kuras mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 16. apsvērums un 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts)
(skat. 61.–68. punktu)
2. Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2016/679 – Piemērošanas joma – Atkāpes – Kompetento iestāžu veikta datu apstrāde, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus – Jēdziens “kompetenta iestāde” – Saiknes ar personas datu aizsardzību tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās un policijas sadarbības jomās nepieciešamība – Valsts publiska iestāde, kas publiski izpauž personas datus par pārkāpumu uzskaites punktiem, kuri reģistrēti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 19. apsvērums un 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/680 10. un 11. apsvērums un 3. panta 7. punkts)
(skat. 69.–72. punktu)
3. Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2016/679 – Personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrāde – Datu par pārkāpumiem jēdziens – Dati par pārkāpumu uzskaites punktiem – Iekļaušana – Pārkāpumu jēdziens – Krimināltiesisks raksturs – Vērtējuma kritēriji – Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, par kuriem tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti – Iekļaušana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 10. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/680 13. apsvērums)
(skat. 77.–93. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
4. Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2016/679 – Personas datu apstrādes likumības nosacījumi – Apstrāde, kas ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru sabiedrībai obligāti piešķirama piekļuve personas datiem par pārkāpumu uzskaites punktiem un atļauta šo datu nodošana komersantiem atkalizmantošanai – Vispārējo interešu mērķis uzlabot ceļu satiksmes drošību – Šīs personas datu apstrādes nepieciešamības neesamība – Nepieļaujamība – Sabiedrības tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem un sabiedrības tiesības uz informācijas brīvību – Ietekmes neesamība – Pamattiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību pārākums
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 39. un 154. apsvērums un 5. panta 1. punkts, 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, kā arī 10., 85. un 86. pants)
(skat. 99., 106., 108.–113., 120.–122., 126. un 129. punktu un rezolutīvās daļas 2) un 3) punktu)
5. Prejudiciālie jautājumi – Interpretācija – Interpretējošu spriedumu iedarbība laikā – Atpakaļejošs spēks – Tiesas veikta ierobežošana – Savienības tiesību pārākuma un tiesiskās drošības principi – Dalībvalsts konstitucionālās tiesas iespēja saglabāt ar Savienības tiesībām nesaderīga valsts tiesiskā regulējuma tiesiskās sekas līdz tās galīgā nolēmuma pasludināšanas datumam – Neesamība
(LESD 267. pants)
(skat. 132.–137. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)
Rezumējums
Savienības tiesību akti datu aizsardzības jomā nepieļauj Latvijas tiesisko regulējumu, ar kuru ceļu satiksmes drošības iestādei ir noteikts pienākums darīt sabiedrībai pieejamus datus par pārkāpumu uzskaites punktiem, kuri reģistrēti vadītājiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem
Nav pierādīta šīs sistēmas nepieciešamība, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, proti, ceļu satiksmes drošības uzlabošanu
B, kas ir fiziska persona, par vienu vai vairākiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem tika piemēroti pārkāpumu uzskaites punkti. Šos pārkāpumu uzskaites punktus Ceļu satiksmes drošības direkcija (Latvija) (turpmāk tekstā – “CSDD”) reģistrēja transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.
Saskaņā ar Latvijas tiesisko regulējumu ceļu satiksmes jomā (1) informācija par pārkāpumu uzskaites punktiem, kuri transportlīdzekļu vadītājiem reģistrēti šajā reģistrā, ir vispārpieejama un CSDD to izpauž ikvienai personai, kura to pieprasa – un tai nav jāpierāda konkrēta interese iegūt šādu informāciju –, tostarp nodod komersantiem atkalizmantošanas nolūkā. Šauboties par šī regulējuma tiesiskumu, B iesniedza konstitucionālu sūdzību Latvijas Republikas Satversmes tiesā, lūdzot izvērtēt šī regulējuma atbilstību tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.
Satversmes tiesa uzskatīja, ka tai, izvērtējot šīs konstitucionālās tiesības, ir jāņem vērā Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk tekstā – “VDAR”) (2). Tādējādi tā lūdza Tiesu skaidrot vairāku VDAR normu tvērumu, lai noteiktu Latvijas tiesiskā regulējuma par ceļu satiksmi saderīgumu ar šo regulu.
Ar savu spriedumu, ko taisījusi virspalāta, Tiesa nospriež, ka VDAR nepieļauj šo Latvijas tiesisko regulējumu. Tā konstatē, ka nav pierādīta nepieciešamība, it īpaši – ņemot vērā Latvijas valdības norādīto ceļu satiksmes drošības uzlabošanas mērķi, izpaust personas datus par pārkāpumu uzskaites punktiem, kuri reģistrēti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Turklāt Tiesa uzskata, ka ne sabiedrības tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem, ne tiesības uz informācijas brīvību neattaisno šādu tiesisko regulējumu.
Tiesas vērtējums
Pirmām kārtām, Tiesa uzskata, ka personas datu par pārkāpumu uzskaites punktiem apstrāde ir “personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrāde” (3), attiecībā uz kuru VDAR ir paredzēta pastiprināta aizsardzība attiecīgo datu īpaši sensitīvā rakstura dēļ.
Šajā ziņā tā vispirms norāda, ka informācija par pārkāpumu uzskaites punktiem ir personas dati un ka to izpaušana, ko CSDD veic trešām personām, ir apstrāde, kas ietilpst VDAR materiālās piemērošanas jomā. Šī piemērošanas joma ir ļoti plaša, un uz šo apstrādi neattiecas izņēmumi no šīs regulas piemērojamības.
Tādējādi, pirmkārt, uz šo apstrādi neattiecas izņēmums par VDAR nepiemērojamību apstrādei, ko veic tādas darbības ietvaros, kura neietilpst Savienības tiesību aktu jomā (4). Šis izņēmums ir uzskatāms par tādu, kas ir domāts vienīgi tam, lai no šīs regulas piemērošanas jomas izslēgtu personas datu apstrādi, ko valsts iestādes veic tādas darbības ietvaros, kura vērsta uz valsts drošības aizsardzību, vai tādas darbības ietvaros, kura var tikt iekļauta tajā pašā kategorijā. Šīs darbības it īpaši aptver darbības, kuras vērstas uz valsts pamatfunkciju un sabiedrības pamatinterešu aizsardzību. Taču ar ceļu satiksmes drošību saistītajām darbībām nav šāda mērķa, un līdz ar to tās nevar tikt iekļautas to darbību kategorijā, kuras vērstas uz valsts drošības aizsardzību.
Otrkārt, personas datu par pārkāpumu uzskaites punktiem izpaušana arī nav apstrāde, ko aptver izņēmums, kurš paredz VDAR nepiemērojamību personas datu apstrādei, ko kompetentās iestādes veic krimināltiesību jomā (5). Proti, Tiesa konstatē, ka CSDD, veicot minēto izpaušanu, nevar tikt uzskatīta par šādu “kompetento iestādi” (6).
Lai noteiktu, vai piekļuve personas datiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tādiem kā pārkāpumu uzskaites punkti, veido personas datu apstrādi par “pārkāpumiem” (7), uz kuru attiecas pastiprināta aizsardzība, Tiesa, it īpaši – balstoties uz VDAR rašanās vēsturi, konstatē, ka šis jēdziens attiecas tikai uz noziedzīgiem nodarījumiem. Tomēr tas, ka Latvijas tiesību sistēmā ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi tiek kvalificēti kā administratīvi pārkāpumi, nav noteicošais, izvērtējot, vai šie pārkāpumi ietilpst jēdzienā “noziedzīgs nodarījums”, jo runa ir par autonomu Savienības tiesību jēdzienu, kura interpretācijai visā Savienībā jābūt autonomai un vienveidīgai. Tādējādi, atgādinājusi trīs atbilstošos kritērijus, lai vērtētu pārkāpuma krimināltiesisko raksturu, proti, pārkāpuma juridisko kvalifikāciju valsts tiesībās, pārkāpuma raksturu un piemērotā soda smaguma pakāpi, Tiesa nospriež, ka attiecīgie ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi ietilpst jēdzienā “pārkāpums” VDAR izpratnē. Attiecībā uz pirmajiem diviem kritērijiem Tiesa konstatē, ka, pat ja pārkāpumi valsts tiesībās netiek kvalificēti kā “noziedzīgi”, šāds raksturs var izrietēt no pārkāpuma dabas un it īpaši no soda, ko var izraisīt šāds pārkāpums, represīvā mērķa. Tā, šajā lietā pārkāpumu uzskaites punktu piešķiršanai par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tāpat kā citiem sodiem, ko var izraisīt to izdarīšana, tostarp ir šāds represīvs mērķis. Attiecībā uz trešo kritēriju Tiesa norāda, ka tikai ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi ar noteiktu smaguma pakāpi izraisa pārkāpumu uzskaites punktu noteikšanu un ka līdz ar to šādi pārkāpumi var izraisīt noteikta smaguma sodus. Turklāt pārkāpumu uzskaites punktu noteikšana parasti pievienojas piemērotajam sodam un šo punktu uzkrāšanās rada juridiskas sekas, kas var izpausties pat kā vadīšanas aizliegums.
Otrām kārtām, Tiesa nospriež, ka VDAR nepieļauj Latvijas tiesisko regulējumu, ar kuru CSDD ir noteikts pienākums darīt sabiedrībai pieejamus datus par transportlīdzekļu vadītājiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem, neuzliekot personai, kura pieprasa piekļuvi, pienākumu pamatot šo datu iegūšanu ar konkrētu interesi.
Šajā kontekstā Tiesa uzsver, ka Latvijas tiesiskajā regulējumā paredzētā ceļu satiksmes drošības uzlabošana veido Savienības atzītu vispārējo interešu mērķi un tātad dalībvalstis var kvalificēt ceļu satiksmes drošību kā “uzdevumu sabiedrības interesēs” (8). Tomēr nav pierādīta Latvijas tiesiskā regulējuma attiecībā uz personas datu par pārkāpumu uzskaites punktiem izpaušanu nepieciešamība. Proti, pirmkārt, Latvijas likumdevējam ir pieejami vairāki rīcības veidi, kas tam ļautu sasniegt šo mērķi ar citiem līdzekļiem, kuri mazāk aizskartu attiecīgo personu pamattiesības. Otrkārt, ir jāņem vērā personas datu par pārkāpumu uzskaites punktiem sensitīvais raksturs un fakts, ka to izpaušana sabiedrībai var radīt smagu iejaukšanos pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību tādēļ, ka tā var izraisīt sabiedrības nosodījumu un būt pamats datu subjekta stigmatizācijai.
Turklāt Tiesa uzskata, ka, ņemot vērā šo datu sensitīvo raksturu un šīs iejaukšanās šajās divās pamattiesībās smagumu, šīs tiesības ir pārākas gan pār sabiedrības interesēm piekļūt tādiem oficiāliem dokumentiem kā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs, gan arī tiesībām uz informācijas brīvību.
Trešām kārtām, identisku iemeslu dēļ Tiesa nospriež, ka VDAR pretrunā ir arī Latvijas tiesiskais regulējums, ciktāl ar to CSDD ir atļauts datus par transportlīdzekļu vadītājiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem nodot komersantiem, lai tie varētu tos atkalizmantot un izpaust sabiedrībai.
Ceturtām kārtām un visbeidzot, Tiesa precizē, ka Savienības tiesību pārākuma princips nepieļauj, ka iesniedzējtiesa, kas izskata sūdzību par Latvijas tiesisko regulējumu, ko Tiesa ir kvalificējusi kā nesaderīgu ar Savienības tiesībām, nolemj saglabāt šī tiesiskā regulējuma tiesiskās sekas līdz tās galīgā sprieduma pasludināšanas dienai.