Lieta T‑145/06

Omya AG

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Konkurence – Koncentrācija – Lūgums sniegt informāciju – Regulas (EK) Nr. 139/2004 11. panta 3. punkts – Pieprasītās informācijas nepieciešamība – Samērīgums – Saprātīgs termiņš – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Tiesiskās paļāvības pārkāpums

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Kopienu tiesas kompetence – Prasījumi nolūkā panākt iestādei adresēta rīkojuma izdošanu – Prasījumi nolūkā panākt deklaratīvu nolēmumu – Nepieņemamība

(EKL 230. pants)

2.      Konkurence – Koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Lietas dalībniekiem, kuri paziņojuši par koncentrāciju, adresēts lēmums par lūgumu sniegt informāciju – Lūgums labot paziņoto informāciju – Nosacījumi

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. un 11. pants)

3.      Konkurence – Koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Ekonomiskas dabas novērtējumi – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. un 11. pants)

4.      Konkurence – Koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Lietas dalībniekiem, kuri paziņojuši par koncentrāciju, adresēts lēmums par lūgumu sniegt informāciju – Lūgums labot paziņoto informāciju – Termiņu atlikšana

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 10. un 11. pants)

5.      Konkurence – Koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Lietas dalībniekiem, kuri paziņojuši par koncentrāciju, adresēts lēmums par lūgumu sniegt informāciju – Paziņojums par iebildumiem, kas neļauj noteikt informācijas nepieciešamību vai tās precizitāti

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. un 11. pants, kā arī 18. panta 3. punkts)

6.      Konkurence – Koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Lietas dalībniekiem, kuri paziņojuši par koncentrāciju, adresēts lēmums par lūgumu sniegt informāciju – Lūgums labot paziņoto informāciju

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 11. pants)

7.      Konkurence – Koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Lietas dalībniekiem, kuri paziņojuši par koncentrāciju, adresēts lēmums par lūgumu sniegt informāciju – Lūgums labot paziņoto informāciju

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 11. pants)

1.      Veicot tiesiskuma pārbaudi saskaņā ar EKL 230. pantu, Pirmās instances tiesai nav pilnvaru pieņemt deklaratīvus nolēmumus vai rīkojumus, pat ja tie attiecas uz tās spriedumu izpildes nosacījumiem, līdz ar to lūgums lemt par apstrīdētā akta atcelšanas sekām ir jāuzskata par acīmredzami nepieņemamu.

(sal. ar 23. punktu)

2.      Komisija var izmantot pilnvaras, kas tai ir uzticētas saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 11. pantu, vienīgi tiktāl, ciktāl tā uzskata, ka tās rīcībā nav visas nepieciešamās informācijas, lai tā varētu lemt par attiecīgās koncentrācijas darbības saderību ar kopējo tirgu.

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka, pieņemot lēmumu par koncentrāciju, Komisijai saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 2. pantu ir jāizvērtē attiecīgās darbības sekas visos tirgos, kuros pastāv risks, ka var tikt būtiski apdraudēta efektīva konkurence kopējā tirgū vai būtiskā šī tirgus daļā.

Turklāt tas, ka nepieciešamības prasība ir jāinterpretē, atsaucoties uz lēmumu par attiecīgās koncentrācijas saderību ar kopējo tirgu, nozīmē, ka saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 11. pantu izteiktajā lūgumā paredzētās informācijas nepieciešamība ir jānovērtē, atsaucoties uz uztveri, kāda attiecīgā lūguma formulējuma brīdī pamatoti varēja būt Komisijai par informācijas apmēru, kas nepieciešams koncentrācijas izvērtējumam. Attiecīgi šis izvērtējums nav jāpamato ar informācijas patiesu nepieciešamību procesa Komisijā laikā, kas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, un tādējādi tā nevar tikt precīzi noteikta lūguma sniegt informāciju formulēšanas brīdī.

Šajā sakarā, kaut arī fakts, ka saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 11. pantu izteiktajā lūgumā paredzētā informācija vēlāk tika izmantota, var nozīmēt, ka šī informācija ir nepieciešama, tomēr tas, ka šī informācija nav tikusi izmantota, nav pielīdzināma pierādījumam par pretējo.

Konkrētajā gadījumā attiecībā uz lēmumu, kurš ir pieņemts saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, ar kuru Komisija lūdz labot lietas dalībnieka, kurš paziņo par koncentrāciju, iesniegto informāciju, kura izrādījusies neprecīza, šādu labojumu nepieciešamība tiek izvērtēta, ņemot vērā konstatēto kļūdu nozīmības kritēriju, kas, ņemot vērā minētās regulas tekstu un sistēmu, ir piemērots. Attiecīgi Komisija var lūgt labot lietas dalībnieka iesniegtu informāciju, kurā ir konstatētas kļūdas, ja pastāv risks, ka atklātās kļūdas varētu radīt būtiskas sekas Komisijas veiktajam izvērtējumam par attiecīgās koncentrācijas darbības saderību ar kopējo tirgu. Šis kritērijs nav jāinterpretē sašaurināti, jo steidzamības prasība, kas raksturo vispārējo Regulas Nr. 139/2004 sistēmu, ir jāsaskaņo ar koncentrāciju saderības ar kopējo tirgu efektīvas kontroles mērķi, kas Komisijai ir jāveic ar īpašu rūpību un kas pieprasa, lai Komisija iegūtu pilnīgu un precīzu informāciju.

(sal. ar 24., 28.–31., 33., 41., 42., 45., 60. un 61. punktu)

3.      Veicot koncentrācijas kontroli, Komisijai ir rīcības brīvība ekonomikas jautājumos, un Kopienu tiesa var veikt kontroli, vienīgi pārbaudot, kā tiek ievēroti procesa noteikumi un sniegts pamatojums, kā arī faktu precizitāti, to, vai nav acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pilnvaru nepareizas izmantošanas. Tomēr šis apstāklis nenozīmē, ka Kopienu tiesai ir jāatturas no Komisijas veiktas ekonomiska rakstura datu interpretācijas kontroles un it īpaši Komisijas veiktās informācijas, kura tiek pieprasīta saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 11. pantu, nepieciešamības izvērtējuma, kā arī kļūdu, kas šo informāciju, iespējams, ir ietekmējušas, nozīmīgā rakstura izvērtējuma kontroles.

(sal. ar 32. punktu)

4.      Saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 11. pantu Komisijai uzticēto pilnvaru izmantošana ir pakļauta samērīguma principa ievērošanai, kas noteic, ka Kopienas iestāžu veiktie pasākumi nedrīkst pārsniegt to, kas ir piemērots un vajadzīgs, lai sasniegtu paredzētos mērķus. Īpaši tas nozīmē, ka uzņēmumam noteiktais pienākums sniegt informāciju nedrīkst tam radīt nesamērīgu nastu, ņemot vērā pārbaudes prasības.

Attiecībā uz saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu pieņemtu lēmumu, ar kuru Komisija lūdz labot lietas dalībnieka, kurš paziņo par koncentrāciju, iesniegto informāciju, kas izrādījusies neprecīza, tā kā termiņš, kurā tiek apturēti Regulas Nr. 139/2004 10. pantā noteiktie termiņi un kuru izraisa šāda lēmuma pieņemšana, ir atkarīgs no nepieciešamās informācijas paziņošanas datuma, Komisija nepārkāpj samērīguma principu, apturot procesu tik ilgi, kamēr šāda informācija tai nav sniegta.

(sal. ar 34. punktu)

5.      Koncentrācijas darbības kontroles procesa ietvaros, kura rezultātā, pieņemot lēmumu saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 11. pantu, tiek lūgts sniegt informāciju, paziņojums par iebildumiem neļauj noteikt izsmeļošu informācijas apjomu, kuru Komisija uzskata par nepieciešamu šāda lēmuma pieņemšanas brīdī. Paziņojumā par iebildumiem ir vienīgi uzskaitīti Komisijas vērtējumi, kas tai ļāva noteikt iespējamās problēmas konkurences jomā, un principā tādējādi nav norādīti tirgi, kuros nekādi riski nav konstatēti. Līdz ar to tā mērķis ir ievērojami šaurāks par Komisijas iepriekš veiktās pārbaudes mērķi. Paziņojums par iebildumiem nav noteicošais fakts attiecībā uz Komisijas nostājas par informācijas, kas tika izmantota, veicot paziņotās koncentrācijas pārbaudi, precizitātes novērtējumu.

(sal. ar 46. un 77. punktu)

6.      Pilnvaru nepareizas izmantošanas jēdziens attiecas uz administratīvu iestādi, kas savas pilnvaras izmantojusi citiem mērķiem, nevis tiem, kuru sasniegšanai šīs pilnvaras piešķirtas. Lēmumā ir pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana tikai tad, ja tas, pamatojoties uz objektīvām, nozīmīgām un saskaņotām pazīmēm, izrādās pieņemts šādā [citā] nolūkā. Pastāvot vairākiem mērķiem, pat ja nepamatoti argumenti mijas ar pamatotiem, lēmums tomēr nezaudē spēku pilnvaru nepareizas izmantošanas dēļ, ja tas nepārkāpj galveno mērķi.

Tas, ka nav pierādījumu spēkā esošā regulējuma pārkāpumam, neietekmē administratīvās iestādes, iespējams, pieļauto pilnvaru nepareizu izmantošanu.

Komisijas lēmumā, kurš ir pieņemts saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 11. pantu, ar kuru tiek lūgts labot lietas dalībnieka, kurš paziņo par koncentrāciju, iesniegto informāciju, kuru Komisija uzskata par neprecīzu, ir pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana, ja pastāv objektīvas, nozīmīgas un saskaņotas pazīmes tam, ka Komisija lēmumu pieņēma, lai tiktu atlikts koncentrācijas pārbaudes termiņš, nevis lai iegūtu labojumus informācijai, kura ir nepieciešama šīs pašas pārbaudes veikšanai. Šajā sakarā apstāklis, ka Komisija lietas dalībnieku, kuri paziņo par koncentrāciju, iesniegto datu precizitātes papildu pārbaudes laikā sistemātiski meklē kļūdas šajos datos, nepierāda pilnvaru nepareizu izmantošanu. Arī apstāklis, ka Komisija lēmuma par papildu informācijas pieprasīšanu izstrādi uzsāka pirms kļūdu ietekmes uz tās novērtējumu izvērtēšanas, nav pilnvaru nepareizas izmantošanas pazīme.

(sal. ar 98.–100., 106. un 109. punktu)

7.      Tiesības atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzību rodas, pastāvot trim nosacījumiem. Pirmkārt, Kopienu administrācija atļautā un uzticamā veidā ir devusi ieinteresētajai personai precīzas, beznosacījumu un saskaņotas garantijas. Otrkārt, šīs garantijas var radīt pamatotas cerības personai, kurai tās ir adresētas. Treškārt, dotajām garantijām ir jābūt saderīgām ar piemērojamām tiesību normām.

Veicot koncentrācijas darbības pārbaudi, Komisija, neradot apdraudējumu lietas dalībnieku, kuri paziņo par koncentrāciju, tiesiskajai paļāvībai, sākotnēji var uzskatīt, ka šo lietas dalībnieku iesniegtā informācija ir pilnīga un precīza un vēlāk pie šī novērtējuma atgriezties.

Efektīvas koncentrāciju darbības pārbaudes interesēs un ņemot vērā Komisijas pienākumu rūpīgi izvērtēt attiecīgās darbības sekas visos tirgos, kurus tā potenciāli var ietekmēt, Komisijai ir jābūt iespējai pieprasīt labošanu pēc būtības neprecīzai informācijai, kuru ir iesnieguši dalībnieki un kura ir nepieciešama pārbaudes veikšanai, un šajā sakarā nav nozīmes iemesliem, kas tai ir likuši no jauna pārbaudīt šo datu precizitāti.

Turklāt, tā kā Komisijas pārbaude ir jāveic relatīvi stingros termiņos un koncentrācijas dalībniekiem ir jāpaziņo Komisijai precīza un pilnīga informācija, koncentrāciju pārbaudes procedūra lielā mērā ir atkarīga no uzticības, jo Komisijai nevar noteikt pienākumu nekavējoties un detalizēti pārbaudīt visu minēto dalībnieku iesniegtās informācijas precizitāti.

Komisijas veiktās pārbaudes pēc informācijas saņemšanas ne vienmēr var atklāt visas būtiskās neprecizitātes, kas var ietekmēt šīs pārbaudes.

Lietas dalībnieki, kuri paziņo par koncentrāciju, nevar atsaukties uz tiesisko paļāvību, lai izvairītos no pienākuma iesniegt pilnīgu un precīzu informāciju pārkāpuma sekām, pamatojoties vienīgi uz to, ka Komisija šo pārkāpumu nav atklājusi iepriekš minēto pārbaužu laikā.

Turklāt fakts, ka Komisija iepriekš ir reaģējusi uz informācijas paziņošanu dažu dienu laikā, pats par sevi nav uzskatāms par pietiekami precīzu garantiju, ka Komisija uz turpmāku informācijas iesniegšanu neatbildēs ilgākā laika posmā.

Visbeidzot, uz Komisijas praksi attiecībā uz lēmumiem saistībā ar informācijas, kas tika sniegta, veicot paziņotās koncentrācijas pārbaudi, pilnīgo raksturu, nevar atsaukties saistībā ar lēmumu par informācijas neprecizitāti un līdz ar to šāda prakse nevar radīt tiesisko paļāvību.

(sal. ar 68., 117.–120., 122. un 123. punktu)