Lieta T‑161/13

First Islamic Investment Bank Ltd

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai – Līdzekļu iesaldēšana – Kļūda vērtējumā – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Samērīgums

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 22. septembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņi – Termiņa sākums – Tiesību akts, kurā tiek paredzēti ierobežojoši pasākumi pret kādu personu vai organizāciju – Publicēts un adresātiem paziņots tiesību akts – Ieinteresētās personas adrese, kas ir zināma akta pieņemšanas brīdī – Termiņš, ko sāk skaitīt, sākot no tā individuālās paziņošanas datuma – Pierādīšanas pienākums

(LESD 263. panta sestā daļa; (1991. gada) Vispārējās tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts; Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 24. panta 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 267/2012 46. panta 3. punkts)

2.      Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Pasākumi cīņai pret kodolieroču izplatīšanu – Pārbaudes apjoms

(Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2012/829/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 1264/2012)

3.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Minimālās prasības

(LESD 296. pants; Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2012/829/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 1264/2012)

4.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Tiesības piekļūt dokumentiem – Tiesības, kas pakārtotas šādam lūgumam Padomei – Saprātīga termiņa ievērošana – Pārkāpums – Sekas

(Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2012/829/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 1264/2012)

5.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Tiesību uz īpašumu un tiesību brīvi veikt saimniecisko darbību ierobežošana – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 23.–29. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 42.–44. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 69.–74. punktu)

4.      Saistībā ar tādiem ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu kā līdzekļu iesaldēšana vienībām, kas sniedz atbalstu Irānas valdībai, ja ir paziņota pietiekami precīza informācija, kas ļauj ieinteresētajai vienībai lietderīgi darīt zināmu savu viedokli par pārkāpumu pamatojošiem pierādījumiem, ko pret to izvirza Padome, tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips neparedz pienākumu šai iestādei pašai pēc savas iniciatīvas dot pieeju tās lietas materiālos iekļautajiem dokumentiem. Visiem ar attiecīgo pasākumu saistītajiem administratīvajiem dokumentiem, kas nav konfidenciāli, Padomei ir pienākums dot piekļuvi tikai pēc ieinteresētās personas pieprasījuma.

Šajā ziņā, tā kā piemērojamajā tiesiskajā regulējumā nav konkrēti noteikta termiņa, Padomei ir pienākums sniegt piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem saprātīgā laikposmā. Tomēr, pārbaudot pagājušā laikposma saprātīgo raksturu, ir jāņem vērā fakts, ka, ciktāl attiecīgajai personai vai vienībai nav uzklausīšanas tiesību pirms sākotnējās tās nosaukuma ietveršanas to personu un vienību sarakstos, kurām ir piemērojami ierobežojošie pasākumi, piekļuve lietas materiāliem tai ir pirmā iespēja iepazīties ar Padomes izvēlētajiem dokumentiem minētās iekļaušanas sarakstā pamatojumam un tātad tā ir sevišķi nozīmīga prasītājas aizstāvībai

Tomēr dokumenta, uz kuru ir pamatojusies Padome, lai noteiktu vai paturētu spēkā ierobežojošus pasākumus attiecībā uz kādu vienību, novēlota paziņošana vai nepaziņošana vispār ir tiesību uz aizstāvību pārkāpums, kas attaisno attiecīgo aktu atcelšanu tikai tad, ja tiek pierādīts, ka attiecīgos ierobežojošos pasākumus nevarētu pamatoti noteikt vai paturēt spēkā tādēļ, ka novēloti paziņoto dokumentu būtu bijis jānoraida kā apsūdzošu pierādījumu.

(sal. ar 79., 80. un 84. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 94.–99. punktu)