Lieta T‑777/19
Coopérative des artisans pêcheurs associés (CAPA) Sarl u.c.
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 15. septembra spriedums
Valsts atbalsts – Individuāls atbalsts atkrastes vēja parku darbībai – Pienākums iepirkt elektroenerģiju par cenu, kas ir augstāka nekā tirgus cena – Iepriekšējas izskatīšanas procedūra – Lēmums necelt iebildumus – Atcelšanas prasība – Regulas (ES) 2015/1589 1. panta h) punkts – Ieinteresētās puses statuss – Zvejas uzņēmumi – Parku ierīkošana zvejas zonās – Konkurences attiecības – Neesamība – Zvejas uzņēmumu konkrēta interešu skāruma risks, piešķirot strīdīgo atbalstu – Neesamība –Tieša un individuāla skāruma neesamība – Nepieņemamība
1. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta saderība ar iekšējo tirgu, nesākot formālo izmeklēšanas procedūru – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Nosacījumi – Ieinteresētās puses statusa neesamība – Nepieņemamība
(LESD 108. panta 2. punkts un 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas 2015/1589 1. panta h) punkts)
(skat. 58.–62., 65., 66., 82., 113., 115. un 116. punktu)
2. Valsts atbalsts – Novērtējums, ko veic Komisija – Administratīvais process – Ieinteresētā puse LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Jēdziens – Uzņēmums, kas nav tiešās konkurences attiecībās ar atbalsta saņēmēju – Šā uzņēmuma pienākums pierādīt, kā konkrēti atbalsts ietekmē tā situāciju
(LESD 108. panta 2. punkts; Padomes Regulas 2015/1589 1. panta h) punkts)
(skat. 63., 64., 71.–73., 83.–87. un 89. punktu)
3. Valsts atbalsts – Novērtējums, ko veic Komisija – Administratīvais process – Ieinteresētā puse LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Jēdziens – Zvejas uzņēmumi, kuri atsaucas uz negatīvu ietekmi, ko līdzās pastāvošajām zvejas aktivitātēm rada atbalstīto atkrastes vēja parku darbība – Vienas un tās pašas “izejvielas” neizmantošana – Konkurences attiecību neesamība – Ietekme, ko radījuši lēmumi par vēja parku izvietošanu un valsts jūras teritorijas pārvaldību – Saistības neesamība starp atbalsta piešķiršanas mehānismu un minēto ietekmi – Riska, ka minētā atbalsta piešķiršana varētu konkrēti aizskart zvejnieku intereses, neesamība – Ieinteresētās puses statusa neesamība
(LESD 108. panta 2. punkts; Padomes Regulas 2015/1589 1. panta h) punkts)
(skat. 74.–81. un 90.–97. punktu)
4. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Pieņemamības nosacījumi – Interese celt prasību – “Locus standi” – Kumulatīva rakstura nosacījumi – Prasības nepieņemamība kāda no šiem nosacījumiem neizpildes gadījumā
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
(skat. 112. punktu)
Rezumējums
Ar darbības atbalstu subsidēti atkrastes vēja parki: Vispārējā tiesa noraida kooperatīva un zvejas kuģu kapteiņu celto prasību par Komisijas lēmumu necelt iebildumus
Vispārējā tiesa precizē jēdziena “ieinteresētā puse” tvērumu un secina, ka prasītāji nav pierādījuši risku, ka strīdīgais atbalsts var konkrēti ietekmēt viņu situāciju
2011. un 2013. gadā Francija izsludināja iepirkuma procedūras, lai izveidotu pirmos Francijā jūrā izvietotos vēja parkus. Šie seši projekti, kuru paredzamais ekspluatācijas ilgums ir 25 gadi, atrodas zvejniecībai izmantotās jūras zonās.
Vēja parku būvniecības un ekspluatācijas projekti tiek subsidēti, piemērojot pienākumu iepirkt elektroenerģiju par augstāku tarifu nekā tirgus cena, papildu izmaksas pilnībā kompensējot valstij.
Ar 2019. gada 26. jūlija lēmumu (1) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Eiropas Komisija secināja, ka šīs subsīdijas ir uzskatāmas par valsts atbalstu, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu (2) (turpmāk tekstā – “strīdīgais atbalsts”). Šā iemesla dēļ tā nolēma necelt iebildumus.
Coopérative des artisans pêcheurs associés (CAPA), sabiedrība, kuras klienti ir zvejnieki un desmit zvejas uzņēmumi vai zvejas kuģu kapteiņi (turpmāk tekstā – “zvejnieki prasītāji”), cēla Vispārējā tiesā prasību atcelt apstrīdēto lēmumu. Tomēr Vispārējās tiesas devītā palāta paplašinātā sastāvā šo prasību ir noraidījusi kā nepieņemamu, secinādama, ka prasītājiem nav locus standi attiecībā uz apstrīdēto lēmumu.
Vispārējās tiesas vērtējums
Vispirms Vispārējā tiesa atgādina, ka apstrīdētais lēmums ir lēmums necelt iebildumus par strīdīgo atbalstu, ar kuru Komisija netieši, bet noteikti ir atteikusies sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru. Tā kā ar šo lēmumu “ieinteresētajām pusēm [personām]” (3) tiek liegts iesniegt savus apsvērumus attiecīgā atbalsta formālajā izmeklēšanas procedūrā, tās ir tiesīgas apstrīdēt minēto lēmumu Savienības tiesā, ciktāl ar to ir pārkāptas to procesuālās tiesības. Lai kādu personu, uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību varētu atzīt par “ieinteresēto pusi”, ir svarīgi, lai tā juridiski pietiekami pierādītu, ka atbalsts var konkrēti ietekmēt tās situāciju.
Attiecībā uz prasītāju atzīšanu par “ieinteresētajām pusēm”, kurām ir tiesības celt prasību par apstrīdēto lēmumu, Vispārējā tiesa konstatē, ka, pamatojot savu locus standi, tie atsaucas, pirmkārt, uz netiešu konkurences attiecību esamību starp viņu un strīdīgā atbalsta saņēmēju darbībām un, otrkārt, katrā ziņā uz risku, ka šis atbalsts var konkrēti ietekmēt to situāciju.
Attiecībā uz zvejnieku prasītāju piesauktajām netiešajām konkurences attiecībām Vispārējā tiesa norāda, ka prasītāji nevar apgalvot, ka to ražošanas process ietver tādu pašu “izejvielu” izmantošanu, kā tas ir vēja parku ekspluatācijas gadījumā. Proti, saskaņā ar apzīmējuma “izejviela” parasto nozīmi ar to tiek saprasts dabas resurss vai neapstrādāts produkts, kas kā tāds tiek izmantots preces ražošanas procesā. Šajā gadījumā viņu attiecīgās saimnieciskās darbības “izejviela” ir nevis pati piekļuve jūras valsts teritorijai, ko izmanto gan zvejnieki, gan vēja parku operatori, bet gan tajā esošie dabas resursi, proti, pirmkārt, zivsaimniecības resursi un, otrkārt, vēja kinētiskā enerģija. Tā kā minētie resursi ir atšķirīgi, zvejnieki prasītāji tādējādi nekonkurē ar vēja parku operatoriem par to izmantošanu.
Tādējādi Vispārējā tiesa secina, ka prasītājus nevar uzskatīt par ieinteresētajām pusēm, kas ir tiesīgas celt prasību par apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz apgalvotajām netiešajām konkurences attiecībām ar strīdīgā atbalsta saņēmējiem.
Attiecībā uz apgalvoto risku, ka strīdīgais atbalsts varētu konkrēti ietekmēt zvejnieku prasītāju situāciju, Vispārējā tiesa turpinājumā izvērtē, vai prezumēto vēja parku ekspluatācijas negatīvo ietekmi uz vidi, it īpaši uz līdzšinējo zveju, jūras vidi un zivsaimniecības resursiem, var uzskatīt par šā atbalsta piešķiršanas konkrētu ietekmi uz attiecīgo zvejas uzņēmumu situāciju.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzsver, ka, lai gan principā nevar izslēgt, ka atbalsts konkrēti ietekmē trešo personu intereses tās ietekmes dēļ, ko atbalstītās iekārtas un būves rada uz apkārtējo vidi un it īpaši uz citām darbībām, kuras tiek veiktas to tuvumā, šīm trešām personām, lai tās varētu atzīt par ieinteresētajām pusēm, ir juridiski pietiekami jāpierāda šādas konkrētas ietekmes risks. Turklāt, lai to izdarītu, nepietiek pierādīt minēto ietekmi, bet vēl ir jāpierāda, ka šī ietekme izriet no paša atbalsta kā tāda. Taču zvejnieki prasītāji šādus pierādījumus nav iesnieguši.
Proti, konkrēto projektu apgalvotā ietekme uz zvejnieku prasītāju darbību izpaužas, pirmkārt, kā Francijas iestāžu lēmumi par šo projektu izvietošanu attiecīgajās teritorijās atbilstoši to energoresursu izmantošanas politikai un, otrkārt, kā valsts jūras teritorijas regulējums un minētajiem projektiem piemērojamās tehniskās prasības. Lai gan šo iestāžu lēmums piešķirt šo projektu attīstītājiem atbalstu tāda iepirkuma pienākuma veidā, ko uzņemas valsts, tiem piešķir priekšrocību salīdzinājumā ar nesubsidētiem elektroenerģijas ražotājiem, tas pats par sevi neietekmē zvejnieku prasītāju saimnieciskos rādītājus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Vispārējā tiesa secina, ka strīdīgo atbalstu pašu par sevi nevar uzskatīt par tādu, kas var konkrēti ietekmēt to situāciju, līdz ar to zvejniekiem prasītājiem no tā nevar izrietēt locus standi attiecībā uz apstrīdēto lēmumu.
Visbeidzot attiecībā uz Coopérative des artisans pêcheurs associés (CAPA) atzīšanu par “ieinteresēto pusi” Vispārējā tiesa norāda, ka šīs sabiedrības, kuras klienti ir zvejnieki, darbība ir atkarīga no tās klientu ekonomiskiem lēmumiem, nevis no strīdīgā atbalsta izmaksāšanas. No tā izriet, ka minētā atbalsta konkrētas ietekmes uz tās situāciju risks katrā ziņā nav pierādīts un ka arī šo sabiedrību nevar uzskatīt par ieinteresēto pusi.