Lieta T‑450/09
Simba Toys GmbH & Co. KG
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas trīsdimensiju preču zīme – Kubs ar režģa struktūras virsmām – Absolūti atteikuma pamati – Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta pirmais teikums – Apzīmējuma, kas sastāv tikai un vienīgi no preču formas, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, neesamība – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa) – Apzīmējuma, kas sastāv tikai un vienīgi no formas, kura atkarīga no pašu preču īpašībām, neesamība – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) daļa (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) daļa) – Apzīmējuma, kas sastāv tikai un vienīgi no formas, kura precēm piešķir ievērojamu vērtību, neesamība – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) daļa (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) daļa) – Atšķirtspēja – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – Aprakstoša rakstura neesamība – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) – Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja – Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkts (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts) – Pienākums norādīt pamatojumu – Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmais teikums
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2014. gada 25. novembra spriedums
1. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Apzīmējumi, kurus veido vienīgi preces forma, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai – Jēdziens – Interpretācija ar tiem saistīto vispārējo interešu gaismā
(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa)
2. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Apzīmējumi, kurus veido vienīgi preces forma, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai – Trīsdimensiju apzīmējuma būtisku īpašību identificēšana
(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa)
3. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Apzīmējumi, kurus veido vienīgi preces forma, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai – Kubs ar režģa struktūras virsmām
(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa)
4. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Apzīmējumi, kurus veido vienīgi preces forma, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai – Nosacījumi
(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) daļa)
5. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Trīsdimensiju preču zīmes, ko veido preces forma – Atšķirtspēja – Vērtēšanas kritēriji
(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
6. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Trīsdimensiju preču zīmes, ko veido preces forma – Kubs ar režģa struktūras virsmām
(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
7. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuri var kalpot, lai norādītu preces īpašības – Kritēriji
(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
8. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuri var kalpot, lai norādītu preces īpašības – Trīsdimensiju preču zīme – Kubs ar režģa struktūras virsmām
(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
9. Kopienas preču zīme – Procesa noteikumi – Lēmumu pamatojums – Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmais teikums – Piemērojamība, kas ir identiska EKL 253. panta piemērojamībai
(EKL 253. pants; Padomes Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmais teikums)
1. Katrs no Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punktā paredzētajiem reģistrācijas atteikuma pamatiem ir jāinterpretē, ņemot vērā tā pamatā esošās vispārējās intereses. Šīs regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas pamatā esošās vispārējās intereses ir nepieļaut, ka tiesību uz preču zīmi rezultātā uzņēmumam tiek piešķirts monopols uz preces tehniskiem risinājumiem vai funkcionālām īpašībām.
Likumdevēja paredzētās normas šajā ziņā atspoguļo divu apsvērumu izsvēršanu, katrs no kuriem var dot ieguldījumu veselīgas un godīgas konkurences sistēmas īstenošanā.
Pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā paredzētais aizliegums kā preču zīmes reģistrēt apzīmējumus, kas sastāv no preču formas, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, nodrošina, ka uzņēmumi nevar izmantot preču zīmju tiesības, lai neierobežotā laika posmā pagarinātu ekskluzīvās tiesības uz tehniskiem risinājumiem.
Proti, ja preces forma vienkārši ietver šīs preces ražotāja izstrādāto un pēc tā pieteikuma patentēto tehnisko risinājumu, šīs formas kā preču zīmes aizsardzība pēc patenta termiņa beigām ievērojami un pastāvīgi samazinātu citu uzņēmumu iespēju izmantot minēto tehnisko risinājumu. Taču Eiropas Savienībā izstrādātajā intelektuālā īpašuma tiesību sistēmā tehniskie risinājumi var tikt aizsargāti vienīgi ierobežotā laika posmā, no kā izriet, ka pēc tam visi saimnieciskās darbības subjekti tos var brīvi izmantot.
Turklāt preces vienīgi funkcionālas formas kā preču zīmes reģistrācija var šīs preču zīmes īpašniekam dot tiesības aizliegt citiem uzņēmumiem ne vien tās pašas formas, bet arī līdzīgu formu izmantošanu.
Otrkārt, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļā paredzēto atteikuma pamatojumu ierobežojot ar apzīmējumiem, ko veido “tikai un vienīgi” preces forma, kas ir “vajadzīga” tehniska rezultāta iegūšanai, likumdevējs ir pienācīgi ņēmis vērā, ka ikviena preces forma zināmā mērā ir funkcionāla un ka tādējādi nebūtu piemēroti atteikt kā preču zīmi reģistrēt preces formu, pamatojoties tikai uz to, ka tai ir funkcionālas īpašības. Ar vārdiem “tikai un vienīgi” un “vajadzīga” minētajā tiesību normā ir nodrošināts, ka reģistrācija tiek atteikta tikai tām preces formām, kuras ietver vienīgi tehnisku risinājumu un kuru kā preču zīmju reģistrācija tādējādi faktiski apgrūtinātu šī tehniskā risinājuma izmantošanu citiem uzņēmumiem.
(sal. ar 32.–37. punktu)
2. Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas pareizai piemērošanai ir vajadzīgs, lai iestāde, kas lemj par attiecīgā trīsdimensiju apzīmējuma kā preču zīmes reģistrāciju, pienācīgi identificētu tā būtiskās iezīmes. Vārdi “būtiskas iezīmes” ir jāsaprot kā tādi, kas nozīmē apzīmējuma svarīgākos elementus.
Minēto būtisko iezīmju identifikācija ir jāveic katrā atsevišķā gadījumā, jo nav nekādas sistemātiskas hierarhijas starp dažādiem elementu veidiem, kas var būt iekļauti apzīmējumā. Pētot būtiskās apzīmējuma iezīmes, kompetentā iestāde var vai nu tieši balstīties uz no apzīmējuma izrietošo kopiespaidu, vai vispirms veikt secīgu katra no apzīmējumu veidojošajiem elementiem pārbaudi.
It īpaši, apzīmējuma būtisku iezīmju identificēšanu saistībā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļā paredzētā atteikuma pamatojuma iespējamo piemērošanu atkarībā no konkrētā gadījuma, it īpaši atkarībā no šī apzīmējuma sarežģītības pakāpes, var veikt, īstenojot vienkāršu minētā apzīmējuma vizuālo analīzi, vai, gluži pretēji, balstīt uz padziļinātu analīzi, tās ietvaros ņemot vērā tādus vērtējumam piemērotus elementus kā pētījumi vai ekspertīzes, vai arī dati par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras agrāk tikušas piešķirtas saistībā ar attiecīgo preci.
Tiklīdz ir identificētas būtiskās apzīmējuma iezīmes, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) vēl ir jāpārbauda, vai visas šīs iezīmes atbilst attiecīgās preces tehniskajai funkcijai. Proti, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts attiecībā uz preces formu, kurā būtiska loma ir tādam nefunkcionālam elementam kā ornamentāls vai iztēles radīts elements, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa nav piemērojama. Šajā gadījumā konkurējošiem uzņēmumiem ir viegli pieejamas alternatīvas formas ar ekvivalentu funkcionalitāti, no kā izriet, ka nav tehniskā risinājuma pieejamības apdraudējuma riska. Šajā gadījumā preču zīmes īpašnieka konkurenti šo tehnisko risinājumu varēs bez grūtībām ietvert preces formās, kurās nav tāda paša nefunkcionālā elementa kā tas, kas ir iekļauts minētā īpašnieka preces formā, un kuras, salīdzinot ar minētā īpašnieka formu, nav nedz identiskas, nedz arī līdzīgas.
(sal. ar 38.–41. punkts)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 44.–77. punktu)
4. Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) daļu “[n]ereģistrē apzīmējumus, kas sastāv tikai no [..] formas, kas piešķir precēm reālu vērtību”. Lai šis atteikuma pamats varētu tikt piemērots, attiecīgo apzīmējumu ir jāveido vienīgi tā formai un tā vizuālajām iezīmēm, proti, tā ārējam izskatam, lielā mērā ietekmējot patērētāja izvēli un līdz ar to konkrētās preces tirdzniecības vērtību. Ja forma konkrētajai precei piešķir ievērojamu vērtību, nav nozīmes tam, ka tādas citas šīs preces iezīmes kā tehniskās īpašības arī varētu piešķirt attiecīgajai precei būtisku vērtību.
(sal. ar 86. un 87. punktu)
5. Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu nereģistrē “preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību”. Preču zīmes atšķirtspēja šīs tiesību normas izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj reģistrācijai pieteikto preci identificēt kā konkrētā uzņēmuma preci un tādējādi atšķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm. Šī atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa.
Trīsdimensiju preču zīmes, ko veido pašas preces forma, atšķirtspējas vērtējuma kritēriji nav atšķirīgi no tiem, ko piemēro citām preču zīmju kategorijām.
Tomēr, piemērojot šos kritērijus, konkrētās sabiedrības daļas uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces forma, noteikti nav tāda pati kā sastopoties ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no ar to apzīmēto preču veidola. Proti, vidusmēra patērētāji nav pieraduši prezumēt preču izcelsmi, pamatojoties uz preču vai to iepakojuma formu bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja.
Turklāt jo vairāk forma, kas pieteikta reģistrācijai kā preču zīme, līdzinās formai, kādā visdrīzāk būs konkrētā prece, jo ir ticamāk, ka minētajai formai nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Šajos apstākļos tikai tādai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no attiecīgās nozares standarta vai ieradumiem un tāpēc var pildīt tās pamatfunkciju norādīt izcelsmi, netrūkst atšķirtspējas minētās tiesību normas izpratnē.
Visbeidzot, lai novērtētu, vai elementu kombināciju, kuri veido formu, attiecīgā sabiedrība var uztvert kā izcelsmes norādi, ir jāanalizē kopiespaids, ko radījusi šī kombinācija, kas nav nesaderīgi ar dažādu elementu, kuri izmantoti šīs preču zīmes attēlošanai, secīgu pārbaudi.
(sal. ar 92.–94. un 96.–99. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 103., 104. un 106.–110. punktu)
7. Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts nepieļauj, ka tajā paredzētos apzīmējumus vai norādes rezervē vienam uzņēmumam tādēļ, ka tie ir reģistrēti kā preču zīmes. Šīs normas mērķis īsteno vispārējās intereses, kas prasa, lai ikviens varētu brīvi izmantot tādus apzīmējumus vai norādes. Šie apzīmējumi vai norādes ir tādi, kas parastā izmantošanā, no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa raugoties, var kalpot, lai apzīmētu – vai nu tieši, vai ar norādi uz vienu no to būtiskajām īpašībām – preci vai pakalpojumu, attiecībā uz kuru ir pieteikta reģistrācija. No minētā izriet, ka, lai uz apzīmējumu attiektos minētajā normā definētais aizliegums, tam jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem tā, lai konkrētā sabiedrības daļa varētu nekavējoties un bez pārdomām uztvert attiecīgo preču un pakalpojumu vai kādas to pazīmes aprakstu.
Visbeidzot apzīmējuma aprakstošā rakstura vērtējums var tikt veikts tikai, pirmkārt, saistībā ar to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, un, otrkārt, saistībā ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem. Proti, preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem preču zīme ir tikusi reģistrēta, un ņemot vērā konkrēto preču vai pakalpojumu kategoriju samērā informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja šķietamo uztveri.
(sal. ar 116.–120. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 123.–125. punktu)
9. Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 75. panta pirmo teikumu Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) lēmumos ir jānorāda pamatojums. Šim pienākumam ir tāds pats apjoms kā EKL 253. pantā noteiktajam.
Individuālo lēmumu pamatojuma norādīšanas pienākuma divkāršais mērķis ir, pirmkārt, ļaut ieinteresētajai personai noskaidrot īstenotā pasākuma pamatojumu, dodot iespēju tai aizstāvēt savas tiesības, un, otrkārt, ļaut Savienības tiesām izmantot savas tiesības veikt lēmuma tiesiskuma kontroli.
Tomēr apelāciju padomēm nevar tikt pieprasīts sniegt izklāstu, kurā izsmeļoši un viens pēc otra būtu norādīti visi tām paustie lietas dalībnieku argumenti. Tādējādi pamatojums var būt netiešs – ar nosacījumu, ka tas ieinteresētajām personām ļauj uzzināt iemeslus, kuru dēļ ticis pieņemts apelāciju padomes lēmums, un kompetentajai tiesai – gūt pietiekamu informāciju savas pārbaudes veikšanai.
(sal. ar 135.–137. punktu)