Lieta T‑542/11

Alouminion AE

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Alumīnijs – Ar līgumu piešķirts preferenciāls elektroenerģijas tarifs – Lēmums, ar kuru valsts atbalsts ir atzīts par prettiesisku un nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Līguma izbeigšana – Līguma izbeigšanas seku apturēšana tiesas ceļā ar pagaidu noregulējumu – Jauns atbalsts

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 8. oktobra spriedums

Valsts atbalsts – Pastāvošs un jauns atbalsts – Jēdziens – Līgums, kas noslēgts attiecīgās valsts pievienošanās Eiropas Kopienām, ar kuru ir piešķirts preferenciāls elektroenerģijas tarifs – Līguma izbeigšana – Valsts pagaidu noregulējuma tiesas rīkojums, ar kuru aptur līguma izbeigšanas sekas – Kvalificēšana par jaunu atbalstu – Neesamība

(LESD 108. panta 1. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 1. panta b) un c) punkts)

Saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu visi plāni par jaunu atbalstu ir jādara zināmi Komisijai pirms to piemērošanas un jebkurš jauns atbalsts, kas ir piešķirts, nesaņemot Komisijas atļauju, ir nelikumīgs.

Saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai, 1. panta c) un b) punktu jauns atbalsts ir atbalsts, t.i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, kas nav pastāvošs atbalsts, tostarp pastāvoša atbalsta grozījumi, un pastāvošs atbalsts ir atļauts atbalsts, t.i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, ko atļāvusi Komisija vai Eiropas Savienības Padome.

Par jaunu atbalstu ir uzskatāmi arī tādi pasākumi, kas tiek veikti pēc Līguma stāšanās spēkā un ar ko izveido vai groza atbalstu sistēmu, precizējot, ka grozījumi var attiekties uz pastāvošiem atbalstiem.

Šajā ziņā pastāvoša valsts atbalsta pagarināšana rada jaunu, no pagarinātā atbalsta atšķirīgu atbalstu, un pastāvoša atbalsta ilguma grozījums ir uzskatāms par jaunu atbalstu.

Tomēr attiecībā uz LESD 108. panta 1. un 3. punkta piemērošanu jauna atbalsta parādīšanās vai grozījumi pastāvošā atbalstā ir jānovērtē, ņemot vērā tiesību normas, ar kurām tas ir paredzēts, tā piemērošanas kārtību un robežas. Tātad tikai gadījumā, ja izmaiņas ietekmē sākotnējo atbalsta shēmu tās būtībā, šī shēma kļūst par jaunu atbalsta shēmu.

Tiesvedībā par tiesību akta atcelšanu, kas uzsākta pret Komisijas lēmumu, ar kuru par jaunu atbalstu ir atzīts valsts tiesas nolēmums, kura pieņem nolēmumu pagaidu noregulējuma tiesvedībā, provizoriski un ar ex nunc iedarbību, apturēt līguma izbeigšanas tiesiskās sekas, kas ir noslēgts starp valsts elektroenerģijas uzņēmumu un kādu sabiedrību pirms dalībvalsts pievienošanās Eiropas Kopienām un ar kuru minētajai sabiedrībai piešķir preferenciālu elektroenerģijas tarifu, ne šī pagaidu noregulējuma tiesneša rīcības mērķis, ne arī tās sekas nebija grozīt pastāvošā atbalsta būtību. Ar to nav grozīti līgumtiesiskie vai likumu noteikumi attiecībā uz preferenciālo tarifu, ne arī minētā tarifa piemērošanas kārtība vai ierobežojumi, viņa rīcība izpaudās tikai kā novērtējums par līguma izbeigšanas tiesiskumu.

Tātad pagaidu noregulējuma tiesnesis ir nevis piešķīris jaunu atbalstu, bet gan ir vienīgi provizoriski izlēmis par tam izskatīšanā nodoto strīdu par to, vai preferenciālā tarifa pamatā esošais līgums ir beidzis radīt tiesiskas sekas. Minētais tiesnesis no tā loģiski ir secinājis, ka līguma izbeigšanas apturēšana pēc pirmā pagaidu noregulējuma rīkojuma nav novērtējama kā jauns, no pastāvošā atbalsta atšķirīgs atbalsts.

(sal. ar 48.–50. un 53.–56. punktu)