Lieta T‑395/11

Elti d.o.o.

pret

Eiropas Savienības delegāciju Melnkalnē

Prasība atcelt tiesību aktu – Piegāžu publiskā iepirkuma līgumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Melnkalnes valsts apraides sistēmas digitalizācija – Savienības delegācijas Melnkalnē lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu – Atbildētāja statusa neesamība – Nepieņemamība

Rīkojuma kopsavilkums

Prasība atcelt tiesību aktu – Atbildētāja statuss – Savienības delegācija – Savienības iestādes vai struktūras statusa neesamība – Akti, kurus pieņēmis Savienības delegācijas vadītājs piegāžu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros – Komisijai piedēvējami akti – Prasības nepieņemamība

(LESD 221. un 263. pants; Padomes Regulas Nr. 1605/2002 51. panta otrā daļa, 59., 60.a un 85. pants; Padomes Lēmums 2010/427)

No LESD 221. panta, Lēmuma 2010/427, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizatorisko struktūru un darbību, un no Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 51. panta otrās daļas, 59., 60.a un 85. panta izriet, ka Savienības delegāciju juridisko statusu raksturo hierarhiska un funkcionāla atkarība gan no EĀDD, gan no Komisijas, kas līdz ar to ir divkārša atkarība, un tas neļauj tās uzskatīt par struktūru LESD 263. panta izpratnē.

Turklāt akti, kas tiek pieņemti saskaņā ar deleģētajām pilnvarām, parasti ir piedēvējami deleģējošajai iestādei, kurai tiesā ir jāaizstāv attiecīgais akts. Šāds risinājums a fortiori attiecas uz paraksta tiesību deleģēšanu un pastarpinātas deleģēšanas gadījumiem. Līdz ar to akti, ko ir pieņēmis Savienības delegācijas vadītājs piegāžu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros, rīkojoties kā Komisijas kredītrīkotājs ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, neļauj atzīt, ka minētajai delegācijai būtu atbildētājas statuss, un šajā gadījumā tie ir piedēvējami Komisijai.

No minētā izriet, ka Savienības delegācija nevar tikt uzskatīta par Savienības iestādi vai struktūru un tai nav atbildētājas statusa, un ka pret šādu delegāciju celta prasība nav pieņemama.

(sal. ar 46., 62.–64., 73. un 74. punktu)