PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS
2008. gada 18. martā (*)
Pagaidu noregulējums – Koncentrācijas kontrole – Lēmums, ar ko koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu – Regulas (EK) Nr. 139/2004 8. panta 4. un 5. punkts – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu un pagaidu pasākumu noteikšanu – Ar iestāžu pilnvaru sadali nesaderīgs pasākums – Komisijas kompetence – Personai, kas iestājusies lietā, adresēti pagaidu pasākumi – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Pieņemamība – Fumus boni juris neesamība – Steidzamības neesamība – Būtiska un neatgriezeniska kaitējuma neesamība – Kaitējums, kas atkarīgs no nekonkrētiem notikumiem nākotnē – Nepietiekams pamatojums – Visu interešu izsvēršana
Lieta T‑411/07 R
Aer Lingus Group plc, Dublina (Īrija), ko pārstāv A. Bērnsaids [A. Burnside], solicitor, un B. van de Valle de Gelke [B. van de Walle de Ghelcke] un T. Snelss [T. Snels], juristi,
prasītājs,
pret
Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv K. Lūiss [X. Lewis], E. Žipinī Furnjē [E. Gippini Fournier] un S. Noe [S. Noë], pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Ryanair Holdings plc, Dublina (Īrija), ko pārstāv Dž. Svifts [J. Swift], QC, V. Pauerss [V. Power], A. Makārtijs [A. McCarthy] un D. W. Halls [D. W. Hull], solicitors, un G. M. Berišs [G. M. Berrisch], jurists,
persona, kas iestājusies lietā,
par prasību, pirmkārt, izdot rīkojumu Komisijai pieņemt noteiktus pasākumus par Ryanair Holdings plc piederošajām prasītāja uzņēmuma akcijām, otrkārt, pakārtoti, jebkādu rīkojumu ar līdzīgu ietekmi uz Komisiju vai Ryanair Holdings plc, un, treškārt, apturēt Komisijas 2007. gada 11. oktobra Lēmumu C(2007) 4600 – galīgā redakcija, ar kuru noraidīts prasītāja lūgums uzsākt procedūru saskaņā ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV 2004, L 24, 1. lpp.) 8. panta 4. punkta piemērošanu, un pieņemt pagaidu pasākumus atbilstoši šīs regulas 8. panta 5. punktam.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESAS
PRIEKŠSĒDĒTĀJS
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Atbilstošās tiesību normas
1 Saskaņā ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV 2004, L 24, 1. lpp.) 3. pantu:
“1. Uzskata, ka koncentrācija rodas, ja notiek ilgtermiņa kontroles maiņa šādu iemeslu dēļ:
a) viena vai vairāku agrāk neatkarīgu uzņēmumu vai to daļu apvienošanās rezultātā; vai
b) viena vai vairākas personas, kas jau kontrolē vismaz vienu uzņēmumu, vai viens vai vairāki uzņēmumi, nopērkot vērtspapīrus vai akcijas, līguma rezultātā vai jebkādā citā veidā iegūst tiešu vai netiešu kontroli pār citu uzņēmumu, vairākiem uzņēmumiem vai uzņēmumu daļām.
2. Par kontroli uzskata tiesības, līgumus vai citus līdzekļus, kas atsevišķi vai apvienojumā un ņemot vērā iesaistīto faktu vai tiesību aktu izskatīšanu, dod iespēju izšķiroši ietekmēt uzņēmumu, jo īpaši ar šādiem līdzekļiem:
a) īpašuma tiesībām vai tiesībām izmantot visus vai daļu no uzņēmuma aktīviem;
b) tiesībām vai līgumiem, kas piešķir izšķirošu ietekmi uz uzņēmuma sastāvu balsošanu vai izpildvaru.
3. Kontroli iegūst personas vai uzņēmumi, kuriem:
a) ir tiesības vai tie ir pilnvaroti izmantot tiesības saskaņā ar attiecīgajiem līgumiem; vai
b) līdz brīdim, kamēr tie nav tiesīgi vai pilnvaroti izmantot tiesības saskaņā ar šādiem līgumiem, tie var izmantot tiesības, kas izriet no šā panta.
[..]”
2 Regulas Nr. 139/2004 8. pants nosaka:
“[..]
4. Ja Kopiena konstatē, ka koncentrācija:
a) jau ir īstenota un šī koncentrācija ir atzīta par neatbilstošu kopējam tirgum, vai
b) ir īstenota, pārkāpjot nosacījumus, kas pievienoti saskaņā ar 2. punktu pieņemtajam lēmumam, kas konstatē, ka, neievērojot šo nosacījumu, koncentrācija atbildīs kritērijiem, ko paredz 2. panta 3. punkts, vai gadījumos, kas minēti 2. panta 4. punktā, neatbildīs kritērijiem, ko paredz Līguma 81. panta 3. punkts,
Komisija var:
– pieprasīt attiecīgo uzņēmumu likvidēt koncentrāciju, jo īpaši izbeidzot apvienošanos vai pārdodot visas iegūtās akcijas un aktīvus, lai atjaunotu situāciju, kāda bija pirms koncentrācijas īstenošanas; apstākļos, kad, likvidējot koncentrāciju, nav iespējams atjaunot tādu situāciju, kāda bija pirms koncentrācijas īstenošanas, Komisija var pieņemt jebkādus citus pasākumus, kas palīdzēs panākt situācijas atjaunošanu, ciktāl tas iespējams,
– pieprasīt jebkādus citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie uzņēmumi likvidē koncentrāciju vai īsteno citus atjaunošanas pasākumus, ko pieprasa attiecīgais lēmums.
Gadījumos, kas atbilst pirmās daļas a) apakšpunktam, šajā daļā minētos pasākumus var īstenot vai nu ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. pantu, vai ar atsevišķu lēmumu.
5. Komisija var pieņemt citus piemērotus pagaidu pasākumus, lai atjaunotu vai saglabātu efektīvas konkurences apstākļus, ja koncentrācija:
a) ir īstenota pretrunā ar 7. pantu, un lēmums attiecībā uz atbilstību kopējam tirgum vēl nav pieņemts;
b) ir īstenota pretrunā nosacījumiem, kas pievienoti lēmumam, kurš pieņemts saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai šā panta 2. punktu;
c) ir jau īstenota un atzīta par neatbilstošu kopējam tirgum.”
Fakti
3 Prasītājs, Aer Lingus Group plc (turpmāk tekstā – “prasītājs” vai “Aer Lingus”), ir akciju sabiedrība un Aer Lingus Limited holdinga sabiedrība, kas nenodarbojas ar akciju tirdzniecību, zemo izmaksu, mazcenas starptautiska Īrijā reģistrēta aviosabiedrība, kas sniedz regulārus aviopārvadājumu pakalpojumus no un uz Dublinas, Korkas un Šenonas lidostām. Pēc tam, kad 2006. gadā Īrijas valdība to privatizēja, paturot 25,35 % akciju, 2006. gada 2. oktobrī Aer Lingus akcijas tika nodotas tirdzniecībai.
4 2006. gada 23. oktobrī Ryanair Holdings plc (turpmāk tekstā – “Ryanair”), kas agrāk, laikā no 2006. gada 27. septembra līdz 5. oktobrim, ar tam pilnīgi piederošās meitas sabiedrības Coinside Limited palīdzību bija iegādājies 19,21 % Aer Lingus akciju, iesniedza publisku piedāvājumu par visa Aer Lingus pamatkapitāla iegādi.
5 2006. gada 30. oktobrī Ryanair saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 4. pantu Komisijai paziņoja par piedāvāto koncentrāciju saistībā ar tā plānoto Aer Lingus iegādi.
6 Piedāvājuma laikā Ryanair vēl iegādājās Aer Lingus akcijas un līdz 2006. gada 28. novembrim tā īpašumā bija 25,17% Aer Lingus pamatkapitāla.
7 2006. gada 20. decembrī Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 (turpmāk tekstā – “Regula”) 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu pieņēma lēmumu, uzsākot II posma procedūru. Šajā lēmumā Komisija uzskatīja, ka iepriekš minētās atsevišķās akciju iegādes un Ryanair iesniegtais publiskais piedāvājums ir viena koncentrācija Regulas 3. panta nozīmē.
8 2007. gada 27. jūnijā Komisija pieņēma Lēmumu C(2007) 3104, ar kuru paziņotā koncentrāciju tika atzīta par pretēju kopējam tirgum (turpmāk tekstā – “Aizlieguma lēmums”) saskaņā ar Regulas 8. panta 3. punktu. Komisija secināja, ka paziņotā koncentrācija kopējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā būtiski ierobežos efektīvu konkurenci Regulas 2. panta 3. punkta nozīmē, it īpaši tādēļ, ka Ryanair un Aer Lingus radīs dominējošo stāvokli 35 maršrutos no un uz Dublinu, Šenonu un Korku, un radīs vai stiprinās dominējošo stāvokli 15 citos maršrutos no un uz Dublinu un Korku.
9 Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 10. septembrī un kas reģistrēts ar numuru T‑342/07, Ryanair cēla prasību par Aizlieguma lēmuma atcelšanu.
10 Pēc Aizlieguma lēmuma Ryanair iegādājās vēl 4,3 % no Aer Lingus pamatkapitāla, kā rezultātā tā īpašumā bija 29,4 % pamatkapitāla.
11 Laikā, kamēr Komisija pirms Aizlieguma lēmuma pieņemšanas veica procedūras, Aer Lingus norādīja, ka Komisijai saskaņā ar Regulas 8. panta 4. punktu jāpieņem lēmums, kas liktu Ryanair atsavināt tā mazāko daļu no Aer Lingus, ja Komisija aizliegs koncentrāciju.
12 2007. gada 27. jūnijā Konkurences ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks nosūtīja prasītājam vēstuli, norādot, ka, pēc dienesta, kas atbildīgs par koncentrāciju kontroli, domām, Komisijai saskaņā ar Regulas 8. panta 4. punktu nav pilnvaru izdot rīkojumu Ryanair atsavināt tā mazāko daļu akciju, ja nav norādes, ka ar 25,22 % Aer Lingus akcijām Ryanair varētu Regulas 3. panta 2. punkta nozīmē juridiski vai faktiski kontrolēt Aer Lingus. Šo pašu iemeslu dēļ vēstulē bija teikts, ka Komisijai nav pilnvaru saskaņā ar Regulas 8. panta 5. punktu pieņemt pagaidu pasākumus.
13 2007. gada 17. augustā Aer Lingus iesniedza Komisijai lūgumu par procedūras uzsākšanu pret Ryanair saskaņā ar Regulas 8. panta 4. punktu un par pagaidu pasākuma pieņemšanu saskaņā ar 8. panta 5. punktu, lai neļautu Ryanair izmantot tās balsstiesības Aer Lingus, vai, pakārtoti, oficiāli noteikt, ka Komisijai nav pilnvaru pieņemt šādus pasākumus. Turklāt Aer Lingus lūdza, lai Komisija ieņemtu skaidru nostāju par Regulas 21. panta interpretāciju.
14 2007. gada 11. oktobrī Komisija pieņēma Lēmumu C(2007) 4600 – galīgā redakcija, noraidot Aer Lingus lūgumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”).
Apstrīdētais lēmums
15 Apstrīdētajā lēmumā Komisija uzskatīja, ka atbilstoši Regulas 3. pantam koncentrācija rodas vienīgi tad, kad uzņēmums iegūst kontroli, ko definē kā iespēju īstenot izšķirošu ietekmi. Jautājumā par Regulas 8. panta 4. punktu – Komisija atgādināja, ka šī norma tai atļauj gadījumā, kad koncentrācija jau ir īstenota, pieprasīt attiecīgajiem uzņēmumiem likvidēt koncentrāciju, it īpaši pārdodot visas iegūtās akcijas vai aktīvus, lai atjaunotu situāciju, kāda bija pirms koncentrācijas īstenošanas.
16 Tomēr Komisija uzskatīja, ka šajā lietā vērtētā koncentrācija nav īstenota, jo Ryanair nav ieguvis kontroli pār Aer Lingus. Tāpēc Komisijas procedūru laikā veiktos darījumus nevar uzskatīt par tādiem, kas īsteno paziņoto koncentrāciju.
17 Komisija it īpaši uzsvēra, ka Ryanair piederošā mazākuma daļa nepiešķīra tai ne juridisku, ne faktisku kontroli pār Aer Lingus Regulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Komisija papildināja, ka, lai gan dažos gadījumos īpašuma tiesības uz mazākuma akcijām var ļaut konstatēt kontroli, nebija nekādu pazīmju, ka šādi apstākļi būtu šajā lietā. Patiesībā, atbilstoši Komisijas rīcībā esošajai informācijai, Ryanair kā mazākuma akcionāra tiesības (it īpaši tiesības bloķēt Īrijas komerctiesībās tā sauktos “īpašos lēmumus”) tiek saistītas vienīgi ar tiesībām mazākuma akcionāru aizsardzībai, un nepiešķir kontroli pār Aer Lingus. Turklāt Komisija atzīmēja, ka pats Aer Lingus neapgalvo, ka iegādātās mazākuma akcijas novestu pie Ryanair kontroles pār Aer Lingus.
18 Visbeidzot, Komisija noteica, ka šī lieta atšķiras no situācijām iepriekšējās lietās, kad tika piemērots 8. panta 4. punkts, kā, piemēram, Komisijas 2002. gada 30. janvāra lēmums, ar ko noteica pasākumus, lai atjaunotu efektīvas konkurences apstākļus atbilstoši Padomes Regulas (EEK) Nr. 4064/89 8. panta 4. punktam (lieta COMP/M.2416 – Tetra Laval/Sidel, OV 2004, L 38, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Tetra Laval/Sidel lieta”) un Komisijas 2002. gada 30. janvāra lēmums, ar ko atbilstoši Padomes Regulas (EEK) Nr. 4064/89 8. panta 4. punktam uzņēmumiem lika sadalīties (lieta COMP/M.2283 – Schneider/Legrand, OV 2004, L 101, 134. lpp., turpmāk tekstā – “Schneider/Legrand lieta”). Patiesībā šajās lietās pretēji esošajai situācijai ieguve jau bija veiksmīgi pabeigta un ieguvējs bija ieguvis mērķa kontroli.
19 Jautājumā par Aer Lingus prasību Komisijai pieņemt pagaidu pasākumus atbilstoši Regulas 8. panta 5. punktam – Komisija atzīmēja, ka šīs normas redakcija līdzīgi attiecas uz situāciju, kad koncentrācija “jau ir īstenota un atzīta par neatbilstošu kopējam tirgum”, un tādēļ secināja, ka šajā lietā tai nav pilnvaru pieņemt pagaidu pasākumus.
20 Attiecībā uz Aer Lingus prasību Komisijai ieņemt nostāju par Regulas 21. panta interpretāciju – Komisija atzīmēja, ka šāda prasība būtībā līdzinās prasībai sniegt juridiski saistošu dalībvalstīm adresētas Kopienu tiesību normas interpretāciju, un Komisijai acīmredzami nav pilnvaru to sniegt.
Process
21 2007. gada 19. novembrī Tiesas kancelejā iesniegtajā prasības pieteikumā, kas reģistrēts ar numuru T‑411/07, prasītājs cēla prasību atcelt Apstrīdēto lēmumu, balstoties uz EKL 230. panta ceturto daļu.
22 Tajā pašā dienā kancelejā iesniegtā atsevišķā dokumentā, kas reģistrēts ar numuru T‑411/07 R, prasītājs lūdza pieņemt pagaidu pasākumu un apturēt Apstrīdētā lēmuma piemērošanu, balstoties uz EKL 242. pantu un EKL 243. pantu, un Pirmās instances tiesas Reglamenta 104. pantu.
23 2007. gada 12. decembrī Komisija iesniedza rakstiskus apsvērumus par šo prasību pieņemt pagaidu pasākumus.
24 2007. gada 27. novembrī kancelejā iesniegtajā dokumentā Ryanair lūdza atļauju iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam.
25 2007. gada 4. decembrī kancelejā iesniegtajā dokumentā Aer Lingus neiebilda pret Ryanair lūgumu atļaut iestāties lietā un noteica, ka tas neizvirza nekādas prasības par konfidencialitātes ievērošanu ne par vienu dokumentu, ko tas iesniedzis Tiesā lietā T‑411/07 R.
26 2007. gada 5. decembrī kancelejā iesniegtajā dokumentā Komisija necēla nekādus iebildumus pret Ryanair lūgumu atļaut iestāties lietā.
27 Ar Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 7. decembra rīkojumu Ryanair tika atļauts iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam un iesniegt iestāšanās rakstu, ko tas izdarīja 2007. gada 19. decembrī.
28 Tiesas sēde notika 2008. gada 24. janvārī.
Lietas dalībnieku prasījumi
29 Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesas priekšsēdētājam ir šādi:
– izdot rīkojumu Komisijai uzlikt Ryanair par pienākumu līdz sprieduma pieņemšanai pamata prasībā vai lietā T‑342/07, atkarībā no tā, kura ir vēlāka:
– neizmantot balsstiesības vai citas tiesības, kas saistītas ar vai izriet no tā, ka Ryanair pieder Aer Lingus akcijas (tajā skaitā, bet ne tikai, piedalīties vai balsot sapulcēs, vai pieprasīt sasaukt kārtējās sapulces), izņemot saskaņā ar Komisijas piešķirtajām atkāpēm;
– nodot attiecīgās akcijas trastam un nevienu no tām neatsavināt, izņemot Komisijas apstiprinātajam pircējam un procedūrai;
– vairāk nepalielināt tam piederošo Aer Lingus akciju skaitu;
– pakārtoti, izdot jebkādu rīkojumu ar līdzīgu ietekmi uz Komisiju un/vai Ryanair, kādu priekšsēdētājs uzskata par vajadzīgu;
– apturēt Komisijas 2007. gada 11. oktobra Lēmuma C(2007) 4600 – galīgā redakcija, ar kuru noraidīts prasītāja lūgums uzsākt procedūras atbilstoši Regulas 8. panta 4. punktam, piemērošanu, ciktāl tas nepieciešams;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
30 Komisijas prasījumi Tiesas priekšsēdētājam ir šādi:
– noraidīt prasību apturēt piemērošanu;
– noraidīt prasību par pagaidu pasākumiem;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
31 Ryanair Tiesas priekšsēdētājam prasījumi ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar iestāšanos lietā.
Juridiskais pamatojums
32 Saskaņā ar EKL 242. pantu un EKL 243. pantu kopā ar EKL 225. panta 1. punktu Pirmās instances tiesa var, ja tā uzskata, ka apstākļi to prasa, izdot rīkojumu apturēt tajā apstrīdētā dokumenta piemērošanu vai noteikt nepieciešamos pagaidu pasākumus.
33 Pirmās instances tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts noteic, ka pieteikumā noteikt pagaidu pasākumus norāda strīdus priekšmetu, apstākļus, kas nosaka steidzamību, faktiskos un tiesību pamatus, kuri sākotnēji šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus. Tāpēc pagaidu noregulējuma tiesa var izdot rīkojumu apturēt dokumenta piemērošanu un/vai pieņemt pagaidu pasākumu, konstatējot, ka šāds rīkojums faktiski un tiesiski ir pamatots fumus boni juris un ka tas ir steidzams, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu prasītāja interesēm pirms tiek pieņemts lēmums pamata prāvā. Šie nosacījumi ir kumulatīvi, kā dēļ pieteikums par pagaidu pasākumiem ir jānoraida, ja viens no tiem nav ievērots (1996. gada 14. oktobra rīkojums lietā C‑268/96 P(R) SCK un FNK/Komisija, Recueil, I‑4971. lpp., 30. punkts). Ja nepieciešams, tad pagaidu noregulējuma tiesai arī jāizvērtē visas iesaistītās intereses (skat. 2001. gada 23. februāra rīkojumu lietā C‑445/00 R Austrija/Padome, Recueil, I‑1461. lpp., 73. punkts un tajā minētā judikatūra).
34 Turklāt šīs vispārējās pārbaudes kontekstā pagaidu noregulējuma tiesai ir plaša rīcības brīvība un tas var noteikt, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus, veidu un kārtību, kādā šie dažādie apstākļi ir jāpārbauda, nepastāvot Kopienu tiesību noteikumiem, kas uzliktu iepriekš noteiktu analīzes sistēmu, kurā analizējama un novērtējama nepieciešamība noteikt pagaidu pasākumus (1995. gada 19. jūlija rīkojums lietā C‑149/95 P(R) Komisija/Atlantic Container Line u.c., Recueil, I‑2165. lpp., 23. punkts, un 2007. gada 3. aprīļa rīkojums lietā C‑459/06 P(R) Vischim/Komisija, Krājumā nav publicēts, kopsavilkums – I‑53*. lpp., 25. punkts).
Pieņemamība
Lietas dalībnieku argumenti
35 Komisija norāda, ka pieteikumu noteikt pagaidu pasākumus ir jānoraida, balstoties uz to, ka neviens no prasītajiem noregulējumiem nav tāds, ko varētu noteikt pagaidu noregulējuma ietvaros.
36 Pirmkārt, Komisija norāda, ka prasītie pagaidu pasākumi pārsniedz tā robežas, ko prasītājs varētu iegūt pamata prāvā, kuras iznākumā nevar automātiski atsavināt Ryanair mazākuma akcijas. Ja Aer Lingus pamata prāvā uzvarētu, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu Tiesas spriedumu saskaņā ar EKL 233. pantu.
37 Turklāt Komisija norāda, ka prasītājs lūdz veikt pasākumus, kuri būtu spēkā līdz brīdim, kad stātos spēkā spriedums lietā T‑342/07 vai pamata prāvā, atkarībā no tā, kas ir vēlāk. Komisija uzskata, ka prasīto pasākumu pagarināšana līdz brīdim, kas pārsniedz pamata prāvu, nozīmētu liegt pagaidu noregulējuma procesam pagaidu raksturu. Tā arī norāda, ka šis pieteikums noteikt pagaidu pasākumus nevar attiekties uz citām un atsevišķām procedūrām, kurās prasītājs nav dalībnieks.
38 Otrkārt, ciktāl tas attiecas uz Apstrīdētā lēmuma apturēšanu, Komisija norāda, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai prasība par piemērošanas apturēšanu būtībā nevar būt vērsta pret negatīvu administratīvu lēmumu.
39 Treškārt, ciktāl tas attiecas uz lūgumu, ka Tiesas priekšsēdētājam jāprasa, lai Komisija izdotu rīkojumu Ryanair atturēties no mazākuma balsstiesību izmantošanas vai jāveic noteiktas pozitīvas darbības, Komisija atzīmē, ka šādā veidā prasītājs cenšas izvairīties no judikatūras piemērošanas, atbilstoši kurai pagaidu noregulējuma tiesa nevar sniegt norādījumus personām, kas nav strīda dalībnieki.
40 Atbilstoši Komisijas viedoklim – tas, ka Ryanair ir atļauts iestāties lietā, nepiešķir tam lietas dalībnieka statusu.
41 Ceturtkārt, ciktāl tas attiecas uz lūgumu, lai Tiesas priekšsēdētājs izdotu jebkādu rīkojumu ar līdzvērtīgu ietekmi uz Komisiju un/vai Ryanair, kuru priekšsēdētājs uzskatītu par vajadzīgu, Komisija uzskata, ka šāda prasība ir neskaidra un neprecīza, un tāpēc tā neatbilst Reglamentā noteiktajiem kritērijiem. Līdz ar to tā ir jānoraida kā nepieņemama.
42 Savā iestāšanās rakstā Ryanair atbalsta Komisijas prasījumus un uzskata, ka prasība ir jānoraida kā nepieņemama. It īpaši tas uzsver, ka prasītais rīkojums pārsniedz to, ko varētu panākt pamata prāvā, un mudina pagaidu noregulējuma tiesu neievērot konstitucionālo līdzsvaru starp Kopienas iestādēm un uzņemties Komisijas lomu. Turklāt Ryanair norāda, ka būtībā pagaidu pasākumi ir prasīti nevis pret Komisiju, bet pret pašu Ryanair, kas nav lietas dalībnieks. Kā tādam, kas nav procesa dalībnieks, Ryanair, kā arī pārējiem iesaistītajiem dalībniekiem tiktu liegtas procesuālās garantijas, kuras tiem ir saskaņā ar Regulu un vispārīgajiem Kopienu tiesību principiem, un it īpaši tiem tiktu liegtas tiesības uz aizstāvību.
Priekšsēdētāja argumenti
43 Skaidri nepasakot, ka šī prasība ir pilnībā jānoraida kā nepieņemama, Komisija norāda, ka pagaidu noregulējuma procedūrā nevar tikt apmierināts neviens no prasītāja prasījumiem.
44 Katrs prasījums jāpārbauda atsevišķi.
45 Pirmkārt, attiecībā uz prasīto pasākumu ilgumu, jāatzīmē, ka saskaņā ar Reglamenta 107. panta 4. punktu prasītāja lūgtajam rīkojumam var būt tikai pagaidu raksturs, un tas nevar kaitēt Pirmās instances tiesai lemt par lietas būtību. Tas nozīmē, ka būtībā šāda rīkojuma ilgums nevar pārsniegt pamata prāvas, uz kuru tas attiecas, ilgumu. Attiecīgi, ciktāl prasītāja lūgums noteikt pasākumus “līdz sprieduma pieņemšanai pamata prasībā vai lietā T‑342/07, atkarībā no tā, kura ir vēlāka”, nozīmē pagaidu pasākuma piemērošanu līdz brīdim, kas pārsniedz sprieduma dienu pamata prāvā, šāda prasība ir jānoraida. Ja šajā procedūrā tiks noteikts kāds pagaidu pasākums, to drīkstēs piemērot vienīgi līdz sprieduma pieņemšanai pamata lietā.
46 Otrkārt, jautājumā par prasību apturēt Apstrīdētā lēmuma piemērošanu jāatzīmē, ka pieteikumu apturēt piemērošanu būtībā nevar iesniegt par negatīviem administratīviem lēmumiem, jo apturēšana nevar mainīt prasītāja stāvokli (Tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 1989. gada 31. jūlija rīkojums lietā C‑206/89 R S./Komisija, Recueil, 2841. lpp., 14. punkts, Tiesas priekšsēdētāja 1997. gada 30. aprīļa rīkojums lietā C‑89/97 P(R) Moccia Irme/Komisija, Recueil, I‑2327. lpp., 45. punkts, un 2002. gada 21. februāra rīkojums apvienotajās lietās C‑486/01 P(R) un C‑488/01 P(R) Front national un Martinez/Parlaments, Recueil, I‑1843. lpp., 73. punkts).
47 Ar Apstrīdēto lēmumu Komisija ir noraidījusi prasītāja lūgumu uzsākt procedūru saskaņā ar Regulas 8. panta 4. punktu un pieņemt pagaidu pasākumus saskaņā ar šīs Regulas 8. panta 5. punktu, lai neļautu Ryanair īstenot tās balsstiesības Aer Lingus, vai oficiāli noteikt, ka Komisijai nav pilnvaru to darīt. Negatīva administratīva lēmuma darbības apturēšanai kā tādai nebūtu nekādas ietekmes uz apstākļiem, kas regulē Ryanair kā Aer Lingus mazākuma akcionāra tiesību īstenošanu, un tāpēc nebūtu nekādas ietekmes attiecībā uz prasītāju.
48 Tā kā rīkojums apturēt Apstrīdēto lēmumu neinteresē prasītājam, šī prasība ir noraidāma, izņemot, ciktāl Apstrīdētā lēmuma apturēšana varētu būt vajadzīga, lai pieņemtu jebkādas citas Aer Lingus celtās prasības par pagaidu pasākumiem, ja priekšsēdētājs tās uzskatīs par pieņemamām un pamatotām.
49 Treškārt, attiecībā uz prasītāja prasību izdot rīkojumu, ka Komisijai uzliek pienākumu Ryanair neizmantot nekādas tiesības, kas saistītas ar vai izriet no Ryanair piederošām Aer Lingus akcijām, nodot attiecīgās akcijas trastam un atsavināt tās tikai pircējam, un vairāk nepalielināt tai piederošo Aer Lingus akciju skaitu, jāatzīmē, ka būtībā nevar piekrist pagaidu pasākuma pieņemšanai, kas būtu iejaukšanās Komisijas pilnvarās, kas nav saderīga ar varas dalīšanu starp dažādām Komisijas iestādēm, ko paredzēja EKL autori (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 1997. gada 2. oktobra rīkojumu lietā T‑213/97 R Eurocoton u.c./Padome, Recueil, II‑1609. lpp., 40. punkts, un 2002. gada 11. jūlija rīkojumu lietā T‑107/01 R Sacilor Lormines/Komisija, Recueil, II‑3193. lpp., 52. un 53. punkts).
50 Šajā lietā, ja pamata prasības spriedumā tiktu nolemts, kā to apgalvo prasītājs, ka Komisijai ir pilnvaras izdot rīkojumu par Regulas 8. panta 4. un 5. punktā noteiktajiem pasākumiem, tad Komisijai, ja tā uzskatītu par vajadzīgu sev piešķirto kontroles pilnvaru kontekstā koncentrācijas jomā, būtu jāpieņem atjaunošanas pasākumi, kurus tā uzskatītu par piemērotiem, un jāpieņem visi vajadzīgie pasākumi, lai saskaņā ar EKL 233. pantu izpildītu Tiesas spriedumu. Attiecīgi, ja pagaidu noregulējuma tiesa apmierinātu šo pieteikumu, tas nozīmētu dot Komisijai rīkojumu izdarīt konkrētus secinājumus par atceļamo lēmumu, un šāds rīkojums pārsniegtu tiesas pilnvaras pamata lietā (Tiesas priekšsēdētāja 2004. gada 16. janvāra rīkojums lietā T‑369/03 R Arizona Chemical/Komisija, Recueil, II‑205. lpp., 67. punkts).
51 Tomēr saskaņā ar EKL un Regulā noteikto varas dalīšanas sistēmu, Komisija ir tā, kura var īstenot atjaunošanas pasākumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem, ja tā uzskata to par nepieciešamu sev piešķirto kontroles pilnvaru kontekstā koncentrācijas jomā, un it īpaši ar Regulas 8. panta 4. un 5. punktu. Tas nozīmē, ka, ciktāl prasītāja pirmajā prasībā ir lūgts priekšsēdētājam noteikt, lai Komisija piemērotu Regulas 8. panta 4. un 5. punktu noteiktā veidā, šāda prasība ir noraidāma kā nepieņemama.
52 Saistībā ar prasītāja lūgumu, lai tiesas priekšsēdētājs izdotu tādu rīkojumu vai līdzīgas iedarbības rīkojumu Komisijai un/vai Ryanair, kādu priekšsēdētājs uzskatītu par vajadzīgu, Komisija norāda, ka šāda veida prasība ir pārāk neskaidra un attiecīgi nepieņemama. Komisija balsta šo argumentu uz pastāvīgo Tiesas judikatūru, kurā noteikts, ka prasība saskaņā ar EKL 243. pantu noteikt pagaidu pasākumus nedrīkst būt neskaidra un neprecīza (šajā sakarā skat. Tiesas priekšsēdētāja 1996. gada 12. februāra rīkojumu lietā T‑228/95 R Lehrfreund/Padome un Komisija, Recueil, II‑111. lpp., 58. punkts, un 2004. gada 2. jūlija rīkojumu lietā T‑78/04 R Sumitomo Chemical/Komisija, Krājums, II‑2049. lpp., šajā jautājumā atstāts negrozīts apelācijas kārtībā izskatītajā 2004. gada 13. decembra rīkojumā lietā C‑381/04 P, Krājumā nav publicēts).
53 Tomēr lietās, kurās prasītāja lūgto pasākumu saturs ir pietiekami skaidrs no pārējā prasības teksta, pagaidu noregulējuma tiesa var secināt, ka prasība būtībā nav neskaidra un neprecīza, un tāpēc uzskatīt to par pieņemamu. Šajā lietā no pirmās prasības ir skaidrs, ka prasītājs lūdz noteikt pagaidu pasākumu, lai cita starpā nodrošinātos, ka Ryanair līdz brīdim, kad lietā tiks pieņemts galīgais lēmums, neizmantos savas akcionāra tiesības. Kā Komisija atzīmē savu apsvērumu 25. punktā, “prasītājs patiesībā vēlas neļaut Ryanair izmantot tā mazākuma balsstiesības”. Šī iemesla dēļ prasīto pasākumu apmērs ir izskaidrots prasītāja pirmajā prasībā. Attiecīgi – prasība “izdot jebkādu rīkojumu ar līdzīgu ietekmi pret Komisiju un/vai Ryanair, kādu priekšsēdētājs uzskata par vajadzīgu”, šajā lietā ir pietiekami skaidra, lai atbilstu Reglamentā noteiktajiem nosacījumiem.
54 Tiktāl, ciktāl šī prasība praktiski vēlas panākt Tiesas priekšsēdētaja rīkojumu, lai Komisija izmantotu savas 8. panta 4. un 5. punktā noteiktās pilnvaras noteiktā veidā, tomēr, balstoties uz turpmāk minēto, šī prasība nav pieņemama.
55 No otras puses, ciktāl prasībā tiek lūgts priekšsēdētājam izdot rīkojumu, kas būtu adresēts personai, kas iestājusies lietā, Komisija norāda, ka pagaidu noregulējuma tiesa nevar izdot norādījumus personām, kas nav strīda dalībnieki, ka Ryanair nevar uzskatīt par strīda dalībnieku un ka attiecīgi tam nevar noteikt pagaidu pasākumu. Turklāt arī tad, ja Ryanair tiktu uzskatīts par tiesvedības dalībnieku, ņemot vērā viņa “personas, kas iestājusies lietā”, statusu, Komisija, balstoties uz pastāvīgo Tiesas judikatūru, norāda, ka, ja pagaidu noregulējuma tiesai lūgtie pagaidu pasākumi var būtiski ietekmēt trešo personu tiesības un intereses, kas šajā lietā ietver pārējos Aer Lingus akcionārus, kas nav tiesvedības dalībnieki, neesot iespējai noskaidrot viņu viedokli, šādus pasākumus var pamatot vienīgi tad, ja šķiet, ka bez tiem prasītājs nonāktu situācijā, kas varētu apdraudēt to esamību (Tiesas priekšsēdētāja 1993. gada 6. jūlija rīkojums lietā T‑12/93 R Comité Central d’Entreprise de la SA Vittel un Comité d’Etablissement de Pierval/Komisija, Recueil, II‑785. lpp., 20. punkts).
56 Jāatzīmē, ka EKL 243. pants skaidri noteic, ka: “Tiesa visās tai iesniegtajās lietās var noteikt dažādus vajadzīgos pagaidu pasākumus”. Acīmredzot šāds plašs formulējums ir paredzēts, lai pagaidu noregulējuma tiesai piešķirtu pietiekamas pilnvaras noteikt jebkādu pasākumu, ko tas uzskatītu par vajadzīgu, lai nodrošinātu konkrētā nākotnē pieņemtā lēmuma iedarbīgumu, novēršot nepilnības Kopienas tiesu piešķirtajā tiesību aizsardzībā (skat. Tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 17. jūlija rīkojumu lietā C‑180/01 P(R) Komisija/NALOO, Recueil, I‑5737. lpp., 52. punkts un tajā minētā judikatūra). Tāpēc, lai nodrošinātu EKL 243. panta pilnīgu iedarbīgumu, nevar izslēgt, ka pagaidu noregulējuma tiesa var nepieciešamības gadījumā izdot rīkojumu tieši trešajām personām. Šādas plašas pilnvaras šajā ziņā jāīsteno, pienācīgi ņemot vērā pagaidu pasākuma adresāta un dalībnieku, kurus tieši skars pagaidu pasākums, procesuālās tiesības, un it īpaši tiesības tikt uzklausītiem. Protams, izlemjot, vai noteikt šajā lietā prasīto pagaidu pasākumu, pagaidu noregulējuma tiesai būs pienācīgi jāņem vērā gan lietas fumus boni juris spēks, gan būtiska un neatgriezeniska kaitējuma nenovēršamība šajā lietā. Arī tad, ja trešajai personai nav bijusi iespēja tikt uzklausītai pagaidu pasākuma procedūras ietvaros, nevar izslēgt, ka atsevišķos gadījumos tai var noteikt pagaidu pasākumu, un ievērojot pagaidu pasākuma pagaidu raksturu, ja izrādās, ka bez šādiem pasākumiem prasītājs nonāktu situācijā, kas varētu apdraudēt tā esamību.
57 Ryanair ir atļauts iestāties šajā lietā ar priekšsēdētāja 2007. gada 7. decembra rīkojumu, un 2007. gada 19. decembrī tas iesniedza savus apsvērumus. Turklāt, tāpat kā visi pārējie šīs lietas dalībnieki, Ryanair bija iespēja izteikt savus apsvērumus mutvārdu procesa laikā. Tāpēc šajā tiesvedībā Ryanair viedoklis ir ņemts vērā.
58 Tas nozīmē, ka prasība par jebkādu šādu rīkojumu vai līdzīgas iedarbības rīkojumiem pret Ryanair, kādu priekšsēdētājs uzskatītu par nepieciešamu, ir pieņemama.
59 Šādu secinājumu nevar atspēkot Komisijas arguments, ka pagaidu pasākumam, kā rezultātā tiks apturētas Ryanair tiesības, kas saistītas ar tam piederošajām Aer Lingus akcijām, būtu ietekme uz trešajām personām, un it īpaši uz citiem Aer Lingus akcionāriem, un ka tāpēc, ka šīs citas personas šajā tiesvedībā nav uzklausītas, nevar izdot rīkojumu, kas tās ietekmētu. Šajā sakarā jāatzīmē, ka, balstoties uz iepriekš minēto, pagaidu noregulējuma tiesas plašās pilnvaras ir ierobežotas vienīgi tiktāl, ciktāl tas attiecas uz trešo personu tiesībām un interesēm lietās, kurās šādas tiesības un intereses var tikt būtiski aizskartas (iepriekš 55. punktā minētais Tiesas priekšsēdētāja 1993. gada 6. jūlija rīkojums lietā T‑12/93 R Comité Central d’Entreprise de la SA Vittel un Comité d’Etablissement de Pierval/Komisija, 20. punkts). Turklāt arī tad, ja pagaidu noregulējuma tiesai lūgtie pagaidu pasākumi var būtiski ietekmēt trešo personu tiesības un intereses, šādus pagaidu pasākumus tomēr var noteikt, “ja šķiet, ka bez tiem prasītāji nonāktu situācijā, kas varētu apdraudēt to pastāvēšanu” (iepriekš 55. punktā minētais Tiesas priekšsēdētāja 1993. gada 6. jūlija rīkojums lietā T‑12/93 R Comité Central d’Entreprise de la SA Vittel un Comité d’Etablissement de Pierval/Komisija, 20. punkts un tajā minētā judikatūra). Pagaidu noregulējuma tiesa veic šādu novērtējumu, izvērtējot atšķirīgās intereses. Attiecīgi – nevar izslēgt, ka, ievērojot visus piemērojamos apstākļus, šajā lietā var noteikt pagaidu pasākumus, neņemot vērā iespējamo ietekmi uz pārējo Aer Lingus akcionāru tiesībām un interesēm.
Nopelni
Fumus boni juris
– Lietas dalībnieku argumenti
60 Prasītājs norāda, ka turpmāk izklāstītie faktiskie un juridiskie elementi parāda, ka ir nopietns strīds par Komisijas 8. panta 4. un 5. punkta interpretāciju Apstrīdētajā lēmumā.
61 Pirmkārt, prasītājs apstrīd Apstrīdētā lēmuma 12. punktā izteikto apgalvojumu, atbilstoši kuram “nevar rasties negatīvas sekas, jo Ryanair nav ieguvis un nevar iegūt kontroli pēc Aer Lingus”. Pēc prasītāja domām, šis vērtējums ir pretrunā faktiem, saprātīgai ekonomikas teorijai un iepriekšējiem Komisijas lēmumiem.
62 Par pirmo argumentu – prasītājs uzsver, ka Ryanair ir izmantojis tā akcijas, lai mēģinātu piekļūt Aer Lingus konfidenciālajiem stratēģiskajiem plāniem, neļāvis pieņemt īpašos lēmumus, kas Aer Lingus palīdzētu palielināt pamatkapitālu un/vai veikt pievienošanu, ir pieprasījis divas dalībnieku ārkārtas sapulces ar mērķi atcelt Aer Lingus stratēģiskus lēmumus, un draudējis valdes locekļiem uzsākt tiesvedību par statūtos noteikto pienākumu neizpildi attiecībā pret to kā akcionāru.
63 Saskaņā ar prasītāja viedokli – šo faktu rezultātā Aer Lingus vadība ir apjukusi, uzņēmums ir iejaukts konfrontācijā un juridiskos strīdos ar Ryanair, un nenovēršami Aer Lingus kļuvis vājāks kā efektīvs Ryanair konkurents.
64 Par otro argumentu – prasītājs norāda, ka saprātīgi ekonomikas principi liecina, ka tāds mazākuma akcionārs, kāds Ryanair ir Aer Lingus, traucē attiecīgo uzņēmumu konkurencei. It īpaši kā Aer Lingus akcionārs, kuram ir tiesības saņemt Aer Lingus peļņas daļu, Ryanair nav stimula konkurēt ar Aer Lingus, jo tam ir interešu konflikts, palielinot tā akciju vērtību un nodrošinot, ka Aer Lingus gūst peļņu. Tāds akcionārs kā Ryanair, pēc Aer Lingus domām, būtiski veicina pret konkurenci vērstas sekas.
65 Attiecībā uz trešo argumentu savas prasības pamatojumam, prasītājs atsaucas uz Komisijas lēmumiem lietās Tetra Laval/Sidel un Schneider/Legrand.
66 Šajos abos lēmumos Komisija noteica, ka īpašos apstākļos mazākuma akciju saglabāšana varētu traucēt efektīvas konkurences atjaunošanas nosacījumiem un tai būtu nesamērīga ietekme uz mērķa uzņēmumu.
67 Otrkārt, prasītājs uzskata, ka Komisijas 8. panta 4. un 5. punkta interpretācija nav pareiza. Prasītājs uzskata, ka Komisija ir izvēlējusies tikai gramatisku pieeju, turpretim plašāka interpretācija vairāk atbilst Regulas mērķim.
68 Prasītājs apgalvo, ka Tiesa lietā Kali und Salz (1998. gada 31. marta spriedums apvienotajās lietas C‑68/94 un C‑30/95 Francija u.c./Komisija, Recueil, I‑1375. lpp.) un Pirmās instances tiesa lietā Gencor (1999. gada 25. marta spriedums lietā T‑102/96 Gencor/Komisija, Recueil, II‑753. lpp.) saskārās ar šajā lietā izskatāmās Regulas divu dažādu normu divām iespējamām interpretācijām, atzīmējot, ka šaurākā interpretācija daļēji mazinātu Regulas iedarbīgumu, turpretim plašākais uzskats ir vairāk atbilstošs tās tekstam, pat ja tas tur nav skaidri pateikts.
69 Pēc analoģijas prasītājs apgalvo, ka 8. panta 4. un 5. punkta īstā nozīme atbilst tajā noteikto pilnvaru izmantošanai, lai vērstos pie tāda mazākuma akcionāra kā Ryanair, turpretim Komisijas pieņēmums padara Kopienu bezpalīdzīgu, ņemot vērā Ryanair radīto mazākuma daļu, kas tika iegūta kā aizliegtas koncentrācijas daļa un tāpēc neatbilst Regulas mērķim, radīto izjaukto konkurenci.
70 It īpaši prasītājs norāda, ka Komisijas interpretācijā nav ņemti vērā šādi Regulas preambulas apsvērumi: 2., 5., 7., 8., 14., 20. un 23.
71 Attiecībā uz 8. panta 4. punktu, tā vietā, lai vadītos pēc Regulas preambulas apsvērumiem, Komisija Apstrīdētā lēmuma 10. punktā pieņem pilnīgi gramatisku pieeju un uzskata, ka “šajā lietā izvērtētā koncentrācija nav īstenota” un ka “darījumi, kas tika veikti Komisijas procedūru laikā, nav uzskatāmi par daļu no neīstenotās koncentrācijas”.
72 Prasītājs uzskata, ka pirmā Komisijas pieļautā kļūda bija attiecībā uz “darījumiem”, kurus tai vajadzēja uzskatīt par atšķirīgiem no Aizlieguma lēmumā izvērtētās koncentrācijas. Pēc prasītāja domām, no Aizlieguma lēmuma 12. punkta redzams, ka tur minētie dažādie “darījumi” ir neatņemama aizliegtās koncentrācijas sastāvdaļa. Tāpēc – atbilstoši prasītāja viedoklim – Komisija, savā 2006. gada 20. decembra lēmumā jau atzīstot, ka šādi darījumi un publiskais piedāvājums ir vienas koncentrācijas sastāvdaļa Regulas 3. panta nozīmē, nepareizi noteica koncentrāciju, kurai piemērojams 8. panta 4. punkts. Lai piemērotu 8. panta 4. punktu, jāievēro divas prasības: jābūt koncentrācijai un tai jābūt atzītai par neatbilstošu kopējam tirgum.
73 Ja tiek apmierināta otrā prasība, prasītāja uzskata, ka tad galvenais uzdevums ir noteikt, vai ir īstenota tā sauktā koncentrācija. Šajā jautājumā prasītājs apgalvo, ka Komisija nepareizi pielīdzina Regulas 8. panta 4. punkta a) apakšpunkta termina “īstenots” nozīmi Regulas 3. panta 2. punktā esošajam terminam “iegūt kontroli”. Pēc prasītāja domām, 8. panta 4. punkta a) apakšpunkts neattiecas uz “kontroles iegūšanu”, bet vienīgi pieņem vārdu “īstenots”. Pēc prasītāja domām, tas, ka koncentrācija nekad netika pilnīgi izmantota, jo Komisija to novērsa, nenozīmē, ka koncentrācija nebija īstenota, lai arī daļēji, ar Aizlieguma lēmuma 12. pantā minētajiem darījumiem.
74 Savas prasības pamatojumam tiesas sēdē prasītājs vēlējās iesniegt jaunus pierādījumus – Komisijas paziņojumus presei, kas – saskaņā ar prasītāja teikto – parāda, ka Komisijai ir vispārpieņemta prakse uzskatīt kontroli neradošas darbības par “īstenošanu”. Prasītājs norāda, ka iepriekš minētie dokumenti parāda, ka Komisija iepriekš ir veikusi negaidītas kontroles, lai pārbaudītu, vai koncentrācijas dalībnieki ir īstenojuši pievienošanu, ievērojot Komisijas kontroli, pretēji Regulas 7. panta 1. punktam.
75 Treškārt, prasītājs izvirza uz Regulas 7. pantu balstītu juridisku pamatu. Atbilstoši 7. panta 1. punktam Kopienas mēroga koncentrāciju nevar īstenot, kamēr to neatzīst par atbilstošu kopējam tirgum. 7. panta 2. punkts noteic, ka 7. panta 1. punkts netraucē īstenot publisku piedāvājumu vai darījumu virkni ar vērtspapīriem, ar nosacījumu, ka Komisijai ir paziņots par koncentrāciju un ka ieguvējs neizmanto balsstiesības saistībā ar attiecīgajiem vērtspapīriem, izņemot Komisijas piešķirto atkāpi saskaņā ar 7. panta 3. punktu.
76 Prasītājs apgalvo, ka 7. panta 1. un 2. punktam, tos kopā lasot, jāattur Ryanair no tā balsstiesību izmantošanas, atskaitot atkāpi, ko Komisija piešķir saskaņā ar 3. punktu.
77 Komisija apgalvo, ka prasītājs nav noteicis lietas fumus boni juris, kas pamatotu prasītā pagaidu pasākuma noteikšanu. Pirmkārt, ievadā Komisija atzīmē, ka Regula ir piemērojama vienīgi koncentrācijām 3. panta nozīmē, bet nevis mazākuma akciju iegūšanai, kas nepiešķir kontroli 3. panta 2. punkta nozīmē, proti, izšķirošo ietekmi, un ka netiek apstrīdēts, ka Ryanair akcijas Aer Lingus tam nepiešķir kontroli pār šo uzņēmumu.
78 Otrkārt, Komisija apgalvo, ka vairāku darījumu nosaukšana par vienas koncentrācijas daļu nodrošina, ka Komisijai tiek ziņots par visiem darījumiem kopā, un nodrošina “vienas pieturas principu” [one stop shop]. Tomēr Komisija uzskata, ka tas nepiešķir tai tiesības kontrolēt mazākuma akcijas kā tādas.
79 Treškārt, Komisija norāda, ka, ja tiek pārkāpta administratīvajā procedūrā noteiktā viena koncentrācija, Regulas 21. panta 3. punkts dalībvalstīm vairs neliedz šādiem mazākuma akcionāriem piemērot valsts tiesību aktus par konkurenci.
80 Ceturtkārt, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo normu teleoloģisko interpretāciju, Komisija atzīmē, ka Aer Lingus veiktā šo normu interpretācija neatbilst Regulas vispārīgajam mērķim, kas ir kontrolēt koncentrācijas 3. panta nozīmē.
81 Visbeidzot Komisija apgalvo, ka tās līdzšinējie lēmumi saskaņā ar Regulas 8. panta 4. punktu neatbalsta Aer Lingus apgalvojumu, ka koncentrāciju var uzskatīt par īstenotu, nepārņemot kontroli, jo visos iepriekšējos gadījumos kontrole ir iegūta.
– Priekšsēdētāja argumenti
82 Prasītājs būtībā norāda, ka Komisija nepareizi atteicās uzsākt darbību pret Ryanair mazākuma akcijām Air Lingus saskaņā ar Regulas 8. panta 4. un 5. punktu. Šajā sakarā Aer Lingus apgalvo, ka attiecīgajām mazākuma akcijām ir būtiska negatīva ietekme uz konkurenci, un norāda, ka Komisija nepareizi secināja, ka tai šajā lietā nav pilnvaru rīkoties saskaņā ar 8. panta 4. un 5. punktu.
83 Attiecībā uz prasītāja pirmo prasību par Apstrīdētā lēmuma 12. punkta apgalvojumu, ka “nevar rasties negatīvas sekas, jo Ryanair nav ieguvis un nevar iegūt kontroli pār Aer Lingus”, no sīkākas Apstrīdētā lēmuma apskates ir skaidrs, ka šāds apgalvojums ir izņemts no konteksta, tas nav Komisijas lēmuma pamatā nepieņemt prasītāja lūgtos pasākumus saskaņā ar 8. panta 4. un 5. punktu, un tāpēc tas šajā tiesvedībā nav būtisks. Tiešām, Apstrīdētā lēmuma jēga skaidri parāda, ka, saskaņā ar Komisijas viedokli, šajos apstākļos nav īstenota koncentrācija, un tāpēc Komisijai nav pilnvaru saskaņā ar 8. panta 4. un 5. punktu pieņemt pasākumus attiecībā uz šiem mazākuma akcionāriem, neraugoties uz to, vai šādas mazākuma akcijas varētu uzskatīt par tādām, kas rada bažas par konkurenci.
84 No tā izriet, ka prasītāja norādītajiem argumentiem savas prasības pamatojumam, proti, tiem, kuru mērķis ir parādīt, ka šī prasība atbilst lietas faktiem, “saprātīgai ekonomikas teorijai” un iepriekšējiem Komisijas lēmumiem, nav vajadzīga turpmāka analīze.
85 Balstoties uz dalībnieku iepriekš izklāstītajiem un mutvārdu procesā apspriestajiem argumentiem, galvenais jautājums, kas šajā tiesvedībā par pagaidu pasākumiem priekšsēdētājam ir jāizskata, ciktāl tas attiecas uz prasību par lietas fumus boni juris, ir, vai prasītājs ir pienācīgi parādījis, ka Komisija nav pareizi interpretējusi 8. panta jēdzienu “īstenots”, lai tas nozīmētu kontroles iegūšanu, un ka, otrkārt, “īstenošanas” prasība ir uzskatāma par ievērotu, ja ziņojumu iesniegušais dalībnieks veicis jebkādas darbības vai spēris jebkādus soļus, lai izmantotu koncentrāciju. Citiem vārdiem, jautājums ir par to, vai “daļēja īstenošana” vai jebkādu citu elementu īstenošana, kas kopā rada vienu paziņoto koncentrāciju, var “īstenot” šo koncentrāciju un dot Komisijas pilnvaras saskaņā ar 8. panta 4. un 5. punktu.
86 Savas 8. panta 4. un 5. punkta interpretācijas pamatojumam Aer Lingus min Kopienas tiesu judikatūru (iepriekš šī rīkojuma 68. punkts), kurā Tiesa un Pirmās instances tiesa secināja, ka, saskaroties ar divām iespējamām Regulas interpretācijas iespējām, jāpieņem tā interpretācija, kas labāk atspoguļo šīs Regulas mērķi.
87 Jautājumā par prasītāja izmantoto judikatūru jāatzīmē, ka spriedumā lietā Kali un Salz Tiesa, un spriedumā lietā Gencor Pirmās instances tiesa nosprieda, ka attiecīgās Regulas normas interpretējamas, atsaucoties uz Regulas mērķi, jo attiecīgo normu precīzu piemērošanas jomu nevar pārliecinoši novērtēt, balstoties vienīgi uz to redakciju (Kali un Salz, 168. punkts, un Gencor, 148. punkts).
88 Attiecīgi – pirms 8. panta 4. un 5. punkta analīzes, atsaucoties uz Regulas mērķi, pirmkārt, jānosaka, vai attiecīgās normas redakcija nav pietiekami skaidra un atļauj prasītājam izvirzīt divas dažādas interpretācijas.
89 Šajā jautājumā vispirms jāatzīmē, ka tekstā angļu valodā lietotais jēdziens “īstenošana” [“implementation”] var nozīmēt gan “kāda mērķa sasniegšana” [“the having accomplished some aim”], gan “ieviešana” [“the carrying into effect”], un tāpēc būtībā atstāj apjukumu par precīzu 8. panta 4. un 5. punkta normu piemērošanas jomu. Lai gan vienkāršās nepabeigtas tagadnes laika izmantošana Regulas 8. panta 4. punkta a) apakšpunkta un 5. punkta c) apakšpunkta teicienā “has already been implement” varētu likt domāt, ka šis teiciens attiecas uz “the having accomplished some aim”, šis apsvērums vien nav pietiekams, lai noteiktu, pat fumus boni juris, Komisijas pilnvaras saskaņā ar Regulas 8. pantu.
90 Tomēr pastāvīgajā judikatūrā ir noteikts, ka Kopienu tiesību vienotas interpretācijas nepieciešamība izslēdz iespēju aplūkot attiecīgo tekstu izolēti, bet prasa, lai šaubu gadījumā tas tiktu interpretēts un piemērots, ievērojot tekstus citās oficiālajās valodās (skat. Tiesas 1996. gada 17. oktobra spriedumu lietā C‑64/95 Lubella, Recueil, I‑5105. lpp., 17. punkts un tajā minētā judikatūra). Attiecīgi – ir jānodrošina, ka Regulas 8. panta 4. un 5. punkta versijas nozīme angļu valodā neatšķiras no citu valodu versijām, un šāds izteiciens ir jāinterpretē un jāpiemēro, ņemot vērā visu Kopienu oficiālo valodu versijas (šajā sakarā skat. 1997. gada 27. februāra spriedumu lietā C‑177/95 Ebony Maritime un Loten Navigation, Recueil, I‑1111. lpp., no 29.–31. punkts). Šajā ziņā jāatzīmē, ka tekstā franču valodā 8. panta 4. punkta jēdziens “jau ir īstenota” ir “a déjà été réalisée”, itāļu valodas versijā – “è già stata realizzata”, un vācu valodā – “vollzogen wurde”. Tas, kā jēdziens “īstenots” ir atveidots citās oficiālajās valodās iepriekš analizētajos piemēros, parāda, ka fumus boni juris 8. panta 4. un 5. punktā noteiktā “īstenošanas” definīcija nozīmē pilnīgu koncentrācijas izmantošanu.
91 Otrkārt, šo secinājumu fumus boni juris var apstiprināt, salīdzinot 8. panta 4. un 5. punkta franču valodas versiju ar citu Kopienas tiesību aktu versijām franču valodā, kuros jēdziens “īstenošana” skaidri domāts, lai apzīmētu “ieviešanu”, nevis “kāda mērķa sasniegšanu”. Piemērs šādai jēdziena “īstenošana” izmantošanai ir Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai attiecībā uz valsts atbalstu [..], preambulas 3. apsvērumā, kurā ir teikts: “[..] Šādu vienkāršotu kārtību var pieņemt tikai tad, ja Komisija regulāri informēta par attiecīgā esošā atbalsta īstenošanu”. Jēdziens “īstenošana” šajā gadījumā 3. apsvēruma franču valodas versijā ir “mise en oeuvre”, nevis “réalisation”.
92 Treškārt, jāatceras, ka, tiklīdz saskaņā ar 8. panta 4. punktu tiek izmantotas Komisijas pilnvaras, Komisija var attiecīgajiem uzņēmumiem prasīt “likvidēt koncentrāciju”, šis jēdziens fumus boni juris nozīmē Regulas 3. pantā definētās koncentrācijas esamību, un tāpēc – kontroles pārņemšanu. Šajā kontekstā jāatzīmē, ka šajā lietā nav apstrīdēts, ka ar savām mazākuma Aer Lingus akcijām Ryanair neatrodas tādā situācijā, lai juridiski vai faktiski kontrolētu prasītāju.
93 Tas nozīmē, ka, tā kā nav vajadzības detalizēti apspriest prasītāja argumentus par Regulas mērķi, var secināt, ka prasītājs nav pierādījis lietas fumus boni juris esamību.
94 Šo secinājumu nevar apstrīdēt ar prasītāja prasību, ka Komisija izturas pret daļēju īstenošanu kā tādu, ko nepieļauj 7. panta 1. punkts, arī attiecībā uz darbībām, kas neatbilst kontroles nodošanai, un norāda dalībniekiem, ka tiem jāatturas no šādām darbībām. Tiesas sēdē Komisija apstiprināja, ka, lai gan tā nekad nav ieņēmusi oficiālu nostāju jautājumā, vai 7. pants neļauj iegūt mazākuma akcijas, sarunu kontekstā ar dalībniekiem, kas iesnieguši paziņojumu, Komisijas politika ir prasīt, lai ieguvējs atturētos no jebkādu balsstiesību izmantošanas, vienalga, vai tās izrietētu no kontrolējošām akcijām vai mazākuma akcijām, līdz procedūras beigām. Šajā ziņā, pirmkārt, jāatzīmē, ka, balstoties uz iepriekš 42. punktā analizēto kompetences dalīšanu, Kopienu tiesību interpretācija ir Tiesas, nevis Komisijas prerogatīva, un ka attiecīgi Komisijas prakse, lai gan parasti ietekmīga un nozīmīga, nosakot, vai var pamatot kādas tiesiskas izredzes, šajā lietā nav izšķiroša. Otrkārt, kā tiesas sēdes laikā atzīmēja Komisija, pat ja Regulas 7. panta 1. punkts būtu interpretējams kā tāds, kas aizliedz tikai kontroles maiņu Komisijas izskatīšanas laikā, nevis darbības, kas nevar mainīt kontroli, kā, piemēram, no mazākuma akcijām izrietošo balsstiesību izmantošanu, ņemot vērā stingri noteiktos termiņus, kuros Komisijai jāizskata paziņotā koncentrācija un faktoru kombinācijas, kas varētu radīt kontroli katrā gadījumā, Komisijai tik un tā būtu tiesības lūgt dalībniekiem neveikt nekādas darbības, kas varētu novest pie kontroles maiņas. Turklāt, lai gan tā nav fumus boni juris prasība, kas izriet no Regulas, dalībnieki, kas iesnieguši paziņojumu, var uzskatīt par noderīgu atvieglot Komisijas administratīvo procesu, izpildot šādu lūgumu un tādējādi izvairoties no riska, ka Komisija varētu uzskatīt par nepieciešamu veikt pārbaudi dalībnieku telpās, lai pārliecinātos, vai jebkādas dalībnieku, kas iesnieguši paziņojumu, veiktās darbības, faktiski neizraisa kontroles maiņu.
95 Jautājumā par paziņojumiem presei, kas – atbilstoši prasītāja viedoklim – parāda, ka Komisijai ir vispārpieņemta prakse uzskatīt kontroli neradošas darbības par “īstenošanu”, vispirms jāatzīmē, ka prasītājs nav iesniedzis paskaidrojumu, kāpēc attiecīgie paziņojumi presei, no kuriem viens ir izdots 1997. gadā, tam nebija pieejams laikā, kad tas iesniedza savu prasību, un kāpēc tie tiesas procesā iesniegti tik vēlu. Tomēr neatkarīgi no tā, vai šis vēlais pierādījums ir pieņemams, vai nav, pietiek noteikt, ka šāds pierādījums nepārliecina par jēdziena “īstenošana” nozīmi. It īpaši nešķiet, ka paziņojumos preses esošajai aplūkotajai informācijai ir ietekme uz iepriekš minētajiem apsvērumiem.
96 Tiesas sēdes laikā dalībnieka, kas iestājies lietā, pārstāvis norādīja, ka prasītājs, iesniedzot šādu novēlotu pierādījumu, izmanto šīs tiesas laiku, balansējot uz necieņas pret tiesu robežas. Tā kā nav nepieciešamības lemt par šādu nopietnu apvainojumu, priekšsēdētājs uzskata, ka šāds pierādījums jebkurā gadījumā nav pārliecinošs un ka arī šajā ziņā var secināt, ka prasītājs nav pierādījis lietas fumus boni juris esamību.
97 Atbilstoši prasītāja pirmajam prasījumam, proti, ka Ryanair piederošās Aer Lingus akcijas rada nopietnas bažas par konkurenci, prasītājs apgalvoja, ka Komisijas atteikums saskaņā ar 8. panta 4. punktu pieņemt pasākumus, lai liktu atsavināt Ryanair mazākuma akcijas, neatbilst iepriekšējiem Komisijas lēmumiem, un it īpaši atsaucas uz Komisijas lēmumiem lietās Tetra Laval/Sidel un Schneider/Legrand. Šajā ziņā pilnīguma dēļ jāatzīmē, ka šis pierādījums nevar arī atspēkot iepriekš izdarītos secinājumus. It īpaši šajā tiesvedībā nav nozīmes tam, ka lietās Tetra Laval/Sidel un Schneider/Legrand Komisija atzina, ka mazākuma akciju saglabāšana mērķa uzņēmumā paziņotajā darījumā, kas saskaņā ar Regulu bija aizliegts, traucētu atjaunot efektīvu konkurenci, un tāpēc noteica atsavināt iegūtās akcijas. Tiešām iepriekšējiem secinājumiem atbilst tas, ka Komisijas pilnvaras šajās lietās ir izmantotas, “īstenojot” darījumu, citiem vārdiem, mainoties kontrolei. Kad Komisijas pilnvaras bija izmantotas, Komisijai bija tiesības, kā to īpaši nosaka 8. panta 4. punkts, “attiecīgajam uzņēmumam pieprasīt likvidēt koncentrāciju, jo īpaši izbeidzot apvienošanos vai pārdodot visas iegūtās akcijas un aktīvus, lai atjaunotu situāciju, kāda bija pirms koncentrācijas īstenošanas”.
98 Ciktāl tas attiecas uz prasītāja norādēm, kas pamatotas uz 7. pantu, proti, ka, tā kā ierosinātā iegūšana vēl nav atzīta par atbilstošu kopējam tirgum, Ryanair var iegūt vērtspapīrus vai veikt publisku piedāvājumu paziņotā darījuma kontekstā vienīgi tiktāl, ciktāl tas neizmanto balsstiesības, kas saistītas ar iegūtajiem vērtspapīriem, izņemot saskaņā ar Komisijas noteikto atkāpi, pietiekami noteikt, ka tāda pati iepriekš minētā jēdziena “īstenošana” interpretācija jāpiemēro arī prasītāja argumentiem par 7. pantu.
99 Attiecīgi – arī par šo juridisko pamatu Aer Lingus nav pierādījis lietas fumus boni juris esamību.
100 Visbeidzot prasītājs apgalvo, ka Komisijas veiktā 8. panta 4. un 5. punkta interpretācija kopā ar 21. panta 3. punkta aizliegumu dalībvalstīm piemērot to valsts konkurences jomas tiesību aktus jebkurai Kopienas mēroga koncentrācijai, rada pamatu nepilnībai, kas neatbilst Regulas mērķim. Šajā ziņā, pirmkārt, jāatzīmē, ka tāds pats faktiskais scenārijs, kad uzņēmumam pieder mazākuma akcijas konkurējošā uzņēmumā, kas nepiešķir kontroli, un ja šāds konkurents varētu uzskatīt, ka attiecīgais mazākuma akcionārs traucē konkurencei, itin labi varētu būt gadījumos, kad šādas mazākuma akcijas nav iegūtas koncentrācijas kontekstā. Šādā gadījumā Regula noteikti nebūtu piemērojama, un Komisijas neiespējamība saskaņā ar Regulas 8. panta 4. un 5. punktu pārbaudīt attiecīgo mazākuma akcionāru noteikti netiktu uzskatīta par tādu, kas rada nepilnību Kopienas iespējās nodrošināt netraucētu konkurenci.
101 Ciktāl tas attiecas uz 21. panta darbību, pirmkārt, jāatzīmē, ka 21. panta 3. punkts jāapskata kontekstā ar 21. panta 1. punktu. 21. panta 1. punkts noteic, ka Kopienas mēroga koncentrācijām, kas definētas Regulas 3. pantā, piemēro tikai šo Regulu. Ņemot vērā to, ka šīs lietas apstākļos, kad par koncentrāciju ir paziņots, Komisija to ir atzinusi par neatbilstošu kopējam tirgum, un, balstoties uz to, ka nav noticis publisks piedāvājums, 3. pantā definētā Kopienas mēroga koncentrācija nepastāv. Tāpat šajos apstākļos dalībnieki nevar saskatīt Kopienas mēroga koncentrāciju, jo ikviena šāda koncentrācija pārkāptu esošo Komisijas lēmumu. Pamatojoties uz to, kā Komisija norāda savos rakstiskajos apsvērumos, nevar apgalvot vai saskatīt, ka fumus boni juris būtu piemērojams 21. panta 3. punkts, jo nav koncentrācijas, kam būtu piemērojama tikai Regula. Pārējie mazākuma akcionāri fumus boni juris vairs netiek saistīti ar kontroles iegūšanu, vairs nav “koncentrācijas” daļa un atrodas ārpus Regulas piemērošanas jomas. Attiecīgi 21. pants, kura mērķis saskaņā ar Regulas 8. apsvērumu ir nodrošināt, lai koncentrācijas, kas rada būtiskas strukturālas izmaiņas, izskatītu vienīgi Komisija, piemērojot “vienas pieturas principu”, principā šajos apstākļos neliedz kompetentajām valsts iestādēm un valsts tiesām piemērot valsts tiesību aktus par konkurenci.
102 Šajā ziņā tas, ka Komisijas lēmums, ar kuru koncentrācija tika atzīta par neatbilstošu kopējam tirgum, ir apstrīdēts Pirmās instances tiesā, nerada būtisku atšķirību, jo, balstoties uz EKL 242. pantu, prasībām Tiesā nav apturošas iedarbības. Turklāt, ja attiecīgajām valsts konkurences iestādēm neļautu pieņemt noteiktus pasākumus procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ, šādas iestādes varētu pieņemt pagaidu pasākumus, lai izskatītu visas šaubas, kuras tās varētu atklāt, līdz brīdim, kad Tiesa pieņemtu spriedumu.
103 Turklāt jautājumā par normatīvās nepilnības esamību jāatzīmē, ka, lai gan attiecīgā veida mazākuma akcionāram nevar fumus boni juris piemērot Regulu, var paredzēt, ka Komisija var piemērot EKL normas par konkurenci, it īpaši EKL 81. pantu un EKL 82. pantu, iesaistīto uzņēmumu rīcībai pēc mazākuma akciju iegādes. Šajā sakarā jāatgādina, ka saskaņā ar Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. panta 1. punktu, ja tā atklāj, ka ir EKL 81. panta vai EKL 82. panta pārkāpums, tā attiecībā uz uzņēmumiem “var ieviest tādus uzvedības vai strukturālos aizsardzības līdzekļus, kas ir proporcionāli izdarītajam pārkāpumam un kas ir vajadzīgi, lai efektīvi izbeigtu pārkāpšanu”.
104 Lai gan tādās lietās kā šī, kurā attiecīgais pārkāpums izriet no tirgū esošo daļu iegūšanas, varētu fumus boni juris būt sarežģīti piemērot EKL 81. pantu, un tāpēc būtu grūti noteikt vajadzīgo domu saskaņu, prasītājs var lūgt Komisiju saskaņā ar EKL 82. pantu uzsākt procedūru, ja tas uzskata, ka Ryanair atrodas dominējošā stāvoklī vienā vai vairākos tirgos un ļaunprātīgi izmanto šo dominējošo stāvokli, iejaucoties tiešā konkurenta biznesa stratēģijā un/vai izmantojot savas mazākuma akcijas tiešajā konkurentā, lai vājinātu tā stāvokli.
105 Tāpat ir jāatzīmē, ka šis scenārijs piemērojams tādos gadījumos kā šis, kad visi dalībnieki piekrīt, ka Regulas nozīmē nav notikusi kontroles maiņa. Tomēr, ja vēlāk tiks secināts, ka Ryanair izmanto vai ir ieguvusi kontroli pār Aer Lingus, izmantojot savas mazākuma akcijas, tad var piemērot 8. panta 4. un 5. punktu.
106 Attiecīgi – arī par šo juridisko pamatu par tādas nepilnības esamību, kas neatbilst Regulas mērķim, ir jāsecina, ka prasītājs nav parādījis lietas fumus boni juris esamību.
107 No tā izriet, ka prasītājs nav parādījis lietas fumus boni juris esamību.
Steidzamība
– Lietas dalībnieku argumenti
108 Prasītājs uzskata, ka šajā lietā ir ievērots steidzamības nosacījums, it īpaši ciktāl pastāv risks, ka Ryanair var katrā laikā diktēt Aer Lingus savas vēlmes.
109 Pirmkārt, prasītājs norāda, ka atbilstoši esošajai Aer Lingus akciju struktūrai, Ryanair jau ir iespējas apturēt īpašos lēmumus, kuros vajadzīgs 75 % balsu vairākums. Turpinājumā prasītājs norāda, ka Ryanair jau ir izmantojis savas mazākuma akcijas Aer Lingus, lai neļautu ierosināt īpašo lēmumu, ar kuru Aer Lingus atļautu emitēt papildu akcijas 5 % apmērā no tās emitētā pamatkapitāla, vispirms tās nepiedāvājot esošajiem akcionāriem.
110 Otrkārt, vairāku iemeslu dēļ Ryanair nozīme, balsojot par parastajiem lēmumiem, praktiski ir būtiskāka nekā nozīme, kādu tam piešķir akcijas. It īpaši, pieņemot, ka kopsapulces balsojumā piedalīsies tikai aptuveni 80 % Aer Lingus akcionāru, kas – saskaņā ar prasītāja viedokli – ir visticamākais iznākums, balstoties uz pirmo iznākumu, un tikai tiktāl Aer Lingus kopsapulcē Ryanair patiesais balsu īpatsvars būs ap 40 %. Šādu īpatsvaru tālāk palielina tas, ka Ryanair ir lielākais Aer Lingus akcionārs un vienīgais ar ļoti būtisku kompetenci aviācijā, un, pēc prasītāja domām, var ļoti būtiski ietekmēt pārējos akcionārus.
111 Treškārt, prasītāja apgalvo, ka, iespējams, Īrijas valdība, kas ir Aer Lingus otrais lielākais akcionārs, var atturēties no akcionāru lēmumu pieņemšanas, kas varētu ietekmēt uzņēmuma stratēģisko virzību. Turklāt var pastāvēt apstākļi, kuros Īrijas valdībai var būt pienākums atturēties no balsošanas, piemēram, ja tā ir darījuma dalībnieks. Prasītājs uzskata, ka tā var būt, ja Aer Lingus plānotu noslēgt līgumus ar valstij piederošās Dublinas lidostas pārvaldi, piemēram, lai pārveidotu Aer Lingus galveno biroju. Šādos apstākļos Ryanair akcijas faktiski varētu pārstāvēt vairāk nekā 50 % no akcijām, kas piedalās balsojumā.
112 Turklāt Aer Lingus norāda uz vairāku apstākļu piemēriem, kuros Ryanair var iejaukties Aer Lingus uzņēmējdarbībā, izmantojot iepriekš minētos scenārijus. It īpaši Ryanair var izmantot tam piederošās Aer Lingus akcijas, lai turpinātu kampaņu pret Dublinas lidostas 2. terminālu, kas – saskaņā ar prasītāja teikto – ir būtiski svarīgs Aer Lingus paplašināšanās plāniem. Tāpat arī Ryanair, balstoties uz tā doto priekšroku Boeing lidmašīnām, var iejaukties Aer Lingus plānos pirkt Airbus lidmašīnas. Rakstveida apsvērumos Aer Lingus ziņoja par Ryanair nolūkiem iejaukties Aer Lingus valdes lēmumā atcelt vairākus maršrutus un atklāt jaunus. Tomēr tiesas sēdē tika apstiprināts, ka šādi centieni bija nesekmīgi. Saskaņā ar prasītāja teikto, kaitējums, kas varētu rasties, Ryanair izmantojot savas mazākuma akcionāra balsstiesības, ja valde zaudētu komercdarbības politikas jautājumā, būtu gan būtisks, gan neatgriezenisks, un Aer Lingus uzņēmējdarbībai radīto pārkāpumu nevarētu kompensēt ar Tiesas spriedumu pamata prāvā, vai vispār.
113 Mutvārdu procesā prasītājs vēlējās kā jaunu pierādījumu iesniegt informāciju cita starpā par līgumu ar Airbus par liela izmēra Airbus piegādi, kam – atbilstoši prasītāja teiktajam – būtu vajadzīga akcionāru piekrišana drīzumā pēc tiesas sēdes, un kas ir Aer Lingus uzņēmējdarbības stratēģijas izmantot Atvērto debesu [“Open Skies”] režīmu centrālais aspekts. Ja Aer Lingus akcionāri drīzumā neapstiprinās valdes priekšlikumu par šādu iespēju, Aer Lingus cietīs būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, jo šādas iespējas Aer Lingus nebūs pieejamas pēc sprieduma pamata prāvā.
114 Visbeidzot prasītājs apgalvo, ka Tiesai šajā lietā vajadzētu piemērot “piesardzības principu”, jo, atbilstoši prasītāja teiktajam, ja redzams, ka ir nozīmīgs risks, ka Ryanair varētu nodarīt vai veicināt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu Aer Lingus, Tiesa ir pilnvarota veikt aizsardzības pasākumus, negaidot turpmākus pierādījumus par šī riska īstenumu.
115 Savukārt Komisija būtībā norāda, ka steidzamības prasība nav apmierināta.
– Priekšsēdētāja argumenti
116 Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai prasības par pagaidu noregulējumu steidzamība jānovērtē, ņemot vērā lēmuma par pagaidu noregulējuma vajadzību, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu dalībniekam, kas lūdz noregulējumu. Šim dalībniekam jāpierāda, ka šāda veida kaitējums radīsies, ja tam būs jāgaida līdz pamata tiesvedības beigām (skat. Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 15. novembra rīkojumu lietā T‑151/01 R Duales System Deutschland/Komisija, Recueil, II‑3295. lpp., 187. punkts un tajā minētā judikatūra).
117 Kad kaitējums atkarīgs no vairākiem faktoriem, ir pietiekami, ja kaitējums šķiet paredzams ar pietiekamu iespējamības pakāpi (iepriekš 49. punktā minētais Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2004. gada 16. janvāra rīkojums lietā T‑369/03 R Arizona Chemical u.c./Komisija, 71. punkts; šajā jautājumā skat. arī Tiesas 1993. gada 29. jūnija rīkojumu lietā C‑280/93 R Vācija/Padome, Recueil, I‑3667. lpp., 32.–34. punkts, un Tiesas priekšsēdētāja 1999. gada 14. decembra rīkojumu lietā C‑335/99 P(R) HFB u.c./Komisija, Recueil, I‑8705. lpp., 67. punkts). Prasītājam tomēr jāpierāda fakti, kuriem būs jāapliecina būtiska un neatgriezeniska kaitējuma iespējamība (iepriekš minētais rīkojums lietā Arizona Chemical u.c./Komisija, 72. punkts; šajā ziņā skat. arī iepriekš minēto rīkojumu lietā HFB u.c./Komisija, 67. punkts).
118 Šajā sakarā jāatzīmē, ka, lai varētu noteikt, vai kaitējums, no kā baidās prasītāji, ir būtisks un neatgriezenisks, un tāpēc rada pamatu rīkojumam par pagaidu pasākumiem, pagaidu noregulējuma tiesai jāuzklausa pierādījumi, kas ļautu tam noteikt precīzas sekas, kuras, neesot prasītajiem pasākumiem, pilnīgi noteikti iestāsies katram attiecīgajam uzņēmumam.
119 Tāpēc vispirms jāuzsver, ka prasītāja prasība par to, ka priekšsēdētājam būtu jāpiemēro “piesardzības princips” un ka Tiesa ir pilnvarota piemērot “aizsardzības pasākumus”, negaidot pierādījumus par prasītāja minētā riska faktisko pastāvēšanu, acīmredzami neatbilst principiem un judikatūrai, kas ir piemērojami prasībām par pagaidu pasākumiem, un to nevar apmierināt.
120 Šajā lietā prasītājs norāda, ka tā akcionāra un galvenā konkurenta Ryanair iejaukšanās tā uzņēmējdarbībā nostādītu to ārkārtīgi sarežģītā stāvoklī, un tā rezultātā rastos būtisks un neatgriezenisks kaitējums. Prasītājs it īpaši ir izvirzījis vairākus scenārijus, kuros Ryanair varētu ietekmēt balsošanas iznākumu vairākos jautājumos, kas, atbilstoši prasītāja teiktajam, ir būtiski svarīgi Aer Lingus valdes šim uzņēmumam izvirzītajiem izaugsmes plāniem.
121 Šajā ziņā ievadā jāuzsver, ka prasītājs neapgalvo, ka Ryanair atrastos tādā stāvoklī, lai kontrolētu Aer Lingus. Balstoties uz 3. panta 2. punkta kontroles definīciju, tas nozīmē, ka Ryanair nevar uzskatīt par esošu tādā stāvoklī, lai “izšķiroši ietekmētu” Aer Lingus.
122 Turklāt gan savos rakstveida apsvērumos, gan tiesas sēdē, kad tam bija dotas plašas iespējas izklāstīt lietu, prasītājs nesniedza pietiekami konkrētus pierādījumus par kaitējuma veidu, kāds apdraud Aer Lingus, šāda kaitējuma rašanās iespējamību, un vai šāds kaitējums tiešām ir būtisks un neatgriezenisks. Piemēram, prasītājs neiesniedza pietiekami konkrētus pierādījumus, lai par katru izteikto piemēru cita starpā varētu noteikt, vai un kad jābalso, kāpēc jābalso pirms lēmuma pieņemšanas pamata prāvā, kāpēc tikai Ryanair viens pats var īpašos apstākļos iebilst valdes priekšlikumam vai pieņemt pats savu lēmumu. Turklāt Aer Lingus nav iesniedzis pietiekamus pierādījumus, lai pamatotu prasību, ka radītais kaitējums būtu gan būtisks, gan neatgriezenisks.
123 Tas nozīmē, ka prasītāja izvirzītie apgalvojumi ir hipotētiski un nepamatoti izteikumi, kas neatbilst kaitējuma paredzamības prasībai ar pietiekamu ticamības pakāpi.
124 Precīzāk, pirmkārt, par prasību, ka saskaņā ar esošo Aer Lingus akcionāru struktūru Ryanair jau ir iespējas nepieļaut īpašos lēmumus, kuros vajadzīgs 75 % balsu vairākums, un vienā gadījumā tas jau ir tā rīkojies, Aer Lingus nav iesniedzis konkrētus pierādījumus, kas parādītu, ka tiek paredzēts, ka šāds īpašs lēmums ir jāpieņem pirms Tiesas lēmuma pasludināšanas pamata prāvā. Turklāt Aer Lingus nav iesniedzis konkrētus pierādījumus, kas ar pietiekamu ticamības pakāpi parādītu, ka Ryanair iebildīs pret šādu hipotētisko īpašo lēmumu, un nav iesniedzis jebkādus konkrētus pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, ka jebkādi šādi iebildumi Aer Lingus varētu radīt gan būtisku, gan neatgriezenisku kaitējumu. Attiecībā uz piemēru par vienīgo īpašo lēmumu, pret kura pieņemšanu Ryanair līdz šim ir veiksmīgi iebildis, Aer Lingus nav iesniedzis konkrētus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka tas, ka valde nespēja panākt akcionāru akciju pirkšanas pirmtiesību atcelšanu, varētu Aer Lingus radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu.
125 Otrkārt, par Aer Lingus prasību, ka Ryanair loma, balsojot par parastajiem lēmumiem praksē ir nozīmīgāka nekā tā, ko tam piešķir akciju īpašums, atkal jāatzīmē, ka ar šo argumentu prasītājs neapgalvo, ka Ryanair juridiski vai faktiski atrastos kontrolējošā stāvoklī. Turklāt Aer Lingus nav iesniedzis konkrētus pierādījumus par to, ka jebkāda šāda parastā lēmuma pieņemšana ir uzskatāma par vajadzīgu pirms Tiesas nolēmuma pasludināšanas pamata prāvā. Turklāt Aer Lingus nav iesniedzis nekādus konkrētus pierādījumus šo apgalvojumu pamatošanai, ka jebkāda šāda opozīcija varētu Aer Lingus radīt gan būtisku, gan neatgriezenisku kaitējumu.
126 Šajā kontekstā Aer Lingus apgalvoja, ka Ryanair piederošās akcijas varētu radīt būtisku kaitējumu galvenokārt divos veidos, proti, Aer Lingus valdes priekšlikumam iegādāties Airbus lidmašīnas, un valdes plānam par Dublinas lidostas 2. terminālu.
127 Ciktāl tas attiecas uz valdes priekšlikumu iegādāties Airbus lidmašīnas, pirmkārt, jāatzīmē, ka Aer Lingus secinājums, ka Ryanair iebildīs pret šādu iegādi, balstās uz vispārēju pieņēmumu, ka, tā kā Ryanair pieder tikai Boeing flote, tad Ryanair centīsies panākt, lai Aer Lingus iegādātos Boeing lidmašīnas, un uz paziņojumu presē, kurā Ryanair apliecina, ka tas nodrošinās, lai Aer Lingus flote tiktu pārveidota tikai par Boeing floti. Šajā ziņā, kā to tiesas sēdē atzīmēja Ryanair, un Aer Lingus neiebilda, šāds nolūks tika izteikts laikā, kad tika plānota sabiedrības iegāde, un ka doma pārveidot Aer Lingus floti tikai ar Boeing lidmašīnām tika izteikts, lai veicinātu Aer Lingus integrāciju Ryanair. Lai gan Ryanair ir pārsūdzējis Komisijas lēmumu, kas atzīst tā plānus par Aer Lingus iegādi par neatbilstošu kopējam tirgum, un balstoties uz to varētu uzskatīt, ka tas joprojām apsver iespēju Aer Lingus integrēt Ryanair, pamatojoties uz iesniegtajiem pierādījumiem, nevar secināt, ka pastāv pietiekama iespējamība Ryanair iebildei pret Aer Lingus valdes priekšlikumu iegādāties Airbus lidmašīnas.
128 Turklāt, lai gan tiesas sēdē Aer Lingus norādīja, ka ir gaidāms Airbus liela izmēra lidmašīnas pirkums, un akcionāriem to vajadzēs apstiprināt drīzumā pēc tiesas sēdes, Aer Lingus pietiekami ticami nepierādīja, ka, ja šāda piekrišana ir vajadzīga, tad dalībnieku sapulces apmeklējums būtu ļoti zems, kas Ryanair dotu pietiekamu balsu daudzumu, lai ļautu novērst šādu iegādi, un vēl mazāk, ka varētu noteikt Boeing lidmašīnu iegādi. Visbeidzot, pat pieņemot, ka Ryanair varētu iebilst pret Airbus lidmašīnu pirkumu, Aer Lingus nav apgalvojis, ka tad, ja līgums līdz noteiktam datumam netiktu ratificēts, tāda iespēja noteikti būtu zudusi.
129 Tāpat par Aer Lingus apgalvojumu, ka Īrijas valdība varētu izlemt, vai tai varētu būt Īrijas tiesību aktos noteikts pienākums atturēties no dažu akcionāru lēmumu pieņemšanas, nav iesniegti konkrēti pierādījumi, kas pierādītu, ka sagaidāms, ka attiecīgajā īpašajā jautājumā, par kuru Īrijas valdība neizmantotu savas balsstiesības, būtu vajadzīgs akcionāru apstiprinājums pirms Tiesas nolēmuma pieņemšanas pamata prāvā. Turklāt Aer Lingus nav iesniedzis nekādus konkrētus pierādījumus, kas pietiekami ticami pierādītu, ka šādas atturēšanās rezultātā tiktu noraidīts valdes priekšlikums un ka tas savukārt varētu Aer Lingus nodarīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu. Jautājumā par konkrēto 2. termināla piemēru – Aer Lingus nav iesniedzis konkrētus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka šajā kontekstā ir vajadzīgs akcionāru lēmums, lai apstiprinātu valdes plānus, un nav sniegti konkrēti pierādījumi par to, ka Īrijas valdībai atbilstoši Īrijas tiesību aktiem vajadzēs atturēties no balsstiesību izmantošanas. Visbeidzot, nebija iesniegti pamatojoši pierādījumi par to, ka, valdei neiegūstot akcionāru apstiprinājumu par 2. termināla izmantošanu, Aer Lingus tiktu radīts gan būtisks, gan neatgriezenisks kaitējums.
130 Turklāt savos apgalvojumos par iepriekš minētajiem jautājumiem prasītājs nav parādījis, ka kaitējums, ko Aer Lingus it kā varētu ciest, nav finansiāls.
131 Jautājumā par finansiālu zaudējumu – šajā posmā būtu nepieciešams atzīmēt, ka pastāvīgajā judikatūrā noteikts, ka šāda veida zaudējumi nevar, izņemot ārkārtējos apstākļos, tikt uzskatīti par neatgriezeniskiem, ja tos var atlīdzināt ar finansiālu kompensāciju. Finansiāla rakstura zaudējumi var pamatot pagaidu pasākumu īstenošanu tikai tad, ja ir skaidrs, ka, neveicot šādus pasākumus, prasītājs nonāks stāvoklī, kurā tā pastāvēšana var tikt apdraudēta, pirms spēkā stāsies lēmums, kas noslēdz pamata prāvu, vai arī tā stāvoklis tirgū tiks neatgriezeniski mainīts (Tiesas priekšsēdētāja 2002. gada 3. decembra rīkojums lietā T‑181/02 R Neue Erba Lautex/Komisija, Recueil, II‑5081. lpp., 84. punkts, 2000. gada 20. jūlija rīkojums lietā T‑169/00 R Esedra/Komisija, Recueil, II‑2951. lpp., 45. punkts, 2004. gada 27. jūlija rīkojums lietā T‑148/04 R TQ3 Travel Solutions Belgium/Komisija, Krājums, II‑3027. lpp., 46. punkts, un 2004. gada 10. novembra rīkojums lietā T‑316/04 R Wam/Komisija, Krājums, II‑3917. lpp., 29. punkts). Šajā ziņā pietiekami sacīt, ka prasītājs nekad nav apgalvojis, ka bez prasītajiem pagaidu pasākumiem – pirms pamata prāvā tiek pieņemts galīgais lēmums – tā esamība tiktu apdraudēta vai tā stāvoklis tirgū neatgriezeniski mainīts.
132 Tiesas sēdē prasītājs nepiedāvāja sniegt in camera, un neesot dalībniekam, kas iestājies lietā, jaunu un precīzāku informāciju par iepriekš minētajiem kaitējuma piemēriem. Kā informācijas veida piemērus, kurus tas varēja sniegt in camera sēdē, prasītājs izskaidroja, ka drīzumā akcionāru līmenī būs jābalso, lai apstiprinātu Airbus lidmašīnu pirkuma līgumu, kura detalizētā informācija ir īpaši konfidenciāla. Tomēr prasītājs neizskaidroja, ka papildu informācija varētu izpildīt steidzamības prasību pagaidu pasākuma noteikšanā. Turklāt prasītājs neizskaidroja, kāpēc šādu papildu informāciju nevarēja iesniegt rakstiskajā prasībā atbilstoši konfidencialitātes prasībai, un kāpēc procesā to vajadzēja iesniegt tik vēlu. Visbeidzot, no iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem par prasības noteikt Ryanair pagaidu pasākumus vai tādu pasākumu, kas ietekmē Ryanair, pieņemamību, izriet, ka Ryanair prombūtnes laikā iesniegtos pierādījumus nevar izmantot kā pagaidu pasākumu pamatojumu, jo tas pārkāptu Ryanair tiesības uz aizstāvību. Vienīgais šī principa izņēmums, kas balstās uz pagaidu pasākuma pagaidu raksturu, ir piemērojams lietās, kurās, nenosakot prasīto pagaidu pasākumu, tiktu apdraudēta prasītāja esamība. Kā iepriekš atzīmēts, Aer Lingus nevienā procesa brīdī nav apgalvojis, ka tā esamība tiktu apdraudēta, ja pagaidu pasākums netiek noteikts.
133 Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai šāds jauns pierādījums ir, vai nav pieņemams, nepastāv pierādījumi, ka šāda papildu informācija varētu mainīt iepriekš izklāstītā priekšsēdētāja vērtējuma iznākumu.
134 Ņemot vērā iepriekš minēto, jāatzīst, ka prasītājs nav pierādījis, ka, nenosakot prasītājam pagaidu pasākumus, tas varētu ciest būtisku un neatgriezenisku kaitējumu.
135 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītājs nav parādījis lietai vajadzīgo fumus boni juris un vajadzību noteikt pagaidu pasākumus, lai nepieļautu nenovēršamo risku ciest būtisku un neatgriezenisku kaitējumu. Tāpēc prasība noteikt pagaidu pasākumus ir jānoraida. It īpaši tas tā ir, ņemot vērā to, ka iepriekš 56. punktā noteikto argumentu rezultātā, pirms Ryanair varētu noteikt prasītos pagaidu pasākumus, vajadzēja parādīt īpaši spēcīgu lietas fumus boni juris un ļoti būtiska un neatgriezeniska kaitējuma esamību, ņemot vērā to, ka šiem pasākumiem būtu nozīmīga ietekme uz Ryanair kā Aer Lingus akcionāra tiesībām un interesēm.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
izdod šādu rīkojumu:
1) noraidīt prasības pieteikumu par pagaidu pasākumiem;
2) atlikt lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.
Luksemburgā 2008. gada 18. martā.