VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (apelācijas palāta)
2010. gada 21. jūnijā
Lieta T‑284/09 P
Herbert Meister
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju
(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojumu novēlota pieņemšana – Prasības priekšmets pirmajā instancē – Novēlota atbilde uz sūdzībām – Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība
Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 18. maija spriedumu apvienotajās lietās F‑138/06 un F‑37/08 Meister/ITSB (Krājums-CDL, I-A-1-131. un II-A-1-727. lpp.), ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu
Nolēmums Apelācijas sūdzību noraidīt. H. Meister sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus šajā instancē.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Pārsūdzība – Iepriekšējs administratīvais process
(Civildienesta noteikumu 90. pants un 91. panta 3. punkts)
2. Ierēdņi – Pārsūdzība – Prasība, kas celta par paaugstināšanas amatā punktu piešķiršanu secīgās paaugstināšanas amatā procedūrās
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
3. Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Pierādījumu novērtējuma pārbaude Vispārējā tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu
(Tiesas Statūtu I pielikuma 11. pants)
1. Attiecībā uz termiņu, kādā ir jāatbild uz sūdzībām, lai aizsargātu ierēdni pret iecēlējinstitūcijas, kurai ir iesniegta sūdzība, iespējamo bezdarbību, likumdevējs ir paredzējis, ka administrācijas bezdarbība, iecēlējinstitūcijai nesniedzot atbildi norādītajos termiņos, ir uzskatāma par nelabvēlīgu lēmumu, par kuru tieši var celt prasību atcelt tiesību aktu, nevis prasību sakarā ar bezdarbību. Ierēdņa tiesības uz aizstāvību tiek pietiekami ievērotas un atbilstoši aizsargātas, dodot pēdējam minētajam iespēju celt prasību par viņam nelabvēlīgu aktu trīs mēnešu laikā no netiešā lēmuma noraidīt sūdzību pieņemšanas dienas. Taču tiesiskā drošība uzliek ierēdnim pienākumu rīkoties Civildienesta noteikumos paredzētajos termiņos.
Turpretim iecēlējinstitūcijas novēlota atbilde ir pamats noteikt jaunu termiņu prasības celšanai gadījumā, ja tiešs lēmums tiek pieņemts, pirms ir beidzies termiņš, kurā celt prasību par netiešu lēmumu noraidīt sūdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkta otro ievilkumu.
Fakts, ka atbilde uz sūdzību tiek sniegta novēloti, nevar apšaubīt ne šīs atbildes, ne arī minētajā sūdzībā ietvertā akta tiesiskumu. Pirmkārt, ja šāds lēmums būtu jāatceļ tikai šādas novēlošanās dēļ, jaunais lēmums, ar kuru būtu jāaizstāj atceltais lēmums, nekādā veidā nevarētu būt mazāk novēlots par pirmo lēmumu. Otrkārt, tikai Civildienesta noteikumu 90. pantā paredzēto termiņu neievērošana neietekmē lēmuma spēkā esamību, bet tās rezultātā var iestāties attiecīgās iestādes atbildība par ieinteresētajai personai iespējami nodarīto kaitējumu.
Šajā ziņā iestādei iestājas atbildība tikai tad, ja prasītājs pierāda kaitējuma esamību, kas radies tikai novēlotas saziņas dēļ.
(skat. 26.–30. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1981. gada 29. oktobris, 125/80 Arning/Komisija, Recueil, 2539. lpp., 9. punkts; Tiesa, 2009. gada 16. jūlijs, C‑385/07 P Der Grüne Punkt – Duales System Deutschland/Komisija, Krājums, I‑6155. lpp., 193.–196. punkts.
Vispārējā tiesa: 1994. gada 1. decembris, T‑54/92 Schneider/Komisija, Recueil FP, I‑A‑281. un II‑887. lpp., 27. punkts; 1997. gada 18. marts, T‑178/95 un T‑179/95 Picciolo un Caló/Reģionu komiteja, Recueil FP, I‑A‑51. un II‑155. lpp., 29. punkts; 1997. gada 6. novembris, T‑15/96 Liao/Padome, Recueil FP, I‑A‑329. un II‑897. lpp., 34. punkts; 2005. gada 26. janvāris, T‑267/03 Roccato/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1. un II‑1. lpp., 84. punkts; 2008. gada 5 marts, T‑414/06 P Combescot/Komisija, Krājums-CDL, I-B-1-1 un II-B-1-1. lpp., 44. punkts.
2. Attiecībā uz saikni starp secīgām paaugstināšanas amatā procedūrām ir skaidrs, ka katras paaugstināšanas amatā procedūras beigās ierēdņa punktu kapitālu veido to punktu summa, kas viņam ir piešķirta pēdējā paaugstināšanas amatā procedūrā (pirmais komponents), un to punktu summa, kas viņam tika piešķirta jau agrāk (otrais komponents).
Judikatūra, saskaņā ar kuru paaugstināšanas amatā punktu piešķiršana noteiktā gadā ietekmē ne tikai notiekošo paaugstināšanu amatā, nekādā ziņā nenozīmē, ka ierēdnim, kad pēc paaugstināšanas amatā procedūras viņš tiek informēts par viņa kopējo punktu skaitu, ir tiesības apstrīdēt ne tikai pirmo visa sava punktu kapitāla komponentu, bet arī otro komponentu. Ja arī par šo otru komponentu varētu iesniegt sūdzību vai celt prasību, tad tiktu negatīvi ietekmēta tiesiskā drošība tiktāl, ciktāl ierēdnis varētu apšaubīt punktus, kas viņam tika piešķirti agrākajās paaugstināšanas amatā procedūrās un kurus viņš neapstrīdēja Civildienesta noteikumos paredzētajos termiņos.
(skat. 41., 42. un 44. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: 2003. gada 11. decembris, T‑323/02 Breton/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑325. un II‑1587. lpp., 51.–53. punkts; 2005. gada 4. maijs, T‑144/03 Schmit/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑101. un II‑465. lpp., 147. punkts un tajā minētā judikatūra; 2006. gada 19. oktobris, T‑311/04 Buendía Sierra/Komisija, Recueil, II‑4137. lpp., 88. punkts.
3. Tiesa, kas lietu izskata pirmajā instancē, ir vienīgā, kas ir tiesīga, pirmkārt, konstatēt faktus, izņemot gadījumus, kad šo konstatējumu saturiska neprecizitāte pēc būtības izriet no šai tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, un, otrkārt, izvērtēt šos faktus. Tādējādi tiesas, kas lietu izskata pirmajā instancē, veiktais faktu novērtējums nav tiesību jautājums, kas ir pakļauts Vispārējās tiesas kontrolei, izņemot gadījumu, kad tiesai, kas lietu izskata pirmajā instancē, iesniegtie pierādījumi ir tikuši sagrozīti. Šādai sagrozīšanai ir skaidri jāizriet no lietas materiāliem, neesot vajadzībai vēlreiz izvērtēt faktus un pierādījumus.
(skat. 55. punktu)
Atsauce
Vispārējā tiesa: 2009. gada 8. septembris, T‑404/06 P EIF/Landgren, Krājums, II‑2841. lpp., 191.–193. punkts un tajos minētā judikatūra.