Tiesas (virspalāta) 2021. gada 22. jūnija spriedums (Satversmes tiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Konstitucionālā sūdzība, ko iesniedzis B
(Lieta C-439/19) 1
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula (ES) 2016/679 – 5., 6. un 10. pants – Valsts tiesiskais regulējums, kas paredz sabiedrības piekļuvi personas datiem par pārkāpumu uzskaites punktiem, kuri reģistrēti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem – Likumīgums – Jēdziens “personas dati par sodāmību un pārkāpumiem” – Izpaušana ceļu satiksmes drošības uzlabošanas nolūkā – Sabiedrības tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem – Informācijas brīvība – Līdzsvarošana ar pamattiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un uz personas datu aizsardzību – Datu atkalizmantošana – LESD 267. pants – Prejudiciāla nolēmuma iedarbība laikā – Dalībvalsts konstitucionālās tiesas iespēja saglabāt ar Savienības tiesībām nesaderīga valsts tiesiskā regulējuma tiesiskās sekas – Savienības tiesību pārākuma un tiesiskās drošības principi)
Tiesvedības valoda – latviešu
Iesniedzējtiesa
Satversmes tiesa
Pamatlietas puses
Sūdzības iesniedzējs: B
Piedaloties: Latvijas Republikas Saeimai
Rezolutīvā daļa
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 10. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams tādu personas datu apstrādei, kas attiecas uz transportlīdzekļu vadītājiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem.
Regulas (ES) 2016/679 normas, it īpaši tās 5. panta 1. punkts, 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 10. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru publiskai struktūrai, kas ir atbildīga par reģistru, kurā iekļauti transportlīdzekļu vadītājiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem reģistrētie pārkāpumu uzskaites punkti, ir noteikts pienākums šos datus darīt publiski pieejamus, neuzliekot personai, kura pieprasa piekļuvi, pienākumu pamatot minēto datu iegūšanu ar konkrētu interesi.
Regulas (ES) 2016/679 normas, it īpaši tās 5. panta 1. punkts, 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 10. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru publiskai struktūrai, kas ir atbildīga par reģistru, kurā iekļauti transportlīdzekļu vadītājiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem reģistrētie pārkāpumu uzskaites punkti, ir ļauts nodot šos datus komersantiem atkalizmantošanas mērķiem.
Savienības tiesību pārākuma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj to, ka dalībvalsts konstitucionālā tiesa – kura izskata sūdzību par valsts tiesisko regulējumu, kas Tiesas prejudiciālā nolēmuma gaismā izrādās nesaderīgs ar Savienības tiesībām –, piemērojot tiesiskās drošības principu, nolemj, ka šī tiesiskā regulējuma tiesiskās sekas tiek saglabātas spēkā līdz dienai, kad pasludināts minētās tiesas galīgais spriedums par šo konstitucionālo sūdzību.
____________
1 OV C 280, 19.8.2019.