Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 10. maija rīkojumu lietā F-59/10 Barthel u.c./Tiesa 2011. gada 25. jūlijā iesniedza Yvette Barthel u.c.

(lieta T-398/11 P)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Yvette Barthel (Arlona, Beļģija), Marianne Reiffers (Olm, Luxemburga) un Lieven Massez (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji - S. Orlandi, A. Coolen, J-N. Louis, É. Marchal un D. Abreu Caldas, avocats)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Tiesa

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Civildienesta tiesas 2011. gada 10. maija rīkojumu lietā F-59/10 Barthel u.c./Tiesa, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzēju celtā prasība atzīta par nepieņemamu;

atzīt prasību par pieņemamu;

nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai izlemšanai pēc būtības;

lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu, jo, kā nepieņemamu noraidīdama apelācijas sūdzības iesniedzēju celto prasību, Civildienesta tiesa esot pārkāpusi LESD 296. pantu, Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 36. panta pirmo teikumu, kā arī to 1. pielikuma 7. panta 1. punktu, nepārbaudot visus tajā izvirzītos tiesību pārkāpumus un neļaujot apelācijas sūdzības iesniedzējiem iepazīties ar pamatu par Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta a contrario interpretācijas attiecībā pret to 91. pantu prettiesiskumu un par tiesībām vērsties Tiesā ar sūdzību par jebkādu nelabvēlīgu lēmumu trīs mēnešu laikā no tā paziņošanas attiecīgajai personai atbilstoši minētās tiesību normas otrajam ievilkumam noraidīšanas iemesliem. Neaplūkojot visus apelācijas sūdzības iesniedzēju prasībā atcelt tiesību aktu izvirzītos pamatus un argumentus, Civildienesta tiesa tādējādi esot pārkāpusi savu pienākumu pamatot savu rīkojumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo Civildienesta tiesa esot uzskatījusi, ka 2009. gada 26. oktobra lēmums, ar kuru tika noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzēju pieprasījums, bija vienkāršs apstiprinošs lēmums, ar kuru tika apstiprināta atbildes nesniegšana, kura ir līdzvērtīga netiešam lēmumam par noraidīšanu, lai gan novēloto atbildi izskaidro vienam no Tiesas dienestiem lūgtā iekšējā viedokļa, lai varētu noteikt, vai apelācijas sūdzības iesniedzēji atbilst pabalsta par maiņu darbu saņemšanas nosacījumiem atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 56.a pantam, nogaidīšana.

____________