VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2013. gada 30. maijā (*)
Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas vārdiska preču zīme “ultrafilter international” – Absolūts atteikuma pamatojums – Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Tiesību ļaunprātīga izmantošana
Lieta T‑396/11
ultra air GmbH, Hildena [Hilden] (Vācija), ko pārstāv C. König, advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv G. Schneider, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Donaldson Filtration Deutschland GmbH, Hāna [Haan] (Vācija), ko pārstāv N. Siebertz un M. Teworte-Vey, advokātes,
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 18. maija lēmumu lietā R 374/2010‑4 attiecībā uz spēka neesamības atzīšanas procesu starp ultra air GmbH un Donaldson Filtration Deutschland GmbH.
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood] (referents), tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un J. Švarcs [J. Schwarcz],
sekretāre K. Hērena [C. Heeren], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 22. jūlijā,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 28. novembrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 12. decembrī,
pēc 2013. gada 29. janvāra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 1999. gada 29. martā ultrafilter GmbH, kas tagad ir Donaldson Filtration Deutschland GmbH – persona, kas iestājusies lietā –, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.), kas aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “ultrafilter international”.
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 7., 11., 37., 41. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 7. klase: “gaisa, gāzes un šķidrumu žāvēšanas, attīrīšanas un dzesēšanas filtri; filtru korpusi, filtru materiāli; mehāniskie un elektriskie ventiļi; eļļas separatori, ūdens separatori”;
– 11. klase: “gaisa, gāzes un šķidrumu žāvēšanas, attīrīšanas un dzesēšanas aparāti un ierīces; šo aparātu un ierīču daļas un detaļas, tostarp membrānas pumpjiem, līmeņa mērītāji, slūžas, tostarp elektromagnētiskās slūžas, slūžu vadības iekārtas, vadības iekārtas ar laika releju, manometri, tostarp diferenciāla spiediena manometri, spiediena mērītāji, tostarp spiediena mērītāji ar temperatūras norādi, spiediena mērītāji ar līmeņa norādi, filtrēšanas sistēmu nostiprināšanas elementi, tostarp savienojuma un nostiprināšanas elementi būvniecībai; ventilācijas aparāti”;
– 37. klase: “iepriekš minēto aparātu un iekārtu uzstādīšana, remonts un uzturēšana”;
– 41. klase: “tehniskā apmācība; apmācība par pārdošanu un attiecībā uz precēm”;
– 42. klase: “inženierzinātnes pakalpojumi; konsultācijas par iepriekš minēto aparātu un ierīču projektēšanu, montāžu un izmantošanu”.
4 Ar 2001. gada 19. janvāra lēmumu pārbaudītājs noraidīja Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts) un motivējot ar to, ka apstrīdētā preču zīme ir aprakstoša un tai nav atšķirtspējas. ITSB Apelāciju otrā padome, izskatot personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzību, ar 2003. gada 16. decembra lēmumu lietā R 375/2001‑2 atcēla šo lēmumu un apstiprināja, ka apstrīdētā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts) vācu un angļu valodā runājošās dalībvalstīs.
5 2005. gada 27. septembrī apstrīdētā preču zīme tika reģistrēta kā Kopienas preču zīme ar Nr. 1121839.
6 2008. gada 5. maijā prasītāja ultra air GmbH, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts), iesniedza ITSB pieteikumu, ar kuru lūdza atzīt apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamību, motivējot ar to, ka tā ir tikusi reģistrēta, pārkāpjot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 7. panta 3. punktu.
7 Ar 2010. gada 29. janvāra lēmumu ITSB Anulēšanas nodaļa apmierināja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu un atzina apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamību attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu kopsakarā ar minētās regulas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.
8 2010. gada 16. martā persona, kas iestājusies lietā, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
9 ITSB Apelāciju ceturtā padome ar 2011. gada 18. maija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) apmierināja apelācijas sūdzību, atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumu un noraidīja prasītājas pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu. Apelāciju padome uzskatīja, ka pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu ir ļaunprātīga tiesību izmantošana un ir jānoraida kā nepieņemams. Šajā ziņā Apelāciju padome būtībā uzskatīja, ka prasītāja ar savu pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu īstenībā pati tiecas izmantot apzīmējumu “ultrafilter” (vienu pašu vai kombinācijā ar citiem vārdiem) kā preču zīmi. Attiecīgi tā īsteno citus, nevis Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētos sabiedrības interešu mērķus. Tāpat slēptos nodomus, kas ir ļaunprātīgu tiesību izmantošanu veidojošie elementi, pierādot fakts, ka apstrīdētās preču zīmes īpašnieces [uzņēmuma] agrākais vadītājs un pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja [uzņēmuma] pašreizējais vadītājs ir viena un tā pati persona, kas 2003. gadā aizstāvēja apgalvojumu par to, ka šī preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju. Tā kā tiesību ļaunprātīga izmantošana ir “vispārējs šķērslis procesam”, esot jāizslēdz ļaunprātīgi pieteikumi un darbības, kas veido procesus, kuri tiek izmantoti, lai sasniegtu citus, nevis tiesību sistēmā ietvertos mērķus, neatsaucoties uz dalībvalstu procesuālajām tiesībām saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 83. pantu.
Lietas dalībnieku prasījumi
10 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– noraidīt personas, kas iestājusies lietā, Apelāciju padomē iesniegto apelācijas sūdzību;
– piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
12 Savas prasības pamatojumam prasītāja būtībā izvirza divus pamatus saistībā ar attiecīgi Regulas Nr. 207/2009 56. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu un tās pašas regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu.
13 Par pirmo pamatu prasītāja norāda, kā tas ir apstiprināts judikatūrā, ka Regulas Nr. 207/2009 56. panta 1. punkta a) apakšpunkts piešķir tiesības jebkurai fiziskai vai juridiskai personai iesniegt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, pamatojoties uz šīs pašas regulas 52. pantu, neparedzot, ka šīs tiesības ir atkarīgas no eventuālo pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja personīgo interešu un ar šo tiesību normu aizsargāto vispārējo sabiedrības interešu izsvēršanas. Šajā kontekstā Regulas Nr. 207/2009 56. panta 1. punkta a) apakšpunkts, kurā izsmeļoši ir regulēts šis jautājums, nepieļaujot iespēju ņemt vērā iespējamo pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja ļaunticību, tādējādi tiesību ļaunprātīga izmantošana nevarot veidot šķērsli, kas nepieļauj pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu izvērtēšanu.
14 Turklāt prasītāja neesot pierādījusi nekādu tiesību ļaunticīgu izmantošanu tādēļ, ka, pirmkārt, personas, kas iestājusies lietā, Apelāciju padomē iesniegtajiem valsts tiesu nolēmumiem attiecībā uz negodīgu konkurenci nav nekādas saistības ar apstrīdētās preču zīmes izmantošanu. Otrkārt, tādēļ, ka apzīmējumu, uz kuriem attiecas absolūti atteikuma pamatojumi, monopolizēšanas nepieļaušana esot precīzi tas mērķis, ko aizsargā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkts, šāda apzīmējuma izmantošana esot visnotaļ atbilstoša šai normai un attiecīgi nevar veidot tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Treškārt, fakts, ka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs agrāk bija nesekmīgi lūdzis reģistrēt apzīmējumu kā preču zīmi, nevarot tam aizliegt lūgt līdzīgas preču zīmes, uz kuru attiecas absolūts atteikuma pamatojums, atcelšanu. Visbeidzot, ceturtkārt, neesot arī nozīmes apstāklim, saskaņā ar kuru prasītājas [uzņēmuma] vadītājs bija personas, kas iestājusies lietā, [uzņēmuma] vadītājs laikā, kad šī persona lūdza reģistrēt apstrīdēto preču zīmi.
15 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, aizstāv apstrīdētā lēmuma pamatotību.
16 Šajā ziņā ir jānorāda, ka pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 56. panta 1. punkta a) apakšpunktu attiecas nevis uz tiesas, bet uz administratīvo procesu (Tiesas 2010. gada 25. februāra spriedums lietā C‑408/08 P Lancôme/ITSB, Krājums, I‑1347. lpp., 36. punkts).
17 Regulas Nr. 207/2009 56. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu, kas balstīts uz absolūtu spēkā neesamības pamatu, var iesniegt jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura grupa, kas izveidota izgatavotāju, ražotāju, pakalpojumu sniedzēju, tirgotāju vai patērētāju interešu pārstāvībai un kam ir procesuālā rīcībspēja. Turpretim šīs pašas regulas 56. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, kas attiecas uz pieteikumiem par spēkā neesamības atzīšanu, kas balstīti uz relatīvu spēkā neesamības pamatu, tiesības iesniegt šādu pieteikumu ir rezervētas vienīgi noteiktām personām, kurām ir interese celt prasību. Līdz ar to no šī panta sistēmas izriet, ka likumdevējs ir vēlējies ierobežot to personu loku, kuras var iesniegt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, otrajā gadījumā, taču ne pirmajā (šajā ziņā skat. iepriekš 16. punktā minēto spriedumu lietā Lancôme/ITSB, 39. punkts).
18 Lai arī relatīvi reģistrācijas atteikuma pamatojumi aizsargā noteiktu agrāku tiesību īpašnieku intereses, absolūtu reģistrācijas atteikuma pamatojumu mērķis ir to pamatā esošo vispārējo interešu aizsardzība, kas izskaidro, kāpēc Regulas Nr. 207/2009 56. panta 1. punkta a) apakšpunktā nav ietverta prasība, lai pieteikuma iesniedzējs pierādītu interesi celt prasību (iepriekš 16. punktā minētais spriedums lietā Lancôme/ITSB, 40. punkts).
19 Absolūts atteikuma pamatojums, kas ietverts Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nozīmē nepieļaut tādu preču zīmju reģistrāciju, kurām nav atšķirtspējas, kas vienīgā dod tām iespēju izpildīt preču zīmes pamatfunkciju, proti, garantēt patērētājam vai gala lietotājam ar preču zīmi aptvertās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot tam bez sajaukšanas iespējas atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citas izcelsmes precēm un pakalpojumiem. Tātad šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pamatā esošās vispārējās intereses acīmredzami sakrīt ar minēto preču zīmes pamatfunkciju (šajā ziņā skat. Tiesas 2006. gada 12. janvāra spriedumu lietā C‑173/04 P Deutsche SiSi-Werke/ITSB, Krājums, I‑551. lpp., 60. un 61. punkts). Turklāt Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatā esošās vispārējās intereses nozīmē nodrošināt, ka apzīmējumus, kas ir aprakstoši attiecībā uz vienu vai vairākām to preču vai pakalpojumu īpašībām, attiecībā uz kuriem pieteikta preču zīmes reģistrācija, var brīvi izmantot visi saimnieciskās darbības subjekti, kas piedāvā šādas preces vai pakalpojumus (Tiesas 2011. gada 10. marta spriedums lietā C‑51/10 Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, Krājums, I‑1541. lpp., 37. punkts).
20 No tā izriet, ka Regulas Nr. 207/2009 56. panta 1. punkta a) apakšpunktā kopsakarā ar šīs pašas regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu paredzētā administratīvā procesa mērķis it īpaši ir ļaut ITSB pārskatīt preču zīmes reģistrācijas spēkā esamību un pieņemt nostāju, kas tam attiecīgā gadījumā būtu bijis jāpieņem pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 37. panta 1. punktu.
21 Šajā kontekstā ITSB ir pienākums vērtēt, vai pārbaudei pakļautā preču zīme ir aprakstoša un/vai tāda, kam nav atšķirtspējas, un pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja argumenti vai agrākā rīcība nevar ietekmēt ITSB uzticētā pienākuma apjomu attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 56. panta 1. punkta a) apakšpunkta pamatā esošajām vispārējām interesēm. Tādēļ, ka, piemērojot spēkā neesamības atzīšanas procesā attiecīgās normas, ITSB nelemj par to, vai preču zīmes īpašnieka tiesības ir prioritāras salīdzinājumā ar kāda pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja tiesībām, bet pārbauda, vai preču zīmes īpašnieka tiesības ir tikušas tiesiski nodibinātas, ņemot vērā normas, kas regulē preču zīmes reģistrējamību, nevar būt jautājuma par pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja “tiesību ļaunprātīgu izmantošanu”.
22 Tādējādi, pretēji tam, ko norāda ITSB, fakts, ka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs var iesniegt savu pieteikumu ar mērķi vēlāk izvietot attiecīgo preču zīmi uz savām precēm, precīzi atbilst vispārējām pieejamības un brīvas izmantošanas interesēm, kuras aizsargā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts. Attiecīgi, pretēji tam, ko ir uzskatījusi Apelāciju padome, šāds apstāklis nekādā ziņā nevar veidot tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Šādu vērtējumu apstiprina Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru Kopienas preču zīmi var paziņot par spēkā neesošu arī, pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesā par [preču zīmes] pārkāpumu, kas nozīmē iepriekšēju pieņēmumu, ka atbildētājs šajā procesā var panākt spēkā neesamības atzīšanu, pat ja tas ir izmantojis attiecīgo preču zīmi un tam ir nodoms turpināt to darīt.
23 Turpretim pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu noraidīšana, pamatojoties uz “tiesību ļaunprātīgu izmantošanu”, ir tā, kas apdraud Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta mērķu īstenošanu, jo šāda noraidīšana nepieļauj iepriekš 21. punktā aprakstīto vērtējumu pēc būtības.
24 Tāpat fakts, ka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja [uzņēmuma] vadītājs brīdī, kad tika iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, bija preču zīmes īpašnieka [uzņēmuma] vadītājs, nekādi neietekmē pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja tiesības iesniegt ITSB pieteikumu Regulas Nr. 207/2009 56. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Faktiski, ņemot vērā attiecīgā procesa raksturu un mērķi, kas ir Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pamatā esošo vispārējo interešu aizsardzība, ir jākonstatē, ka aprakstošas preču zīmes vai preču zīmes, kam nav atšķirtspējas, īpašnieks neiegūst nekādas tiesības saglabāt savas preču zīmes reģistrāciju tikai tādēļ, ka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja [uzņēmumu] vada fiziska persona, kas kādreiz bija rīkojusies ar attiecīgā apzīmējuma reģistrācijas mērķi.
25 Tāds pats secinājums ir izdarāms attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, argumentiem saistībā ar negodīgu konkurenci, ko attiecībā pret to esot veikusi prasītāja. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 207/2009 56. panta 1. punkta a) apakšpunktā nav izvirzīts nosacījums par to, ka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pieņemamība vai pamatotība ir atkarīga no pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja labticības (pēc analoģijas skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 3. decembra spriedumu lietā T‑245/08 Iranian Tobacco/ITSB – AD Bulgartabac (“TIR 20 FILTER CIGARETTES”), Krājumā nav publicēts, 26. punkts). Pat, ja pieļautu, ka pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu veido daļu no vispārēja komercdarbības apdraudēšanas plāna, kas ietver arī negodīgas konkurences metodes, aprakstošas preču zīmes vai preču zīmes, kam nav atšķirtspējas, izslēgšana no [preču zīmju reģistra] ir tiesiskās sekas, kuras paredz Regulas Nr. 207/2009 57. panta 5. un 6. punkts, un tās īpašnieks neiegūst tiesības saglabāt tās reģistrāciju tā iemesla dēļ, ka pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs nodarbojas tostarp ar negodīgas konkurences darbībām.
26 Visbeidzot, nav nozīmes ITSB veiktajai atsaucei uz Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 1. lpp.), 9. pantu. Šī tiesību norma, tāpat kā analoga satura Regulas Nr. 207/2009 54. pants, attiecas uz preču zīmes īpašnieka piecu gadu ilgu piekrišanu vēlākas preču zīmes izmantošanai, kas ir apstāklis, kas atņem tam tiesības lūgt atzīt vēlākas preču zīmes spēkā neesamību, balstoties uz agrāku preču zīmi. Šī norma regulē attiecības starp divām likumīgi reģistrētām preču zīmēm, nosakot, ka konkrētos apstākļos preču zīme nevar tikt izslēgta [no reģistra] citas identiskas vai līdzīgas preču zīmes esamības dēļ. Tātad likumdevējs vienīgi regulē attiecības starp divām privāto tiesību interesēm, kas saduras Direktīvas 89/104 4. panta 1. punkta, kurš ir analogs Regulas Nr. 207/2009 8. pantā paredzētajam iebildumu procesam, ietvaros. Turpretim šī norma nekādi neattiecas uz iespēju izslēgt preču zīmi nevis sajaukšanas iespējas ar agrāko preču zīmi dēļ, bet tās aprakstošā rakstura vai atšķirtspējas neesamības dēļ, proti, vispārējo interešu labā iedibināto absolūtu [reģistrācijas] atteikuma pamatojumu dēļ, kas principā ir pretrunā reģistrācijai un kuru piemērošana saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 52. panta 2. punktu ir izslēgta vienīgi, ja attiecīgā preču zīme pēc tās reģistrācijas ir ieguvusi atšķirtspēju.
27 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atceļot Anulēšanas nodaļas lēmumu un noraidot pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu kā nepieņemamu, balstoties uz apgalvoto “tiesību ļaunprātīgu izmantošanu”.
28 Tādēļ pirmais pamats ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.
29 Attiecībā uz prasītājas prasījumu otro daļu, kas vērsta uz apstrīdētā lēmuma grozīšanu, ir jānorāda, ka, lai gan Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punkts piešķir Vispārējai tiesai tiesības grozīt apelāciju padomju lēmumus, šī iespēja principā ir ierobežota attiecībā uz situācijām, kurās to ļauj tiesvedības stadija (Vispārējās tiesas 2008. gada 10. jūnija spriedums lietā T‑85/07 Gabel Industria Tessile/ITSB – Creaciones Garel (“GABEL”), Krājums, II‑823. lpp., 28. punkts). Šajā lietā, kā to norāda ITSB ar mērķi, lai otrais pamats tiktu atzīts par nepieņemamu, Apelāciju padome nav lēmusi par pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu pēc būtības, proti, jautājumu, kas veido apelācijas sūdzības, ko tai iesniedza persona, kas iestājusies lietā, priekšmetu. Tātad ir jākonstatē, ka lieta nav šādā stadijā un ka prasījumu daļa ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
30 Atbilstoši Vispārējās tiesa Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB spriedums ir nelabvēlīgs attiecībā uz tā galvenajiem prasījumiem, tam ir jāpiespriež atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās prasījumiem. Tā kā personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs attiecībā uz tās galvenajiem prasījumiem, tā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati atbilstoši Reglamenta 87. panta 4. panta trešajai daļai.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 18. maija lēmumu lietā R 374/2010‑4;
2) ITSB sedz savus un atlīdzina ultra air GmbH tiesāšanās izdevumus;
3) Donaldson Filtration Deutschland GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 30. maijā.
[Paraksti]