Prasība, kas celta 2008. gada 3. jūnijā - Ziegler/Komisija

(lieta T-199/08)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ziegler SA (pārstāvis - J.-L. Lodomez, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

atcelt Komisijas 2008. gada 11. marta lēmumu par EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanu (lieta COMP/38/543 - Starptautiskie pārcelšanās pakalpojumi), ar kuru prasītājam uzliek naudas sodu EUR 9 200 000,00 apmērā;

pakārtoti - atcelt minēto sodu;

tālāk pakārtoti - ievērojami samazināt šī naudas soda lielumu;

jebkurā gadījumā piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājs lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 11. marta Lēmumu C(2008) 926 (galīgā redakcija) par EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanu (lieta COMP/38/543 - Starptautiskie pārcelšanās pakalpojumi), kurā Komisija atzina, ka noteikti uzņēmumi, tostarp arī prasītājs, ir pārkāpuši EKL 81. panta 1. punktu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. panta 1. punktu, nosakot cenas starptautiskajiem pārcelšanās pakalpojumiem Beļģijā, savā starpā sadalot daļu šā tirgus un manipulējot ar uzaicinājuma iesniegt publiskā iepirkuma piedāvājumus procedūru.

Šo prasījumu pamatojumam prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā un acīmredzamas tiesību kļūdas, nosakot attiecīgo tirgu un novērtējot katras attiecīgās sabiedrības tirgus apmēru un tirgus daļas.

Prasītājs turklāt atsaucas uz pamatiem par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, tiesību uz aizstāvību, tiesību uz pieeju lietas materiāliem, tiesību uz taisnīgu procesu un vispārējā labas pārvaldības principa pārkāpumu.

Attiecībā uz uzlikto naudas sodu un tā lielumu prasītājs apgalvo, ka:

Komisija nav pierādījusi, ka attiecīgās darbības būtu ievērojami ietekmējušas tirdzniecību starp dalībvalstīm;

naudas soda lielums ir nesamērīgs attiecībā pret darbību reālo apjomu un to reālo ietekmi uz tirgu; un

viltus tāmju prakse Komisijai jau sen bija zināma, un tā to piecieta; nereaģēšana no Komisijas puses prasītajam lika domāt, ka šī prakse ir likumīga.

Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka Komisija nav kā atbildību mīkstinošu apstākli ņēmusi vērā to, ka attiecībā uz prasītāju saskaņotās darbības tika sen izbeigtas un ka viltus tāme bija atbilde uz tirgus pieprasījumu, nevis aizliegtas vienošanās vai saskaņotu darbību rezultāts. Prasītājs atsaucas arī uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

____________