VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta paplašinātā sastāvā)
2023. gada 1. martā (*)
Dempings – Konkrētu Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes austu vai sašūtu stikla šķiedras audumu imports – Īstenošanas regula (ES) 2020/492 – Galīgais antidempinga maksājums – Normālās vērtības aprēķināšana – Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 5. punkts – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Kaitējums – Cenu samazinājuma starpības aprēķins
Lietā T‑301/20
Hengshi Egypt Fiberglass Fabrics SAE, Ainsuhna [Ayn Sukhnah] (Ēģipte),
Jushi Egypt for Fiberglass Industry SAE, Ainsuhna,
ko pārstāv B. Servais un V. Crochet, advokāti,
prasītājas,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv P. Němečková un G. Luengo, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Tech‑Fab Europe eV, Frankfurte pie Mainas (Vācija), ko pārstāv L. Ruessmann un J. Beck, advokāti,
persona, kas iestājusies lietā,
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta paplašinātā sastāvā)
apspriežu laikā šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kanninens [H. Kanninen], tiesneši M. Jēgers [M. Jaeger], N. Pultoraka [N. Półtorak], O. Porkija [O. Porchia] un M. Stanku [M. Stancu] (referente),
sekretāre: M. Zvozdzjaka‑Karbona [M. Zwozdziak‑Carbonne], administratore,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,
ņemot vērā 2022. gada 23. marta tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājas Hengshi Egypt Fiberglass Fabrics SAE (turpmāk tekstā – “Hengshi”) un Jushi Egypt for Fiberglass Industry SAE (turpmāk tekstā – “Jushi”) lūdz atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/492 (2020. gada 1. aprīlis), ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam (OV 2020, L 108, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā īstenošanas regula”), ciktāl tā attiecas uz prasītājām.
I. Tiesvedības priekšvēsture
2 Hengshi un Jushi ir divas sabiedrības, kuras izveidotas atbilstoši Ēģiptes Arābu Republikas tiesību aktiem. Tās abas pieder China National Building Material (CNBM) grupai. Prasītājas nodarbojas it īpaši ar tādu konkrētu austu vai sašūtu stikla šķiedras audumu (turpmāk tekstā – “SŠA”) ražošanu un eksportu, kurus tostarp tirgo Eiropas Savienībā.
3 Izmeklēšanas laikposmā (no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim) Jushi ražoja gan SŠA, gan stikla šķiedras grīstes (turpmāk tekstā – “SŠG”), kas ir galvenā SŠA ražošanai izmantotā izejviela. Jushi pašas ražotās SŠG izmantoja SŠA ražošanai, bet tā arī pārdeva SŠG neatkarīgiem klientiem gan Ēģiptē, gan ārzemēs, kā arī Hengshi. Šī pēdējā sabiedrība ražoja SŠA, izmantojot SŠG, kuras iegādājās gan no Jushi, gan no citas saistītas sabiedrības un vienas neatkarīgas sabiedrības, kuras abas ir reģistrētas Ķīnā.
4 Jushi pārdeva SŠA tieši neatkarīgiem klientiem Ēģiptē un Savienībā. Tā arī eksportēja SŠA, kas bija paredzēti trim saistītiem klientiem Savienībā, proti, Jushi Spain SA, Jushi France SAS un Jushi Italia Srl. Jushi turklāt pārdeva SŠA Savienībā ar saistītas sabiedrības, kas reģistrēta ārpus Savienības, Jushi Group (HK) Sinosia Composite Materials Co. Ltd. starpniecību.
5 Hengshi nepārdeva SŠA Ēģiptes tirgū. Tā pārdeva SŠA Savienībā tieši neatkarīgiem klientiem, kā arī ar saistītas sabiedrības, kas reģistrēta ārpus Savienības, Huajin Capital Ltd starpniecību.
6 Pēc tam, kad 2019. gada 8. janvārī persona, kas iestājusies lietā, Tech‑Fab Europe eV ražotāju, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % Savienības SŠA kopējās produkcijas, vārdā cēla prasību atbilstoši 5. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatregula”), Eiropas Komisija sāka antidempinga izmeklēšanu par Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes SŠA importu Savienībā. 2019. gada 21. februārī tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2019, C 68, 29. lpp.) publicēja paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu.
7 Kā izriet no apstrīdētās īstenošanas regulas 52. apsvēruma, izstrādājumi, uz kuriem attiecās antidempinga izmeklēšana, bija Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes austi vai sašūti audumi no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm (rovings) vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem, izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre‑preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2; lietas faktu norises laikā tie klasificēti ar KN kodiem ex 7019 39 00, ex 7019 40 00, ex 7019 59 00 un ex 7019 90 00 (TARIC kodi 7019390080, 7019400080, 7019590080 un 7019900080).
8 Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču un cēloņsakarības pārbaude attiecās uz laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas laikposma beigām.
9 2019. gada 8. aprīlī prasītājas iesniedza savas atbildes uz antidempinga anketu, kā arī atbildes uz prasītāju saistīto sabiedrību anketas I pielikumu.
10 2019. gada 16. maijā Komisija sāka atsevišķu antisubsidēšanas izmeklēšanu, kas attiecās uz Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes SŠA importu Savienībā (turpmāk tekstā – “paralēlā antisubsidēšanas izmeklēšana par SŠA”). 2019. gada 7. jūnijā Komisija sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu arī par SŠG (turpmāk tekstā – “paralēlā antisubsidēšanas izmeklēšana par SŠG”).
11 Komisija veica pārbaudes apmeklējumus prasītāju telpās, kā arī to saistīto sabiedrību telpās. Pēc šiem apmeklējumiem prasītājas 2019. gada 30. maijā iesniedza papildu apsvērumus.
12 2019. gada 19. decembrī Komisija paziņoja būtiskākos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā plānoja noteikt galīgos antidempinga pasākumus attiecībā uz Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes SŠA importu (turpmāk tekstā – “galīgā informācija”). 2020. gada 9. janvārī prasītājas iesniedza savus apsvērumus par šo informāciju. 2020. gada 16. janvārī Komisijas telpās notika uzklausīšana par minēto informāciju. Tajā pašā dienā prasītājas rakstveidā iesniedza papildu apsvērumus.
13 2020. gada 10. februārī Komisija publicēja papildu galīgās informācijas dokumentu (turpmāk tekstā – “papildu galīgā informācija”). Šajā informācijā bija ņemti vērā konkrēti prasītāju sniegtie argumenti par galīgo informāciju. Prasītājas iesniedza apsvērumus par papildu galīgo informāciju 2020. gada 13. februārī. 2020. gada 17. februārī Komisijas telpās notika uzklausīšana par minēto informāciju.
14 Pēc prasītāju lūguma uzklausīšanas amatpersona 2020. gada 25. februārī veica vēlāku uzklausīšanu.
15 2020. gada 1. aprīlī Komisija pieņēma apstrīdēto īstenošanas regulu. Minētajā regulā ir noteikts galīgais antidempinga maksājums 20 % apmērā no prasītāju veiktā SŠA importa Savienībā.
II. Lietas dalībnieku prasījumi
16 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto īstenošanas regulu, ciktāl šī regula uz tām attiecas;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
– piespriest personai, kas iestājusies lietā, savus tiesāšanās izdevumus segt pašai.
17 Komisijas, kuru atbalsta persona, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību kā nepamatotu;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
III. Juridiskais pamatojums
18 Savas prasības atbalstam prasītājas izvirza divus pamatus. Pirmais no tiem ir par to, ka ar metodi, ko Komisija izmantojusi, lai noteiktu Hengshi SŠA ražošanas izmaksas, pārdošanas izmaksas, administratīvos izdevumus un citas vispārējās izmaksas (turpmāk tekstā – “PAV izmaksas”), kā arī peļņu, kas ir jāņem vērā, aprēķinot tās salikto normālo vērtību, ir pārkāpts pamatregulas 2. panta 5. punkts, 2. panta 3., 6., 11. un 12. punkts, kā arī 9. panta 4. punkts; un otrais – par to, ka ar metodi, ko Komisija izmantojusi, lai noteiktu prasītāju cenu samazinājuma starpību un mērķa cenu samazinājuma starpību, ir pārkāpts šīs regulas 3. panta 1., 2., 3. un 6. punkts, kā arī 9. panta 4. punkts.
Par pirmo pamatu attiecībā uz pamatregulas 2. panta 5. punkta, 2. panta 3., 6., 11. un 12. punkta, kā arī 9. panta 4. punkta pārkāpumu
19 Šis pamats ir sadalīts piecās daļās.
Par pirmā pamata pirmo daļu attiecībā uz pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmās daļas pārkāpumu
20 Prasītājas būtībā apgalvo, ka ar Komisijas izmantoto argumentāciju, kurā netika ņemtas vērā Hengshi grāmatvedības dokumentos minētās SŠG izmaksas, esot pārkāpta pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmā daļa. To ieskatā, šajā normā attiecībā uz otro tajā minēto nosacījumu nav paredzēts kritērijs par pilnīgas konkurences nosacījumiem un tā neļauj Komisijai vērtēt saprātīgumu izmaksām, it īpaši SŠG izmaksām, kas saistītas ar attiecīgā izstrādājuma, proti, SŠA, ražošanu un pārdošanu, un norādītas Hengshi grāmatvedības dokumentos.
21 Šo interpretāciju apstiprinot, pirmkārt, interpretācija, ko Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Strīdu izšķiršanas padome ir sniegusi par 2.2.1.1. pantu Nolīgumā par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (GATT) (OV 1994, L 336, 103. lpp.; turpmāk tekstā – “1994. gada antidempinga nolīgums”), otrkārt, Savienības tiesībās paredzēto izņēmumu šauras interpretācijas princips un, treškārt, konteksts, kādā tika pieņemts pamatregulas 2. panta 5. punkts, kā arī šīs regulas mērķi.
22 Komisija, kuru atbalsta persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
23 Jāatgādina, ka gadījumā, ja Savienība ir gribējusi izpildīt konkrētu pienākumu, ko tā uzņēmusies PTO ietvaros, vai gadījumā, ja Savienības tiesību akts tieši atsaucas uz konkrētām PTO līgumu normām, Savienības tiesai ir jāpārbauda attiecīgā Savienības tiesību akta tiesiskums, ņemot vērā PTO noteikumus (spriedums, 2021. gada 14. jūlijs, Interpipe Niko Tube un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant/Komisija, T‑716/19, EU:T:2021:457, 95. punkts).
24 Ar pamatregulas 2. panta 5. punktu Savienība ir gribējusi izpildīt konkrētus pienākumus, kuri ietverti 1994. gada antidempinga nolīguma 2.2.1.1. pantā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 7. februāris, Acron/Padome, T‑118/10, nav publicēts, EU:T:2013:67, 66. punkts).
25 No tā izriet, ka pamatregulas tiesību normas, ciktāl tās atbilst 1994. gada antidempinga nolīguma noteikumiem, ir jāinterpretē, cik vien iespējams, saskaņā ar attiecīgajiem šī nolīguma noteikumiem, kā tos interpretējusi PTO Strīdu izšķiršanas padome (skat. spriedumu, 2021. gada 14. jūlijs, Interpipe Niko Tube un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant/Komisija, T‑716/19, EU:T:2021:457, 98. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 Pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmā daļa ir formulēta šādi:
“Izmaksas parasti aprēķina, pamatojoties uz izmeklēšanai pakļautās puses saglabāto dokumentāciju, ar noteikumu, ka šāda dokumentācija ir saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem attiecīgajā valstī un ka ir parādīts, ka dokumentācija pieņemami atspoguļo ar ražošanu un attiecīgā izstrādājuma pārdošanu saistītās izmaksas.”
27 No šīs normas formulējuma izriet, ka izmeklēšanai pakļautās puses grāmatvedības dokumenti ir privileģēts informācijas avots, lai noteiktu attiecīgā izstrādājuma ražošanas izmaksas, un ka principā tiek izmantoti minētajos dokumentos iekļautie dati, savukārt to koriģēšana vai aizstāšana ar kādu citu saprātīgu bāzi ir izņēmums. Ņemot vērā principu, saskaņā ar kuru atkāpe vai izņēmums no vispārīgā noteikuma ir jāinterpretē šauri, ir jāsecina, ka no pamatregulas 2. panta 5. punkta izrietošais izņēmuma režīms ir jāinterpretē šauri (skat. spriedumu, 2019. gada 3. decembris, Yieh United Steel/Komisija, T‑607/15, EU:T:2019:831, 66. punkts un tajā minētā judikatūra).
28 Runājot par pienākumu pierādīt apstākļus, kas attaisnotu pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmās daļas piemērošanu, ir jāuzskata, ka iestādēm, kad tās saskata nepieciešamību atteikties no izmeklēšanai pakļautās puses grāmatvedības dokumentos norādīto ražošanas izmaksu izmantošanas un to vietā izmantot kādu citu cenu, kas uzskatāma par pamatotu, ir jāpamatojas uz pierādījumiem vai vismaz norādēm, kas ļauj konstatēt faktora, sakarā ar kuru tiek veikta korekcija, esamību (skat. spriedumu, 2019. gada 3. decembris, Yieh United Steel/Komisija, T‑607/15, EU:T:2019:831, 67. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 Turklāt ir arī jāatgādina, ka tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā iestādēm ir plaša rīcības brīvība iestāžu pārbaudāmo ekonomisko, politisko un tiesisko situāciju sarežģītības dēļ. Tāpēc, analizējot šo iestāžu veikto vērtējumu, Savienības tiesai ir jāpārbauda tikai tas, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie fakti ir pareizi konstatēti, vai šo faktu vērtējumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras. Šī ierobežotā tiesas pārbaude it īpaši attiecas uz izvēli starp dažādām dempinga starpības aprēķināšanas metodēm un izstrādājuma normālās vērtības novērtējumu (skat. spriedumu, 2019. gada 3. decembris, Yieh United Steel/Komisija, T‑607/15, EU:T:2019:831, 68. punkts un tajā minētā judikatūra).
30 Šī pirmā pamata daļa ir jāvērtē, ņemot vērā šos apsvērumus.
31 Pirmkārt, ir jānorāda, ka pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmā daļa neizslēdz, ka Komisija var atkāpties no izmeklēšanai pakļautās puses grāmatvedības dokumentos norādītajām izmaksām, ja attiecīgā izstrādājuma ražošanai izmantoto izejvielu cena nav noteikta atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem.
32 Šajā ziņā, kā turklāt norāda lietas dalībnieki, PVO Strīdu izšķiršanas padome, interpretējot 1994. gada antidempinga nolīguma 2.2.1.1. pantu, atzina, ka var uzskatīt, ka grāmatvedības dokumentācija, kas atbilst vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem, pieņemami neatspoguļo ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas, piemēram, tad, ja darījumi saistībā ar noteiktiem resursiem, kuri saistīti ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, neatbilst pilnīgas konkurences nosacījumiem (šajā nozīmē skat. PTO Apelācijas institūcijas ziņojumu lietā “Eiropas Savienība – antidempinga pasākumi attiecībā uz biodīzeļdegvielu no Argentīnas” (WT/DS 473/AB/R), kas pieņemts 2016. gada 26. oktobrī, 6.33. punkts).
33 Tomēr, kā atgādināts šī sprieduma 28. punktā, Komisijai, kad tā uzskata par nepieciešamu atteikties no izmeklēšanai pakļautās puses grāmatvedības dokumentos norādīto ražošanas izmaksu izmantošanas un to vietā izmantot kādu citu cenu, kas uzskatāma par saprātīgu, ir jāpamatojas uz pierādījumiem vai vismaz norādēm, kuras ļauj konstatēt faktora esamību, kas ir korekcijas veikšanas pamatā.
34 Šajā ziņā jākonstatē, ka Komisija apstrīdētās īstenošanas regulas 312. apsvērumā norādīja, ka cenas, par kādām Hengshi iegādājās SŠG no Jushi, pastāvīgi bija ievērojami zemākas nekā cenas, par kādām Jushi to pašu izstrādājumu pārdeva neatkarīgiem pircējiem Ēģiptes tirgū. Ņemot vērā šo nozīmīgo cenu atšķirību, Komisija pareizi secināja, ka cenas, kuras Hengshi maksāja Jushi, nav uzskatāmas par tādām, kas noteiktas atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem. Lai gan šīs cenas neapšaubāmi bija rentablas Jushi, tās neatspoguļoja tirgus cenas Ēģiptē. Kā izriet no Vispārējā tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem, Hengshi deklarētās SŠG izmaksas bija ievērojami zemākas, proti, par [konfidenciāli] (1) % zemākas nekā izmaksas, ko Jushi piemēroja neatkarīgiem pircējiem Ēģiptē, un prasītājas to neapstrīd.
35 Lai pamatotu, ka šāda cenu atšķirība nebija pietiekama, kas ļautu Komisijai uzskatīt, ka Hengshi grāmatvedības dokumentos norādītās SŠG cenas nav noteiktas atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem un ka līdz ar to tās nav izmantojamas, prasītājas norādīja, ka, ņemot vērā to, ka Jushi pārdeva Hengshi SŠG ar [konfidenciāli] % peļņu, šajos dokumentos SŠG izmaksas ir ņemtas vērā pienācīgi un pietiekami. Turklāt Komisija it īpaši Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 360/2014 (2014. gada 9. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importam (OV 2014, L 107, 13. lpp.), jau esot atzinusi, ka darījumus starp savstarpēji saistītām pusēm var veikt bez peļņas gūšanas.
36 Tomēr šiem argumentiem nevar piekrist.
37 Pirmām kārtām, attiecībā uz peļņu, ko Jushi esot guvusi no SŠG pārdošanas Hengshi, ir jānorāda, tāpat kā to dara Komisija, ka peļņas gūšana neļauj automātiski secināt, ka darījums ir noticis atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem. Turklāt jākonstatē, ka šī peļņa bija daudz mazāka par to, kas gūta darījumos ar neatkarīgiem pircējiem.
38 Otrām kārtām, attiecībā uz atsauci uz Īstenošanas regulu Nr. 360/2014 ir jāatgādina, ka regulas, ar ko nosaka antidempinga maksājumus, tiesiskums ir jāizvērtē, ņemot vērā tiesību normas un it īpaši pamatregulas normas, nevis pamatojoties uz apgalvoto Komisijas agrāko lēmumpieņemšanas praksi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 18. oktobris, Crown Equipment (Suzhou) un Crown Gabelstapler/Padome, T‑351/13, nav publicēts, EU:T:2016:616, 107. punkts).
39 Otrkārt, attiecībā uz prasītāju argumentu, ka pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmajā daļā minētais otrais nosacījums neskar izmaksu saprātīgumu, bet drīzāk izmeklēšanai pakļautās puses grāmatvedības dokumentu “uzticamību”, ir jākonstatē, ka šāda interpretācija izraisītu to, ka noteikti netiktu ļauts izmantot salikto normālo vērtību tostarp gadījumā, kad ražošanas izmaksas ietekmē īpaša tirgus situācija (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 7. februāris, EuroChem MCC/Padome, T‑84/07, EU:T:2013:64, 59. punkts).
40 Treškārt, attiecībā uz prasītāju argumentu, ka to pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmās daļas interpretāciju apstiprinot konteksts, kādā šī norma pieņemta, kā arī šīs regulas mērķi, ir jānorāda – lai arī ir taisnība, kā norāda prasītājas, ka 2. panta 5. punktā nav ietverta skaidra norma par izmaksu, kuras uzņēmušās savstarpēji saistītas puses, saprātīgumu, pretēji normām, kas minētas pamatregulas 2. panta 1. punkta trešajā daļā, kā arī 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā, šis apstāklis nav pietiekams, lai pierādītu, ka Savienības likumdevējs vēlējās izslēgt šo apstākli, piemērojot pamatregulas 2. panta 5. punktu.
41 Šajā ziņā vispirms jāuzsver, kā norādīts šī sprieduma 31. un 32. punktā, ka pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmā daļa neizslēdz, ka Komisija var atkāpties no izmeklēšanai pakļautās puses grāmatvedības dokumentos norādītajām izmaksām, ja šķiet, ka attiecīgā izstrādājuma ražošanai izmantoto izejvielu cenas nav noteiktas atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem grupas iekšējo attiecību dēļ. Turpinot – kā pamatoti norāda Komisija, pamatregulas 2. panta 1. punkta trešās un ceturtās daļas normas, kurās ir skaidra atsauce uz situācijām, kad cenas ir ietekmētas grupas iekšējo attiecību dēļ, kalpo par pamatu citām 2. panta normām, kas attiecas uz normālo vērtību, tostarp 2. panta 5. punktā paredzētajām normām. Visbeidzot pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam un 2. punktam nav nozīmes, veicot šīs pašas regulas 2. panta 5. punkta pirmās daļas sistēmisko interpretāciju, ciktāl tā attiecas nevis uz dempinga esamības noteikšanu, bet drīzāk uz Savienības ražošanas nozares definēšanu, nosakot kaitējuma esamību. Kā izriet no pamatregulas 10. apsvēruma, Savienības likumdevējs ir iekļāvis atsauci uz pusēm, kuras ir saistītas ar eksportētājiem, lai izslēgtu tās no “Savienības ražošanas nozares” jēdziena.
42 Ievērojot iepriekš minēto, Komisija, nepieļaujot nedz tiesību kļūdu, nedz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, tādējādi varēja uzskatīt, ka, ņemot vērā to, ka SŠG cena, kura norādīta Hengshi grāmatvedības dokumentos, nebija noteikta atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem, nevar konstatēt, ka tajā bija pamatoti ņemtas vērā ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas, un ka līdz ar to tā bija jākoriģē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 7. februāris, Acron/Padome, T‑118/10, nav publicēts, EU:T:2013:67, 53. punkts).
43 Tātad pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida.
Par pirmā pamata otro daļu attiecībā uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā
44 Prasītājas būtībā apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, piemērojot pamatregulas 2. panta 5. punkta pirmo daļu, kad tā, analizējot pilnīgas konkurences nosacījumus, salīdzināja Jushi SŠG pārdošanas cenas, kas norādītas rēķinos attiecīgi Hengshi un neatkarīgiem klientiem valsts tirgū, neņemot vērā visus atbilstīgos faktorus, kuri attiecas uz aplūkojamo pārdošanu, tādus kā lielā atšķirība starp SŠG pārdošanas apjomu, ko Jushi īstenojusi ar neatkarīgiem klientiem valsts tirgū un ar Hengshi, kā arī muitas nodokļa maksājumu, kas Jushi jāveic par SŠG pārdošanu šiem neatkarīgajiem klientiem valsts tirgū.
45 Komisija, kuru atbalsta persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
– Par acīmredzamo kļūdu vērtējumā attiecībā uz pārdošanas apjomu
46 Vispirms jāatgādina, ka jautājums par to, vai cena ir īstenota parastās tirdzniecības operācijās, ir atkarīgs arī no citiem darījuma nosacījumiem, kuri var ietekmēt īstenotās cenas, tādiem kā darījuma apjoms, darījuma dalībnieku papildu pienākumi vai piegādes termiņš. Veicot šādu vērtējumu katrā konkrētā gadījumā, iestādēm ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori un visi īpašie apstākļi saistībā ar attiecīgajām pārdošanām (spriedums, 2014. gada 1. oktobris, Padome/Alumina, C‑393/13 P, EU:C:2014:2245, 30. punkts).
47 Tomēr, lai konstatētu, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, novērtējot faktus, kas varētu pamatot apstrīdētā lēmuma atcelšanu, prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem, lai atspēkotu šajā lēmumā veikto faktu vērtējumu ticamību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 11. septembris, Gold East Paper un Gold Huasheng Paper/Padome, T‑444/11, EU:T:2014:773, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).
48 Šajā gadījumā jānorāda, ka pamatā prasītāju iebildumam par lielo atšķirību starp SŠG pārdošanas apjomu, ko Jushi īstenojusi ar neatkarīgiem klientiem valsts tirgū un ar Hengshi, galvenokārt ir, pirmkārt, arguments, ka būtu loģiski, ka pārdošanas apjoms ietekmē cenu, kas īstenota darījumos ar klientiem, un, otrkārt, fakts, ka atlaides likmi, ko Jushi piemēroja Hengshi SŠG pārdošanas darījumos, ietekmēja šis pārdošanas apjoms.
49 Pirmām kārtām, attiecībā uz argumentu, ka būtu loģiski, ka pārdošanas apjoms ietekmē cenu, kas īstenota darījumos ar klientiem, ir jākonstatē, ka, pat ja šī sprieduma 46. punktā minētajā judikatūrā ir atzīts, ka darījumu apjoms var ietekmēt preces cenu, šāds vērtējums ir jāveic katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā visus atbilstīgos faktorus un visus īpašos apstākļus saistībā ar attiecīgo pārdošanu. Ar šādu apgalvojumu pašu par sevi tātad nepietiek, lai, neesot pierādījumam, ka Jushi piemēroja saviem klientiem atlaides likmes atkarībā no SŠG pārdošanas apjoma, pamatotu, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, analizēdama pilnīgas konkurences nosacījumus, neņemot vērā Jushi SŠG pārdošanas apjomu.
50 Otrām kārtām, attiecībā uz prasītāju argumentu par atlaides likmi, ko Jushi piemēroja Hengshi SŠG pārdošanas darījumiem, ir jānorāda, ka neviens elements Vispārējā tiesā iesniegtajos lietas materiālos neļauj pierādīt, ka apgalvotā atlaides likme, ko Jushi piemēroja Hengshi, nebūtu īpaša un netiktu piemērota tikai SŠG pārdošanas darījumiem starp šīm abām sabiedrībām. Turklāt, kā norāda Komisija, prasītājas nav iesniegušas elementus, kas ļautu noteikt, ka šāda atlaides likme, kuras pamatā ir pārdošanas apjoms, būtu piemērojama vai ir piemērota visiem pircējiem, ne tikai Hengshi.
51 Ņemot vērā šī sprieduma 49. un 50. punktā minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka prasītājas līdz ar to nav sniegušas pietiekamus pierādījumus, lai atbilstoši šā sprieduma 47. punktā minētajai judikatūrai atspēkotu to apstrīdētajā īstenošanas regulā, it īpaši tās 320. apsvērumā veikto faktu vērtējumu ticamību, kuru dēļ, analizējot pilnīgas konkurences nosacījumus, netika ņemts vērā uzņēmuma Jushi uzņēmumam Hengshi veiktās SŠG pārdošanas apjoms.
52 Turklāt jānoraida arī iebilde par nepieņemamību attiecībā uz Komisijas iebildumu rakstā minēto argumentu, ka, lai noteiktu, vai cenas bija salīdzināmas, bija jāņem vērā ar neatkarīgajiem klientiem valsts tirgū īstenotā pārdošanas apjoma kopējā proporcija attiecībā uz visām precēm. Šis arguments ir tikai viens no Komisijas iebildumu rakstā sniegtajiem konteksta elementiem, kuru vajadzētu ņemt vērā, skatot prasītāju iebildumu par pārdošanas apjomu. Tomēr jāatgādina, ka iebildumu raksta saturam it īpaši jāsniedz Vispārējai tiesai skaidrība par tās pārbaudei nodotās lietas, kuras ietvaros ietilpst apstrīdētais lēmums, faktisko un juridisko kontekstu, ko Vispārējā tiesa atšķirībā no tiesvedības dalībniekiem nezina. Turklāt tas, ka lēmumā, kas ir atcelšanas prasības priekšmets, nav konteksta elementu, kurus vēlāk Vispārējai tiesai sniedz lietas dalībnieks, paskaidrojot apstākļus, kādos notika strīds, kurā tas iesaistīts, pats par sevi nevar pierādīt pienākuma norādīt apstrīdētā lēmuma pamatojumu neizpildi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 8. marts, France Télécom/Komisija, T‑340/04, EU:T:2007:81, 79. punkts). No tā izriet, ka šajā gadījumā nav nozīmes apstāklim, ka šis arguments netika izvirzīts administratīvajā posmā.
53 Ņemot vērā iepriekš minēto, šis iebildums ir jānoraida.
– Par acīmredzamo kļūdu vērtējumā attiecībā uz muitas nodokļa maksājumu
54 Attiecībā uz muitas nodokļa maksājumu par SŠG izejresursiem, pirmām kārtām, prasītājas min tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo Komisija galīgajā informācijā vai papildu galīgajā informācijā tām neesot paziņojusi savu nodomu neņemt vērā minētā muitas nodokļa maksājumu pierādījumu trūkuma dēļ. Otrām kārtām, tās min rūpības pienākuma pārkāpumu, ciktāl Komisijai esot bijis pienākums pēc savas iniciatīvas izmantot šā muitas nodokļa maksājuma pierādījumu, kas bija tās rīcībā, paralēlajā antisubsidēšanas izmeklēšanā par SŠG vai vismaz lūgt prasītājām iesniegt šo pierādījumu antidempinga izmeklēšanā.
55 Attiecībā uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu jāatgādina, ka šo tiesību ievērošana, kurai ir būtiska nozīme antidempinga izmeklēšanas procedūrās, ietver to, ka ieinteresētajiem uzņēmumiem administratīvajā procesā ir jādod iespēja lietderīgi paust savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu pareizību un atbilstību, kā arī par pierādījumiem, kurus izmantojusi Komisija, pamatojot savus apgalvojumus par dempinga esamību un tā radīto kaitējumu (skat. spriedumu, 2021. gada 14. jūlijs, Interpipe Niko Tube un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant/Komisija, T‑716/19, EU:T:2021:457, 209. punkts un tajā minētā judikatūra).
56 Šo tiesību neievērošana izraisītu regulas, ar ko ir ieviests antidempinga maksājums, atcelšanu vienīgi tad, ja ir iespēja, ka šī pārkāpuma dēļ administratīvais process būtu varējis beigties ar citādu rezultātu, tādējādi tieši ietekmējot attiecīgā lietas dalībnieka tiesības uz aizstāvību. Tomēr attiecīgajam lietas dalībniekam nevar likt pierādīt, ka Komisijas lēmumam varētu būt citāds saturs, bet vienīgi, ka šādu iespēju nevar pilnībā izslēgt, jo minētais lietas dalībnieks varētu labāk nodrošināt savu aizstāvību tad, ja nebūtu apgalvotā procesuālā pārkāpuma (skat. spriedumu, 2021. gada 14. jūlijs, Interpipe Niko Tube un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant/Komisija, T‑716/19, EU:T:2021:457, 210. punkts un tajā minētā judikatūra).
57 Šajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka prasītājām administratīvajā procesā bija iespēja lietderīgi paust savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu pareizību un atbilstību, kā arī par pierādījumiem, kurus Komisija izmantoja, lai pamatotu savu apgalvojumu par dempinga esamību un tā radīto kaitējumu, ciktāl tās varēja iesniegt apsvērumus gan par galīgo informāciju, gan par papildu galīgo informāciju. Šajā kontekstā prasītājas darīja zināmu, ka nepiekrīt tam, ka Komisija nebija ņēmusi vērā tā muitas nodokļa esamību, kas Jushi bija jāmaksā par SŠG pārdošanas darījumiem ar neatkarīgiem klientiem valsts tirgū.
58 Turklāt, ciktāl prasītājas izsaka nožēlu par to, ka nav tikušas uzklausītas īpaši attiecībā uz Komisijas nodomu neņemt vērā muitas nodokļa maksājumu, jāatgādina, ka tiesības tikt uzklausītam attiecas uz visiem faktiskajiem vai tiesiskajiem apstākļiem, pamatojoties uz kuriem tika pieņemts lēmums, bet ne uz galīgo nostāju, ko iestāde ir paredzējusi pieņemt (skat. spriedumu, 2021. gada 14. jūlijs, Interpipe Niko Tube un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant/Komisija, T‑716/19, EU:T:2021:457, 211. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt Komisijai nevar pārmest, ka tā nav uzklausījusi prasītājas tieši attiecībā uz savu nodomu neņemt vērā muitas nodokļa maksājumu, lai arī šāds maksājums pat nebija veikts brīdī, kad prasītājas sniedza savus apsvērumus par galīgo informāciju un papildu galīgo informāciju. Kā izriet no lietas materiāliem, šis maksājums tika veikts 2020. gada 27. februārī, savukārt termiņš apsvērumu par papildu galīgo informāciju iesniegšanai bija noteikts 2020. gada 13. februārī.
59 Līdz ar to Komisija nav pārkāpusi prasītāju tiesības uz aizstāvību.
60 Attiecībā uz rūpības pienākuma pārkāpumu ir jāatgādina – lai arī Komisijai kā izmeklējošajai iestādei, protams, ir pienākums noteikt, vai pastāv dempings, zaudējumi un cēloņsakarība starp dempinga importu un zaudējumiem, tomēr, ciktāl nevienā no pamatregulas normām Komisijai nav piešķirtas pilnvaras piespiest ieinteresētās puses piedalīties izmeklēšanā vai iesniegt informāciju, šī iestāde tātad ir atkarīga no ieinteresēto pušu brīvas gribas sadarboties, lai tai sniegtu nepieciešamo informāciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 14. decembris, EBMA/Giant (China), C‑61/16 P, EU:C:2017:968, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).
61 Antidempinga izmeklēšanas mērķis izpaužas tā, ka Savienības iestādes, izmantojot rīkus, kas pamatregulā nodoti to rīcībā, un pamatojoties uz saimnieciskās darbības subjektu brīvprātīgu sadarbību, proti, it īpaši uz atbildēm antidempinga anketā, iespējamajām pārbaudēm uz vietas un ieinteresēto personu apsvērumiem attiecībā uz informācijas dokumentiem, meklē objektīvus pierādījumus, lai pierādītu iespējamā dempinga esamību pēc attiecīgās preces normālās vērtības noteikšanas atbilstoši pamatregulas 2. pantam (spriedums, 2019. gada 3. decembris, Yieh United Steel/Komisija, T‑607/15, EU:T:2019:831, 133. punkts).
62 Šajā kontekstā Savienības tiesai ir jāpārliecinās, ka iestādes ņem vērā visus nozīmīgos apstākļus un novērtē lietas materiālus ar vajadzīgo rūpību, lai varētu uzskatīt, ka saliktā normālā vērtība ir noteikta saprātīgi (skat. spriedumu, 2009. gada 10. marts, Interpipe Niko Tube un Interpipe NTRP/Padome, T‑249/06, EU:T:2009:62, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).
63 No šī sprieduma 60.–62. punktā minētās judikatūras izriet, ka, lai arī taisnība, ka Komisijai izmeklēšana ir jāveic rūpīgi un ir jāņem vērā visi nozīmīgie apstākļi, nosakot normālo vērtību, tā ir atkarīga no izmeklēšanai pakļauto pušu brīvprātīgas sadarbības, tai sniedzot nepieciešamo informāciju.
64 Šajā gadījumā prasītājām tātad bija pienākums sniegt pierādījumus, ko tās uzskata par atbilstīgiem izmeklēšanas nolūkos, brīdī, kad tās paziņoja, ka Komisijai būtu vajadzējis ņemt vērā faktu, ka SŠG pārdošanas cenā, ko Jushi norādīja rēķinos neatkarīgajiem klientiem valsts tirgū, bija iekļauta summa, kas sedz muitas nodokli, kurš piemērojams izejresursu importam. Tomēr, kā izriet no Vispārējā tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem, it īpaši no prasītāju sniegtajiem apsvērumiem par galīgo informāciju un papildu galīgo informāciju, saistībā ar antidempinga izmeklēšanu tās ne reizi neiesniedza nevienu pierādījumu tam, ka šāds nodoklis ir ticis samaksāts. Turklāt, kā konstatēts šī sprieduma 58. punktā, šāds maksājums nebija veikts pat brīdī, kad prasītājas sniedza savus apsvērumus par galīgo informāciju un papildu galīgo informāciju. Dokuments, kas apliecina muitas nodokļa maksājumu, uz kuru prasītājas atsaucas, Komisijai tika iesniegts saistībā ar paralēlo antisubsidēšanas izmeklēšanu par SŠG 2020. gada 18. martā, ko prasītājas turklāt apstiprināja tiesas sēdē. Līdz ar to prasītājas nevar gūt labumu pašas savas nolaidības dēļ un pārmest Komisijai, ka tā nav ņēmusi vērā pierādījumu, ko prasītājām bija interese iesniegt, bet ko tās neiesniedza.
65 Turklāt prasītājas replikas rakstā nevar pamatoti apgalvot, ka Komisija būtu varējusi pati pēc savas iniciatīvas izmantot minēto dokumentu, kas iesniegts paralēlajā antisubsidēšanas izmeklēšanā par SŠG.
66 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 55. lpp.), 29. panta 6. punkta pirmajā daļā ir paredzēts:
“Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta.”
67 No šīs tiesību normas izriet, ka Komisija pēc savas iniciatīvas antidempinga izmeklēšanā nevar atsaukties uz pierādījumu, kas sniegts paralēlā antisubsidēšanas izmeklēšanā. Līdz ar to šajā gadījumā prasītājām bija pienākums atteikties no šajā pantā paredzētās garantijas un lūgt, lai šāds pierādījums tiek pieņemts arī antidempinga izmeklēšanā.
68 Turklāt, pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, apstrīdētās īstenošanas regulas 268. apsvērumā minētais saistībā ar izstrādājumu kontroles numuriem (turpmāk tekstā – “RKN”) paralēlajā antisubsidēšanas izmeklēšanā par SŠA, kā arī par dažu prasītāju atbilžu uz antidempinga anketu izmantošanu šīs pēdējās antisubsidēšanas izmeklēšanas nolūkos nekādi nepierāda prasītāju apgalvojumu, ka Komisija varēja atsaukties uz paralēlās antisubsidēšanas izmeklēšanas informāciju antidempinga izmeklēšanā. Pirmām kārtām, kā izriet no apstrīdētās īstenošanas regulas 276. apsvēruma, Komisija varēja izmantot paralēlās antisubsidēšanas izmeklēšanas par SŠA informāciju attiecībā uz RKN tikai tāpēc, ka aplūkojamais Ķīnas ražotājs‑importētājs bija atteicies no garantijas, kas paredzēta pamatregulas 19. panta 6. punktā, kā arī Regulas 2016/1037 29. panta 6. punktā, un lūdzis, lai pareiza informācija par RKN, kas apkopota paralēlajā antisubsidēšanas izmeklēšanā par SŠA, tiktu izmantota kā labākā pieejamā informācija antidempinga izmeklēšanā. Otrām kārtām, no 2019. gada 24. maija vēstules, kuru prasītājas iesniedza replikas pielikumā, izriet, ka dažu prasītāju atbilžu uz antidempinga anketu izmantošana paralēlās antisubsidēšanas izmeklēšanas par SŠA nolūkos tās lūdza pēc savas iniciatīvas.
69 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānoraida otrais iebildums un līdz ar to pirmā pamata otrā daļa kopumā.
Par pirmā pamata trešo daļu attiecībā uz pamatregulas 2. panta 5. punkta otrās daļas pārkāpumu
70 Ar pirmā pamata trešo daļu, pirmām kārtām, prasītājas Komisijai pārmet pamatregulas 2. panta 5. punkta otrās daļas pārkāpumu, ciktāl, lai koriģētu Hengshi SŠG izmaksas, tā izmantoja šajā tiesību normā paredzēto izņēmumu un koriģēja šīs izmaksas, pamatojoties “uz citiem pamatotiem apsvērumiem”, tā vietā, lai korekciju veiktu, “pamatojoties uz citu tās pašas valsts ražotāju vai eksportētāju izmaksām”, it īpaši uz izdevumiem, kuri minēto SŠG ražošanā radās Jushi, kas ir vienīgā cita SŠG ražotāja Ēģiptē. Otrām kārtām, tās Komisijai pārmet pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, ciktāl tā apstrīdētajā īstenošanas regulā neesot paskaidrojusi, kāda iemesla dēļ tā izmantoja tādu izņēmumu.
71 Komisija, kuru atbalsta persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
72 Pirmkārt, attiecībā uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, kas ir jāskata kā pirmais, Vispārējā tiesa, tāpat kā Komisija, norāda, ka pamatojums šīs iestādes izvēlei neizmantot Jushi SŠG ražošanas izmaksas, lai koriģētu Hengshi SŠG ražošanas izmaksas, skaidri un nepārprotami izriet no apstrīdētās īstenošanas regulas 331. apsvēruma. Minētajā apsvērumā Komisija paskaidroja, ka pēc tam, kad tā bija novērtējusi, vai Hengshi grāmatvedības dokumenti pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar SŠA ražošanu, tā konstatēja, ka SŠG pirkšanas transfertcenas, ko Hengshi maksāja Jushi, ir ievērojami pazeminātas attiecībā uz šo pašu izstrādājumu veidu tirgus cenu Ēģiptē, proti, tās neesot noteiktas atbilstoši pilnīgas konkurences nosacījumiem. Šā iemesla dēļ tā koriģēja Hengshi SŠG izmaksas, pamatojoties uz cenām, ko Jushi maksāja neatkarīgi iekšzemes klienti Ēģiptes tirgū.
73 Turklāt, ciktāl prasītājas apstrīd Komisijas iebildumu rakstā sniegtos paskaidrojumus par to, ka Jushi un Hengshi nebija salīdzināmas, jo Jushi, atšķirībā no Hengshi, ir vertikāli integrēts uzņēmums, ir jāatgādina, ka saskaņā ar šī sprieduma 52. punktā minēto judikatūru tas, ka lēmumā, kas ir atcelšanas prasības priekšmets, nav konteksta elementu, kurus vēlāk Vispārējai tiesai sniedz lietas dalībnieks, paskaidrojot apstākļus, kādos notika strīds, kurā tas iesaistīts, pats par sevi nevar pierādīt pienākuma norādīt apstrīdētā lēmuma pamatojumu neizpildi.
74 Šajā gadījumā precizējums par to, ka Jushi ir vertikāli integrēta sabiedrība, ko turklāt prasītājas neapstrīd, ir tikai konteksta elements, ko Komisija varēja sniegt iebildumu rakstā, nepārkāpjot pienākumu norādīt pamatojumu.
75 Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītājas nevar pamatoti apgalvot ne to, ka apstrīdētā īstenošanas regula nebija pietiekami pamatota, ne to, ka Komisija pirmo reizi iebildumu rakstā ir minējusi iemeslu, kura dēļ tā nolēma šajā gadījumā izmantot pamatregulas 2. panta 5. punkta otrajā daļā paredzēto izņēmumu.
76 Līdz ar to iebildums par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu ir jānoraida.
77 Otrkārt, attiecībā uz iebildumu par pamatregulas 2. panta 5. punkta otrās daļas pārkāpumu vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar šo tiesību normu, “ja izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, nav pienācīgi atspoguļotas attiecīgās puses pierakstos, tās koriģē vai nosaka, pamatojoties uz citu tās pašas valsts ražotāju vai eksportētāju izmaksām vai arī, ja tāda informācija nav pieejama vai izmantojama, uz citiem pamatotiem apsvērumiem, iekļaujot informāciju, kas iegūta no citiem reprezentatīviem tirgiem”.
78 Ir jānorāda – kā to dara prasītājas –, ka, ņemot vērā šīs normas formulējumu, šīs divas metodes ir piemērojamas to norādīšanas kārtībā. Līdz ar to vispirms Komisijai ir jāpārbauda, vai tā var koriģēt vai noteikt ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu vai tirgošanu saistītās izmaksas, pamatojoties uz citu ražotāju vai eksportētāju izmaksām. Tikai tad, ja šī informācija nav pieejama vai nevar tikt izmantota, ir jāizmanto pamatregulas 2. panta 5. punkta otrajā daļā paredzētais izņēmums, saskaņā ar kuru izmaksas nosaka, pamatojoties “uz citiem pamatotiem apsvērumiem” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1999. gada 12. oktobris, Acme/Padome, T‑48/96, EU:T:1999:251, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).
79 Turklāt izvēle izmantot “citus pamatotus apsvērumus”, kas ir izņēmums pamatregulas 2. panta 5. punkta otrajā daļā paredzētajam vispārējam noteikumam, ir jāinterpretē šauri. Tādējādi, lai atkāptos no citu tās pašas valsts ražotāju vai eksportētāju izmaksām, Komisijai ir jāpamatojas uz pierādījumiem vai vismaz uz norādēm, kas ļauj noteikt tāda faktora esamību, kas ir korekcijas pamatā.
80 Šajā gadījumā, lai pamatotu savu lēmumu neizmantot Jushi SŠG ražošanas izmaksas, koriģējot Hengshi SŠG izmaksas, un līdz ar to izmantot citu pamatotu apsvērumu, Komisija paskaidroja, ka Jushi, lai arī šī sabiedrība ir vienīgā cita [SŠG] ražotāja Ēģiptē, pirmām kārtām, bija ar Hengshi saistīta sabiedrība un, otrām kārtām, vertikāli integrēta sabiedrība, savukārt Hengshi tāda nav. Ņemot vērā šos elementus, Komisija tātad nolēma aprēķināt Hengshi SŠG izmaksas, pamatojoties uz cenām, ko Jushi maksāja neatkarīgi klienti valsts tirgū.
81 Lai apstrīdētu Komisijas lēmumu izmantot citus pamatotus apsvērumus aplūkojamo izmaksu koriģēšanai, prasītājas vienīgi apgalvo, ka, ņemot vērā to, ka Komisija “pārbaudīja un pieņēma” Jushi – kas bija vienīgā cita SŠG ražotāja Ēģiptē – SŠG ražošanas izmaksas, tai vajadzēja veikt šo korekciju, pamatojoties uz minētajām izmaksām.
82 Tomēr šāds apgalvojums nav atbalstāms.
83 Pirmām kārtām, kā izriet no šī sprieduma 80. punkta, Komisija nebija “pieņēmusi” Jushi SŠG ražošanas izmaksas. Otrām kārtām, pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, no pamatregulas 2. panta 5. punkta otrās daļas formulējuma neizriet, ka Komisijai, pat tad, ja ir citi tās pašas valsts ražotāji vai eksportētāji, būtu pienākums noteikti veikt aplūkojamo korekciju, pamatojoties uz to izmaksām. Gluži pretēji, no šīs normas izriet, ka pat šādas informācijas esamības gadījumā Komisija var to neizmantot, ja tā uzskata, ka šī informācija nav izmantojama. Komisija uzskatīja, ka šī sprieduma 80. punktā minētie apstākļi pamatoja to, ka šajā gadījumā šo informāciju nevarēja izmantot.
84 No tā izriet, ka Komisija ir pamatoti koriģējusi Hengshi SŠG izmaksas, balstīdamās uz “citiem pamatotiem apsvērumiem”.
85 Šo secinājumu nevar atspēkot pārējie prasītāju izvirzītie argumenti.
86 Pirmkārt, attiecībā uz argumentu, ka no iebildumu raksta būtībā izrietot, ka pārējiem ražotājiem un eksportētājiem pašiem ir jābūt “salīdzināmiem”, kas liekot izmantot pamatregulas 2. panta 5. punkta otrajā daļā paredzētā izņēmuma plašu interpretāciju, ir jānorāda, ka ražotāju “salīdzināmība”, uz kuru Komisija atsaucas, faktiski iekļaujas argumentācijā, saskaņā ar ko tā nevarēja ņemt vērā Jushi SŠG ražošanas izmaksas, jo šī sabiedrība, atšķirībā no Hengshi, ir vertikāli integrēta sabiedrība. Kā izriet no šī sprieduma 80. un 84. punkta, Komisija varēja pienācīgi pamatoties uz šo elementu, lai neizmantotu Jushi SŠG ražošanas izmaksas un veiktu korekciju, pamatojoties uz “citiem pamatotiem apsvērumiem”.
87 Otrkārt, attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru, ņemot vērā to, ka Komisija izmantoja Jushi PAV izmaksas un peļņu no iekšzemes SŠA pārdošanas apjoma, lai noteiktu Hengshi SŠA normālo vērtību atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktam, tai esot vajadzējis rīkoties tāpat attiecībā uz Jushi SŠG ražošanas izmaksām, ir jākonstatē, kā to dara Komisija, ka šis arguments nav atbilstīgs. Aplūkojamajās tiesību normās ir skatīti dažādi jautājumi. Kamēr pamatregulas 2. panta 5. punkts attiecas uz aprēķinu izmaksām, kas saistītas ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, šīs pašas regulas 2. panta 6. punkta priekšmets ir PAV izmaksu un peļņas aprēķins, pamatojoties uz līdzīga izstrādājuma iekšzemes pārdošanas apjomu parastu darījumu kontekstā.
88 Ņemot vērā iepriekš minēto, iebildums par pamatregulas 2. panta 5. punkta pārkāpumu ir jānoraida, tāpat kā pirmā pamata trešā daļa kopumā.
Par pirmā pamata ceturto daļu attiecībā uz pamatregulas 2. panta 3., 6., 11. un 12. punkta pārkāpumu
89 Prasītājas būtībā apgalvo, ka Komisija divas reizes ir ņēmusi vērā peļņas un PAV izmaksu elementu, kas saistīts ar Jushi SŠG pārdošanas apjomu, nosakot Hengshi SŠA salikto normālo vērtību. Tās tostarp apgalvo, ka Komisija vispirms palielināja Hengshi SŠG izmaksas, pamatojoties uz SŠG pārdošanas cenu, ko Jushi norādījusi rēķinos neatkarīgajiem klientiem valsts tirgū, un pēc tam pieskaitīja Hengshi SŠA pārskatītajām ražošanas izmaksām Jushi PAV izmaksas un peļņu atbilstoši tās īstenotajam SŠA pārdošanas apjomam darījumos ar šiem klientiem. Tā kā Jushi īstenotais SŠA pārdošanas apjoms darījumos ar tās neatkarīgajiem klientiem valsts tirgū ietver ne tikai peļņas un PAV izmaksu elementu, kas saistīts ar šiem SŠA, bet arī peļņas un PAV izmaksu elementu, kas saistīts ar SŠG, ko izmanto SŠA ražošanā, Komisija esot divas reizes ņēmusi vērā PAV izmaksas un peļņas elementu, kas saistīts ar Jushi SŠG pārdošanas apjomu. Tā rīkojoties, Komisija esot pārkāpusi pamatregulas 2. panta 3., 6., 11. un 12. punktu.
90 Komisija, kuru atbalsta persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
91 Jānorāda, ka prasītāju argumentācija ir spekulatīva un nav pamatota ne ar vienu konkrētu faktu, kas varētu pierādīt, ka PAV izmaksas un peļņa par SŠG būtu izmantotas divas reizes, aprēķinot Hengshi SŠA normālo vērtību.
92 Apstiprinot, ka principā tādam vertikāli integrētam ražotājam kā Jushi ir daudz augstākas PAV izmaksas un peļņa no gala izstrādājuma pārdošanas nekā ražotājam, kurš nav vertikāli integrēts, jo vertikāli integrētam ražotājam ir jāsedz arī PAV izmaksas un peļņa, kas attieksies uz izejresursiem, kurus izmanto gala izstrādājuma ražošanai, prasītājas tomēr nav konkrēti pierādījušas, cik lielā mērā šajā gadījumā PAV izmaksas un peļņa, kas izrietēja no Jushi SŠA pārdošanas apjoma, ietvēra peļņas elementu un PAV izmaksas saistībā ar SŠG, ko izmanto SŠA ražošanā.
93 Trūkstot šādam pierādījumam, nevar pamatoti pārmest Komisijai, ka tā būtu divas reizes izmantojusi ar Jushi SŠG pārdošanas apjomu saistītās peļņas un PAV izmaksu elementu, nosakot Hengshi SŠA salikto normālo vērtību.
94 Tātad pirmā pamata ceturtā daļa ir jānoraida kā nepamatota.
Par pirmā pamata piekto daļu attiecībā uz pamatregulas 9. panta 4. punkta pārkāpumu
95 Prasītājas apgalvo, ka, ņemot vērā to, ka metode, kuru Komisija izmantoja, lai noteiktu Hengshi SŠA normālo vērtību, bija prettiesiska pirmā pamata pirmajā līdz ceturtajā daļā izklāstīto iemeslu dēļ, galīgais prasītājām piemērotais antidempinga maksājums 20 % apmērā pārsniedz dempinga starpību, pārkāpjot pamatregulas 9. panta 4. punktu.
96 Komisija un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šo argumentu.
97 Šajā ziņā jānorāda, kā to dara Komisija, ka, analizējot pirmā pamata pirmās četras daļas, netika konstatēta neviena tiesību kļūda un neviena acīmredzama kļūda vērtējumā, ko Komisija būtu pieļāvusi, nosakot Hengshi SŠA normālo vērtību. Līdz ar to prasītājas nevar pamatoti apgalvot, ka Komisijas noteiktais antidempinga maksājums pārsniedz dempinga starpību, pārkāpjot pamatregulas 9. panta 4. punktu.
98 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānoraida pirmā pamata piektā daļa, kā arī pirmais pamats kopumā.
Par otro pamatu attiecībā uz pamatregulas 3. panta 1.–3. un 6. punkta, kā arī 9. panta 4. punkta pārkāpumu
99 Šis pamats ir sadalīts četrās daļās. Prasītājas apgalvo, ka, pirmkārt, nosakot prasītāju, it īpaši Jushi, eksporta cenu, ko izmanto cenu samazinājuma starpības noteikšanai, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu, to piemērojot pēc analoģijas, Komisija esot pārkāpusi šīs regulas 3. panta 1. punktu; otrkārt, pamatojoties uz šo salikto eksporta cenu kaitējuma esamības noteikšanai, Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot kaitējumu, un pārkāpusi pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktu; treškārt, Komisijas pieļautā acīmredzamā kļūda vērtējumā, nosakot kaitējumu, ietekmē cēloņsakarības analīzi, ko tā veica saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu; un visbeidzot, ceturtkārt, noteikdama salikto eksporta cenu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu, ko piemēro pēc analoģijas mērķa cenu samazinājuma starpības aprēķināšanas nolūkos, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot antidempinga maksājuma apmēru, kas ir pietiekams, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un pārkāpusi pamatregulas 9. panta 4. punktu.
100 Komisija, kuru atbalsta persona, kas iestājusies lietā, ne tikai apstrīd šā pamata pamatotību, bet arī iesākumā norāda, ka šis pamats ir neefektīvs.
101 Saistībā ar šo pēdējo norādi tā apgalvo, ka pat tad, ja Vispārējā tiesa konstatētu, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, pēc analoģijas izmantodama pamatregulas 2. panta 9. punktu, lai aprēķinātu prasītāju cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu, šāda kļūda neizraisītu apstrīdētās īstenošanas regulas atcelšanu. Šajā ziņā Komisija atbildes rakstā uz repliku iesniedz jaunus aprēķinus, kas parādot, ka, pat ja ņemtu vērā ar Jushi saistīto sabiedrību Savienībā rēķinos norādītās vērtības, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu, neveicot korekcijas, būtu ļoti neliela atšķirība gan cenu samazinājuma ziņā ([konfidenciāli], nevis 31,5 %), gan mērķa cenu samazinājuma ziņā ([konfidenciāli], nevis 63,9 %).
102 Atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumiem, kas par šiem jaunajiem aprēķiniem, kurus Komisija bija iesniegusi atbildes rakstā uz repliku, tika uzdoti gan rakstveidā, izmantojot procesa organizatoriskos pasākumus, gan mutvārdos tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai laikā, prasītājas apstiprināja, ka pat tad, ja šie aprēķini neietekmē ar apstrīdēto īstenošanas regulu noteiktos antidempinga maksājumus, kas ir noteikti dempinga starpības līmenī, minētie aprēķini varot ietekmēt dempinga maksājumu un kompensācijas maksājumu kopējo apmēru, kura maksimālā vērtība ir noteikta mērķa cenu samazinājuma starpības līmenī.
103 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesa var noraidīt kādu pamatu vai iebildumu kā neefektīvu, ja tā konstatē, ka gadījumā, ja tas būtu pamatots, tas nevarētu izraisīt atcelšanu, kuru ar to tiecas panākt (spriedumi, 2000. gada 21. septembris, EFMA/Padome, C‑46/98 P, EU:C:2000:474, 38. punkts, un 2009. gada 19. novembris, Michail/Komisija, T‑50/08 P, EU:T:2009:457, 59. punkts).
104 Šajā gadījumā, kā izriet no šī sprieduma 102. punkta, prasītājas ir atzinušas, ka pat tad, ja Komisija cenu samazinājuma starpības un mērķa cenu samazinājuma starpības noteikšanai būtu izmantojusi atbildes rakstā uz repliku sniegtos aprēķinus, kuru pamatā ir Jushi eksporta cena bez korekcijām, kas veiktas, balstoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu, tam nebūtu nekādas ietekmes uz antidempinga maksājumu apmēru, kas noteikts ar apstrīdēto īstenošanas regulu.
105 Turklāt prasītājas ne saistībā ar procesa organizatoriskajiem pasākumiem, ne tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai nav varējušas sniegt nevienu pierādījumu, lai pamatotu savu argumentu, saskaņā ar kuru šie jaunie aprēķini varētu ietekmēt antidempinga un kompensācijas maksājumu kopējo apmēru.
106 No tā izriet, ka, pat pieņemot, ka prasītājas pamatoti apstrīd metodi, kādu Komisija izmantojusi, lai noteiktu Jushi eksporta cenu saistībā ar cenu samazinājuma starpības un mērķa cenu samazinājuma starpības aprēķinu, šī sprieduma 101. punktā minēto jauno aprēķinu izmantošana katrā ziņā neliktu mainīt antidempinga maksājumus, kā turklāt atzīst prasītājas. Līdz ar to ar apgalvoto kļūdu nevar pamatot apstrīdētās īstenošanas regulas atcelšanu, ciktāl tā attiecas uz prasītājām.
107 Tādējādi otrais pamats ir jānoraida kā neefektīvs, un nav vajadzības analizēt to četru daļu pamatotību, kuras prasītājas ir izvirzījušas šā pamata atbalstam.
108 Ņemot vērā iepriekš minēto, prasība ir jānoraida kopumā.
IV. Par tiesāšanās izdevumiem
109 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tām ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.
110 Piemērojot Reglamenta 138. panta 3. punktu, persona, kas iestājusies lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta paplašinātā sastāvā)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Hengshi Egypt Fiberglass Fabrics SAE un Jushi Egypt for Fiberglass Industry SAE sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.
3) Tech‑Fab Europe eV savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2023. gada 1. martā.
[Paraksti]