Lieta T‑411/07

Aer Lingus Group plc

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Koncentrācija – Lēmums, ar kuru koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu – Koncentrācijas jēdziens – Visu iegūto akciju atsavināšana, lai atjaunotu situāciju, kāda bija pirms koncentrācijas īstenošanas – Atteikums uzdot veikt atbilstošus pasākumus – Komisijas kompetences neesamība

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Koncentrācija – Komisijas lēmums, ar kuru tā atteikusies uzsākt procedūru atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 8. panta 4. punktam – Koncentrācija, kas atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu – Dalība, kas nepiešķir kontroli – Neīstenota koncentrācija – Regulas Nr. 139/2004 8. panta 4. punkta nepiemērojamība

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 8. panta 4. un 5. punkts)

2.      Konkurence – Koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Pienākums apturēt koncentrāciju – Atkāpe publiska iepirkuma piedāvājuma gadījumā – Nosacījumi – Sekas

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 7. panta 2. punkts)

3.      Konkurence – Koncentrācija – Komisijas kompetence – Pilnvaras veikt saistošus pasākumus atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 21. panta 3. punktam – Neesamība

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 21. panta 3. punkts)

1.      Ja koncentrācijas darījums, kas paziņots un atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu, nav “īstenots” un ja viens no diviem uzņēmumiem, kas ir darījuma dalībnieki, ir piedalījies otrā uzņēmumā, tam neiegūstot kontroli pār to, Komisija var noraidīt lūgumu uzsākt procedūru atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 8. panta 4. punktam, un atteikties veikt pagaidu pasākumus atbilstoši minētās regulas 8. panta 5. punktam, pat ja, novērtējot darījuma saderību, Komisija darījumu un līdzdalību ir atzinusi par “vienotu koncentrāciju”.

Lai novērtētu šāda lēmuma tiesiskumu attiecībā uz Komisijai atzītajām tiesībām likt uzņēmumam likvidēt koncentrāciju, ir jāņem vērā attiecīgais brīdis, kas ir noteikts Regulas par koncentrāciju 8. panta 4. punktā, kurš paredz “koncentrāciju”, kura “jau ir īstenota” un kura “ir atzīta par neatbilstošu kopējam tirgum”.

Tādējādi katrs darījums vai darījumu kopums, kurš rada “ilgtermiņa kontroles maiņu”, dodot “iespēju izšķiroši ietekmēt attiecīgā uzņēmuma darbību”, ir koncentrācija, kas ir īstenota Regulas par koncentrāciju izpratnē. Kopējā šādu koncentrāciju pazīme ir šāda: ja pirms darījuma kādā konkrētā saimnieciskā darbībā pastāvēja divi uzņēmumi, tad pēc šī darījuma pastāv tikai viens uzņēmums. Bez uzņēmumu apvienošanās, kuras rezultātā pazūd viens no abiem iesaistītajiem uzņēmumiem, Komisijai ir jānosaka, vai koncentrācijas īstenošanas rezultātā vienam no iesaistītajiem uzņēmumiem tiek piešķirtas kontroles tiesības pār citu uzņēmumu, kādas tam iepriekš nepastāvēja. Šīs kontroles tiesības ir iespēja izšķiroši ietekmēt uzņēmuma darbību, tostarp tad, kad uzņēmums, kuram piemīt šādas tiesības, var otram uzņēmumam uzspiest savu gribu attiecībā uz tā stratēģiskajiem lēmumiem. Līdzdalības, kas pati par sevi nesniedz kontroli Regulas par koncentrāciju 3. panta izpratnē, iegūšana nav uzskatāma par “īstenotu” koncentrāciju.

Turklāt koncentrācijas jēdziens nav paplašināms, iekļaujot gadījumus, kad, negūstot kontroli, līdzdalība pati par sevi nedod iespēju izšķiroši ietekmēt uzņēmuma darbību, bet tā ietilpst Komisijai paziņotā un pārbaudītā koncentrācijā, kura šīs pārbaudes rezultātā ir atzīta par neatbilstošu kopējam tirgum, nenotiekot kontroles izmaiņām iepriekš norādītajā nozīmē. Komisijai šādas tiesības nav piešķirtas atbilstoši Regulai par koncentrāciju. Saskaņā ar pašu minētās regulas 8. panta 4. punkta redakciju, tiesības likt kādam uzņēmumam atsavināt cita uzņēmuma akcijas pastāv tikai tādēļ, lai “atjaunotu situāciju, kāda bija pirms koncentrācijas īstenošanas”. Ja nav iegūta kontrole, Komisijai nav tiesību likvidēt minēto koncentrāciju.

Šo apsvērumu neietekmē apstāklis, ka Komisija pārbaudes procedūras laikā uzskatīja, ka līdzdalība ietilpst paziņotā darījuma piemērošanas jomā un veido “vienotu koncentrāciju”. Pārbaudes procedūras stadijā Komisijai nav jārūpējas, lai “atjaunotu situāciju, kāda bija pirms koncentrācijas īstenošanas”, ja tā būtu pieņēmusi lēmumu par koncentrācijas neatbilstību kopējam tirgum, kaut arī paziņotā koncentrācija tiktu īstenota. Šāds uzdevums rodas tikai no brīža, kad ir pieņemts galīgais lēmums un ir tam atbilstoši jārīkojas, ja izrādās, ka situācija nav tam atbilstoša.

(sal. ar 58., 59., 63.–66., 79. un 88. punktu)

2.      Pienākumam apturēt koncentrācijas īstenošanu līdz atļaujas saņemšanai no Komisijas ir paredzēta automātiska atkāpe attiecībā uz publisku iepirkuma piedāvājumu vai kontroles iegūšanu ar virkni darījumu ar vērtspapīriem ar vairākiem pārdevējiem. Lai varētu izmantot šo atkāpi, attiecīgajām personām nekavējoties ir jāpaziņo Komisijai par koncentrāciju un tās nedrīkst izmantot balsstiesības, kuras izriet no šīs līdzdalības. Šī atkāpe pārceļ darījuma aizlieguma risku uz līdzdalības ieguvēju. Ja pārbaudes procedūras beigās Komisija uzskata, ka paziņotais darījums ir jāaizliedz, vērtspapīri, kuri ir iegūti koncentrācijas īstenošanai, ir jāatsavina.

(sal. ar 82. punktu)

3.      Regulas Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 21. panta 3. punkts, kurā noteikts, ka “dalībvalstis nedrīkst piemērot savas valsts konkurences jomas tiesību aktus nevienai Kopienas mēroga koncentrācijai”, nepiešķir Komisijai tiesības veikt pasākumus, kuri rada saistošas juridiskas sekas, kas varētu ietekmēt kāda uzņēmuma, kurš ir koncentrācijas dalībnieks, intereses.

(sal. ar 90. punktu)