VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2018. gada 12. jūlijā (*)

Valsts atbalsts – Atbalsts, ko Apvienotā Karaliste plāno īstenot, lai atbalstītu Hinkley Point C atomelektrostaciju – Finanšu līgums par starpību, valsts sekretāra piekrišana un kredītu garantija – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts – Sabiedrības interešu mērķis – Kodolenerģētikas veicināšana – Valsts intervences nepieciešamība – Paziņojums par garantijām – Atbalsta elementa noteikšana – Samērīgums – Atbalsts ieguldījumam – Darbības atbalsts – Tiesības iesniegt apsvērumus – Publiskā iepirkuma procedūra – Pienākums norādīt pamatojumu

Lieta T‑356/15

Austrijas Republika, ko sākotnēji pārstāvēja C. Pesendorfer un M. Klamert, vēlāk – G. Hesse un M. Fruhmann, pārstāvji, kuriem palīdz H. Kristoferitsch, advokāts,

prasītāja,

ko atbalsta

Luksemburgas Lielhercogiste, ko pārstāv D. Holderer, pārstāve, kurai palīdz P. Kinsch, advokāts,

persona, kas iestājusies lietā,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv É. Gippini Fournier, R. Sauer, T. Maxian Rusche un P. Němečková, pārstāvji,

atbildētāja,

ko atbalsta

Čehijas Republika, ko pārstāv M. Smolek, T. Müller un J. Vláčil, pārstāvji,

Francijas Republika, ko sākotnēji pārstāvēja G. de Bergues, D. Colas un J. Bousin, vēlāk – D. Colas un J. Bousin, pārstāvji,

Ungārija, ko sākotnēji pārstāvēja M. Fehér un M. Bóra, vēlāk – B. Sonkodi, vēlāk – A. Steiner, pārstāvji, kuriem palīdz P. Nagy, advokāts, un, visbeidzot, – M. Steiner,

Polijas Republika, ko pārstāv B. Majczyna, pārstāvis,

Rumānija, ko sākotnēji pārstāvēja R. Radu un M. Bejenar, vēlāk – M. Bejenar un C.‑R. Canţăr, pārstāvji,

Slovākijas Republika, ko pārstāv B. Ricziová, pārstāve,

un

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, ko sākotnēji pārstāvēja C. Brodie un S. Brandon, tad – C. Brodie, S. Simmons un M. Holt, tad – C. Brodie, S. Simmons un D. Robertson, tad – C. Brodie un D. Robertson, tad – C. Brodie un, visbeidzot, – C. Brodie un Z. Lavery, pārstāvji, kam palīdz T. Johnston, barrister, un A. Robertson, QC,

personas, kas iestājušās lietā,

par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2015/658 (2014. gada 8. oktobris) par atbalsta pasākumu SA.34947 (2013/C) (ex 2013/N), ko Apvienotā Karaliste plāno īstenot, lai atbalstītu Hinkley Point C atomelektrostaciju (OV 2015, L 109, 44. lpp.), kurā Komisija konstatēja, ka šis atbalsta pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, un atļāva to īstenot.

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Gracijs [D. Gratsias], tiesneši A. Ditrihs [A. Dittrich] (referents) un P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb],

sekretāre: N. Šalla [N. Schall], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2017. gada 5. oktobra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

I.      Tiesvedības priekšvēsture

1        2013. gada 22. oktobrī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste paziņoja par pasākumiem atomelektrostacijas Hinkley Point C (turpmāk tekstā – “Hinkley Point C”) atbalstam. Labuma guvējs no paziņotajiem pasākumiem ir sabiedrība NNB Generation Company Limited (turpmāk tekstā – “NNBG”), EDF Energy plc (turpmāk tekstā – “EDF”) meitasuzņēmums.

2        2013. gada 18. decembrī Eiropas Komisija nolēma uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru par paziņotajiem pasākumiem. Šis lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2014. gada 7. martā (OV 2014, C 69, 60. lpp.).

3        2014. gada 8. oktobrī Komisija pieņēma Lēmumu (ES) 2015/658 par atbalsta pasākumu SA.34947 (2013/C) (ex 2013/N), ko Apvienotā Karaliste plāno īstenot, lai atbalstītu Hinkley Point C atomelektrostaciju(OV 2015, L 109, 44. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

4        Apvienotās Karalistes paziņotie pasākumi ir aprakstīti apstrīdētā lēmuma 2. punktā.

5        Pirmais paziņotais pasākums, kas aprakstīts apstrīdētā lēmuma 2.1. punktā, ir finanšu līgums par starpību. Ir runa par instrumentu, ar ko tiecas garantēt NNBG elektroenerģijas pārdošanas cenu stabilitāti Hinkley Point C ekspluatācijas posmā. Tajā ir paredzēts, ka NNBG minētajā atomelektrostacijā ražoto elektroenerģiju pārdos tirgū. Tomēr NNBG ieņēmumu līmeni stabilizēs finanšu līgums par starpību. Šim nolūkam norunas cena, kura tika aprēķināta, pamatojoties uz NNBG būvniecības un ekspluatācijas izmaksu aplēsēm, un kurā ir ietverta saprātīga peļņa, tiks salīdzināta ar references cenu, kas ir vidējais svērtais lielums no vairumtirdzniecības cenām, kuras Apvienotā Karaliste noteikusi visiem ar finanšu līguma par starpību atbalstītiem operatoriem, un kas atspoguļo tirgus cenas. NNBG gadījumā attiecīgā references cena ir bāzes slodzes tirgus cena, kas piemērojama visiem bāzes slodzes ražošanas uzņēmumiem. Ja references cena ir zemāka par norunas cenu, NNBG saņem kompensācijas maksājumu, kas atbilst šo divu cenu starpībai. Šīs tiesības uz kompensācijas maksājumu nepārsniedz maksimālo izlaides līmeni. Turpretī, ja references cena pārsniedz norunas cenu, NNBG ir jāmaksā šo divu cenu starpība otrai finanšu līguma par starpību pusei (turpmāk tekstā – “NNBG līgumslēdzējpuse”). NNBG līgumslēdzējpuse ir Low Carbon Contracts Company Ltd, struktūra, kas finansējama, nosakot likumisku pienākumu visiem licencētajiem elektroenerģijas piegādātājiem kopā. Tiek īstenoti divi ienākumu sadales mehānismi, no kuriem pirmais attiecas uz ražošanas izmaksām un otrais – uz pašu kapitāla peļņas normu. Ir paredzēti divi darbības izmaksu pārskatīšanas datumi, no kuriem pirmais – 15 gadus un otrais – 25 gadus pēc pirmā reaktora darbības sākšanas dienas.

6        Finanšu līgums par starpību ar konkrētiem nosacījumiem paredz kompensāciju NNBG par noteiktām izmaiņām tiesību aktos. Turklāt ar konkrētiem nosacījumiem NNBG saņems kompensāciju gadījumā, ja atomelektrostacija Hinkley Point tiek priekšlaicīgi slēgta politisku iemeslu dēļ, un problēmu gadījumā saistībā ar civiltiesiskās kodolatbildības apdrošināšanu. Šādos gadījumos gan NNBG ieguldītāji, gan Apvienotā Karaliste varēs pieprasīt NNBG nodošanu Apvienotās Karalistes valdībai un minētajiem ieguldītājiem tiks izmaksāta kompensācija.

7        Otrais paziņotais pasākums, kas aprakstīts apstrīdētā lēmuma 2.3. punktā, ir vienošanās starp Apvienotās Karalistes valsts sekretāru enerģētikas un klimata pārmaiņu jautājumos un NNBG ieguldītājiem (turpmāk tekstā – “valsts sekretāra piekrišana”). Šī vienošanās papildina finanšu līgumu par starpību. Tajā ir paredzēts, ka gadījumā, ja pēc atomelektrostacijas Hinkley Point priekšlaicīgas slēgšanas politisku iemeslu dēļ NNBG līgumslēdzējpuse nepilda kompensācijas maksājumu saistības pret NNBG ieguldītājiem, attiecīgais valsts sekretārs maksā saskaņoto kompensāciju ieguldītājiem. Tajā ir paredzēti arī ienākumu sadales mehānismi.

8        Trešais paziņotais pasākums, kas aprakstīts apstrīdētā lēmuma 2.2. punktā, ir Apvienotās Karalistes kredītu garantija par NNBG emitējamajām obligācijām, kas garantē, ka laikus tiek samaksāta kvalificētā parāda pamatsumma un procenti, kuri var sasniegt 17 miljardus britu mārciņu (GBP). Garantijas maksas likme, ko Komisija ir atļāvusi minētajā lēmumā, sasniedz 295 bāzes punktus.

9        Apstrīdētā lēmuma 7. punktā Komisija norādīja, ka iepriekšminētie trīs paziņotie pasākumi (turpmāk tekstā – “aplūkojamie pasākumi”) ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

10      Apstrīdētā lēmuma 9. un 10. punktā Komisija vērtēja, vai aplūkojamos pasākumus var atzīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Šajā kontekstā tā šī lēmuma 9.1. punktā norādīja, ka šie pasākumi ir saderīgi ar esošo tirgus regulējumu. Minētā lēmuma 9.2. punktā tā konstatēja, ka sabiedrības interešu mērķis, ko Apvienotā Karaliste tiecas panākt ar šiem pasākumiem, ir kodolenerģētikas veicināšana un, konkrētāk, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšana. Saskaņā ar apsvērumiem, ko Komisija ir izklāstījusi tā paša lēmuma 9.3. punktā, bija nepieciešama Apvienotās Karalistes intervence, lai šo mērķi sasniegtu laikus. Attiecīgā lēmuma 9.4. punktā Komisija analizēja, vai aplūkojamie pasākumi ir atbilstoši instrumenti šī mērķa sasniegšanai un vai tiem ir stimulējoša ietekme. Lēmuma 9.5. un 9.6. punktā tā vērtēja aplūkojamo pasākumu samērīgumu un konstatēja, ka ar nosacījumu, ka tiek veikta kredītu garantijas maksas likmes korekcija līdz 295 bāzes punktiem un izmaiņas mehānismos ienākumu sadales jomā, aplūkojamie pasākumi ir jāuzskata par nepieciešamiem un ka kopumā konkurences izkropļojumu risks ir ierobežots un aplūkojamo pasākumu negatīvo ietekmi līdzsvaro to pozitīvā ietekme. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija apstrīdētā lēmuma 10. punktā secināja, ka aplūkojamie pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

11      Apstrīdētā lēmuma 1. panta pirmā daļa ir formulēta šādi:

“Atbalsts Hinkley Point C Finanšu līguma par starpību, valsts ministra vienošanās [sekretāra piekrišanas] un kredītgarantijas veidā, kā arī visi ar to saistītie elementi, ko Apvienotā Karaliste plāno īstenot, ir saderīgi ar iekšējo tirgu [LESD] 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.”

II.    Tiesvedība Vispārējā tiesā un lietas dalībnieku prasījumi

12      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 6. jūlijā, Austrijas Republika cēla šo prasību.

13      2015. gada 18. septembrī Komisija iesniedza iebildumu rakstu.

14      2015. gada 5. novembrī Austrijas Republika iesniedza replikas rakstu.

15      2016. gada 15. janvārī Komisija iesniedza atbildes rakstu uz repliku.

16      Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 9. novembrī, Slovākijas Republika lūdza atļauju iestāties šajā tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar palātas priekšsēdētāja 2015. gada 9. decembra lēmumu šai dalībvalstij tika atļauts iestāties tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. 2016. gada 14. martā tā iesniedza iestāšanās rakstu.

17      Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 20. novembrī, Luksemburgas Lielhercogiste lūdza atļauju iestāties šajā tiesvedībā Austrijas Republikas prasījumu atbalstam. Ar palātas priekšsēdētāja 2015. gada 18. decembra lēmumu Luksemburgas Lielhercogistei tika atļauts iestāties tiesvedībā Austrijas Republikas prasījumu atbalstam. 2016. gada 24. martā tā iesniedza iestāšanās rakstu.

18      Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 25. novembrī, Ungārija lūdza atļauju iestāties šajā tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar palātas priekšsēdētāja 2016. gada 6. janvāra lēmumu šai dalībvalstij tika atļauts iestāties tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. 2016. gada 24. martā tā iesniedza iestāšanās rakstu.

19      Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 26. novembrī, Apvienotā Karaliste lūdza atļauju iestāties šajā tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar palātas priekšsēdētāja 2016. gada 6. janvāra lēmumu šai dalībvalstij tika atļauts iestāties tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. 2016. gada 23. martā tā iesniedza iestāšanās rakstu.

20      Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 30. novembrī, Francijas Republika lūdza atļauju iestāties šajā tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar palātas priekšsēdētāja 2016. gada 11. janvāra lēmumu šai dalībvalstij tika atļauts iestāties tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. 2016. gada 18. martā tā iesniedza iestāšanās rakstu.

21      Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 2. decembrī, Čehijas Republika lūdza atļauju iestāties šajā tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar palātas priekšsēdētāja 2016. gada 11. janvāra lēmumu šai dalībvalstij tika atļauts iestāties tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. 2016. gada 24. martā tā iesniedza iestāšanās rakstu.

22      Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 3. decembrī, Polijas Republika lūdza atļauju iestāties šajā tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar palātas priekšsēdētāja 2016. gada 11. janvāra lēmumu šai dalībvalstij tika atļauts iestāties tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. 2016. gada 24. martā tā iesniedza iestāšanās rakstu.

23      Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 3. decembrī, Rumānija lūdza atļauju iestāties šajā tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar palātas priekšsēdētāja 2016. gada 11. janvāra lēmumu šai dalībvalstij tika atļauts iestāties tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. 2016. gada 24. martā tā iesniedza iestāšanās rakstu.

24      2016. gada 21. jūlijā Austrijas Republika iesniedza savus apsvērumus par Čehijas Republikas, Francijas Republikas, Ungārijas, Polijas Republikas, Rumānijas, Slovākijas Republikas un Apvienotās Karalistes iesniegtajiem iestāšanās rakstiem.

25      2016. gada 19. jūlijā Komisija iesniedza savus apsvērumus par Luksemburgas Lielhercogistes iesniegto iestāšanās rakstu.

26      Uzklausījusi tiesnesi referentu, Vispārējā tiesa (piektā palāta) nolēma uzsākt tiesvedības mutvārdu daļu un saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 89. pantā noteiktajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem uzdeva Austrijas Republikai, Apvienotajai Karalistei un Komisijai rakstveida jautājumus. Šīs lietas dalībnieces uz šiem jautājumiem atbildēja noteiktajā termiņā.

27      2017. gada 14. septembrī Komisija iesniedza pierādījumu piedāvājumu, kam bija pievienots dokuments. Šis piedāvājums un šis dokuments tika iekļauti lietas materiālos, un pārējie lietas dalībnieki varēja par tiem iesniegt savus apsvērumus.

28      Ar 2017. gada 18. un 28. septembra vēstulēm Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste iesniedza apsvērumus par tiesas sēdes ziņojumu.

29      Komisija, Čehijas Republika, Francijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Austrijas Republika un Apvienotā Karaliste sniedza mutvārdu paskaidrojumus un atbildēja uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem 2017. gada 5. oktobra tiesas sēdē.

30      Luksemburgas Lielhercogistes un Austrijas Republikas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

31      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību kā nepamatotu;

–        piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

32      Čehijas Republikas un Slovākijas Republikas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību kā nepamatotu;

–        piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

33      Ungārijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību kā nepamatotu;

–        piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt visus ar šo tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus, tostarp administratīvās izmaksas un izdevumus par advokāta pakalpojumiem.

34      Francijas Republikas, Polijas Republikas, Rumānijas un Apvienotās Karalistes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību kā nepamatotu.

III. Juridiskais pamatojums

35      Šī prasība ir pamatota ar desmit pamatiem.

36      Ar pirmo pamatu Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija kļūdaini, pirmkārt, pieņēma, ka pastāv no kodolenerģijas tirgus atsevišķs tirgus, un, otrkārt, pamatojās uz šī tirgus nepilnību.

37      Otrais pamats attiecas uz, kā apgalvots, kļūdainu Komisijas konstatējumu, saskaņā ar kuru Hinkley Point C izmantotā tehnoloģija ir jauna.

38      Trešais pamats attiecas uz to, ka Komisija kļūdaini uzskatīja, ka aplūkojamie pasākumi ir atbalsts ieguldījumam. Austrijas Republikas ieskatā, šie pasākumi ir darbības atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

39      Ar ceturto pamatu Austrijas Republika apgalvo, ka pretēji tam, ko apgalvo Komisija, Hinkley Point C būvniecība nav vērsta uz to, lai sasniegtu “kopīgu” interešu mērķi.

40      Piektajā pamatā Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija nav pietiekami noteikusi aplūkojamajos pasākumos ietvertos atbalsta elementus.

41      Sestais pamats ir vērsts uz to, lai pierādītu apgalvoto kļūdaino raksturu Komisijas secinājumam, saskaņā ar kuru aplūkojamie pasākumi atbilst samērīguma principam.

42      Septītajā pamatā Austrijas Republika apgalvo, ka Apvienotajai Karalistei esot vajadzējis uzsākt publiskā iepirkuma procedūru attiecībā uz Hinkley Point C.

43      Ar astoto pamatu Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija nav ievērojusi tās paziņojumu par [LESD] [107.] un [108.] panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (OV 2008, C 155, 10. lpp.; turpmāk tekstā – “paziņojums par garantijām”).

44      Devītais pamats attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.

45      Desmitais pamats attiecas uz tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu.

46      Šīs prasības ietvaros Austrijas Republika apstrīd Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru aplūkojamos pasākumus varēja atzīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

47      Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

48      Kā izriet no judikatūras, lai atbalstu varētu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam, tam ir jābūt vērstam uz saimnieciskās darbības attīstību, kas ir sabiedrības interešu mērķis, un tam ir jābūt atbilstīgam, nepieciešamam un samērīgam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 15. jūnijs, Mediaset/Komisija, T‑177/07, EU:T:2010:233, 125. punkts).

49      Ņemot vērā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, vispirms ir jāvērtē ceturtais pamats, kas attiecas uz Apvienotās Karalistes noteikto sabiedrības interešu mērķi, proti, kodolenerģētikas veicināšanu un, konkrētāk, iekārtu būvniecību jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai, lai tad analizētu otro pamatu, kas attiecas it īpaši uz, kā apgalvots, kļūdaino Komisijas konstatējumu, saskaņā ar kuru Hinkley Point C izmantotā tehnoloģija ir jauna, un pēc tam pirmo pamatu, kas attiecas uz to, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdas, definējot aplūkojamo tirgu, un kļūdaini atzinusi tirgus nepilnību, kā arī piekto un astoto pamatu, kas attiecas uz aplūkojamo pasākumu nepietiekamu noteikšanu un paziņojuma par garantijām neievērošanu, un, visbeidzot, sesto pamatu, kas attiecas uz samērīguma principu.

50      Ņemot vērā šo pamatu vērtējuma rezultātu, tiks analizēts trešais pamats, kas attiecas uz to, ka aplūkojamie pasākumi ir darbības atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

51      Pēc tam tiks vērtēts septītais pamats, kas attiecas uz to, ka Apvienotajai Karalistei esot vajadzējis uzsākt publiskā iepirkuma procedūru attiecībā uz Hinkley Point C, un desmitais pamats, kas attiecas uz tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu.

52      Devītajam pamatam, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, ir sešas daļas, kuras attiecas uz Komisijas apsvērumiem, kuru pamatotība ir apšaubīta pirmajā līdz sestajā pamatā. Šīs daļas tiks vērtētas kopā ar saistītajiem pamatiem.

53      Pirms Austrijas Republikas izvirzīto pamatu vērtēšanas tomēr ir jāizsakās par tās argumentiem attiecībā uz Ungārijas iesniegtā iestāšanās raksta nepieņemamību.

A.      Par argumentiem attiecībā uz Ungārijas iesniegtā iestāšanās raksta nepieņemamību

54      Austrijas Republika apgalvo, ka Ungārijas iestāšanās raksts ir jānoraida kā nepieņemams. Tās ieskatā, iestāšanās raksta priekšmets var būt vienīgi viena no lietas pamatdalībniekiem prasījumu atbalsts. Tā uzsver, ka Ungārijai tika atļauts iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam, ka Komisija prasa noraidīt lūgumu atcelt apstrīdēto lēmumu un ka šis lēmums ir pamatots ar LESD 107. pantu. Tomēr minētajā iestāšanās rakstā Ungārija apgalvojot, ka LESD 107. pants neesot piemērojams kodolenerģijas jomā. Austrijas Republikas ieskatā, ja šie argumenti tiktu atbalstīti, tie izraisītu apstrīdētā lēmuma atcelšanu. Līdz ar to Ungārija neatbalstot Komisijas prasījumus.

55      Šajā saistībā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta ceturto daļu un Reglamenta 142. pantu ar iestāšanos lietā drīkst tikai pilnībā vai daļēji atbalstīt vienas puses prasījumus. Šīs normas tomēr pieļauj, ka persona, kas iestājusies lietā, norāda argumentus, kas atšķiras no puses, kuru tā atbalsta, argumentiem, ar nosacījumu, ka tie negroza strīda robežas un ka iestāšanās lietā pastāvīgi ir vērsta uz šīs puses prasījumu atbalstu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1995. gada 8. jūnijs, Siemens/Komisija, T‑459/93, EU:T:1995:100, 21. punkts).

56      Attiecībā uz Ungārijas iesniegto iestāšanās rakstu, pirmkārt, ir jānorāda, ka šīs dalībvalsts prasījumi saskan ar Komisijas prasījumiem, jo tā lūdz noraidīt lūgumu atcelt Austrijas Republikas apstrīdēto lēmumu.

57      Otrkārt, ir jākonstatē, ka no Ungārijas iestāšanās raksta izriet, ka šī dalībvalsts neapstrīd to, ka šīs lietas apstākļos Komisijai bija tiesības pieņemt apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz LESD 107. pantu.

58      Šajos apstākļos, pat pieņemot, ka daži no argumentiem, kurus Ungārija ir izvirzījusi attiecībā uz Komisijas kompetenci pieņemt tādus lēmumus kodolenerģijas jomā, kas pamatoti ar LESD 107. un 108. pantu, ir jāuzskata par tādiem, kas groza strīda robežas, ar to pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, nevarētu pamatot, ka Ungārijas iestāšanās raksts kopumā tiktu noraidīts kā nepieņemams.

B.      Par ceturto pamatu attiecībā uz to, ka kodolenerģētikas veicināšana nav “kopīgu” interešu mērķis, un par devītā pamata piekto daļu attiecībā uz apstrīdētā lēmuma nepietiekamu pamatojumu

59      Ceturtais pamats un devītā pamata piektā daļa attiecas uz Komisijas secinājumu, kurš ir minēts apstrīdētā lēmuma 366.–374. apsvērumā un saskaņā ar kuru mērķis, ko Apvienotā Karaliste tiecās sasniegt ar aplūkojamajiem pasākumiem, proti, kodolenerģētikas veicināšana, ir “kopīgu” interešu mērķis.

60      Pirmām kārtām, tiks vērtēti argumenti, kurus Austrijas Republika izvirza saistībā ar devītā pamata piekto daļu un ar kuriem tiecas pierādīt, ka apstrīdētajā lēmumā nav sniegts pietiekams pamatojums attiecībā uz secinājumu, ka mērķis, kuru Apvienotā Karaliste tiecās sasniegt ar aplūkojamajiem pasākumiem, ir “kopīgu” interešu mērķis. Otrām kārtām, tiks analizēti argumenti, kurus Luksemburgas Lielhercogiste un Austrijas Republika ir izklāstījušas ceturtā pamata atbalstam un ar kuriem tiecas apšaubīt apstrīdētā lēmuma 366.–374. apsvērumā Komisijas minēto apsvērumu pamatotību.

1.      Par devītā pamata piekto daļu attiecībā uz apstrīdētā lēmuma nepietiekamu pamatojumu

61      Devītā pamata piektajā daļā Austrijas Republika apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav sniegts pietiekams pamatojums attiecībā uz secinājumu, ka mērķis, kuru Apvienotā Karaliste tiecās sasniegt ar aplūkojamajiem pasākumiem, ir “kopīgu” interešu mērķis, ciktāl Komisija šajā lēmumā nav pietiekami norādījusi saistību starp Euratom līguma normām un LESD paredzētajiem noteikumiem par valsts atbalstu. Minētās iestādes apsvērumi šajā saistībā esot nesaprotami un nepietiekami.

62      Komisija apstrīd šo argumentu.

63      Šajā saistībā iesākumā ir jāatgādina, ka pamatojumam, kāds tiek prasīts LESD 296. pantā, ir jābūt pielāgotam attiecīgā akta būtībai un tam nepārprotami un viennozīmīgi jāatspoguļo iestādes – akta autores – argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt pārbaudi (spriedums, 2006. gada 22. jūnijs, Beļģija un Forum 187/Komisija, C‑182/03 un C‑217/03, EU:C:2006:416, 137. punkts). Prasība norādīt pamatojumu jāizvērtē, ņemot vērā attiecīgās lietas apstākļus, it īpaši tiesību akta saturu, norādītā pamatojuma raksturu un tiesību akta adresātu vai citu ar šo tiesību aktu tieši un individuāli skarto personu interesi saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un juridiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst LESD 296. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tās tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu (spriedums, 2014. gada 11. jūlijs, DTS Distribuidora de Televisión Digital/Komisija, T‑533/10, EU:T:2014:629, 199. punkts).

64      Tas, vai apstrīdētā lēmuma pamatojums attiecībā uz secinājumu, ka mērķis, kuru Apvienotā Karaliste tiecās sasniegt ar aplūkojamajiem pasākumiem, ir “kopīgu” interešu mērķis, ir pietiekams, ir jāvērtē, ņemot vērā šo judikatūru.

65      Šajā saistībā, pirmkārt, ir jākonstatē, ka ir tiesa, ka apstrīdētā lēmuma 366.–374. apsvērumā Komisija nav tieši izteikusies par saistību starp Euratom līguma normām un LESD 107. pantu. Tomēr ir jānorāda, ka it īpaši no minētā lēmuma 7. punkta “Valsts atbalsta esība” izriet, ka Komisija uzskatīja, ka LESD 107. pants ir piemērojams aplūkojamajiem pasākumiem. Tāpat ir jānorāda, ka šī lēmuma 9.2. punktā “Kopīgu interešu mērķi” Komisija savu secinājumu, saskaņā ar kuru kodolenerģētikas veicināšana ir “kopīgu” interešu mērķis, it īpaši pamatoja ar Euratom līguma 2. panta c) punktu un 40. pantu. No šī pēdējā punkta tātad izriet, ka Komisija uzskatīja, ka, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ir jāņem vērā Euratom līguma normas.

66      Otrkārt, ir jāatgādina, ka ir jāņem vērā konteksts, kādā iekļaujas apstrīdētais lēmums, tostarp Komisijas iepriekšējā prakse, kas dalībvalstīm ir jāzina. Komisijas pieeja, ko tā izmantoja apstrīdētajā lēmumā, atbilst tās iepriekšējai praksei, saskaņā ar kuru, pirmām kārtām, dalībvalstu pasākumi attiecībā uz jomu, kuru regulē Euratom līgums, ir jāvērtē arī, ņemot vērā LESD 107. pantu, ciktāl tie nekalpo Euratom līguma mērķiem un nepārsniedz tos, kā arī neizkropļo konkurenci vai nerada konkurences izkropļojumu draudus iekšējā tirgū (šajā saistībā skat. Komisijas Lēmumu 2005/407/EK (2004. gada 22. septembris) par valsts atbalstu, ko Apvienotā Karaliste plāno īstenot attiecībā uz British Energy plc,OV 2005, L 142, 26. lpp., 239. apsvērums), un saskaņā ar kuru mērķis, kas atbilst Euratom līgumam, var būt sabiedrības interešu mērķis LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē (šajā nozīmē skat. Komisijas Lēmumu 2006/643/EK (2006. gada 4. aprīlis) par valsts atbalstu, ko Apvienotā Karaliste paredzējusi īstenot attiecībā uz Kodoliekārtu slēgšanas iestādes izveidi, OV 2006, L 268, 37. lpp., 162. apsvērums).

67      Ņemot vērā šos faktus, ir jāsecina, ka no apstrīdētā lēmuma pamatojuma pietiekami skaidri izriet, ka Komisija uzskatīja, ka, pat ja aplūkojamie pasākumi attiecās uz kodolenerģiju, ciktāl tie bija valsts atbalsts, to saderību ar iekšējo tirgu vajadzēja vērtēt, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Tāpat no minētā pamatojuma pietiekami skaidri izriet, ka Komisija uzskatīja, ka, piemērojot šo normu, it īpaši tajā, kas attiecas uz kodolenerģētikas veicināšanas kvalificēšanu par sabiedrības interešu mērķi šīs normas izpratnē, ir jāņem vērā Euratom līguma normas. Šis pamatojums tātad ļāva Austrijas Republikai noskaidrot minētā lēmuma pamatojumu un ļauj Vispārējai tiesai veikt pārbaudi.

68      Līdz ar to devītā pamata piektā daļa attiecībā uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu ir jānoraida.

2.      Par ceturto pamatu, kas attiecas uz Komisijas apsvērumu pamatotību

69      Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste izvirza argumentus, lai apstrīdētu pamatotību Komisijas apsvērumiem, kas minēti apstrīdētā lēmuma 366.–374. apsvērumā. Šīs dalībvalstis būtībā apgalvo, ka pretēji Komisijas konstatējumiem kodolenerģētikas veicināšana neatbilst nekādām kopīgām interesēm.

70      Komisija, Čehijas Republika, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Rumānija, Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus.

71      Pirms tiek vērtēti Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes argumenti, kas tiecas apstrīdēt Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru kodolenerģētikas veicināšana ir “kopīgu” interešu mērķis, iesākumā ir jāizsakās par jautājumu, cik lielā mērā LESD 107. pants ir piemērojams pasākumiem, kas attiecas uz kodolenerģijas jomu, un cik lielā mērā ir jāņem vērā Euratom līguma mērķi, to piemērojot.

a)      Par LESD 107. panta piemērošanu pasākumiem, kas attiecas uz kodolenerģijas jomu, un par Euratom līguma mērķu ņemšanu vērā, piemērojot šo normu

72      Attiecībā uz LESD 107. panta piemērošanu pasākumiem, kas attiecas uz kodolenerģijas jomu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Euratom līguma 106.a panta 3. punktu LES un LESD normas atbilst Euratom līguma normām. Līdz ar to Euratom līguma normas ir īpašas normas salīdzinājumā ar LESD normām un tātad ir atkāpes no šīm pēdējām konflikta gadījumā.

73      Tomēr tas, ka Euratom līguma normas ir īpašas normas salīdzinājumā ar LESD normām, neliedz LESD 107. pantu piemērot pasākumiem, ar ko tiecas sasniegt mērķi, kas saistīts ar Euratom līgumu. Ciktāl Euratom līgumā nav paredzētas īpašas normas šajā saistībā, šādiem pasākumiem var piemērot LESD normas attiecībā uz Savienības politiku (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1990. gada 29. marts, Grieķija/Padome, C‑62/88, EU:C:1990:153, 17. punkts; 2005. gada 12. aprīlis, Komisija/Apvienotā Karaliste, C‑61/03, EU:C:2005:210, 44. punkts, un 2015. gada 4. jūnijs, Kernkraftwerke Lippe‑Ems, C‑5/14, EU:C:2015:354, 69.–82. punkts; pēc analoģijas skat. arī atzinumu 1/94 (PTO līgumam pievienotie līgumi), 1994. gada 15. novembris, EU:C:1994:384, 24. punkts).

74      Ir jākonstatē, ka Euratom līgumā nav ietvertas izsmeļošas normas konkurences jomā, kas varētu liegt piemērot LESD VII sadaļas 1. nodaļā paredzētos noteikumus. It īpaši Euratom līgumā nav paredzētas izsmeļošas normas attiecībā uz valsts atbalstu.

75      Tiesa, dažas Euratom līguma normas, piemēram, tā 2. panta c) punkts un tā II sadaļas 4. nodaļā paredzētās normas, attiecas uz ieguldījumiem kodolenerģijas jomā. Tomēr šajās normās nav noteikti nosacījumi, ar kādiem, neraugoties uz konkurences izkropļojumiem, ko tas rada, valsts atbalstu saistībā ar ieguldījumiem kodolenerģijas jomā var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

76      Līdz ar to LESD 107. pants ir piemērojams aplūkojamajiem pasākumiem, pat ja ar tiem tiecas sasniegt mērķi, kas saistīts ar Euratom līgumu.

77      Šo secinājumu neliek apšaubīt Euratom līguma 106.a panta 1. punkts, kurā ir uzskaitītas vairākas LES un LESD normas, ko piemēro Euratom līgumam. Kā izriet no Lisabonas līgumam pievienotā 2. protokola par grozījumiem [Euratom] līgumā (OV 2007, C 306, 199. lpp.) otrā apsvēruma, ar šo tiesību normu tikai pielāgo minēto līgumu jaunajiem noteikumiem, kas paredzēti LES un LESD, jo īpaši iestāžu un finanšu jomā. Turpretī no šīs tiesību normas nevar secināt, ka to LES un LESD normu kopums, kuras tajā nav minētas, nav piemērojams pasākumiem, ar ko tiecas sasniegt mērķus, kuri ir saistīti ar Euratom līguma jomu. Šāda Euratom līguma 106.a panta 1. punkta interpretācija neatbilstu šī panta 3. punktam, no kura var secināt, ka principā LES un LESD normas ir piemērojamas kodolenerģijas jomā un ka tikai tiktāl, ciktāl Euratom līgumā ir paredzētas īpašas normas, LES un LESD normas nav piemērojamas.

78      Līdz ar to LESD 107. pants ir piemērojams aplūkojamajiem pasākumiem. Tomēr, piemērojot šo tiesību normu pasākumiem, kas saistīti ar kodolenerģiju, ir jāņem vērā Euratom līguma normas un mērķi.

b)      Par argumentiem, ar kuriem tiecas apstrīdēt Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru kodolenerģētikas veicināšana ir “kopīgu” interešu mērķis

79      Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes argumenti, ar kuriem tiecas apstrīdēt Komisijas secinājumu, kurš minēts apstrīdētā lēmuma 374. apsvērumā un saskaņā ar kuru kodolenerģētikas veicināšanas mērķis, ko Apvienotā Karaliste tiecās sasniegt ar aplūkojamajiem pasākumiem, proti, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšana, ir “kopīgu” interešu mērķis, ir jāvērtē, ņemot vērā iepriekš 72.–78. punktā izklāstītos apsvērumus.

80      Pirmkārt, Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka tad, ja ar mērķi nav ņemtas vērā kādas vienas dalībvalsts pamatotas intereses, to nevar kvalificēt par kopīgu interešu mērķi, un tās arī uzsver, ka dažas dalībvalstis ir vienmēr noraidījušas domu, ka jaunu kodolreaktoru būvniecība būtu kopīgu Eiropas interešu mērķis.

81      Komisija, Čehijas Republika, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Rumānija, Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus.

82      Šajā saistībā, pirmām kārtām, ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

83      Otrām kārtām, ir jānorāda, ka, tiesa, 2010. gada 15. jūnija sprieduma lietā Mediaset/Komisija (T‑177/07, EU:T:2010:233) 125. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka, lai atbalsts būtu saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, tam ir jātiecas sasniegt “kopīgu” interešu mērķi un ir jābūt atbilstīgam, nepieciešamam un samērīgam.

84      Tomēr 2010. gada 15. jūnija spriedumā lietā Mediaset/Komisija (T‑177/07, EU:T:2010:233) minētā atsauce uz “kopīgu” interešu mērķa sasniegšanu neesot jāsaprot kā prasība, saskaņā ar kuru vienīgi tie mērķi, kuri atbilst visu dalībvalstu vai lielākās to daļas interesēm, varētu tikt ņemti vērā, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

85      Piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ir jānošķir, no vienas puses, dalībvalsts izvirzītais mērķis, kas var būt tostarp kādas saimnieciskās darbības attīstība, un, no otras puses, nosacījums, saskaņā ar kuru dalībvalsts atbalstam nedrīkst būt tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

86      Nevar uzskatīt, ka ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir noteikts, ka dalībvalstu izvirzītie mērķi nedrīkst pārsniegt mērķus, kas atbilst visu vai lielākās daļas Savienības dalībvalstu interesēm. Šajā saistībā, 2010. gada 15. jūnija sprieduma lietā Mediaset/Komisija (T‑177/07, EU:T:2010:233) 125. punktā atsaucoties uz “kopīgām” interesēm, Vispārējā tiesa tikai norādīja, ka runai ir jābūt par sabiedrības interesēm, nevis tikai par atbalsta pasākuma saņēmēja privātām interesēm.

87      Attiecībā uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta beigās minēto kopīgu interešu jēdzienu ir jāatgādina, ka tas attiecas uz to priekšrocību un trūkumu izsvēršanu, kas izriet no atbalsta pasākuma, un liedz atļaut pasākumus, kuriem ir tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Tas tātad iekļaujas saistībā ar minētās normas piemērošanu veiktās pārbaudes vēlākā posmā. Līdz ar to no tā nevar secināt, ka sabiedrības interešu mērķi, kurus dalībvalsts var tiekties sasniegt, nedrīkst pārsniegt visu vai lielākās daļas dalībvalstu kopīgos mērķus.

88      Apstrīdētā lēmuma 374. apsvērumā minētais Komisijas konstatējums, ka aplūkojamajiem pasākumiem ir “kopīgu” interešu mērķis, ir jāinterpretē, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus. Šis apsvērums atrodas minētā lēmuma 9.2. punktā, kurā Komisija ir izteikusies par to, vai kodolenerģētikas veicināšana ir mērķis, ko var likumīgi tiekties sasniegt atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam. Līdz ar to minētajā apsvērumā tā tikai konstatēja, ka, ņemot vērā Euratom līguma normas, Apvienotajai Karalistei bija tiesības noteikt kodolenerģētikas veicināšanu par sabiedrības interešu mērķi minētās normas izpratnē. Turpretī Komisija šajā apsvērumā nekonstatēja, ka šis mērķis būtu kopīgs visām vai lielākajai daļai dalībvalstu. Tāpat tā tajā neizteicās par to, vai aplūkojamajiem pasākumiem ir tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. No šī lēmuma struktūras skaidri izriet, ka tā šo jautājumu vērtēja vēlākā posmā, proti, šī paša lēmuma 9.3.–9.6. punktā.

89      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jānoraida Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka apstrīdētā lēmuma 374. apsvērumā Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā to, ka dažas dalībvalstis, tostarp Austrijas Republika, aizvien ir noraidījušas ideju par jaunu kodolreaktoru būvniecību.

90      Otrkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma 366.–374. apsvērumā Komisija nav ievērojusi to, ka atbalsta nepieciešamība un tā ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm ir jāvērtē no Savienības skatupunkta. Šajā kontekstā tā norāda, ka kopīgu interešu jēdzieni, kas minēti saistībā ar LES 34. pantu un LESD 142. pantu, attiecas arī uz visu dalībvalstu interesēm.

91      Šie argumenti ir jānoraida.

92      Šajā saistībā pietiek norādīt, ka apstrīdētā lēmuma 366.–374. apsvērumā Komisija nav apšaubījusi to, ka, ciktāl LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka valsts atbalstam nedrīkst būt tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, ir jāņem vērā Savienības un visu dalībvalstu intereses. Kā tika izklāstīts iepriekš 88. punktā, minētajos apsvērumos Komisija nav izteikusies par interešu izsvēršanu, bet vienīgi par jautājumu, vai Apvienotajai Karalistei bija tiesības noteikt kodolenerģētikas veicināšanu par sabiedrības interešu mērķi.

93      Treškārt, Austrijas Republika norāda argumentus, ar kuriem tiecas apšaubīt Komisijas secinājumu, ka dalībvalstij ir tiesības izvirzīt kodolenerģētikas veicināšanu un, konkrētāk, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu kā sabiedrības interešu mērķi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Pirmām kārtām, Euratom līguma 2. panta c) punkts neesot paredzēts dalībvalstīm. Otrām kārtām, šī pēdējā norma attiecoties tikai uz galvenajām iekārtām, kas nepieciešamas kodolenerģētikas attīstībai. Tomēr Hinkley Point C neesot tik nozīmīga iekārta. Trešām kārtām, kodolenerģētikas veicināšanas mērķis jau esot sasniegts, jo visā Eiropā jau esot uzbūvētas daudzas atomelektrostacijas. Ceturtām kārtām, Komisija neesot ņēmusi vērā Euratom līguma vēsturisko kontekstu un no tā izrietošos ierobežojumus.

94      Komisija, Čehijas Republika, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Rumānija, Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus.

95      Šajā saistībā, kā tika konstatēts iepriekš 80.–89. punktā, saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu sabiedrības interešu mērķim, ko tiecas sasniegt ar aplūkojamo pasākumu, nav noteikti jābūt mērķim, kas kopīgs visām vai lielākajai daļai dalībvalstu.

96      Tāpat ir jāatgādina, ka atbilstoši tam, kas tika izklāstīts iepriekš 72.–78. punktā, piemērojot LESD 107. pantu pasākumiem, ar ko tiecas sasniegt mērķi, kurš ir saistīts ar Euratom līgumu, ir jāņem vērā Euratom līguma normas un mērķi. No Euratom līguma 1. panta otrās daļas izriet, ka Euratom kopienas uzdevums ir veicināt dalībvalstu dzīves līmeņa celšanos un izvērst ciešākas attiecības ar citām valstīm, radot nepieciešamos apstākļus kodolenerģētikas rūpniecības nozaru straujai izveidei un izaugsmei. Saskaņā ar Euratom līguma 2. panta c) punktu Euratom kopienai sava uzdevuma izpildīšanai, ievērojot minētajā līgumā paredzētos nosacījumus, ir jāatvieglo investīcijas un, īpaši sekmējot uzņēmumu ieguldījumus, jānodrošina ar galvenajām iekārtām, kuras vajadzīgas, lai Kopienā attīstītu kodolenerģētiku.

97      Ņemot vērā Euratom līguma 1. panta otro daļu un 2. panta c) punktu, ir jākonstatē, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka Apvienotajai Karalistei bija tiesības noteikt kodolenerģētikas veicināšanu un, konkrētāk, stimulēšanu uz jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu par sabiedrības interešu mērķi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Pirmām kārtām, šis mērķis ir saistīts ar Euratom kopienas mērķi atvieglot ieguldījumus kodolenerģijas jomā, un no Euratom līguma 192. panta pirmās daļas izriet, ka dalībvalstis atbalsta Euratom kopienu tās uzdevumu izpildīšanā. Otrām kārtām, no LESD 194. panta 2. punkta otrās daļas izriet, ka ikviena dalībvalsts no dažādajiem energoavotiem var izvēlēties sev piemērotāko.

98      Ar nevienu no Austrijas Republikas izvirzītajiem argumentiem nevar likt apšaubīt šo secinājumu.

99      Pirmkārt, Austrijas Republika būtībā apgalvo, ka Komisija nav ņēmusi vērā Euratom līguma vēsturisko kontekstu un no tā izrietošos ierobežojumus. Euratom līguma noslēgšanas laikā valdošo eiforiju attiecībā uz kodolenerģiju šodien daudzās dalībvalstīs esot nomainījis nepārprotams skepticisms, kam piekrīt liela daļa sabiedrības, vai pat pilnīgs šī enerģijas ieguves veida noliegums un pilnīga atteikšanās no tā. Atšķirībā no pārējām primāro tiesību normām Euratom līguma normas vispār neesot pārskatītas un tādējādi tās esot tiesību normas pirms LESD.

100    Šie argumenti ir jānoraida.

101    Pretēji tam, ko liek saprast Austrijas Republika, Euratom līguma normas pilnībā ir spēkā un šo līgumu nevar uzskatīt par tiesību aktu pirms LESD. Pirmām kārtām, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Euratom līguma 208. pantu tas ir piemērojams uz nenoteiktu laiku un ka no Lisabonas līgumam pievienotā 2. protokola par grozījumiem [Euratom]līgumā preambulas pirmā apsvēruma izriet, ka Euratom līguma normas pilnībā saglabā savu tiesisko iedarbību. Otrām kārtām, no šī protokola izriet, ka ar Lisabonas līgumu tika grozīti un apstiprināti ne tikai LES un LESD, bet arī Euratom līgums.

102    Šajā kontekstā ir arī jānoraida Austrijas Republikas arguments, saskaņā ar kuru no Deklarācijas Nr. 54 Deklarācijās, kas pievienotas Lisabonas Līgumu pieņēmušās Starpvaldību konferences Nobeiguma aktam, izriet, ka Euratom līgums ir novecojis. Tikai tas, ka piecas dalībvalstis ir paziņojušas, ka Euratom līguma normas nav būtiski grozītas kopš tā stāšanās spēkā un ka ir nepieciešama atjaunināšana, nevar likt apšaubīt secinājumu, ka Euratom līguma normas pilnībā ir spēkā.

103    Turklāt, ciktāl Austrijas Republika min pilnvaroto pārstāvju kopīgo deklarāciju par Euratom līguma piemērošanu saistībā ar aktiem par Norvēģijas Karalistes, Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās nosacījumiem un to līgumu pielāgojumiem, kas ir Eiropas Savienības izveides pamatā (OV 1994, C 241, 382. lpp.), pietiek norādīt, ka no šīs deklarācijas izriet, ka dalībvalstis saskaņā ar savām politiskajām pamatnostādnēm lemj par to, vai ražot vai neražot kodolenerģiju. No tā nevar secināt, ka dalībvalstij kodolenerģētikas veicināšana nevar būt tāds sabiedrības interešu mērķis LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, par kuru dalībvalsts var nolemt, ka tiecas to sasniegt.

104    Otrkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka Euratom līguma 2. panta c) punkts attiecas tikai uz galvenajām iekārtām, kas nepieciešamas kodolenerģētikas attīstībai, un ka kodolenerģētikas veicināšanas mērķis ir jau sasniegts.

105    Šajā saistībā ir jāatgādina, ka apstrīdētais lēmums ir pamatots ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un ka šajā normā ir atsauce uz saimnieciskās darbības attīstību. Ir jākonstatē, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka Hinkley Point C būvniecība bija vērsta uz saimnieciskās darbības attīstību minētās normas izpratnē. Saskaņā ar LESD 194. panta 2. punkta otro daļu Apvienotajai Karalistei ir tiesības izvēlēties starp dažādiem energoavotiem. Tāpat ir jānorāda, ka saskaņā ar to, kas izriet it īpaši no apstrīdētā lēmuma 510. apsvēruma un no lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 6. un 7. apsvēruma, Hinkley Point C būvniecība bija vērsta uz to, lai tiktu aizstātas novecojošas kodolenerģijas ražošanas iekārtas, kuras bija plānots slēgt. Turklāt netiek apstrīdēts, ka tehnoloģija, kādai jātiek izmantotai minētajā atomelektrostacijā, ir modernāka nekā esošajās atomelektrostacijās izmantotā.

106    Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jānoraida Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka Hinkley Point C nav nozīmīga iekārta, kas nepieciešama kodolenerģētikas attīstībai, un ka kodolenerģētikas veicināšanas mērķis jau ir ticis sasniegts.

107    Treškārt, Austrijas Republikas arguments, saskaņā ar kuru Euratom līguma 2. panta c) punkts neesot paredzēts dalībvalstīm, arī ir jānoraida. Šajā saistībā ir jāatgādina, ka, pat ja šī norma neattiecas tieši uz dalībvalstīm, bet uz Euratom kopienu, Apvienotajai Karalistei bija tiesības to ņemt vērā saskaņā ar minētā līguma 192. panta pirmo daļu, kurā ir paredzēts, ka dalībvalstis atbalsta Euratom kopienu tās uzdevumu izpildīšanā.

108    Ceturtkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka tad, ja kodolenerģētikas veicināšana tiktu uzskatīta par sabiedrības interešu mērķi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, būtu iespējams pamatot jebkuru pasākumu, ar ko tiecas šo mērķi sasniegt. Šajā saistībā ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 374. apsvērumā Komisija tikai konstatēja, ka kodolenerģētikas veicināšana ir sabiedrības interešu mērķis. Minētajā apsvērumā tā turpretī nevērtēja, vai, ņemot vērā šo mērķi, aplūkojamie pasākumi ir atbilstīgi, nepieciešami un samērīgi. Šo jautājumu tā vērtēja minētā lēmuma 9.3.–9.6. punktā.

109    Līdz ar to ir jānoraida visi argumenti, ar ko tiecas pierādīt, ka Euratom līguma normas neļauj uzskatīt, ka kodolenerģētikas veicināšana un, konkrētāk, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšana ir sabiedrības interešu mērķis LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

110    Ceturtkārt, Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste norāda, ka pastāv konflikts starp kodolenerģētikas veicināšanu, no vienas puses, un vides aizsardzības principu, piesardzības principu, principu “piesārņotājs maksā”, ilgtspējas principu, kā arī dažiem no LESD 194. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem, piemēram, energoefektivitātes veicināšanu, jaunu enerģijas veidu attīstību un enerģijas tīklu veicināšanu, no otras puses. Šo dalībvalstu ieskatā, Komisijai neesot vajadzējis piešķirt beznosacījumu prioritāti kodolenerģētikas veicināšanas mērķim, bet tai esot vajadzējis ņemt vērā konfliktu starp kodolenerģētikas veicināšanu un iepriekš minētajiem principiem. Šajā kontekstā Luksemburgas Lielhercogiste min arī teroristu uzbrukumu risku.

111    Komisija, Čehijas Republika, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Rumānija, Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus.

112    Šajā saistībā ir jānorāda, ka, ņemot vērā ar Euratom līgumu izvirzītos mērķus, nevar uzskatīt, ka Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes minētie principi liedz kādai dalībvalstij noteikt kodolenerģētikas veicināšanu par sabiedrības interešu mērķi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Attiecībā uz principiem, kuri, šo dalībvalstu ieskatā, izriet no LESD, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Euratom līguma 106.a panta 3. punktu LES un LESD normas atbilst Euratom līguma normām.

113    Turklāt Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes arguments par to, ka Komisija esot piešķīrusi beznosacījumu prioritāti kodolenerģētikas veicināšanai, ir jānoraida. Šajā saistībā pietiek atgādināt, ka apstrīdētā lēmuma 9.2. punktā Komisija tikai konstatēja, ka kodolenerģētikas veicināšana ir sabiedrības interešu mērķis LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Šajā savas analīzes stadijā tā turpretī nevērtēja aplūkojamo pasākumu samērīgumu.

114    Līdz ar to, ciktāl Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste ar saviem argumentiem tiecas pierādīt, ka kodolenerģētikas veicināšana nevar būt sabiedrības interešu mērķis LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, šie argumenti ir jānoraida. Tomēr, tā kā ar šiem argumentiem tiecas apšaubīt Komisijas secinājumus attiecībā uz aplūkojamo pasākumu samērīgumu, tie tiks ņemti vērā, vērtējot sesto pamatu attiecībā uz samērīguma principa pārkāpumu.

115    Piektkārt, Austrijas Republika norāda, ka no kodolenerģētikas paraugprogrammām, ko Komisija periodiski publicē, izriet, ka saskaņā ar Euratom līguma 40. pantu ieguldījumus kodolenerģijas jomā nevar kvalificēt par kopīgu interešu mērķi.

116    Komisija, Čehijas Republika, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Rumānija, Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus.

117    Šajā saistībā, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka, ņemot vērā kodolenerģētikas paraugprogrammu būtību (skat. Euratom līguma 40. pantu), ar iepriekš 79.–115. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, kas ir pamatoti ar Euratom līguma un LESD normām, nevar tikt apšaubīti Komisijas konstatējumi, kuri ir minēti šajās programmās.

118    Otrām kārtām, katrā ziņā ir jākonstatē, ka no Austrijas Republikas minētajām kodolenerģētikas paraugprogrammām nekādi neizriet, ka kodolenerģētikas veicināšana nav saimnieciskā darbība, kuras attīstību nevarētu veicināt atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

119    No vienas puses, ciktāl Austrijas Republika min, ka no 2007. gada 4. oktobra kodolenerģētikas paraugprogrammas COM(2007) 565, galīgā redakcija, 7. punkta izriet, ka dalībvalstu ziņā ir izvēlēties vai neizvēlēties kodolenerģiju, tas apstiprina Apvienotās Karalistes tiesības veicināt šo enerģijas veidu (skat. iepriekš 97. punktu).

120    No otras puses, ciktāl Austrijas Republika apgalvo, ka no 1996. gada 25. septembra kodolenerģētikas paraugprogrammas COM(1996) 339, galīgā redakcija, 18. lappuses, 2008. gada 13. novembra kodolenerģētikas paraugprogrammas COM(2008) 776, galīgā redakcija, 3.3. punkta un 2007. gada 4. oktobra kodolenerģētikas paraugprogrammas COM(2007) 565, galīgā redakcija, 4.2. punkta izriet, ka, ņemot vērā kodolenerģijas konkurētspēju, šajā jomā nekādu valsts atbalstu nevajadzētu piešķirt, pietiek norādīt, ka ar šo argumentu nevar tikt apšaubīts Komisijas secinājums, ka kodolenerģētikas veicināšana var būt sabiedrības interešu mērķis LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Ar to tikai varētu apšaubīt Komisijas secinājumu attiecībā uz aplūkojamo pasākumu nepieciešamo raksturu. Līdz ar to šis arguments šajā kontekstā ir neefektīvs, bet tas tiks ņemts vērā, vērtējot pirmo pamatu attiecībā uz Komisijas secinājumu saistībā ar valsts intervences nepieciešamību.

121    Līdz ar to ir jānoraida argumenti, kas ir pamatoti ar Komisijas publicētajām kodolenerģētikas paraugprogrammām.

122    Sestkārt, Austrijas Republika norāda, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija nav veikusi padziļinātas pārdomas attiecībā uz apgādes dažādošanas un drošības mērķiem. Savukārt Luksemburgas Lielhercogiste norāda, ka apgādes drošība nav garantēta, jo urāns būšot jāimportē no valstīm, kas atrodas ārpus Savienības.

123    Šajā saistībā pietiek norādīt, ka no apstrīdētā lēmuma 366.–374. apsvēruma izriet, ka Komisija uzskatīja kodolenerģētikas veicināšanu par sabiedrības interešu mērķi, kas pats par sevi var pamatot aplūkojamos pasākumus. Turpretī, minētā lēmuma 374. apsvērumā norādot, ka kodolenerģētikas veicināšana ļauj arī sekmēt apgādes dažādošanas un drošības mērķu sasniegšanu, tā neapstrīdēja to, ka šie abi pārējie mērķi ir tādi, kas paši par sevi un neatkarīgi ļauj pamatot aplūkojamos pasākumus. Šajos apstākļos Komisijai nevar pārmest, ka tā saistībā ar šī lēmuma 9.2. punktu nav veikusi padziļinātas pārdomas attiecībā uz apgādes dažādošanas un drošības mērķiem.

124    Līdz ar to šis arguments ir jānoraida.

125    Septītkārt, Austrijas Republika izvirza arī argumentus attiecībā uz, pirmām kārtām, kļūdainu tirgus definīciju, otrām kārtām, tirgus nepilnības neesamību atomelektrostaciju būvniecības un ekspluatācijas nozarē, trešām kārtām, aplūkojamo pasākumu kvalificēšanu par atbalstu ieguldījumam un, ceturtām kārtām, tirdzniecības starp dalībvalstīm apstākļu ietekmēšanu.

126    Šajā saistībā pietiek konstatēt, ka aplūkojamie argumenti attiecas uz pārbaudes posmiem, kas jāīsteno, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un kas ir vēlāki par izvirzītā sabiedrības interešu mērķa noteikšanu. Līdz ar to šie argumenti nevar pierādīt Komisijas kļūdu attiecībā uz kodolenerģētikas veicināšanas kvalificēšanu par sabiedrības interešu mērķi šīs normas izpratnē.

127    Šie argumenti, izvirzīti šī pamata atbalstam, tātad ir neefektīvi. Tomēr pirmais arguments attiecībā uz kļūdainu tirgus definīciju un otrais arguments attiecībā uz tirgus nepilnības neesamību tiks ņemti vērā, vērtējot pirmo pamatu attiecībā uz to, ka Komisija pieņēma, ka pastāv atsevišķs kodolenerģijas tirgus un ka elektroenerģijas tirgus ir nepilnīgs. Trešais arguments attiecībā uz aplūkojamo pasākumu kvalificēšanu par atbalstu ieguldījumam tiks vērtēts saistībā ar trešo pamatu attiecībā uz to, ka aplūkojamos pasākumus būtu vajadzējis kvalificēt par darbības atbalstu. Ceturtais arguments attiecībā uz tirdzniecības starp dalībvalstīm apstākļu ietekmēšanu tiks vērtēts saistībā ar sesto pamatu, kas ir vērsts uz to, lai pierādītu apgalvoto kļūdaino raksturu Komisijas secinājumam, saskaņā ar kuru aplūkojamie pasākumi atbilda samērīguma principam.

128    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ceturtais pamats ir jānoraida, neskarot iepriekš 114., 120. un 125. punktā minētos argumentus.

C.      Par otro pamatu attiecībā uz, kā apgalvots, kļūdainu Komisijas konstatējumu, saskaņā ar kuru Hinkley Point C izmantotā tehnoloģija bija jauna

129    Šis pamats attiecas uz apstrīdētā lēmuma 392. apsvērumā Komisijas minētajiem konstatējumiem, saskaņā ar kuriem ieguldījumi jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai tiecās sasniegt sabiedrības interešu mērķi veicināt kodolenerģiju un saskaņā ar kuriem šie ieguldījumi nebūtu tikuši īstenoti bez Apvienotās Karalistes intervences.

130    Austrijas Republika uzskata, ka aplūkojamajos konstatējumos ir pieļautas kļūdas.

131    Pirmkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija ir kļūdaini uzskatījusi, ka tehnoloģija, kuru vajadzēja izmantot Hinkley Point C, bija jauna tehnoloģija. Neesot runa par jaunu tehnoloģiju, bet par pārbaudītu tehnoloģiju, proti, par augstspiediena ūdens reaktora variantu, kas tiek izmantots jau vairākus gadu desmitus, un šī tehnoloģija esot ļoti līdzīga daudziem šobrīd strādājošiem reaktoriem.

132    Komisija, Čehijas Republika, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika un Apvienotā Karaliste apstrīd šo argumentu.

133    Iesākumā ir jānorāda, ka šis Austrijas Republikas arguments ir pamatots ar premisu, saskaņā ar kuru apstrīdētā lēmuma 392. apsvērumā Komisija ir konstatējusi, ka tehnoloģija, kuru vajadzēja izmantot Hinkley Point C, bija jauna tehnoloģija.

134    Taču šī premisa ir kļūdaina.

135    Tiesa, apstrīdētā lēmuma 392. apsvērumā tā redakcijā vācu valodā ir lietots jēdziens “Investitionen in neue Nukleartechnologien”, kas ir atsauce uz ieguldījumiem jaunās kodolenerģijas tehnoloģijās.

136    Tomēr, kā izriet no apstrīdētā lēmuma pirmās lappuses, autentisks ir tikai teksts angļu valodā. Šī lēmuma 392. apsvērumā tā redakcijā angļu valodā ir lietots jēdziens “new nuclear investment”, kas ir atsauce uz ieguldījumiem jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai, un ir norādīts, ka minētie ieguldījumi tiecas sasniegt minētā lēmuma 9.2. punktā norādīto sabiedrības interešu mērķi un ka aplūkojamie pasākumi ir nepieciešami, ņemot vērā it īpaši šo ieguldījumu specifisko veidu. Minētajā apsvērumā tātad nav atsauce uz jaunām kodolenerģijas tehnoloģijām, bet uz ieguldījumiem šādas jaunas jaudas nodrošināšanai.

137    Šādu apstrīdētā lēmuma 392. apsvēruma interpretāciju turklāt apstiprina minētā lēmuma 375.–391. apsvērums – tie atrodas pirms secinājuma, kurš minēts šī lēmuma 392. apsvērumā; šajos apsvērumos Komisija nekādi nav atsaukusies uz jaunas kodolenerģijas tehnoloģijas izmantošanu.

138    Līdz ar to Austrijas Republikas arguments ir pamatots ar kļūdainu apstrīdētā lēmuma 392. apsvēruma interpretāciju un ir jānoraida.

139    Otrkārt, Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka Komisija nav precizējusi, kādu saimniecisko darbību LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē bija paredzēts veicināt ar aplūkojamajiem pasākumiem, ir jānoraida. Šajā saistībā pietiek norādīt, ka no apstrīdētā lēmuma 392. apsvēruma pietiekami skaidri izriet, ka ir runa par kodolenerģētikas veicināšanu.

140    Treškārt, ir jāvērtē Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts un Euratom līguma 2. panta c) punkts prasa saimnieciskās darbības attīstību un ka aizstājējpasākums vien neizpilda šo nosacījumu.Šajā kontekstā ir jāņem vērā arī Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka 6. pants Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot [LESD] 107. un 108. pantu (OV 2014, L 187, 1. lpp.), Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (OV 2014, C 200, 1. lpp.) un Komisijas paziņojums par nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai (OV 2014, C 198, 1. lpp.) liedz pasākumus, ar kuriem tiecas vienīgi ļaut kādam uzņēmumam izmantot pēdējos tehnoloģiju sasniegumus vai atbilst spēkā esošajiem drošības vai vides standartiem, uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu.

141    Šajā saistībā, pirmām kārtām, attiecībā uz Regulu Nr. 651/2014 pietiek norādīt, ka tā vienīgi paredz standartizētu pieeju grupu atbrīvojumam, bet nav saistoša Komisijai, veicot individuālu izvērtējumu, pamatojoties tieši uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

142    Otrām kārtām, attiecībā uz Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam un Komisijas paziņojumu par nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai ir jānorāda, ka Austrijas Republikas argumenti attiecas, pirmkārt, uz mērķi pārsniegt Savienības standartus vides aizsardzības jomā un mērķi paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja nav minēto pamatnostādņu 18. punkta a) apakšpunktā norādīto Savienības standartu, kā arī, otrkārt, uz mērķiem, kas attiecas uz pētniecību, izstrādi un inovāciju. Tomēr apstrīdētajā lēmumā Komisija nav vērtējusi aplūkojamo pasākumu saderīgumu, ņemot vērā šos mērķus. Līdz ar to šie argumenti ir jānoraida.

143    Trešām kārtām, ir jāatgādina, ka LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts vienīgi prasa, lai atbalsta pasākumi veicina konkrētu saimniecisko darbību attīstību. Savukārt Euratom līguma 2. panta c) punkts tiecas sekmēt ieguldījumus un nodrošināt ar galvenajām iekārtām, kuras vajadzīgas, lai Kopienā attīstītu kodolenerģētiku. Neviena no šīm divām normām tātad neprasa, lai tiktu pierādīta tehnoloģijas inovācijas esamība.

144    Ceturtām kārtām, ir jākonstatē, ka šīs lietas apstākļos mērķis veicināt kodolenerģētiku un, konkrētāk, stimulēt uzņēmumus veikt ieguldījumus iekārtās jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai atbilst LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā un Euratom līguma 2. panta c) punktā paredzētajām prasībām. Pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, tas, ka bija paredzēts, ka šīs jaunās iekārtas aizvietos novecojošas kodolenerģijas ražošanas iekārtas, neļauj konstatēt, ka nepastāvēja attīstība šo normu izpratnē. Tā kā novecojošās atomelektrostacijas ir jāslēdz (skat. apstrīdētā lēmuma 510. apsvērumu un lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 6. un 7. apsvērumu), kodolenerģētika Apvienotajā Karalistē kļūtu mazāk attīstīta bez ieguldījumiem jaunās kodolenerģijas ražošanas iekārtās. Katrā ziņā ir jānorāda, ka nav strīda par to, ka tehnoloģija, kas jāizmanto Hinkley Point C,ir attīstītāka nekā tā, kas izmantota atomelektrostacijās, kuras ar to ir paredzēts aizvietot. Pat ja Austrijas Republika apstrīd, ka ir runa par fundamentāli jaunu tehnoloģiju, tā atzīst, ka ir runa par modernāku tehnoloģiju.

145    Līdz ar to ir jānoraida arī šie argumenti un sekojoši viss otrais pamats.

D.      Par pirmo pamatu un devītā pamata pirmo un otro daļu attiecībā uz tirgus definīciju, kā arī Komisijas apsvērumiem, kas pamatoti ar tirgus nepilnības esamību

146    Pirmais pamats un devītā pamata pirmā un otrā daļa, kā arī saistībā ar ceturto pamatu izklāstītie argumenti par kodolenerģētikas paraugprogrammām, kļūdām attiecībā uz tirgus definīciju un tirgus nepilnības neesamību (iepriekš 120. un 125. punkts) attiecas uz apsvērumiem, kurus Komisija ir izklāstījusi apstrīdētā lēmuma 9.3. punktā, kurā tā konstatēja, ka bez valsts intervences jauna kodolenerģijas ražošanas jauda nebūtu nodrošināta laikus.

147    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste uzskata, ka šie apsvērumi nav pietiekami pamatoti un ir kļūdaini. Būtībā šīs dalībvalstis izvirza trīs argumentu grupas. Pirmkārt, tās apgalvo, ka Komisija nebija tiesīga secināt, ka ir nepieciešama Apvienotās Karalistes intervence. Vienīgi tad, ja tā būtu konstatējusi, ka liberalizētais elektroenerģijas ražošanas un piegādes tirgus ir nepilnīgs, tā būtu varējusi paziņot, ka aplūkojamie pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Tomēr Komisijas apsvērumi šajā saistībā neesot pietiekami pamatoti un katrā ziņā esot acīmredzami kļūdaini. Otrkārt, minētās dalībvalstis apgalvo, ka Komisija ir kļūdaini pamatojusies uz atomelektrostaciju būvniecības un ekspluatācijas tirgus esamību un ka tā nav pietiekami pamatojusi apstrīdēto lēmumu šajā saistībā. Treškārt, Austrijas Republika apgalvo, ka Komisijas izmantotā pieeja ir radījusi jau iepriekš noteiktu labvēlīgu attieksmi pret kodolenerģiju.

1.      Par argumentiem, ar kuriem tiecas apšaubīt Komisijas secinājumu par Apvienotās Karalistes intervences nepieciešamību

148    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka Komisijai nebija tiesību secināt, ka ir nepieciešama Apvienotās Karalistes intervence. Šo dalībvalstu ieskatā, aplūkojamos pasākumus būtu bijis iespējams atzīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, vienīgi tad, ja Komisija būtu konstatējusi, ka liberalizētais elektroenerģijas ražošanas un piegādes tirgus ir nepilnīgs. Elektroenerģijas ražošanu un piegādi esot bijis iespējams garantēt, izmantojot citas tehnoloģijas, nevis kodolenerģijas tehnoloģiju. Līdz ar to Komisijai neesot bijušas tiesības konstatēt tirgus nepilnību.

149    Komisija, Čehijas Republika, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste uzskata, ka šie argumenti ir jānoraida.

150    Iesākumā ir jāatgādina, ka LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts skaidri neietver nosacījumu par tirgus nepilnības esamību. Minētā norma vienīgi prasa, lai atbalsts attiecas uz sabiedrības interešu mērķi un lai tas ir atbilstīgs, nepieciešams un samērīgs (skat. iepriekš 48. punktu). Līdz ar to, piemērojot šo normu, atbilstīgais jautājums ir, vai dalībvalsts izvirzītais sabiedrības interešu mērķis tiktu sasniegts bez šīs dalībvalsts intervences (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 9. jūnijs, Magic Mountain Kletterhallen u.c./Komisija, T‑162/13, nav publicēts, EU:T:2016:341, 77. punkts).

151    Lai arī tirgus nepilnības esamība var būt atbilstīgais elements, lai valsts atbalstu atzītu par saderīgu ar iekšējo tirgu, tirgus nepilnības neesamības sekas nepieciešami nav tādas, ka nav izpildīti LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi (spriedumi, 2016. gada 9. jūnijs, Magic Mountain Kletterhallen u.c./Komisija, T‑162/13, nav publicēts, EU:T:2016:341, 78. un 79. punkts, un 2017. gada 18. janvāris, Andersen/Komisija, T‑92/11 RENV, nav publicēts, EU:T:2017:14, 69. punkts). Piemēram, valsts intervenci var uzskatīt par nepieciešamu šīs normas izpratnē, ja ar tirgus faktoriem vien nav iespējams laikus īstenot dalībvalsts izvirzīto sabiedrības interešu mērķi, pat ja pats par sevi šāds tirgus nevar tikt uzskatīts par nepilnīgu.

152    Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes iebildumi, ar kuriem tiecas apšaubīt Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru Apvienotās Karalistes intervence bija nepieciešama, lai īstenotu sabiedrības interešu mērķi, ko tā tiecās sasniegt, proti, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu, ir jāvērtē, ņemot vērā šos apsvērumus. Šie iebildumi attiecas uz to, ka, pirmkārt, Komisija nav atklājusi iemeslus, kuru dēļ ieguldījumi Hinkley Point C ir jāuzskata par tādiem, kuriem ir specifisks raksturs un kuriem nepieciešama valsts intervence, otrkārt, Komisijas apstrīdētā lēmuma 9.3. punktā minētos apsvērumus ietekmējot saturiskas un formālas kļūdas, treškārt, Komisija nav izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ apgādes drošības un dekarbonizācijas mērķus nevarēja sasniegt bez valsts atbalsta, un, ceturtkārt, Komisijai esot vajadzējis vairāk izklāstīt to, cik lielā mērā Hinkley Point C tiek izmantotas jaunās tehnoloģijas.

a)      Par iebildumu attiecībā uz nepietiekamu pamatojumu saistībā ar ieguldījumu Hinkley Point C specifisko raksturu

153    Austrijas Republika apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma 392. apsvērumā Komisija ir minējusi ieguldījumu Hinkley Point C specifisko raksturu, tomēr neatklājot iemeslus, kuru dēļ šie ieguldījumi būtu jāuzskata par tādiem, kam ir specifisks raksturs.

154    Komisija apstrīd šos argumentus.

155    Šajā saistībā ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 392. apsvērumā Komisija ir izdarījusi secinājumu no minētā lēmuma 381.–391. apsvērumā izklāstītajiem apsvērumiem. Šī lēmuma 382. un 383. apsvērumā Komisija it īpaši norādīja, ka ieguldījumi kodolenerģētikā ir pakļauti nozīmīgam riskam, ņemot vērā tādu apstākļu kombināciju kā augstas sākotnējās kapitāla izmaksas, ilgais būvniecības laiks un ilgais ekspluatācijas laiks, kas nepieciešams ieguldījumu izmaksu atgūšanai. Tās ieskatā, nepastāvēja tirgus finanšu instrumenti vai cita veida līgumi, kas ļautu ierobežot šādu ievērojamu risku, kas ir raksturīgs dažām tehnoloģijām, starp kurām ir kodolenerģijas tehnoloģija. Tirgū pieejamie instrumenti nenodrošinot laika robežas, kas pārsniedz 10 vai 15 gadus, ne ilgtermiņa līgumu, ne riska ierobežošanas instrumentu veidā. Šajā kontekstā Komisija arī norādīja it īpaši uz atomelektrostaciju īpaši garajiem un sarežģītajiem dzīves cikliem atšķirībā no pārējās enerģētikas infrastruktūras lielākās daļas un arī lielākās ieguldījumu daļas infrastruktūrā kopumā. It īpaši tā norādīja, vispirms, ka parasti atomelektrostacijas uzbūvēšanai ir vajadzīgi astoņi līdz desmit gadi, turklāt izmaksas rodas, pirms tiek gūti jebkādi ieņēmumi, un riskus sedz vienīgi ieguldītājs. Pēc tam, ka ieņēmumu gūšana esot raksturīga 60 gadu ekspluatācijas ciklam, tomēr šādu ieņēmumu pamatā esot neskaidra vairumtirdzniecības cenu attīstība. Turklāt turpmākais ekspluatācijas pārtraukšanas periods varot ilgt četrdesmit gadus, rezervējot līdzekļus iekārtas slēgšanai. Apjomīgo kodolatkritumu uzglabāšanu un apstrādi turklāt parasti veicot uz vietas pirms to transportēšanas uz glabātavu, kur atkritumus paredzēts uzglabāt tūkstošiem gadu. Visbeidzot, pastāvot ieguldījumu aizturēšanas risks, kas rada nenoteiktību privātajiem ieguldītājiem, tādēļ ka secīgajām valdībām var būt atšķirīgi viedokļi par kodoltehnoloģiju vēlamību, ņemot vērā tās strīdīgo raksturu.

156    Ir jākonstatē, ka Komisijas apsvērumi, kas minēti apstrīdētā lēmuma 382. un 383. apsvērumā, pietiekami skaidri atklāj iemeslus, kuru dēļ, tās ieskatā, bez Apvienotās Karalistes intervences, ņemot vērā it īpaši to, ka nepastāvēja tirgus finanšu instrumenti vai cita veida līgumi, kas ļautu ierobežot šādu ievērojamu risku, ieguldījumi jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai nebūtu tikuši īstenoti laikus.

157    Līdz ar to iebildums attiecībā uz apstrīdētā lēmuma 392. apsvērumā minētā pamatojuma nepietiekamo raksturu ir jānoraida.

b)      Par iebildumu, ar ko tiecas pierādīt tādu saturisku un formālu kļūdu esamību, kuras ir ietekmējušas apstrīdētā lēmuma 9.3. punktā Komisijas izklāstītos apsvērumus

158    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste izvirza argumentus, ar ko tiecas pierādīt apstrīdētā lēmuma 9.3. punktā Komisijas izklāstīto apsvērumu kļūdaino raksturu; saskaņā ar šiem argumentiem, ņemot vērā, ka nepastāvēja tirgus finanšu instrumenti vai cita veida līgumi, kas ļautu ierobežot ievērojamo risku, kam ir pakļauti ieguldījumi kodolenerģētikā, bija nepieciešama valsts intervence, lai sasniegtu kodolenerģētikas veicināšanas un, konkrētāk, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanas mērķi. Šo dalībvalstu ieskatā, Komisija ir pieļāvusi saturiskas un formālas kļūdas šajā saistībā.

159    Komisija, Čehijas Republika, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus. Komisija apgalvo, ka daži Austrijas Republikas izvirzītie argumenti ir nepieņemami to novēlotā rakstura dēļ.

160    Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka Komisijai LESD 107. panta 3. punkta piemērošanā ir plaša rīcības brīvība, kuras īstenošana ietver sarežģītus ekonomiskus un sociālus vērtējumus. Pārbaude tiesā, kas tiek piemērota šo vērtējuma pilnvaru izmantošanai, aprobežojas ar pārbaudi par to, vai ir ievērotas procesuālās normas un izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, vai fakti ir saturiski precīzi, kā arī vai nav pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un vai nepastāv acīmredzama kļūda faktu vērtējumā vai pilnvaru nepareiza izmantošana (spriedumi, 2002. gada 26. septembris, Spānija/Komisija, C‑351/98, EU:C:2002:530, 74. punkts, un 2004. gada 29. aprīlis, Itālija/Komisija, C‑372/97, EU:C:2004:234, 83. punkts).

161    Tomēr, lai arī Komisijai ir plaša rīcības brīvība ekonomikas jomā, tas nenozīmē, ka Savienības tiesai ir jāatturas no Komisijas veiktās ekonomiska rakstura datu interpretācijas pārbaudes. Savienības tiesai ir ne tikai jāpārbauda izvirzīto pierādījumu faktiskā pareizība, to ticamība un konsekvence, bet arī tas, vai šie pierādījumi ir uzskatāmi par visu atbilstošo informāciju, kas var tikt ņemta vērā, lai novērtētu sarežģītu situāciju, un vai tie var pamatot izdarītos secinājumus. Tomēr šīs pārbaudes ietvaros tai nav jāaizstāj Komisijas vērtējums ar savu ekonomisko vērtējumu. Turklāt ir jānorāda, ka gadījumos, kad iestādei ir plaša rīcības brīvība, pārbaudei par to, vai ir ievērotas noteiktas procesuālās garantijas, ir fundamentāla nozīme. Saskaņā ar judikatūru viena no šīm garantijām ir kompetentās iestādes pienākums rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus izskatāmās lietas apstākļus un pienācīgi pamatot savu nolēmumu (skat. spriedumu, 2007. gada 22. novembris, Spānija/Lenzing, C‑525/04 P, EU:C:2007:698, 56.–58. punkts un tajos minētā judikatūra).

162    Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes izvirzītie argumenti ir jāvērtē, ņemot vērā šos principus.

163    Pirmkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka ar to vien, ka konkrēts uzņēmums nevar saņemt finansējumu tirgū, nepietiek, lai konstatētu, ka sabiedrības interešu mērķis, ko dalībvalsts tiecas sasniegt, nevarētu tikt īstenots bez šīs dalībvalsts intervences.

164    Šis arguments ir jānoraida.

165    Šajā saistībā pietiek norādīt, ka apstrīdētā lēmuma 381.–391. apsvērumā Komisija ne tikai vērtē NNBG individuālo situāciju vai šīs sabiedrības ieguldītājus, bet kopumā izsakās par to, vai bez Apvienotās Karalistes intervences šajā dalībvalstī tiktu būvētas jaunas iekārtas kodolenerģijas ražošanai, ņemot vērā to, ka nepastāvēja tirgus finanšu instrumenti vai cita veida līgumi, kas ļautu ierobežot ievērojamo risku, kam ir pakļauti ieguldījumi kodolenerģētikā.

166    Otrkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma 382. un 383. apsvērumā minētais Komisijas secinājums, saskaņā ar kuru nepastāvēja atbilstoši tirgus finanšu instrumenti ieguldījumiem jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai, nav balstīts uz pietiekami drošu un detalizētu pārbaudi un nav pietiekami pamatots.

167    Pirmām kārtām, Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija nav ņēmusi vērā citus ieguldījumu veidus, tādus kā finansējums, izmantojot starptautisku sindicēšanu, vai individuāls atbalsts, kuru piešķirtu finansisti, kam ir iespēja ieguldīt tam pietiekamus līdzekļus.

168    Šajā saistībā ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 381.–392. apsvērumā Komisija detalizēti izklāstīja iemeslus, kuru dēļ ieguldījumi kodolenerģētikā ir pakļauti nozīmīgam riskam, un konstatēja, ka nepastāv tirgus finanšu instrumenti vai cita veida līgumi, kas ļautu šo risku ierobežot. Pēc tam, kad Komisija bija veikusi modelējumu, tā turklāt konstatēja, ka šajos apstākļos pastāv liela nenoteiktība attiecībā uz privātiem ieguldījumiem jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai reālistiskā termiņā.

169    Ņemot vērā šos faktus, tas, ka Austrijas Republika vienkārši piemin tādu iespēju kā finansējums, izmantojot starptautisku sindicēšanu, vai individuāls atbalsts, kuru varētu piešķirt finansisti, kam ir iespēja šajā saistībā ieguldīt pietiekamus līdzekļus, nevar pierādīt, ka šajos Komisijas apsvērumos ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

170    Lai konstatētu, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, novērtējot faktus, kas varētu pamatot apstrīdētā lēmuma atcelšanu, prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem, lai atspēkotu lēmumā veiktā faktu vērtējuma ticamību (spriedumi, 1996. gada 12. decembris, AIUFFASS un AKT/Komisija, T‑380/94, EU:T:1996:195, 59. punkts, un 2009. gada 6. oktobris, FAB/Komisija, T‑8/06, nav publicēts, EU:T:2009:386, 78. punkts).

171    Tomēr Austrijas Republika nav izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ nozīmīgais risks, kam ir pakļauti ieguldījumi kodolenerģētikā, ņemot vērā it īpaši tādu apstākļu kombināciju kā augstas sākotnējās kapitāla izmaksas, ilgais būvniecības laiks un ilgais ekspluatācijas laiks, kas nepieciešams ieguldījumu izmaksu atgūšanai, kā arī īpaši garos un sarežģītos dzīves ciklus, neskaidru vairumtirdzniecības cenu attīstību un ekspluatācijas pārtraukšanas izdevumus, kā arī ieguldījumu aizturēšanas risku, neesot šķērslis arī finansējumam, izmantojot starptautisku sindicēšanu, vai individuālam finansējumam.

172    Līdz ar to šis arguments ir jānoraida.

173    Otrām kārtām, Austrijas Republika apgalvo, ka ilgtermiņa cenu signāla trūkuma problēma attiecas arī uz citām tehnoloģijām un līdz ar to ir jāuzskata par ierastu tirgus elementu, kas ir jāņem vērā, vērtējot projekta risku. Pretēji Komisijas apgalvojumam elektroenerģijas tirgū nepastāvot stabili cenu signāli turpmākajiem desmit līdz piecpadsmit gadiem. Eiropas elektroenerģijas vislikvīdākajās biržās šobrīd piedāvāto produktu izmantošanas ilgums esot līdz septiņiem gadiem. Pat attiecībā uz elektrostacijām, kas izmanto tehnoloģijas, kuru ekspluatācijas ilgums ir mazāks nekā atomelektrostacijām, nozīmīgai izmantošanas laika daļai nav pieejami cenu signāli.

174    Šajā saistībā pietiek norādīt, ka, pat pieņemot, ka šis Austrijas Republikas arguments būtu pamatots, ar to nebūtu iespējams apstrīdēt Komisijas secinājumu attiecībā uz atbilstošu finanšu instrumentu trūkumu ieguldījumiem jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai. Gluži pretēji, arguments attiecībā uz to, ka pat īsākiem termiņiem nekā desmit līdz piecpadsmit gadu laikposms, ko Komisija ņēma vērā, nav stabilu cenu signālu, var nostiprināt Komisijas apsvērumus attiecībā uz faktoriem, kas ir vērsti pret ieguldījumiem šādas jaunas jaudas nodrošināšanai.

175    Trešām kārtām, ir jānoraida Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka savā analīzē Komisijai esot vajadzējis ņemt vērā ne tikai Apvienotās Karalistes finanšu tirgus. Šajā saistībā ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 382. apsvērumā Komisija konstatēja, ka nepastāv tirgus finanšu instrumenti vai cita veida līgumi, lai ierobežotu ievērojamo risku ieguldījumiem kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai. Tomēr no šī apsvēruma nekādi neizriet, ka savā vērtējumā Komisija ir skatījusi vienīgi Apvienotajā Karalistē pieejamos finanšu instrumentus.

176    Ceturtām kārtām, Austrijas Republika norāda, ka šajā saistībā apstrīdētā lēmuma pamatojums nav pietiekams.

177    No vienas puses, Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija nav norādījusi iemeslu, kura dēļ vajadzētu pamatoties vienīgi uz Apvienotajā Karalistē pieejamajiem finanšu tirgiem. Šis arguments ir jānoraida. Kā jau tika izklāstīts iepriekš 175. punktā, tas ir pamatots ar kļūdainu premisu, ka Komisija ir ņēmusi vērā tikai minētos finanšu tirgus.

178    No otras puses, Austrijas Republika apgalvo, ka katrā ziņā apstrīdētā lēmuma 381.–392. apsvērumā Komisija nav skaidri minējusi finanšu tirgus, kurus tā ir ņēmusi vērā. Šajā saistībā ir jākonstatē, ka minētajos apsvērumos izklāstītais pamatojums ir pietiekams, lai ļautu minētajai dalībvalstij noskaidrot veiktā pasākuma pamatojumu un Vispārējai tiesai veikt pārbaudi. Ja šī dalībvalsts uzskatīja, ka ir finanšu instrumenti, kurus neietekmē Komisijas norādītie faktori, tā šajā saistībā varēja izvirzīt argumentus tiesvedības laikā Vispārējā tiesā, un tas šai pēdējai būtu ļāvis pārbaudīt šī Komisijas apsvēruma pamatotību.

179    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jānoraida argumenti, ar kuriem tiecas apšaubīt Komisijas secinājumu par atbilstošu finanšu instrumentu neesamību.

180    Treškārt, Austrijas Republika izvirza argumentus, ar kuriem tiecas apšaubīt Komisijas apsvērumus, kas pamatojas uz politiskas ieguldījumu aizturēšanas risku.

181    Iesākumā ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 384. apsvērumā, izsakot atrunu par to, vai ieguldījumu aizturēšanas situāciju, ko tā bija identificējusi, varēja kvalificēt par tirgus nepilnību, Komisija konstatēja, ka šis risks var “būt nozīmīgs faktors, kas sarežģī līdzekļu ieguldīšanu jaunās [kodolenerģijas ražošanas jaudās], jo īpaši ņemot vērā ilgos termiņus, kas vajadzīgi atomelektrostaciju uzbūvēšanai, ekspluatācijai un ekspluatācijas pārtraukšanai”. Minētā iestāde tātad konstatēja, ka, raugoties no iespējamo ieguldītāju viedokļa, politiskas ieguldījumu aizturēšanas risks bija faktors, kas ir vērsts pret ieguldījumiem šādas jaunas jaudas nodrošināšanai.

182    Pirmām kārtām, Austrijas Republika apgalvo, ka ieguldījumu aizturēšanas situācija pastāv vienīgi gadījumā, ja vienai no tāda ilgtermiņa līguma slēdzējām pusēm, kurš nav pilnīgi noteikts tā noslēgšanas brīdī, ir plaša rīcības brīvība, kas tai ļauj rīkoties oportūnistiski, kamēr otra puse jau iepriekš ir uzņēmusies saistības, piemēram, veicot ļoti nozīmīgus, nepārceļamus ieguldījumus. Pretēji Komisijas apsvērumiem tāds neesot šīs lietas gadījums.

183    Šajā saistībā ir jānorāda, ka no apstrīdētā lēmuma 384. un 385. apsvēruma izriet, ka, lai arī principā ikvienu tehnoloģiju varot ietekmēt politiska ieguldījumu aizturēšana, kodolprojekti šim riskam esot pakļauti visvairāk. Šajā kontekstā Komisija it īpaši norādīja, no vienas puses, ka secīgām valdībām var būt atšķirīgi viedokļi par kodoltehnoloģiju vēlamību un tas var radīt nenoteiktību privātajiem ieguldītājiem, un, no otras puses, ka šī nenoteiktība ir lielāka attiecībā uz kodoltehnoloģiju tās strīdīgā rakstura, ilgāko laika periodu un lielāku ieguldījumu apjomu dēļ.

184    Attiecībā uz Austrijas Republikas izvirzītajiem argumentiem ir jākonstatē, ka tā vienīgi, no vienas puses, izskaidro, ko tā saprot ar ieguldījumu aizturēšanas situāciju, un, no otras puses, apgalvo, ka uzņēmums, kas iegulda kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanā, neatrodas šādā situācijā.

185    Tomēr ir jākonstatē, ka ar Austrijas Republikas izklāstītajiem argumentiem nevar pierādīt, ka apstrīdētā lēmuma 384. un 385. apsvērumā Komisijas minētajos apsvērumos ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā (skat. iepriekš 160., 161. un 170. punktu). It īpaši Austrijas Republika nesniedz nekādus argumentus, ar ko varētu atspēkot Komisijas apsvērumu, saskaņā ar kuru iepriekš 183. punktā aprakstītais risks ir faktors, kas vērsts pret ieguldījumiem jaunu atomelektrostaciju būvniecībā un ekspluatācijā.

186    Līdz ar to šis arguments ir jānoraida.

187    Otrām kārtām, Austrijas Republika norāda, ka politiskā regulējuma izmaiņu risks nav tāds, kas īpaši skartu atomelektrostacijas, bet gan ir vispārējs risks, kas attiecas uz visiem sabiedrības apstrīdētiem projektiem, it īpaši tiem, kam ir nepieciešami nozīmīgi resursi. Šāds risks līdz ar to nevarot būt faktors, kas ir jālabo ar valsts atbalsta palīdzību.

188    Šajā saistībā, pirmkārt, ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 384. un 385. apsvērumā Komisija nekādi neizslēdza, ka politiskā regulējuma izmaiņu risks var skart arī citus projektus un var būt vērsts pret ieguldījumiem šādos projektos.

189    Otrkārt, ir jākonstatē, ka Austrijas Republika neizvirza nevienu argumentu, ar ko varētu atspēkot tā Komisijas apsvēruma ticamību, saskaņā ar kuru politiskā regulējuma izmaiņu risks nopietni ietekmē kodoltehnoloģiju it īpaši tās strīdīgā rakstura dēļ, šāda riska iespējamības dēļ, šo izmaiņu apjoma dēļ, kas var sasniegt pat pilnīgu atteikšanos no kodolenerģijas nozares, ļoti garo atmaksas termiņu dēļ un ļoti lielo ieguldījumu summu dēļ.

190    Līdz ar to arī ar šo Austrijas Republikas argumentu nevar pierādīt acīmredzamas kļūdas esamību Komisijas argumentācijā.

191    Trešām kārtām, Austrijas Republika apgalvo, ka atsavināšanas gadījumā, ņemot vērā ieguldījumu un mantisko tiesību aizsardzību, būtu garantēta finansiāla kompensācija.

192    Pirmkārt, ciktāl šis arguments tiecas pierādīt, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā faktu, ka ir garantēta finansiāla kompensācija, tas ir jānoraida. Šajā kontekstā ir jānorāda, ka Komisija vērtēja jautājumu par to, cik lielā mērā būtu garantēta kompensācija Hinkley Point priekšlaicīgas slēgšanas gadījumā. Tādējādi lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 192. apsvērumā Komisija norādīja, ka valsts kompetento iestāžu samaksātā kaitējuma atlīdzība un procenti valsts iestāžu radīta kaitējuma kompensācijai nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Turklāt apstrīdētā lēmuma 322. apsvērumā tā konstatēja, ka vispārējie principi, kas ir Apvienotās Karalistes un Savienības tiesību pamatā, paredz tiesības saņemt kompensāciju īpašumtiesību atņemšanas gadījumā.

193    Otrkārt, gadījumā, ja Austrijas Republikas arguments tiektos pierādīt, ka, ņemot vērā to, ka bija garantēta finansiāla kompensācija, bija acīmredzami kļūdaini uzskatīt, ka politiskas ieguldījumu aizturēšanas risks ir faktors, ko var uzskatīt par tādu, kas ir vērsts pret ieguldījumiem jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai, arī tas ir jānoraida. Tikai apstāklis, ka var prasīt kompensāciju, pamatojoties uz vispārējiem principiem, kas ir Apvienotās Karalistes un Savienības tiesību pamatā, nav pretrunā tam, ka politiskas ieguldījumu aizturēšanas riskam var būt atturoša ietekme uz iespējamiem ieguldītājiem. Ņemot vērā šajā lietā aplūkojamās ieguldījumu summas, vienkārša perspektīva attiecīgā gadījumā pēc iespējama strīda atsavināšanas gadījumā saņemt finansiālu kompensāciju par neskaidru summu nav tāda, kas pilnībā novērstu tādu šķērsli ieguldījumiem, kuru izraisījis politiskas ieguldījumu aizturēšanas risks. No tā izriet, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka, neraugoties uz faktu, ka var tikt prasīta kompensācija, politiskas ieguldījumu aizturēšanas risks ir apstāklis, kas ir vērsts pret ieguldījumiem jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai.

194    Ceturtām kārtām, Austrijas Republika apgalvo, ka bija kļūdaini piešķirt Hinkley Point C attīstītājiem “imunitāti” pret vēlāk demokrātiski pieņemtiem politiskiem lēmumiem. Luksemburgas Lielhercogiste norāda, ka šādus politiskus lēmumus nevar uzskatīt par tirgus nepilnībām.

195    Ciktāl Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste ar saviem argumentiem apgalvo, ka vēlāk demokrātiski pieņemti politiskie lēmumi nevar tikt ņemti vērā, vērtējot to, vai pastāvēja faktori, kas bija vērsti pret ieguldījumiem jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai, šie argumenti ir jānoraida. Šajā vērtējumā Komisija varēja ņemt vērā visus elementus, kas var būt vērsti pret to, ka, neesot valsts atbalstam, šāda jauna jauda tiktu laikus radīta ar tirgus faktoriem. Līdz ar to nebija acīmredzami kļūdaini šajā kontekstā ņemt vērā nenoteiktību, kas var izrietēt no politiskas ieguldījumu aizturēšanas riska un kas iepriekš 189. punktā izklāstīto iemeslu dēļ īpaši smagi ietekmējot kodolenerģijas jomu.

196    Ciktāl Austrijas Republika ar šo argumentu ne tikai apšauba Apvienotās Karalistes intervences nepieciešamību pašu par sevi, bet arī apgalvo, ka pastāv kompensācijas pārmaksa, tādēļ ka konkrētie pasākumi, proti, finanšu līgums par starpību, valsts sekretāra piekrišana un kredītu garantija pārsniedzot to, kas ir nepieciešams, lai pārvarētu konstatētos šķēršļus, ir runa par argumentu attiecībā uz Komisijas apsvērumiem, kas skar aplūkojamo pasākumu nepieciešamo raksturu un kas pārklājas ar argumentiem, kuri izklāstīti sestajā pamatā. Šis arguments līdz ar to šajā kontekstā ir neefektīvs, bet tas tiks ņemts vērā, skatot sesto pamatu.

197    No tā izriet, ka visi argumenti, ar ko tiecas apšaubīt Komisijas apsvērumus, kuri pamatoti ar politiskas ieguldījumu aizturēšanas situācijas iespējamību, ir jānoraida, neskarot argumentu attiecībā uz samērīguma principa ievērošanu, kas tiks vērtēts, skatot sesto pamatu.

198    Ceturtkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka citu atomelektrostaciju būvniecība ir tikusi finansēta bez valsts atbalsta piešķiršanas. Šajā kontekstā tā atsaucas it īpaši uz atomelektrostaciju būvniecību Flamanvilā [Flamanville] (Francija) un Olkiluoto [Olkiluoto] (Somija).

199    Iesākumā ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 381.–392. apsvērumā Komisija apgalvoja, ka tādēļ, ka ieguldījumi kodolenerģētikā ir pakļauti nozīmīgam riskam un ka nepastāv tirgus finanšu instrumenti vai cita veida līgumi, kas ļautu šo risku ierobežot, pastāv liela nenoteiktība attiecībā uz privātiem ieguldījumiem jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai reālistiskā termiņā. Tāpat ir jāatgādina, ka Komisija pamatoja šo secinājumu ne tikai ar šo faktoru identificēšanu, bet arī ar veikto modelēšanu.

200    Līdz ar to ir jāvērtē, vai Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka atomelektrostacijas, kurām ir tāds pats reaktors kā tas, kas jāizmanto Hinkley Point C, Flamanvilā un Olkiluoto ir uzbūvētas bez valsts atbalsta piešķiršanas, var atspēkot šos Komisijas vērtējumus.

201    Šajā saistībā, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka no lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 25. punkta izriet, ka pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas jau bija zināms, ka atomelektrostaciju Flamanvilā un Olkiluoto būvniecības projekti bija radījuši būtiskas papildu izmaksas.

202    Otrām kārtām, ir jānorāda, ka saskaņā ar Komisijas un Francijas Republikas norādēm, ko ne Austrijas Republika, ne Luksemburgas Lielhercogiste nav apstrīdējušas, lēmumi ieguldīt Austrijas Republikas minētajos būvniecības projektos tika pieņemti pirms negadījuma atomelektrostacijā Fukušimā (Japāna).

203    Trešām kārtām, ir jāatgādina, ka šie projekti tika izstrādāti ar atšķirīgiem regulējuma nosacījumiem. Kā paziņoja Komisija – un ne Austrijas Republika, ne Luksemburgas Lielhercogiste to nav detalizēti apstrīdējušas –, lēmums ieguldīt atomelektrostacijas būvniecībā Flamanvilā tika pieņemts 2005. gadā,tātad pirms 2007. un 2008. gada pasaules finanšu krīzes, savukārt apstrīdētais lēmums tika pieņemts pēc tās sākšanās. Attiecībā uz Olkiluoto atomelektrostaciju ir jānorāda, ka no 2007. gada 4. oktobra kodolenerģētikas paraugprogrammas COM(2007) 565, galīgā redakcija, izriet, ka ieguldījums šajā atomelektrostacijā tika saņemts, pateicoties akcionāru noslēgtam līgumam, nodrošinot iepriekš noteiktu elektroenerģijas cenu īpašniekiem ieguldītājiem. Turklāt saskaņā ar Komisijas norādēm, kuras ne Austrijas Republika, ne Luksemburgas Lielhercogiste nav detalizēti apstrīdējušas, šīs pašas atomelektrostacijas akcionāri galvenokārt ir papīra ražotāji un saražotā enerģija tiek sadalīta starp akcionāriem par faktiskajām ražošanas izmaksām.

204    Ceturtām kārtām, Komisija min, ka elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Savienībā ievērojami pazeminājās pēc lēmumiem ieguldīt atomelektrostaciju būvniecībā Flamanvilā un Olkiluoto (no 35 % līdz 45 % laikā no 2008. līdz 2012. gadam), un ne Austrijas Republika, ne Luksemburgas Lielhercogiste to nav apstrīdējušas.

205    Ņemot vērā šos apstākļus, ir jākonstatē, ka Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka atomelektrostacijas, kurām ir tāds pats reaktors kā tas, kas jāizmanto Hinkley Point C, Flamanvilā un Olkiluoto ir uzbūvētas bez valsts atbalsta piešķiršanas, viens pats nevar atspēkot apsvērumus, ko Komisija ir izklāstījusi apstrīdētā lēmuma 381.–392. apsvērumā.

206    Līdz ar to šis arguments ir jānoraida.

207    Piektkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka pastāv pilnībā salīdzināmi infrastruktūras projekti (hidroelektrostacijas, tuneļi, lielās farmaceitiskās pētniecības organizācijas, gēnu inženierija un kosmosa projekti), kas attīstītājam liek saskarties ar augstām ieguldījumu izmaksām, ilgu būvniecības laiku un ilgu ekspluatācijas laiku.

208    Šajā saistībā ir jānorāda, pirmām kārtām, ka apstrīdētā lēmuma 381.–385. apsvērumā Komisija nekādi nav izslēgusi, ka arī attiecībā uz citiem infrastruktūras projektiem var pastāvēt faktori, kas ir vērsti pret ieguldījumiem.

209    Otrām kārtām, vienīgi norāde, ka arī citiem neklasificētiem infrastruktūras projektiem ir jāsaskaras ar augstām ieguldījumu izmaksām, ilgu būvniecības laiku un ilgu ekspluatācijas laiku, nevar atspēkot Komisijas apstrīdētā lēmuma 381.–392. apsvērumā minētos apsvērumus, kuros tā ir ņēmusi vērā it īpaši ar kodolenerģijas ražošanu saistītos riskus un to, ka nepastāvēja tirgus finanšu instrumenti vai cita veida līgumi, kas ļautu šos riskus ierobežot. Turklāt ir jāatgādina, ka politiskas ieguldījumu aizturēšanas risks un risks pilnīgi atteikties no kodoltehnoloģijas tās strīdīgā rakstura dēļ ir raksturīgs ieguldījumiem jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai.

210    Līdz ar to arī šis arguments ir jānoraida.

211    Sestkārt, ir jāpārbauda Austrijas Republikas ceturtajā pamatā izvirzītie argumenti attiecībā uz kodolenerģētikas paraugprogrammām (skat. iepriekš 120. punktu). Austrijas Republika apgalvo, ka no dažām no šīm paraugprogrammām izriet, ka kodolenerģija ir konkurētspējīga un ka šajā jomā īstenotajiem projektiem nevajadzētu saņemt valsts atbalstu.Būtībā šie argumenti tiecas pierādīt, ka pretēji tam, ko konstatēja Komisija, jaunas iekārtas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai esot bijis iespējams uzbūvēt bez Apvienotās Karalistes intervences.

212    Šajā kontekstā ir jāpārbauda to kodolenerģētikas paraugprogrammu saturs, uz kurām Austrijas Republika atsaucas.

213    Attiecībā uz 2007. gada 4. oktobra kodolenerģētikas paraugprogrammu COM(2007) 565, galīgā redakcija, ir jākonstatē, ka, tiesa, aplūkojamā dokumenta 4.2. punktā Komisija ir norādījusi uz tendenci, saskaņā ar kuru dažās dalībvalstīs jaunas atomelektrostacijas parasti ir tikušas būvētas bez subsīdijām, un tas nozīmējot, ka kodoltehnoloģija vairāk tiek uzskatīta par konkurētspējīgu. Tomēr ir arī jānorāda, ka šī dokumenta 4.3. punktā Komisija konstatēja, ka pastāv nenoteiktība par elektroenerģijas cenām nākotnē, tirgus struktūru un nosacījumiem, kā arī nākotnes enerģētikas un klimata pārmaiņu politiku, kas rada lielus riskus ilgtermiņa ieguldījumiem enerģētikas nozarē un it īpaši ietekmē kodoltehnoloģiju lielo kapitālieguldījumu dēļ, kas saistīti ar jaunu atomelektrostaciju būvniecību un relatīvi ilgo laikposmu, pirms šādi ieguldījumi nes pirmo peļņu. Tāpat ir minēts, ka ieguldītāji dod priekšroku ieguldījumiem ar mazāku būvniecības laiku un īsāku atmaksāšanās termiņu. Turklāt minētā dokumenta 4.2 un 4.3. punktā Komisija norādīja, ka tās rīcībā nav pārbaudītu faktu par jaunu atomelektrostaciju būvniecību, jo neviena jauna atomelektrostacija nav tikusi uzbūvēta vairāk nekā desmit gadu laikā, un līdz ar to ir grūti precīzi novērtēt pēdējās paaudzes reaktoru izmaksas.

214    Attiecībā uz 2008. gada 13. novembra kodolenerģētikas paraugprogrammu COM(2008) 776, galīgā redakcija, ir jānorāda, ka, tiesa, minētās paraugprogrammas 3.3. punktā Komisija uzskatīja, ka ir jānodrošina, lai Savienībā projekti kodolenerģijas jomā nesaņemtu nekādu valsts atbalstu. Tomēr ir jākonstatē, ka šīs paraugprogrammas 3.3., 3.3.1. un 3.3.2. punktā Komisija norādīja, ka atomelektrostacijas būvniecības izmaksas ievērojami pārsniedz līdzvērtīgas termoelektrostacijas būvniecības izmaksas, kurā izmanto akmeņogles vai dabasgāzi, ka sākotnējo investīciju apjoms un to atmaksāšanai vajadzīgais laiks nozīmē augstu risku privātiem uzņēmumiem un ka patlaban esošā pasaules kredītu tirgu nestabilitāte var apgrūtināt vērienīgu investīciju projektu īstenošanu. Tā secināja, ka, lai gan jaunu atomelektrostaciju būvniecība ir jāfinansē privātiem uzņēmumiem un kapitāla tirgum, atsevišķi finansēšanas atvieglošanas pasākumi varētu būt attaisnojami, ņemot vērā it īpaši to, ka vispārējais investīciju klimats liela apjoma kredītu ņēmējiem ir kļuvis nelabvēlīgāks.

215    No tā izriet, ka pretēji tam, ko liek saprast Austrijas Republika, nav pretrunas starp kodolenerģētikas paraugprogrammās ietvertajiem Komisijas apsvērumiem, kas minēti iepriekš 213. un 214. punktā, no vienas puses, un Komisijas apsvērumiem, kas izklāstīti apstrīdētā lēmuma 9.3. punktā, no otras puses.

216    Katrā ziņā ir jāatgādina, ka aplūkojamās kodolenerģētikas paraugprogrammas atspoguļo situāciju to izstrādes laikā. Līdz ar to tajās nav ņemti vērā apstākļi, kas izveidojās pēc to izstrādes, kā, piemēram, sekas, ko izraisīja negadījums atomelektrostacijā Fukušimā.

217    Līdz ar to pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, aplūkojamo kodolenerģētikas paraugprogrammu saturs nevar pierādīt Komisijas pieļautu acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

218    Septītkārt, Austrijas Republika būtībā apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, ņemot vērā projekta apjomu kā apstākli, kas ir vērsts pret ieguldījumiem jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai. Šāds kritērijs esot bijis jāņem vērā, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, piemērojot Komisijas paziņojumu par kritērijiem, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs (OV 2014, C 188, 4. lpp.).

219    Arī šis arguments ir jānoraida.

220    Pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un, konkrētāk, vērtējot to, vai ir nepieciešama valsts intervence, nekas neliedz Komisijai ņemt vērā paziņotā projekta apjomu.

221    Līdz ar to, neskarot argumentu attiecībā uz iespējamu kompensācijas pārmaksu (skat. iepriekš 196. punktu), kurš tiks ņemts vērā, vērtējot sesto pamatu, ir jānoraida visi Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes argumenti, ar kuriem tiecas apšaubīt Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru bez Apvienotās Karalistes intervences šīs dalībvalsts izvirzītais mērķis, proti, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšana, nebūtu sasniegts laikus, neesot nepieciešamībai izteikties par Komisijas argumentu, saskaņā ar kuru daži Austrijas Republikas izvirzītie argumenti ir nepieņemami to novēlotā rakstura dēļ.

c)      Par iebildumu attiecībā uz to, ka apgādes drošības un dekarbonizācijas mērķus varēja sasniegt bez valsts atbalsta

222    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka pretēji Komisijas konstatējumiem apgādes drošības un dekarbonizācijas mērķus varēja sasniegt bez aplūkojamajiem pasākumiem.

223    Komisija, Čehijas Republika, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus. Komisija arī uzskata, ka daži Austrijas Republikas izvirzītie argumenti ir nepieņemami to novēlotā rakstura dēļ.

224    Šajā saistībā, pirmkārt, ir jānorāda, ka šis iebildums ir pamatots ar kļūdainu premisu. Komisijas secinājums attiecībā uz Apvienotās Karalistes intervences nepieciešamību nav pamatots ar apsvērumu, saskaņā ar kuru apgādes drošības un dekarbonizācijas mērķus nevarēja sasniegt bez valsts atbalsta. Gluži pretēji, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 378.–380. apsvēruma, Komisija uzskatīja, ka šķiet, ka šo mērķu sasniegšana pamatoja nevis ieguldījumus tieši kodolenerģijas ražošanā, bet plašākā nozīmē ieguldījumus mazoglekļa elektroenerģijas ražošanā un pasākumos, lai internalizētu elektroenerģijas pieejamības pozitīvo eksternalitāti.

225    Otrkārt, ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 9.3. punktā izklāstītie Komisijas apsvērumi attiecībā uz Apvienotās Karalistes intervences nepieciešamību ir pamatoti ar kodolenerģētikas veicināšanas un, konkrētāk, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanas mērķi. Kā izklāstīts iepriekš 153.–221. punktā, Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes izvirzītie argumenti nevar pierādīt, ka šie apsvērumi nav pietiekami pamatoti vai ka tajos ir pieļautas saturiskas kļūdas.

226    Līdz ar to iebildums attiecībā uz to, ka apgādes drošības un dekarbonizācijas mērķus varēja sasniegt bez valsts atbalsta, ir jānoraida, neesot nepieciešamībai izteikties par Komisijas argumentu attiecībā uz dažu Austrijas Republikas izvirzīto argumentu novēloto raksturu.

d)      Par iebildumu attiecībā uz to, ka Komisija nav pietiekami norādījusi, kādā mērā Hinkley Point C izmantoja jaunās tehnoloģijas

227    Attiecībā uz argumentu, ka Komisijai būtu vajadzējis vairāk izteikties par to, kādā mērā Hinkley Point C izmantoja jaunās tehnoloģijas, pietiek atgādināt, ka šis arguments ir pamatots ar kļūdainu apstrīdētā lēmuma 392. apsvēruma interpretāciju (skat. iepriekš 131.–138. punktu). Līdz ar to arī šis arguments ir jānoraida.

228    Tādējādi visi iebildumi, ar ko tiecas apšaubīt Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru Apvienotās Karalistes intervence bija nepieciešama, lai sasniegtu tās izvirzīto sabiedrības interešu mērķi, ir jānoraida.

2.      Par argumentiem attiecībā uz Komisijas izmantoto tirgus definīciju

229    Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdas attiecībā uz tirgus definīciju. Tās ieskatā, pretēji lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu izmantotajai pieejai minētā iestāde apstrīdētajā lēmumā nav pamatojusies uz liberalizēto elektroenerģijas ražošanas un piegādes tirgu, bet gan uz atomelektrostaciju būvniecības un ekspluatācijas tirgu. Līdz ar to šī iestāde neesot piemērojusi kārtību, kas nosaka tirgus definīciju, un neesot ievērojusi savu praksi attiecībā uz tirgus definīciju.

230    Komisija, Čehijas Republika, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste uzskata, ka šie argumenti ir jānoraida.

231    Šajā saistībā, pirmkārt, ir jānorāda, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija ir noteikusi liberalizēto elektroenerģijas ražošanas un piegādes tirgu kā tirgu, uz kuru attiecas aplūkojamie pasākumi. Minētā lēmuma 340. apsvērumā Komisija konstatēja, ka minētie pasākumi radīja konkurences izkropļojumu un pasliktināja tirdzniecību, atsaucoties uz sekām, ko tie bija radījuši liberalizētajā elektroenerģijas ražošanas un piegādes tirgū. Arī no šī lēmuma 9.6. punkta izriet, ka, izsverot priekšrocības un trūkumus, kas izriet no šiem pasākumiem, Komisija ņēma vērā konkurences izkropļojumus un tirdzniecību minētajā tirgū.

232    Līdz ar to ir jānoraida Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija esot pamatojusies uz atomelektrostaciju būvniecības un ekspluatācijas tirgu.

233    Otrkārt, ciktāl Austrijas Republikas argumenti tiecas apgalvot, ka Komisija nav vērtējusi, cik lielā mērā atomelektrostaciju būvniecību un ekspluatāciju var uzskatīt par atbilstīgu tirgu, pietiek norādīt, ka, vērtējot jautājumu par to, vai Apvienotās Karalistes intervence bija nepieciešama, lai sasniegtu šīs dalībvalsts izvirzīto mērķi, proti, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu, Komisijai nebija pienākuma izteikties par šo jautājumu. Tādējādi arī šie argumenti ir jānoraida.

234    Treškārt, attiecībā uz Austrijas Republikas argumentiem par Komisijas izmantoto tirgus definīciju pietiek norādīt, ka tie ir pamatoti ar kļūdainām premisām, saskaņā ar kurām apstrīdētajā lēmumā minētā iestāde esot pamatojusies uz atomelektrostaciju būvniecības un ekspluatācijas tirgu vai būtu varējusi atzīt aplūkojamos pasākumus par saderīgiem ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam vienīgi tad, ja tā būtu konstatējusi šī tirgus nepilnību. No tā izriet, ka ir jānoraida arī šie argumenti un līdz ar to visi argumenti, kas attiecas uz tirgus definīciju.

3.      Par argumentu attiecībā uz jau iepriekš noteiktu labvēlīgu attieksmi pret kodolenerģiju

235    Austrijas Republika arī apgalvo, ka Komisijas izmantotā pieeja ir radījusi jau iepriekš noteiktu labvēlīgu attieksmi pret kodolenerģiju.

236    Komisija, Čehijas Republika, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste uzskata, ka šie argumenti ir jānoraida.

237    Šajā saistībā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts ļauj atzīt atbalstu par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas ir vērsts uz tādas saimnieciskās darbības attīstību, kas uzskatāma par sabiedrības interešu mērķi, ir atbilstīgs, nepieciešams un samērīgs, un ka atbilstoši Euratom līguma 2. panta c) punktam un LESD 194. panta 2. punkta otrajai daļai dalībvalstij ir tiesības uzskatīt, ka kodolenerģētikas veicināšana ir šāds mērķis (skat. iepriekš 97. punktu).

238    Otrkārt, ciktāl Austrijas Republika ar savu argumentu tiecas pierādīt, ka, ņemot vērā ietekmi uz ieguldījumiem citos energoavotos, nevis kodolenerģijā, aplūkojamie pasākumi nevar tikt uzskatīti par samērīgiem, pietiek norādīt, ka šis arguments tiecas apstrīdēt aplūkojamo pasākumu samērīgo raksturu. Tomēr apstrīdētā lēmuma 9.3. punktā Komisija ir tikai vērtējusi, vai Apvienotās Karalistes intervence bija nepieciešama. No tā izriet, ka šajā kontekstā šis arguments ir jānoraida kā neefektīvs. Tomēr tas tiks ņemts vērā, vērtējot sesto pamatu, ar kuru Austrijas Republika tiecas apšaubīt it īpaši Komisijas apsvērumus attiecībā uz minēto pasākumu samērīgo raksturu.

239    Līdz ar to, tā kā Austrijas Republikas argumenti tiecas apšaubīt Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru Apvienotās Karalistes intervence bija nepieciešama, tie ir jānoraida.

240    Visbeidzot, ir jānoraida Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes argumenti, saskaņā ar kuriem Komisijai nebija tiesību konstatēt tirgus nepilnības esamību. Šajā saistībā ir jāatgādina, ka LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts neietver skaidru nosacījumu par tirgus nepilnību un ka saistībā ar apstrīdētā lēmuma 9.3. punktu Komisijas izklāstītie apsvērumi, kuru ticamību nav atspēkojuši šo dalībvalstu izvirzītie argumenti, ļauj konstatēt, ka bez Apvienotās Karalistes intervences ieguldījumi jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai nebūtu tikuši īstenoti laikus. Šajos apstākļos, pat pieņemot, ka Komisijai nebija tiesību konstatēt tirgus nepilnības esamību, ar to nevarētu likt apšaubīt tās secinājumu, saskaņā ar kuru Apvienotās Karalistes intervence bija nepieciešama, lai sasniegtu šīs pēdējās dalībvalsts izvirzīto sabiedrības interešu mērķi.

241    Līdz ar to, nevērtējot argumentus attiecībā uz to, ka, kā apgalvots, tiek radīta imunitāte pret politiskas ieguldījumu aizturēšanas risku un aplūkojamo pasākumu apgalvoto nesamērīgumu, ņemot vērā to ietekmi uz ieguldījumiem citos energoavotos, nevis kodolenerģijā (skat. iepriekš 196. un 238. punktu), kas tiks ņemts vērā, vērtējot sesto pamatu, ir jānoraida pirmais pamats, devītā pamata pirmā un otrā daļa, kas pamatotas ar tirgus nepilnības esamību, kā arī argumenti, kas izvirzīti ceturtajā pamatā attiecībā uz kodolenerģētikas paraugprogrammām un kas attiecas uz Komisijas apsvērumiem par tirgus definīciju, kā arī tās apsvērumiem par tirgus nepilnības esamību.

E.      Par piekto un astoto pamatu attiecībā uz atbalsta elementu nepietiekamu noteikšanu un paziņojuma par garantijām pārkāpumu un par devītā pamata ceturto daļu attiecībā uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu šajā saistībā

242    Piektajā pamatā Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav pietiekami noteikusi aplūkojamajos pasākumos ietvertos atbalsta elementus. Tā kā šī iestāde tos neesot pietiekami noteikusi, tā neesot varējusi izteikties par to, vai šos pasākumus varēja atļaut atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

243    Astotā pamata atbalstam Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka Komisija nav ievērojusi paziņojumu par garantijām. Būtībā tās apgalvo, ka pretēji tam, ko prasa minētais paziņojums, Komisija apstrīdētajā lēmumā nav pietiekami noteikusi atbalsta elementu, kas ir ietverts kredītu garantijā, un ka tā nav ņēmusi vērā visus šajā kontekstā atbilstīgos elementus.

244    Devītā pamata ceturtajā daļā Austrijas Republika norāda, ka apstrīdētajā lēmumā nav sniegts pietiekams pamatojums šajā saistībā.

245    Komisija, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika un Rumānija apgalvo, ka šie argumenti ir jānoraida.

246    Pirmkārt, ir jāatbild uz jautājumu, vai un kādā mērā Komisijai, pirms tā vērtē atbalsta pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ir pienākums noteikt precīzu summu, kas atbilst šī pasākuma dotācijas ekvivalentam. Otrkārt, tiks analizēti argumenti, ar ko tiecas pierādīt, ka Komisija nav pietiekami noteikusi aplūkojamajos pasākumos ietvertos atbalsta elementus. Treškārt, tiks vērtēti argumenti attiecībā uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.

1.      Par jautājumu, vai un kādā mērā Komisijai ir pienākums aprēķināt atbalsta pasākuma dotācijas ekvivalentu

247    Austrijas Republika būtībā apgalvo, ka Komisija esot varējusi izteikties par aplūkojamo pasākumu saderību ar iekšējo tirgu, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tikai pēc to dotācijas ekvivalenta precīzas summas aprēķināšanas.

248    Šajā saistībā ir jāatgādina, ka, lai kādu atbalsta pasākumu varētu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam, Komisijai ir jāpierāda, ka tas attiecas uz dalībvalsts noteiktu sabiedrības interešu mērķi un ka, ņemot vērā šo mērķi, tas ir atbilstīgs un nepieciešams un tam nav nelabvēlīgs iespaids ne uz tirdzniecības, ne konkurences apstākļiem, ņemot vērā priekšrocības, kas no tā izriet (skat. iepriekš 48. punktu).

249    Turpretī LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā nav tieši prasīts, lai Komisija aprēķinātu precīzu summu dotācijas ekvivalentam, kas izriet no atbalsta pasākuma. Tādējādi, ja Komisija var secināt, ka atbalsta pasākums ir atbilstīgs, nepieciešams un samērīgs, neizklāstot precīzu šo summu, tai nevar pārmest, ka tā nav to aprēķinājusi.

250    Austrijas Republikas izvirzītie argumenti nevar likt apšaubīt šo LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta interpretāciju. Ne tiesiskais regulējums, ne judikatūra, ko šī dalībvalsts minējusi, neļauj noteikt principu, saskaņā ar kuru Komisijai būtu pienākums aprēķināt no atbalsta pasākuma izrietošā dotācijas ekvivalenta precīzo summu, pirms tā vērtē šī pasākuma samērīgumu, ņemot vērā šo tiesību normu.

251    Pirmkārt, Austrijas Republika min 7. un 8. pantu Regulā Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot [LESD] 107. un 108. pantu, kā arī minētās regulas 23. un 25. apsvērumu. Šajā saistībā ir jānorāda, ka šīs regulas 7. pantā ir paredzēta kārtība atbalsta intensitātes un attiecināmo izmaksu aprēķināšanai. Savukārt šīs pašas regulas 8. pantā ir paredzēts kumulācijas noteikums, kas ir jāievēro, vērtējot, vai ir ievērotas aplūkojamās regulas 4. pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības un šīs regulas III nodaļā noteiktā atbalsta maksimālā intensitāte. Uz šīm divām normām attiecas aplūkojamās regulas 23. un 25. apsvērums. Pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, ne no šiem pantiem, ne no šiem apsvērumiem nevar secināt, ka par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam var atzīt vienīgi tādu atbalsta pasākumu, kuram, piemērojot šos noteikumus, ir aprēķināts dotācijas ekvivalents. Attiecīgajā regulā ir tikai paredzēta standartizēta grupu atbrīvojuma pieeja, bet tā neuzliek pienākumus Komisijai, veicot individuālu izvērtējumu, tieši balstoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Līdz ar to šis arguments ir jānoraida.

252    Otrkārt, Austrijas Republika min Pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam 69. punktu. Šajā saistībā pietiek norādīt, ka šajā punktā ir tikai minēts, ka atbalstu vides vai enerģētikas jomā uzskata par samērīgu, ja atbalsta summa katram saņēmējam ir ierobežota līdz minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu izvirzīto vides aizsardzības vai enerģētikas mērķi. No minētā punkta tātad nevar secināt, ka, vērtējot atbalsta pasākumu, ņemot vērā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisijai būtu pienākums aprēķināt precīzu aplūkojamā pasākuma dotācijas ekvivalenta summu, pirms tā vērtē šī pasākuma samērīgumu. Katrā ziņā ir jānorāda, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir ņēmusi vērā kodolenerģētikas veicināšanas mērķi, kas neietilpst šajās pamatnostādnēs minētajos mērķos.

253    Treškārt, attiecībā uz Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (OV 2004, L 140, 1. lpp.), I pielikuma I daļu ir jānorāda, ka tajā ir sniegta standartveidlapa valsts atbalsta paziņošanai un ka saskaņā ar šīs veidlapas 5. punktu tajā ir jānorāda atbalsta kopējā summa. Tomēr pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, no tā nevar secināt, ka Komisijai nav tiesību atzīt atbalsta pasākumu par saderīgu ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tā iepriekš nav precīzi aprēķinājusi no šī pasākuma izrietošo dotācijas ekvivalentu. Līdz ar to šis arguments ir jānoraida.

254    Ceturtkārt, Austrijas Republika min Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD] 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.), 26. pantu.Šajā saistībā pietiek norādīt, ka šajā tiesību normā ir tikai paredzēts dalībvalstu pienākums iesniegt Komisijai gada pārskatus par visām pastāvošā atbalsta shēmām. Tomēr no tā nevar secināt, ka Komisijai nav tiesību izteikties par atbalsta pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tā nav aprēķinājusi precīzu šajā pasākumā ietvertā dotācijas ekvivalenta summu. Līdz ar to šis arguments ir jānoraida.

255    Piektkārt, lai pamatotu savu argumentu, saskaņā ar kuru Komisijai ir pienākums aprēķināt aplūkojamo pasākumu dotācijas ekvivalenta precīzu summu, Austrijas Republika norāda, ka no Komisijas Paziņojuma, ar ko groza Komisijas paziņojumus par ES pamatnostādnēm valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu, Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam, valsts atbalstu filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem, Pamatnostādnēm par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus, un Pamatnostādnēm par valsts atbalstu lidostām un aviokompānijām (OV 2014, C 198, 30. lpp.) izriet, ka, lai nodrošinātu pārredzamību, attiecībā uz atbalstu, kas pārsniedz 500 000 EUR, dalībvalstīm ir pienākums publicēt atbalsta saņēmēja nosaukumu, summu un mērķi. Šajā saistībā pietiek norādīt, ka no šāda dalībvalstu pienākuma nevar secināt, ka Komisijai bija pienākums aprēķināt aplūkojamo pasākumu dotācijas ekvivalenta precīzu summu. Līdz ar to šis arguments ir jānoraida.

256    Sestkārt, ciktāl Austrijas Republika min, ka Komisijas pienākums noteikt atbalsta pasākuma faktisko summu izriet no 2000. gada 12. oktobra sprieduma lietā Spānija/Komisija (C‑480/98, EU:C:2000:559) 25. punkta, pietiek konstatēt, ka no šī punkta šāds secinājums nekādi nav izdarāms. Minētajā punktā Tiesa tikai atgādināja, ka neviena Savienības tiesību norma nepieprasa, lai Komisija, uzdodot atmaksāt valsts atbalstu, kas atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, noteiktu precīzu atmaksājamā atbalsta summu, bet ka pietiek ar to, ka Komisijas lēmums ietver norādes, kas ļauj tā adresātam pašam bez pārmērīgām grūtībām noteikt šo summu. Līdz ar to šis arguments ir jānoraida.

257    Austrijas Republikas argumenti, ar ko tiecas pierādīt, ka Komisija nav pietiekami noteikusi aplūkojamajos pasākumos ietvertos atbalsta elementus, ir jāvērtē, ņemot vērā iepriekš 247.–249. punktā izklāstītos apsvērumus.

2.      Par argumentiem, ar ko tiecas pierādīt, ka nav tikuši pietiekami noteikti aplūkojamajos pasākumos ietvertie atbalsta elementi

258    Pirmkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī visi aplūkojamo pasākumu nosacījumi vēl nebija noteikti. Otrkārt, tāpat kā Luksemburgas Lielhercogiste, Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija nav pietiekami noteikusi aplūkojamajos pasākumos ietvertos atbalsta elementus. Treškārt, tā norāda, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā izmaksas, kas saistītas ar kodolatkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu. Ceturtkārt, tā apgalvo, ka Komisija nav ņēmusi vērā iespējamus turpmākus valsts atbalstus.

a)      Par argumentu attiecībā uz to, ka visi aplūkojamo pasākumu nosacījumi apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī vēl nebija noteikti

259    Piektajā pamatā Austrijas Republika apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī visi aplūkojamo pasākumu nosacījumi vēl nebija noteikti un ka tie vēlāk tika papildus apspriesti un pielāgoti.

260    Komisija apstrīd šos argumentus. Tā it īpaši norāda, ka šis arguments ir nepieņemams, jo Austrijas Republika nav precizējusi trūkstošo informāciju.

261    Komisijas argumenti par Austrijas Republikas argumenta nepieņemamību ir jānoraida.

262    Ir jākonstatē, ka Austrijas Republikas izvirzītais arguments attiecas it īpaši uz to, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā Komisija bija saņēmusi tikai Hinkley Point C projekta finansējuma galvenos noteikumus, par kuriem puses jau bija vienojušās, un ka tai nebija iespējas izvērtēt pārējos projekta parametrus (skat. apstrīdētā lēmuma 73. un 551. apsvērumu).

263    Attiecībā uz Austrijas Republikas izvirzītā argumenta pamatotību ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu Komisija ir laikus jāinformē par visiem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu. Tātad atbalsta pasākumi tai ir jāpaziņo, kamēr tie ir vēl projekta stadijā, proti, pirms īstenošanas, un kamēr tos vēl var pielāgot atkarībā no Komisijas iespējamiem apsvērumiem.

264    Šajā kontekstā ir arī jānorāda, ka, ņemot vērā, ka LESD 108. panta 3. punkts neietver nevienu formālu kritēriju, katrai dalībvalstij ir jānosaka, kādā likumdošanas vai administratīvās procedūras stadijā tā nolemj pakļaut atbalsta projektu Komisijas pārbaudei, tomēr ar nosacījumu, ka šis projekts nav ticis īstenots, pirms Komisija ir atzinusi atbalstu par saderīgu ar iekšējo tirgu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1998. gada 16. septembris, Waterleiding Maatschappij/Komisija, T‑188/95, EU:T:1998:217, 118. punkts).

265    Šajā gadījumā Komisija izvērtēja Hinkley Point C projektu, kā Apvienotā Karaliste to bija paziņojusi. Šajā kontekstā no apstrīdētā lēmuma 73. un 551. apsvēruma izriet, ka minētā iestāde izvērtēja aplūkojamos pasākumus, ņemot vērā Apvienotās Karalistes iestāžu norādījumu, ka pārējos nosacījumos, kā arī galīgajos finansēšanas dokumentos būs ietvertas standarta klauzulas, ko jebkurš ieguldītājs vēlētos redzēt līdzīgā projektā. No tā izriet, ka šīs iestādes sniegtā atļauja attiecās tikai uz atbalsta elementiem, kādi izrietēja no minētā projekta, kā tas tai bija paziņots.

266    Attiecībā uz Austrijas Republikas minēto risku, ka aplūkojamo pasākumu saturs vēlāk vēl varētu tikt grozīts, pietiek atgādināt, ka Komisijas sniegtā atļauja attiecās tikai uz projektu, kāds tai bija paziņots. Līdz ar to jebkurš vēlāk veikts grozījums, kas varētu ietekmēt vērtējumu par atbalsta pasākuma saderību ar kopējo tirgu, būs no jauna jāpaziņo Komisijai. Tādējādi apstrīdētā lēmuma 73. un 551. apsvērumā Komisija rūpīgi aicināja Apvienotās Karalistes iestādes paziņot galīgos dokumentus gadījumā, ja tajos būtu ietverti pasākumu grozījumi salīdzinājumā ar Komisijai iesniegtajiem dokumentiem.

267    Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jānoraida Austrijas Republikas argumenti, kas būtībā attiecas uz to, ka vēl bija iespējams grozīt aplūkojamo pasākumu nosacījumus.

b)      Par argumentiem attiecībā uz aplūkojamajos pasākumos ietverto atbalsta elementu nepietiekamu noteikšanu

268    Piektajā un astotajā pamatā Austrijas Republika izvirza argumentus, ar ko tiecas pierādīt, ka Komisija nav pietiekami noteikusi aplūkojamajos pasākumos ietvertos atbalsta elementus. Turklāt Komisija neesot ņēmusi vērā šo pasākumu kumulāciju.

1)      Par finanšu līgumu par starpību

269    Piektajā pamatā Austrijas Republika izvirza argumentus, ar kuriem tiecas pierādīt, ka apstrīdētajā lēmumā nebija pietiekami noteikti finanšu līguma par starpību nosacījumi.

270    Šajā saistībā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka ar to vien, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav aprēķinājusi no finanšu līguma par starpību izrietošā dotācijas ekvivalenta precīzu summu, nevar pierādīt, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu (skat. iepriekš 247.–256. punktu). Šajā kontekstā ir jākonstatē, ka, ņemot vērā finanšu līguma par starpību darbību (skat. iepriekš 5. un 6. punktu), no tā izrietošā dotācijas ekvivalenta precīzo summu katrā ziņā nebija iespējams aprēķināt. Šī summa ir atkarīga no izmaiņām references cenā, kas atbilst tirgus cenai. Tātad ir runa par neskaidru cenu, ko ir grūti noteikt iepriekš.

271    Otrkārt, ir jāvērtē, kādus elementus Komisija ņēma vērā, kad tā vērtēja finanšu līgumā par starpību ietvertā atbalsta elementa samērīgumu. Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 9.3. punktā Komisija konstatēja, ka elektroenerģijas ražošanas un piegādes tirgū pastāv faktori, kas liedz laikus uzbūvēt iekārtas jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai. Apstrīdētā lēmuma 2.1. punktā tā aprakstīja, kā darbojas finanšu līgums par starpību, kā rezultātā tiek stabilizētas cenas. Pēc tam šī lēmuma 9.5.2. un 9.5.3.2. punktā tā vērtēja, vai paredzētā norunas cena ir adekvāta, ņemot vērā tostarp šīs cenas noteikšanai izmantotās peļņas normas. Pabeigusi savu analīzi, tā pieprasīja veikt izmaiņas ienākumu sadales mehānismā.

272    Treškārt, attiecībā uz Austrijas Republikas argumentiem ir jākonstatē, ka, izņemot argumentu par to, ka Komisija nav aprēķinājusi no finanšu līguma par starpību izrietošā dotācijas ekvivalenta precīzu summu, kurš jau tika vērtēts iepriekš 247.–256. punktā, šī dalībvalsts neizvirza nevienu detalizētu argumentu, ar ko varētu pierādīt, ka Komisija, pamatojoties uz iepriekš 271. punktā izklāstītajiem elementiem, nevarēja pārbaudīt finanšu līgumā par starpību ietvertā atbalsta elementa samērīgumu.

273    Ceturtkārt, ciktāl Austrijas Republika apgalvo, ka Komisijai esot bijusi jāpārbauda elektroenerģijas iekšējā tirgus bloķēšanas ietekme un aplūkojamo pasākumu ietekme uz šī tirgus cenām, ir jākonstatē, ka šī dalībvalsts neizvirza nevienu argumentu, ar ko varētu pierādīt, ka Komisija, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem elementiem, nevarēja novērtēt šo ietekmi. Turklāt, ciktāl ar šo argumentu tiecas apšaubīt Komisijas secinājumu attiecībā uz aplūkojamo pasākumu samērīgumu, tas tiks ņemts vērā, vērtējot sesto pamatu attiecībā uz samērīguma principa ievērošanu.

274    Ņemot vērā šos apsvērumus, arī argumenti, ar kuriem tiecas pierādīt, ka nebija pietiekami noteikti finanšu līguma par starpību nosacījumi, ir jānoraida.

2)      Par priekšrocībām, kas piešķiramas priekšlaicīgas slēgšanas gadījumā

275    Piektajā pamatā Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav noteikusi priekšrocības, kas jāpiešķir Hinkley Point atomelektrostacijas priekšlaicīgas slēgšanas gadījumā.

276    Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka saskaņā ar to, kas izriet no 6. punkta še iepriekš, finanšu līgumā par starpību ir paredzēts, ka NNBG tiks aizsargāta pret noteiktām izmaiņām tiesību aktos un ka tiks maksāta kompensācija Hinkley Point atomelektrostacijas priekšlaicīgas slēgšanas gadījumā politisku iemeslu dēļ un problēmu gadījumā saistībā ar civiltiesiskās kodolatbildības apdrošināšanu. Šādas priekšlaicīgas slēgšanas gadījumā gan NNBG ieguldītāji, gan Apvienotā Karaliste var pieprasīt NNBG nodošanu Apvienotās Karalistes valdībai un minētajiem ieguldītājiem tiek izmaksāta kompensācija. Kā izriet no 7. punkta še iepriekš, valsts sekretāra piekrišana paredz, ka gadījumā, ja pēc priekšlaicīgas slēgšanas politisku iemeslu dēļ NNBG līgumslēdzēja puse nepilda kompensācijas maksājumu saistības pret NNBG ieguldītājiem, attiecīgais valsts sekretārs maksā saskaņoto kompensāciju ieguldītājiem.

277    Tāpat ir jānorāda, ka saskaņā ar to, kas izriet no apstrīdētā lēmuma 317.–322. apsvēruma, šī atlīdzība izpaužas kā kompensācija īpašumtiesību atņemšanas gadījumā, pamatojoties uz vispārējiem principiem, kas ir Apvienotās Karalistes un Savienības tiesību pamatā. Minētajā lēmumā Komisija uzskatīja, ka pati par sevi zaudējumu atlīdzības izmaksāšana ar šādu pamatojumu un ar mērķi nodrošināt, lai NNBG ieguldītāju stāvoklis netiktu izmainīts Hinkley Point atomelektrostacijas priekšlaicīgas slēgšanas gadījumā politisku iemeslu dēļ, nav valsts atbalsts. Līdz ar to kā atbalsta elementu tā noteica tikai īpašas vienošanās pastāvēšanu, kas atbrīvo NNBG vai tās ieguldītājus no nodevu maksāšanas un laika atvēlēšanas to tiesību īstenošanai, kuras izriet no Apvienotās Karalistes un Savienības tiesību vispārējiem principiem atbilstoši tiesas vai ārpustiesas kārtībai. Citiem vārdiem, Komisijas noteiktā priekšrocība attiecas tikai uz īpašām līgumiskām tiesībām, kas tiem ļauj saņemt ātru un drošu maksājumu.

278    Pirmkārt, pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, Komisijai nevar pārmest, ka tā nav aprēķinājusi no šīs īpašās vienošanās izrietošo dotācijas elementu. Šajā kontekstā ir jānorāda, ka no šādas vienošanās izrietošo dotācijas elementu ir grūti aprēķināt. Tāpat ir jāatgādina, ka, pat ja Komisija nav aprēķinājusi priekšrocību, kas izriet no valsts sekretāra piekrišanas, tā to ir ņēmusi vērā. Kā izriet no apstrīdētā lēmuma 337. un 479. apsvēruma, minētā iestāde ņēma vērā kompensācijas mehānismu tādu tiesību aktu izmaiņu gadījumā, kas dod tiesības uz kompensāciju, kad tā noteica peļņas normas un adekvāto norunas cenu, kas paredzēta finanšu līguma par starpību vajadzībām.

279    Otrkārt, ir tiesa, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī Komisija vēl nezināja kompensācijas mehānisma konkrētos nosacījumus. Tomēr šajā kontekstā ir jāatgādina, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā tikai sniedz atļauju Apvienotās Karalistes paziņotajam projektam un ka saskaņā ar šīs dalībvalsts norādēm šis mehānisms bija vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka NNBG ieguldītāju stāvoklis netiktu izmainīts Hinkley Point atomelektrostacijas priekšlaicīgas slēgšanas gadījumā politisku iemeslu dēļ. Tādējādi gadījumā, ja pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas Apvienotā Karaliste nolemtu izmaksāt kompensāciju, kas pārsniedz summu, kāda ir nepieciešama, lai kompensētu īpašuma atņemšanu, runa būtu par priekšrocību, kas nebūtu ietverta apstrīdētajā lēmumā un kas tātad būtu jāpaziņo Komisijai.

280    Treškārt, Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija nav pietiekami noteikusi atbalsta elementu, kas izriet no kompensācijas, jo tā nav vērtējusi, vai kompensācijas, kas paredzētas saistībā ar atbalstu Hinkley Point atomelektrostacijas priekšlaicīgas slēgšanas gadījumā, bija paredzētas tam, lai kompensētu slēgšanas, uzraudzības un citas līdzīgas izmaksas, un nav veikusi vērtējumu par priekšrocībām, kas izriet no nodošanas tiesībām.

281    Šajā saistībā ir vēlreiz jāatgādina, ka saskaņā ar Apvienotās Karalistes Komisijai paziņoto projektu kompensācijas mērķis bija nodrošināt, ka Hinkley Point atomelektrostacijas priekšlaicīgas slēgšanas gadījumā politisku iemeslu dēļ NNBG ieguldītāji saņemtu kompensāciju viņu īpašuma atņemšanas gadījumā. No tā izriet, ka gadījumā, ja Hinkley Point atomelektrostacija tiktu slēgta un NNBG tiktu nodota Apvienotajai Karalistei un ja šī dalībvalsts uzņemtos slēgšanas, uzraudzības un citas līdzīgas izmaksas, tas būtu jāņem vērā kompensācijas izmaksāšanā. Gadījumā, ja šīs izmaksas nebūtu pietiekami atspoguļotas kompensācijas aprēķinā, tad runa būtu par atbalstu, ko Apvienotajai Karalistei būtu pienākums paziņot Komisijai.

282    Līdz ar to šis arguments ir jānoraida.

283    Ceturtkārt, ir jānoraida Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka, vērtējot valsts sekretāra piekrišanas saderību ar iekšējo tirgu, Komisija neņēma vērā, ka šī piekrišana nesniegs labumu NNBG, bet tās ieguldītājiem un ka nodošanas tiesības nesniegs labumu NNBG, bet tās īpašniekiem. Šajā kontekstā pietiek atgādināt, ka aplūkojamo pasākumu mērķis bija stimulējoši ietekmēt ieguldītājus un ka tie pirmām kārtām attiecās uz NNBG ieguldītājiem, pat ja, no tiesiskā viedokļa raugoties, noteiktas tiesības tika nodotas NNBG. Līdz ar to pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, Komisija nav pieļāvusi kļūdu šajā saistībā.

284    Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jānoraida Austrijas Republikas argumenti attiecībā uz to, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav pietiekami noteikusi priekšrocības, kas jāpiešķir Hinkley Point atomelektrostacijas priekšlaicīgas slēgšanas gadījumā.

3)      Par kredītu garantiju

285    Piektajā un astotajā pamatā Austrijas Republika norāda, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā kredītu garantijā ietverto atbalsta elementu. Tā kā šis pasākums neesot bijis pietiekami noteikts, minētā iestāde neesot varējusi veikt atbilstošu šīs garantijas samērīguma pārbaudi.

286    Iesākumā ir jāatgādina, kādu pieeju Komisija apstrīdētajā lēmumā izmantoja saistībā ar kredītu garantiju.

287    Kā izriet no apstrīdētā lēmuma 7.8. punkta, Komisija uzskatīja, ka finanšu līgums par starpību, valsts sekretāra piekrišana un kredītu garantija bija saistīti, jo visi šie pasākumi bija nepieciešami Hinkley Point C būvniecībai. Tā arī konstatēja, ka kredītu garantija, kā Apvienotā Karaliste to bija paziņojusi, ir pasākums, kas uzskatāms par valsts atbalstu.

288    Šajā kontekstā ir arī jāņem vērā apsvērumi, ko Komisija ir izklāstījusi apstrīdētā lēmuma 9.5.1. punktā. Šajā punktā tā norādīja, ka kredītu garantijas maksas likme, ko Apvienotā Karaliste sākotnēji bija paziņojusi, bija zemāka par tirgus likmi, kas NNBG būtu jāmaksā gadījumā, ja šāda garantija būtu piešķirta tirgū.

289    Apstrīdētajā lēmumā Komisija tomēr nesniedza atļauju kredītu garantijai, kādu Apvienotā Karaliste tai sākotnēji bija paziņojusi. Kā izriet no minētā lēmuma 9.5.3.1. punkta un no kredītu garantijas, ko Komisija ir atzinusi par saderīgu ar iekšējo tirgu šī lēmuma 2.2. punktā, apraksta, atļauja attiecas uz kredītu garantiju ar koriģētu maksas likmi. Saskaņā ar šī paša lēmuma 475. un 476. apsvērumu šīs korekcijas mērķis bija līdz minimumam samazināt kredītu garantijā ietverto atbalsta elementu.

290    Apstrīdētā lēmuma 9.5.3.1. punktā Komisija izklāstīja, ka riska kategorija “BB+” vai “Ba1”, ko Apvienotā Karaliste uzskatīja par atbilstīgu, pienācīgi neatspoguļoja risku, kādam kredītu garantija bija pakļauta. Tās ieskatā, tai bija jāpiešķir novērtējums “BB” vai “Ba”, un šim novērtējumam maksas likme garantijai 250 bāzes punktu apmērā, ko bija piedāvājusi Apvienotā Karaliste, bija jākoriģē līdz augstākam līmenim, kas atbilst šim novērtējumam, proti, līdz 295 bāzes punktu līmenim. Tā salīdzināja šo koriģēto maksas likmi ar maksas likmi, kas ir 291 bāzes punkts un kas atbilst 102 Eiropas uzņēmumu kredītriska mijmaiņas līgumu vidējai vērtībai riska kategorijā “BB”. Turklāt tā salīdzināja maksas likmi 295 bāzes punkti ar vidējo vērtību, kas ir 286 bāzes punkti riska kategorijai “BB”, un uzskatīja, ka, ņemot vērā šo pēdējo likmi, maksas likme šādai garantijai ir jākoriģē uz augšu tās iepriekš noteiktās termiņa ietekmes dēļ.

291    Atbildot uz Komisijas bažām, Apvienotā Karaliste paaugstināja kredītu garantijas maksas likmi no 250 līdz 295 bāzes punktiem, lai tā atbilstu maksas likmei, kas NNBG būtu jāmaksā privātā tirgū gadījumā, ja šāda garantija minētajā tirgū tiktu piešķirta. Kā izriet no apstrīdētā lēmuma 476. apsvēruma, minētā iestāde uzskatīja, ka šī korekcija ļauj līdz minimumam samazināt kredītu garantijā ietverto atbalsta elementu.

292    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste uzskata, ka šie apsvērumi ir kļūdaini. Pirmām kārtām, Austrijas Republika apgalvo, ka Komisijai neesot vajadzējis konstatēt, ka Hinkley Point C būvniecības un ekspluatācijas projekts ir pareizs projekts ar relatīvi zemu darbības traucējumu varbūtību. Otrām kārtām, tā apgalvo, ka Komisijai esot vajadzējis noteikt kredītu garantijas riska kategoriju, neņemot vērā pārējos aplūkojamos pasākumus. Trešām kārtām, tāpat kā Luksemburgas Lielhercogiste, tā izvirza argumentus attiecībā uz to, ka, vērtējot kredītu garantiju, Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā paziņojumā par garantijām paredzētos kritērijus.

i)      Par argumentu attiecībā uz to, ka Komisijai neesot vajadzējis konstatēt, ka Hinkley Point C būvniecības un ekspluatācijas projekts ir pareizs projekts ar relatīvi zemu darbības traucējumu varbūtību

293    Austrijas Republika norāda, ka Komisijai neesot vajadzējis konstatēt, ka Hinkley Point C būvniecības un ekspluatācijas projekts ir pareizs projekts ar relatīvi zemu darbības traucējumu varbūtību. Šāda pieeja esot pretrunā Komisijas apsvērumiem, kas ir pamatoti ar tirgus nepilnībām.

294    Komisija uzskata, ka šie argumenti ir jānoraida.

295    Šajā saistībā pietiek norādīt, ka novērtējums “BB” vai “Ba”, ko Komisija uzskatīja par atbilstošu (skat. apstrīdētā lēmuma 465. apsvērumu), atbilst projektiem ar augstu riska likmi, kuriem tomēr ir ticams pozitīvs vispārējais rezultāts.

296    Pretēji tam, ko liek saprast Austrijas Republika, Komisija tātad nav pamatojusies uz apsvērumu, ka projektam ir relatīvi zema darbības traucējumu varbūtība.

297    Līdz ar to šis Austrijas Republikas arguments ir jānoraida.

ii)    Par argumentu attiecībā uz to, ka Komisijai esot vajadzējis noteikt kredītu garantijas riska kategoriju, neņemot vērā pārējos aplūkojamos pasākumus

298    Austrijas Republika apgalvo, ka, vērtējot kredītu garantiju, Komisijai neesot vajadzējis ņemt vērā pārējo aplūkojamo pasākumu ietekmi, bet esot vajadzējis balstīties uz savu konstatējumu, kurš minēts apstrīdētā lēmuma 390. apsvērumā un saskaņā ar kuru, ja nebūtu valsts atbalsta, pilnīgi komerciāli ieguldījumi iekārtās jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai netiktu veikti.

299    Komisija uzskata, ka šie argumenti ir jānoraida.

300    Šajā saistībā ir jānorāda, ka, vērtējot projekta darbības traucējumu riska varbūtību, ko Komisija darīja, lai noteiktu kredītu garantijas maksas likmi, kas atbilda likmei, kāda tiktu piedāvāta tirgū, nekas tai neliedza ņemt vērā finanšu līguma par starpību un valsts sekretāra piekrišanas ietekmi. Šie trīs aplūkojamie pasākumi veido vienu veselumu, un finanšu līgums par starpību un minētā piekrišana ir vērsti tieši uz to, lai novērstu Komisijas konstatētos šķēršļus ieguldījumiem iekārtās jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai. Tātad šo pasākumu ietekme, it īpaši ieņēmumu plūsma, ko nodrošina finanšu līgums par starpību, bija nozīmīgi elementi, vērtējot projekta darbības traucējumu riska varbūtību. Savukārt Austrijas Republikas ieteiktā pieeja, saskaņā ar kuru šādi elementi netiktu ņemti vērā, veicot šo vērtējumu, nesamērīgi palielinātu risku, kas būtu jāņem vērā, vērtējot kredītu garantiju.

301    No tā izriet, ka Komisija nepieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kad tā, vērtējot projekta darbības traucējumu varbūtību, ko tā darīja saistībā ar kredītu garantijas novērtējumu, ņēma vērā finanšu līguma par starpību ietekmi. Līdz ar to ir jānoraida Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka Komisijai neesot vajadzējis ņemt vērā pārējo aplūkojamo pasākumu ietekmi, vērtējot projekta darbības traucējumu risku, lai noteiktu atbilstošu garantijas likmi.

iii) Par argumentiem attiecībā uz to, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā paziņojumā par garantijām paredzētos kritērijus

302    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste izvirza argumentus attiecībā uz to, ka būtībā, vērtējot kredītu garantiju, Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā paziņojumā par garantijām paredzētos kritērijus. Šajā kontekstā tās izvirza argumentus par to, ka netika pietiekami noteikts garantijas ilgums un aizdevuma nodrošinājuma maksimālā summa, ka kredītu garantijas maksas likme nebija pietiekami augsta un ka EDF bija finansiālas grūtības.

303    Komisija, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika un Rumānija apgalvo, ka šie argumenti ir jānoraida. Šajā kontekstā Komisija it īpaši norāda, ka šajā gadījumā paziņojumam par garantijām nebija nozīmes.

304    Iesākumā ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 336.–339. apsvērumā Komisija uzskatīja, ka kredītu garantija ir valsts atbalsts. Šajā saistībā tā tostarp izklāstīja, ka, ņemot vērā projekta, finansējuma un garantijas – attiecībā uz tiem nav precīzi salīdzināmu etalonu – unikalitāti, pat ja būtu jāuzskata, ka kredītu garantijas koriģētā maksas likme samazināja atbalstu līdz minimumam, NNBG maksāto cenu par minēto garantiju nevar uzskatīt par tirgus cenu, jo tirgus nenodrošina un nenodrošinās nekādu tamlīdzīgu kredītinstrumentu. Neviena no pusēm neapstrīd šo secinājumu.

305    Tāpat ir jāatgādina, ka saskaņā ar to, kas izriet no apstrīdētā lēmuma 463.–477. apsvēruma, lai atbildētu uz Komisijas bažām par to, ka ir nepietiekami novērtēts ar kredītu garantiju saistītais risks, Apvienotā Karaliste koriģēja minētās garantijas maksas likmi līdz 295 bāzes punktiem un Komisija uzskatīja, ka šī koriģētā maksas likme ir pareiza aplēse hipotētiskai tirgus likmei instrumentam, ko tirgus nepiedāvā.

306    Ir jākonstatē, ka ar saviem argumentiem attiecībā uz to, ka nav ievēroti paziņojumā par garantijām paredzētie kritēriji, Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste tiecas pierādīt, ka Komisijas apsvērums, saskaņā ar kuru kredītu garantijas koriģētā maksas likme, kas ir 295 bāzes punkti, ir pareiza aplēse hipotētiskai tirgus likmei instrumentam, ko tirgus nepiedāvā, ir kļūdains. Būtībā šīs dalībvalstis apgalvo, ka, vērtējot, vai šī maksas likme ir šāda pareiza aplēse, Komisija neņēma vērā kritērijus, ko būtu ņēmis vērā ieguldītājs tirgus ekonomikā, proti, minētās garantijas neierobežoto ilgumu, aizdevuma maksimālā nodrošinājuma pārmērīgo apmēru un to, ka EDF ir finansiālas grūtības. Turklāt tās apgalvo, ka šī maksas likme nebija pietiekami augsta.

307    Tāpat ir jānorāda, pirmkārt, ka Komisijas secinājums, ka kredītu garantijas koriģētā maksas likme 295 bāzes punkti ir pareiza aplēse hipotētiskai tirgus likmei, ir balstīts uz apsvērumu, saskaņā ar kuru hipotētisks ieguldītājs tirgus ekonomikā būtu prasījis tādu maksas likmi, un, otrkārt, ka Luksemburgas Lielhercogistes un Austrijas Republikas izvirzītie argumenti tiecas pierādīt, ka šāds ieguldītājs būtu ņēmis vērā elementus, ko Komisija neņēma vērā, un ka viņš būtu prasījis augstāku maksas likmi.

308    Šajos apstākļos, pat pieņemot, ka paziņojums par garantijām šajā lietā nebija piemērojams, kā to norāda Komisija, šo dalībvalstu argumentus par to, ka netika pietiekami noteikts garantijas ilgums un aizdevuma nodrošinājuma maksimālā summa, ka kredītu garantijas maksas likme nebija pietiekami augsta un ka EDF bija finansiālas grūtības, nevar uzskatīt par neatbilstīgiem tāpēc vien, ka savu argumentu atbalstam šīs valstis min paziņojumā par garantijām paredzētos kritērijus.

309    Tomēr neatkarīgi no tā, vai šajā gadījumā Komisijai bija pienākums ņemt vērā paziņojumā par garantijām paredzētos kritērijus, Luksemburgas Lielhercogistes un Austrijas Republikas izvirzītie argumenti ir noraidāmi šādu iemeslu dēļ.

–       Par garantijas ilgumu

310    Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija nav ņēmusi vērā to, ka nebija noteikts kredītu garantijas ilgums. Šajā kontekstā šī dalībvalsts atsaucas uz kritēriju, kas minēts paziņojuma par garantijām 4.1. punkta trešās daļas b) apakšpunktā.

311    Komisija uzskata, ka šis arguments ir jānoraida.

312    Iesākumā ir jāatgādina, ka saskaņā ar to, kas izriet no paziņojuma par garantijām 3.2. punkta b) apakšpunkta, viens no nosacījumiem, kas ir prasīts minētā paziņojuma 3. punktā, lai valsts varētu konstatēt, ka nepastāv priekšrocība, to piemērojot, ir tāds, ka garantijas darbībai ir jābūt ierobežotai laikā. Turklāt no minētā paziņojuma 4.1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka, lai aprēķinātu dotācijas ekvivalentu, kas ir ietverts garantijā, to piemērojot, garantijas ilgums ir jāņem vērā. Tāpat no šī pēdējā punkta izriet, ka principā Komisija uzskata, ka garantijas, kas ir neierobežotas, nav saderīgas ar LESD 107. pantu.

313    Attiecībā uz Austrijas Republikas izvirzītajiem argumentiem, pirmkārt, ir jānoraida tās apgalvojums, saskaņā ar kuru kredītu garantija nebija laikā ierobežota. Šajā saistībā pietiek norādīt, ka no apstrīdētā lēmuma 49. apsvēruma izriet, ka šī garantija nav neierobežota, bet attiecas uz to, ka laikus tiek samaksāta kvalificētā parāda pamatsumma un procenti. Tāpat ir jānorāda, ka no minētā lēmuma 432. apsvēruma izriet, ka garantētā parāda periods līdz beigu termiņam atbilst vidējam svērtajam darbības laikam, kas ir 27,4 gadi, obligāciju periodam līdz beigu termiņam svārstoties no 8 gadiem līdz 41 gadam.

314    Otrkārt, ciktāl Austrijas Republika ar saviem argumentiem apgalvo, ka, nosakot kredītu garantijas koriģēto maksas likmi 295 bāzes punkti, Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā minētās garantijas ilgumu, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 472. apsvērumā Komisija ir izklāstījusi, ka šajā maksas likmē tostarp ir ņemtas vērā tās bažas par emitējamo obligāciju ārkārtīgi garo termiņu. Otrām kārtām, ir jākonstatē, ka Austrijas Republika neizvirza nevienu citu detalizētu argumentu, ar ko varētu atspēkot Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru, ņemot vērā obligāciju termiņu, šī maksas likme tika noteikta tā, lai atspoguļotu cenu, kas būtu jāmaksā garantijas devējam tirgus ekonomikā.

315    Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jānoraida Austrijas Republikas arguments attiecībā uz garantijas ilgumu.

–       Par aizdevuma nodrošinājuma summu

316    Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija nav noteikusi aizdevuma maksimālā nodrošinājuma summu. Šajā kontekstā tā atsaucas uz paziņojuma par garantijām 4.1. punkta c) apakšpunktu.

317    Komisija apstrīd šos argumentus.

318    Iesākumā ir jānorāda, ka saskaņā ar paziņojuma par garantijām 3.2. punkta c) apakšpunktu, lai dalībvalsts varētu izslēgt priekšrocības esamību, piemērojot šī paziņojuma 3. punktu, principā garantija nedrīkst attiekties uz vairāk nekā 80 % no aizdevuma vai citu finanšu saistību atlikuma. Tādējādi no minētā paziņojuma 3.2. punkta c) apakšpunkta izriet, ka Komisija uzskata, ka tad, ja garantija attiecas uz visu finanšu saistību apmēru, aizdevējs nekādi netiek mudināts labi izvērtēt, nodrošināt un minimizēt ar aizdevuma darījumu saistītos riskus un it īpaši pareizi novērtēt aizņēmēja maksātspēju un ka ir arī iespējams, ka publisks garantijas devējs ne vienmēr rūpīgi novērtē risku līdzekļu trūkuma dēļ. Turklāt tā paša paziņojuma 4.1. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka šis kritērijs ir jāņem vērā, aprēķinot garantijā ietverto atbalsta elementu.

319    Tomēr ir arī jānorāda, ka saskaņā ar paziņojuma par garantijām 3.2. punkta c) apakšpunktu šī robežvērtība nav piemērojama garantijām, kas attiecas uz parāda vērtspapīriem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV 2004, L 390, 38. lpp.), kas ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/22/EK (2008. gada 11. marts), ar ko [groza Direktīvu 2004/109] (OV 2008, L 76, 50. lpp.), 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Saskaņā ar šo pēdējo tiesību normu parāda vērtspapīri ir obligācijas vai cita veida pārvedami parāda vērtspapīri, izņemot vērtspapīrus, kuri ir pielīdzināmi uzņēmuma akcijām vai kuri to konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā dod tiesības iegūt akcijas vai vērtspapīrus, kas ir līdzvērtīgi akcijām.

320    Pirmkārt, ir jākonstatē, ka kredītu garantija attiecas uz vērtspapīriem, kas emitēti atbilstoši Eiropas vidēja termiņa vērtspapīru programmas nosacījumiem, un tātad tā attiecas uz parāda vērtspapīriem Direktīvas 2004/109 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Līdz ar to ir jānoraida Austrijas Republikas arguments par to, ka kredītu garantija neatbilst kritērijam attiecībā uz aizdevuma maksimālā nodrošinājuma summu, kas paredzēts paziņojuma par garantijām 3.2. punkta c) apakšpunktā un 4.1. punkta c) apakšpunktā.

321    Otrkārt, katrā ziņā paziņojuma par garantijām 3.2. punkta c) apakšpunkts neizslēdz to, ka gadījumā, ja tiek pārsniegta 80 % robežvērtība, var tikt izslēgta priekšrocības esamība. No šī punkta izriet, ka tad, ja minētā robežvērtība nav ievērota, dalībvalstij ir jāpaziņo pasākums un jāpamato savs apgalvojums, ka aplūkojamais pasākums nav valsts atbalsts. Līdz ar to pat tad, ja šī robežvērtība būtu pārsniegta, ar to nepietiktu, lai konstatētu, ka Komisijas secinājums, saskaņā ar kuru kredītu garantijas koriģētā maksas likme 295 bāzes punkti atbilda maksas likmei, kādu būtu prasījis garantijas devējs tirgus ekonomikā, ir acīmredzami kļūdains.

322    Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jānoraida arguments attiecībā uz to, ka ir pārsniegta robežvērtība, kas minēta paziņojuma par garantijām 3.2. punkta c) apakšpunktā un 4.1. punkta trešās daļas c) apakšpunktā.

–       Par EDF finansiālo grūtību pastāvēšanu

323    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka Komisijai esot vajadzējis ņemt vērā to, ka EDF, NNBG mātesuzņēmumam, bija finansiālas grūtības. Tās uzskata, ka pierādījumi, kurus tās iesniedza tiesvedības laikā Vispārējā tiesā, ļauj pierādīt šo faktu. Šo dalībvalstu ieskatā, izņēmuma apstākļos atbalsta elements var izrādīties tikpat liels kā summa, uz kuru faktiski attiecas kredītu garantija. Pat ja šie pierādījumi netika iesniegti administratīvās procedūras laikā, Komisijai esot vajadzējis ņemt vērā faktus, uz kuriem šie dokumenti atsaucas. Šajā kontekstā šīs dalībvalstis atsaucas uz paziņojuma par garantijām 3.2. punkta a) apakšpunktu un 4.1. punkta a) apakšpunktu.

324    Komisija un Francijas Republika uzskata, ka šie argumenti ir jānoraida. Šajā kontekstā Komisija apgalvo, ka dokumenti, uz kuriem pamatojas Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste, tai netika iesniegti administratīvās procedūras laikā un ka līdz ar to tai neesot bijis pienākums ņemt vērā Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes minēto apstākli.

325    Iesākumā ir jānorāda, ka saskaņā ar paziņojuma par garantijām 3.2. punkta a) apakšpunktu viens no nosacījumiem, kas ļauj dalībvalstij izslēgt priekšrocības esamību, to piemērojot, ir aizņēmēja finansiālu grūtību neesamība un saskaņā ar minētā paziņojuma 4.1. punkta a) apakšpunktu šis elements ir jāņem vērā, aprēķinot atbalsta elementu. Kā izriet no 4.1. punkta a) apakšpunkta otrās daļas, Komisija uzskata, ka grūtībās nonākušiem uzņēmumiem garantijas devējs tirgus ekonomikā, ja tāds būtu, garantijas izsniegšanas laikā prasītu augstu prēmiju, ņemot vērā saistību paredzamo nepildīšanu, un, ja iespēja, ka aizņēmējs nevarēs atmaksāt aizdevumu, kļūtu īpaši augsta, šī tirgus likme varētu nepastāvēt un īpašos gadījumos garantijas atbalsta elements varētu izrādīties tikpat liels, cik summa, kuru faktiski sedz garantija.

326    Pirmkārt, ir jāpārbauda Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes arguments attiecībā uz to, ka, ņemot vērā, ka EDF bija grūtībās nonācis uzņēmums, Komisijai esot vajadzējis uzskatīt, ka kredītu garantijā ietvertais atbalsta elements bija tikpat liels kā summa, ko faktiski sedza minētā garantija.

327    Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka saskaņā ar 9. punktu Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV 2004, C 244, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatnostādnes par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem”), uz kurām ir atsauce paziņojumā par garantijām, uzņēmumu uzskata par nonākušu grūtībās, ja tas no saviem resursiem vai ar līdzekļiem, ko tas spēj iegūt no sava īpašnieka/akcionāriem vai kreditoriem, nespēj apturēt zaudējumus, kuri bez valsts iestāžu ārējas intervences īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti novedīs to līdz nespējai turpināt darbību.

328    Lai pamatotu savu apgalvojumu, ka EDF bija nonākusi finansiālās grūtībās, Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste iesniedz šādus pierādījumus:

–        atsauces dokumentus, ko cita sabiedrība, kuru bija daļēji pārņēmusi EDF (turpmāk tekstā – “aplūkojamā sabiedrība”), bija publicējusi 2012., 2013. un 2014. gada pirmajā ceturksnī;

–        rakstu, kas publicēts 2011. gada 27. februārī kādā tīmekļa vietnē;

–        rakstu, kas publicēts 2012. gada 1. martā kādā Francijas dienas laikrakstā;

–        rakstu, kas publicēts 2013. gada 8. aprīlī kādā Apvienotās Karalistes dienas laikrakstā;

–        rakstu, kas publicēts 2014. gada 26. februārī kādā Vācijas ekonomikas laikrakstā;

–        rakstu, kas publicēts 2014. gada 6. oktobrī kādā Vācijas ekonomikas laikrakstā;

–        rakstu, kas publicēts 2015. gada 5. jūnijā kādā Francijas dienas laikrakstā;

–        rakstu, kas publicēts 2016. gada 17. februārī kādā Francijas dienas laikrakstā;

–        rakstu, kas publicēts 2016. gada 18. februārī kādā Francijas dienas laikrakstā;

–        divus rakstus, kas publicēti 2016. gada 12. martā kādā Apvienotās Karalistes ekonomikas un finanšu laikrakstā;

–        Francijas Revīzijas palātas 2015. gada novembra īpašo ziņojumu par EDF starptautisko stratēģiju;

–        kādas neatkarīgas organizācijas rakstu, kas publicēts 2012. gada 13. decembrī.

329    Pirmām kārtām, attiecībā uz rakstu, kas publicēts 2011. gada 27. februārī tīmekļa vietnē, ir jākonstatē, ka tas attiecas uz EDF finansiālo situāciju un atsaucas uz šīs sabiedrības parādiem. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka tajā ir minēts, ka šis uzņēmums no kādas novērtējuma aģentūras bija saņēmis vērtējumu “AA”, no tā nevar secināt, ka aplūkojamās sabiedrības parādi būtu sasnieguši tādu līmeni, ka būtu paredzams, ka tā īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti nonāks līdz maksātnespējai. Šis novērtējums atbilst augstai kvalitātei un ieguldījumam, kas principā ir drošs.

330    Otrām kārtām, attiecībā uz rakstu, kas publicēts 2013. gada 8. aprīlī Apvienotās Karalistes dienas laikrakstā, no tā var tikai secināt, ka EDF sākotnējais partneris Hinkley Point C projektā bija atstājis kodolenerģētiku un ka EDF parāda dēļ 39 miljonu EUR apmērā tas nebija pārliecināts, ka šis uzņēmums viens var īstenot šo projektu. Turpretī no tā nevar secināt, ka EDF bija finansiālās grūtībās nonācis uzņēmums pamatnostādņu par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem 9. punkta izpratnē.

331    Trešām kārtām, attiecībā uz rakstu, kas publicēts 2012. gada 1. martā Francijas dienas laikrakstā, un rakstiem, kas publicēti Vācijas ekonomikas izdevumā 2014. gada 26. februārī un 6. oktobrī, ir jānorāda, ka tie neattiecas uz EDF, bet uz aplūkojamo sabiedrību. Tomēr apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī šī sabiedrība un EDF bija atsevišķi uzņēmumi, un ne Austrijas Republika, ne Luksemburgas Lielhercogiste nav iesniegušas elementus, kas ļautu konstatēt, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī Komisija zināja vai tai būtu bijis jāzina, ka nākotnē EDF daļēji pārņems minētajos rakstos apspriesto uzņēmumu. Turpretī šajā kontekstā ir jānorāda, ka saskaņā ar Komisijas norādēm, ko Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste nav apšaubījušas, vienošanās protokols par to, ka EDF daļēji pārņem aplūkojamo sabiedrību, tika parakstīts tikai 2015. gada 29. jūlijā, tātad labu laiku pēc 2014. gada 8. oktobra, proti, datuma, kurā tika pieņemts apstrīdētais lēmums. Līdz ar to ar šiem rakstiem nevar pierādīt, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī EDF bija finansiālas grūtības. Šie apsvērumi ir spēkā arī attiecībā uz atsauces dokumentiem, ko aplūkojamā sabiedrība publicējusi 2012., 2013. un 2014. gada pirmajā ceturksnī, kā arī uz tīmekļa vietnē publicēto rakstu, ciktāl tajos ir ietverta informācija par šo pēdējo sabiedrību.

332    Ceturtām kārtām, attiecībā uz rakstiem, kas publicēti Francijas dienas laikrakstā 2015. gada 5. jūnijā un 2016. gada 17. un 18. februārī, kā arī rakstu, kas publicēts Apvienotās Karalistes ekonomikas un finanšu laikrakstā 2016. gada 12. martā, ir jākonstatē, ka tie tika publicēti pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.

333    Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka Komisijas lēmuma valsts atbalsta jomā tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties uz informāciju, kāda varēja būt Komisijas rīcībā lēmuma pieņemšanas brīdī (spriedums, 1986. gada 10. jūlijs, Beļģija/Komisija, 234/84, EU:C:1986:302, 16. punkts). Šajā lietā Komisijas rīcībā nevarēja būt šī informācija, jo iepriekš 332. punktā minētie raksti tika publicēti pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas un nekas lietas materiālos neliecina par to, ka pirms šī lēmuma pieņemšanas minētās iestādes rīcībā varēja būt šajos rakstos ietvertā informācija.

334    Katrā ziņā pat tad, ja Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste būtu iesniegušas iepriekš 328. punktā minētos rakstus, lai pierādītu apstākļus, kas bija spēkā pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, ar tiem nevarētu pierādīt, ka pirms šīs pieņemšanas EDF bija finansiālās grūtībās nonācis uzņēmums pamatnostādņu par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem 9. punkta izpratnē. Ciktāl šajos rakstos ir atsauce uz aplūkojamās sabiedrības slēgšanu un to, ka EDF daļēji pārņēma šo pēdējo sabiedrību, ir jāatgādina, ka šie notikumi risinājās pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas (skat. iepriekš 331. punktu). Turklāt ir jākonstatē, ka no šiem rakstiem nevar secināt, ka pirms šī lēmuma pieņemšanas EDF parādi bija sasnieguši tādu apmēru, ka tie bez ārējas intervences īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti to novestu līdz maksātnespējai.

335    Piektām kārtām, Austrijas Republika apgalvo, ka no Francijas Revīzijas palātas 2015. gada novembra īpašā ziņojuma par EDF starptautisko stratēģiju 5. lappuses izriet, ka šis uzņēmums 2009. gada beigās atradās “finansiāli vājā situācijā”, un ka no šī paša ziņojuma 7. lappuses izriet, ka “[minētajai sabiedrībai bija] finansiāli vāja situācija un [varēja pat izraisīt] parādu pieaugum[u]”.

336    Šajā saistībā pietiek norādīt, ka no Francijas Revīzijas palātas 2015. gada novembra īpašā ziņojuma par EDF starptautisko stratēģiju nevar secināt, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā EDF bija finansiālās grūtībās nonācis uzņēmums pamatnostādņu par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem 9. punkta izpratnē. Pirmkārt, minētā ziņojuma 5. lappusē ir norādīts, ka “2009. gada beigās [EDF] atradās finansiāli vājā situācijā”, bet tālāk ir norādīts, ka “tika uzsākts jauns cikls, kurš atbilst [Revīzijas palātas] kontroles periodam un kurā dominēja pārdošanas par kopējo summu apmēram 13 [miljardi] EUR”. Otrkārt, ir jākonstatē, ka šī ziņojuma 7. lappusē minētais formulējums, saskaņā ar kuru “valsts akcionāres galvenās rūpes bija tādas, lai grupa turpina izsniegt ievērojamas dividendes, neraugoties uz finansiāli vāju situāciju un pat par parādu pieauguma cenu”, nepierāda, ka EDF parādi īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti to novestu līdz maksātnespējai.

337    Sestām kārtām, attiecībā uz neatkarīgas organizācijas 2012. gada 13. decembra rakstu – no tā izriet, ka atomelektrostaciju būvniecības Flamanvilā un Olkiluoto izmaksas pieauga. Tomēr, vispirms, no apstrīdētā lēmuma skaidri izriet, ka Komisija ņēma vērā šos apstākļus. Turpinot, ir jākonstatē, ka no minētā raksta nevar secināt, ka EDF vai aplūkojamā sabiedrība bija grūtībās nonācis uzņēmums. Visbeidzot, attiecībā uz šī raksta informāciju par šo sabiedrību pietiek atsaukties uz iepriekš 331. punktā izklāstītajiem apsvērumiem. Tātad arī ar šo rakstu nevar pierādīt acīmredzamu Komisijas kļūdu.

338    Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes iesniegtie pierādījumi līdz ar to nevar pierādīt, ka EDF saskārās ar finansiālām grūtībām pamatnostādņu attiecībā uz grūtībās nonākušiem uzņēmumiem 9. punkta izpratnē. Līdz ar to ir jānoraida šo dalībvalstu arguments, saskaņā ar kuru tāpēc, ka EDF būtu bijis grūtībās nonācis uzņēmums, Komisijai būtu vajadzējis uzskatīt, ka kredītu garantijā ietvertais atbalsta elements bija tikpat liels kā summa, kuru faktiski sedza garantija.

339    Otrkārt, ciktāl Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes izvirzītie argumenti tiecas pierādīt, ka, ņemot vērā finansiālo situāciju, kādā atradās EDF, ieguldītājs tirgus ekonomikā nebūtu piekritis kredītu garantijas maksas likmei 295 bāzes punkti, pietiek norādīt, ka šīs dalībvalstis nav izvirzījušas detalizētus argumentus, ar ko varētu pierādīt, ka Komisijas apstrīdētā lēmuma 9.5.3.1. punktā izklāstītie apsvērumi nebija ticami. It īpaši šīs dalībvalstis neizvirza nevienu argumentu, ar ko varētu pierādīt, ka bija acīmredzami kļūdaini pamatoties uz vērtējumu “BB” vai “Ba”, un nevienu argumentu, ar ko varētu pierādīt, ka, pirmām kārtām, salīdzinājums starp 102 Eiropas uzņēmumu kredītriska mijmaiņas līgumu vidējo vērtību riska kategorijā “BB”, no vienas puses, un Komisijas izmantoto vidējo vērtību, kas ir 286 bāzes punkti minētajai riska kategorijai, no otras puses, vai, otrām kārtām, minētās garantijas maksas likmes korekcija līdz 295 bāzes punktiem, kas tika veikta, atbildot uz Komisijas bažām (skat. iepriekš 290. punktu), nebija ticami.

340    Līdz ar to ir jānoraida arī Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes argumenti attiecībā uz to, ka Komisija neesot ņēmusi vērā paziņojuma par garantijām 3.2. punkta a) apakšpunktā un 4.1. punkta a) apakšpunktā paredzētos kritērijus, neesot nepieciešamībai izteikties par Komisijas argumentu, saskaņā ar kuru šo dalībvalstu iesniegtie dokumenti nebija tikuši iesniegti administratīvajā procesā.

–       Par argumentu attiecībā uz to, ka maksas likmi esot vajadzējis paaugstināt līdz vismaz 400 bāzes punktiem

341    Replikas rakstā Austrijas Republika apgalvo, ka, piemērojot paziņojuma par garantijām 3.4. punkta f) apakšpunkta sesto daļu, minimālā riska prēmija ir 400 bāzes punkti. Komisija neesot paskaidrojusi, kāpēc kredītu garantija, kurai bija paredzēta koriģētā maksas likme, kas ir 295 bāzes punkti, bija mazāk riskanta.

342    Komisija un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus.

343    Šajā saistībā, pirmkārt, ir jānorāda, ka kritērijs, kas ir minēts paziņojuma par garantijām 3.4. punkta f) apakšpunkta sestajā daļā un uz ko atsaucas minētā paziņojuma 4.2. punkts, attiecas tikai uz garantiju shēmām, nevis uz individuālajām garantijām. Kredītu garantija nav garantiju shēma šī paziņojuma 1.3. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

344    Otrkārt, katrā ziņā ir jākonstatē, ka pretēji tam, ko liek saprast Austrijas Republika, paziņojuma par garantijām 3.4. punkta f) apakšpunkta sestajā daļā paredzētā summa 400 bāzes punkti neattiecas tieši uz garantijas maksas likmi. Kā izriet no minētā paziņojuma 3.4. punkta f) apakšpunkta, prēmijām ir jāsedz parastie, ar garantijas izsniegšanu saistītie riski, shēmas administratīvās izmaksas un gada atlīdzība par atbilstīgu kapitālu. Gada atlīdzību par atbilstīgu kapitālu veido riska prēmija, ko, iespējams, palielina par bezriska procentu likmi. Summa 400 bāzes punkti, kas minēta šī paziņojuma 3.4. punkta f) apakšpunkta sestajā daļā, attiecas vienīgi uz normāla riska prēmiju par pašu kapitālu, kas ir jāiekļauj garantijas prēmijā, ko maksā saņēmēji. No tā izriet, ka pretēji tam, ko liek saprast Austrijas Republika, maksas likme nav tieši salīdzināma ar likmi 400 bāzes punkti, kas paredzēta minētajā punktā.

345    Treškārt, pilnības labad ir jānorāda, ka paziņojuma par garantijām 3.4. punkta f) apakšpunkta sestajā daļā ir tikai precizēts tādas metodoloģijas elements, kas ļauj dalībvalstij noteikt maksas likmi, kura atbilst tai, kādu pieprasītu garantijas devējs tirgus ekonomikā. Šis punkts nekādi neliedz Komisijai tā vietā, lai sekotu šai metodoloģijai, izmantot atšķirīgu pieeju šīs likmes noteikšanai, kā atsauces punktu izmantojot maksas likmes, ko prasa garantijas izsniedzēji tirgus ekonomikā par līdzīgiem projektiem, un koriģējot šīs likmes, ņemot vērā aplūkojamā projekta specifiskās iezīmes. Līdz ar to Komisijas šajā gadījumā izmantotā pieeja nav pretrunā šim punktam (skat. iepriekš 290. punktu).

346    Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jānoraida arī arguments attiecībā uz to, ka Komisija neesot ņēmusi vērā aprēķināšanas metodi, kas minēta paziņojuma par garantijām 3.4. punkta f) apakšpunkta sestajā daļā un 4.2. punktā.

347    Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes izvirzītie argumenti attiecībā uz to, ka nav ievēroti paziņojumā par garantijām paredzētie kritēriji, līdz ar to nevar pierādīt tādas acīmredzamas kļūdas esamību, kas ietekmētu Komisijas apsvērumus, kuri minēti apstrīdētā lēmuma 475. un 476. punktā un saskaņā ar kuriem kredītu garantijas koriģētā maksas likme 295 bāzes punkti atbilda maksas likmei, kas NNBG būtu jāmaksā gadījumā, ja šāda garantija tiktu piedāvāta tirgū.

348    Līdz ar to ir jānoraida šie argumenti, neesot nepieciešamībai izteikties par to, vai Komisijai šajā gadījumā vajadzēja ņemt vērā paziņojumā par garantijām paredzētos kritērijus.

349    Tādējādi visi argumenti, kas attiecas uz kredītu garantiju, ir jānoraida.

4)      Par aplūkojamo pasākumu kumulāciju

350    Piektajā pamatā Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija nav ņēmusi vērā kumulācijas principu, kas prasot, lai visi aplūkojamie pasākumi būtu nosakāmi to kopumā.

351    Šajā saistībā, pirmkārt, ciktāl Austrijas Republika ar šo argumentu no jauna min, ka Komisijai vajadzēja aprēķināt aplūkojamo pasākumu dotācijas ekvivalenta precīzu summu vai ka tā nav pietiekami noteikusi dažādajos aplūkojamajos pasākumos ietverto atbalsta elementu, šis arguments ir jānoraida, atsaucoties uz 247.–349. punktu še iepriekš.

352    Otrkārt, ciktāl Austrijas Republika ar šo argumentu apgalvo, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā aplūkojamo trīs pasākumu kumulatīvo iedarbību, ir jānorāda, ka šis arguments attiecas uz kompensācijas pārmaksu. Tas līdz ar to tiks ņemts vērā, vērtējot sesto pamatu attiecībā uz aplūkojamo pasākumu samērīgumu.

353    Tādējādi ir jānoraida arī šis arguments un līdz ar to visi argumenti, ar kuriem tiecas pierādīt, ka aplūkojamajos pasākumos ietvertie atbalsta elementi nav tikuši pietiekami noteikti.

c)      Par izmaksām, kas saistītas ar kodolatkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu

354    Piektajā pamatā Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav pietiekami noteikusi izmaksas, kas saistītas ar kodolatkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu.

355    Šajā saistībā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka atbalsta pasākums, ko Komisija atzina par saderīgu, attiecas vienīgi uz finanšu līgumu par starpību, valsts sekretāra piekrišanu un kredītu garantiju. Turpretī apstrīdētais lēmums neattiecas uz iespējamu Apvienotās Karalistes piešķirtu valsts atbalstu tādu izmaksu segšanai, kas saistītas ar kodolatkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu.

356    Otrkārt, ir jānorāda, ka atbilstoši tam, kas izriet no apstrīdētā lēmuma 461. apsvēruma, vērtējot aplūkojamos pasākumus, Komisija ņēma vērā Hinkley Point C finanšu modelī minēto informāciju par izmaksām, kas saistītas ar kodolatkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu. Kā Komisija pamatoti apgalvo, ņemot vērā to, ka bija runa par izmaksām, kas jāsedz atomelektrostacijas apsaimniekotājam, tās bija jāņem vērā, aprēķinot nepieciešamo peļņas līmeni, lai radītu pietiekamu stimulējošu ietekmi.

357    Treškārt, ir jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma 460. un 461. apsvērumā Komisija skaidri atgādināja, ka par visiem papildu atbalsta elementiem attiecībā uz izmaksām, kuras saistītas ar kodolatkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu un kuras nebija ietvertas aplūkojamajos pasākumos, ir jāpaziņo atsevišķi.

358    Ņemot vērā šos elementus, ir jāsecina, ka Komisija rīkojās atbilstoši principiem, kas atgādināti iepriekš 263.–266. punktā. Līdz ar to Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka Komisija nav pietiekami noteikusi izmaksas, kas saistītas ar kodolatkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu, ir jānoraida.

359    Šo secinājumu nevar likt apšaubīt tas, ka 2015. gada 20. jūlijā, tātad pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, Apvienotā Karaliste paziņoja par tarifikācijas metodi kodolatkritumu pārkraušanas līgumiem un ka ar 2015. gada 9. oktobra lēmumu lietā SA.34962 Waste Contract for New Nuclear Power Stations (OV 2016, C 161, 1. lpp.) Komisija šo metodi kvalificēja par valsts atbalstu un atzina to par saderīgu ar iekšējo tirgu, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Šie fakti ir notikuši pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas un līdz ar to nevar likt apšaubīt tā tiesiskumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 11. jūlijs, DTS Distribuidora de Televisión Digital/Komisija, T‑533/10, EU:T:2014:629, 75. punkts). Turklāt gadījumā, ja Austrijas Republika uzskatīja, ka atbalsta pasākumu, kas tika atļauts ar 2015. gada 9. oktobra lēmumu, nebūtu vajadzējis atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, tai šos argumentus vajadzēja izvirzīt šī lēmuma pārsūdzībā. Turpretī šādi argumenti nav atbilstoši šajā tiesvedībā, kuras priekšmets ir lūgums atcelt apstrīdēto lēmumu, kas neattiecas uz šo tarifikācijas metodi.

d)      Par iespējamo valsts atbalstu piešķiršanu nākotnē

360    Piektajā pamatā Austrijas Republika apgalvo, ka nākotnē papildu atbalsts Hinkley Point C, iespējams, varētu tikt piešķirts kā valsts garantija.

361    Attiecībā uz šo argumentu pietiek norādīt, ka tas atsaucas uz faktiem, kuri, iespējams, varētu notikt pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datuma un kuri līdz ar to nevar likt apšaubīt tā tiesiskumu (skat. iepriekš 359. punktu). Katrā ziņā, ciktāl Austrijas Republika uzskata, ka neviens papildu atbalsts nebūtu saderīgs ar iekšējo tirgu, šos argumentus nevar ņemt vērā šajā tiesvedībā, kas attiecas vienīgi uz lūgumu atcelt apstrīdēto lēmumu, kurš attiecas uz aplūkojamajiem pasākumiem.

362    Tādējādi ir jānoraida visi argumenti, ar kuriem tiecas pierādīt, ka aplūkojamajos pasākumos ietvertie atbalsta elementi nav tikuši pietiekami noteikti.

3.      Par argumentiem attiecībā uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu

363    Attiecībā uz argumentiem par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, kurus Austrijas Republika izvirza devītā pamata ceturtajā daļā, pietiek norādīt, ka tie ir pamatoti ar kļūdainu premisu, saskaņā ar kuru Komisijai bija vairāk jānosaka aplūkojamie pasākumi. Līdz ar to šie argumenti ir jānoraida.

364    Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka Komisijas izmantotā metode kredītu garantijā ietvertā atbalsta elementa noteikšanai esot nesaprotama, arī ir jānoraida. Kā jau tika izklāstīts iepriekš 285.–349. punktā, no apstrīdētā lēmuma pietiekami skaidri izriet, ka Komisija koriģēja Apvienotās Karalistes paziņotās kredītu garantijas nosacījumus, tā lai šajā kredītu garantijā ietvertais atbalsta elements tiktu samazināts līdz minimumam.

365    Līdz ar to arī argumenti attiecībā uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu ir jānoraida.

366    Sekojoši ir jānoraida piektais un astotais pamats, kā arī devītā pamata ceturtā daļa, neskarot vērtējumu attiecībā uz argumentu par elektroenerģijas iekšējā tirgus bloķēšanas ietekmi un aplūkojamo pasākumu ietekmi uz šī tirgus cenām (skat. iepriekš 273. punktu) un attiecībā uz argumentu par to, ka Komisija neesot pietiekami ņēmusi vērā aplūkojamo trīs pasākumu kumulatīvo iedarbību (skat. iepriekš 352. punktu), kas tiks ņemts vērā, vērtējot sesto pamatu.

F.      Par sesto pamatu, kā arī devītā pamata trešās daļas otro iebildumu un sesto daļu attiecībā uz aplūkojamo pasākumu samērīguma pārbaudi

367    Sestais pamats, kā arī devītā pamata trešās daļas otrais iebildums un sestā daļa attiecas uz apstrīdētā lēmuma 9.5 un 9.6. punktā izklāstītajiem Komisijas apsvērumiem, saskaņā ar kuriem aplūkojamie pasākumi atbilst samērīguma principam. Minētā lēmuma 548. apsvērumā Komisija konstatēja, ka ar nosacījumu, ka tiek veikta kredītu garantijas maksas likmes korekcija līdz 295 bāzes punktiem un izmaiņas mehānismos ienākumu sadales jomā, no Hinkley Point C laišanas ekspluatācijā izrietošie konkurences izkropļojumi ir samazināti līdz nepieciešamajam minimumam un ka tos kompensē pasākumu pozitīvā ietekme.

368    Vispirms ir jāvērtē sestais pamats, kas tiecas pierādīt kļūdu esamību attiecībā uz aplūkojamo pasākumu samērīguma pārbaudi. Pēc tam tiks vērtēti devītā pamata trešās daļas otrais iebildums un sestā daļa attiecībā it īpaši uz nepietiekamu pamatojumu.

1.      Par sesto pamatu attiecībā uz aplūkojamo pasākumu samērīguma pārbaudi

369    Sestā pamata atbalstam Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma 9.5 un 9.6. punktā izklāstītajos Komisijas apsvērumos ir pieļautas acīmredzamas kļūdas.

370    Šajā kontekstā iesākumā ir jāatgādina, ka, lai atbalsta pasākums būtu saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, tam ir jābūt atbilstīgam un nepieciešamam izvirzītā sabiedrības interešu mērķa sasniegšanai. Turklāt tirdzniecības nosacījumu pasliktināšana un konkurences izkropļojumi, ko tas rada, nedrīkst būt pārmērīgi lieli salīdzinājumā ar no tā izrietošo pozitīvo ietekmi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1998. gada 25. jūnijs, British Airways u.c./Komisija, T‑371/94 un T‑394/94, EU:T:1998:140, 282. un 283. punkts, un 2015. gada 26. februāris, Francija/Komisija, T‑135/12, nav publicēts, EU:T:2015:116, 60. punkts).

371    Tāpat ir jāatgādina, ka, kā jau tika minēts iepriekš 79.–128. punktā, Apvienotajai Karalistei ne tikai bija tiesības izvēlēties kodolenerģiju kā vienu no tās energoresursu struktūras enerģijas avotiem, bet, ņemot vērā Euratom līguma 2. panta c) punktu un 192. panta pirmo daļu, tai arī bija tiesības noteikt iekārtu būvniecību jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai par sabiedrības interešu mērķi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

372    Attiecībā uz tās pārbaudes apjomu, kas Vispārējai tiesai jāveic šajā kontekstā, ir jānorāda, ka Komisijai ir plaša rīcības brīvība, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Līdz ar to Vispārējās tiesas veiktā pārbaude ir ierobežota (skat. iepriekš 160. un 161. punktu).

373    Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes sestā pamata atbalstam izvirzītie argumenti, kuri iedalīti trīs daļās, no kurām pirmā attiecas uz aplūkojamo pasākumu atbilstību, otrā – uz to nepieciešamību un trešā – uz šo pasākumu pozitīvās un negatīvās ietekmes izsvēršanu, ir jāvērtē, ņemot vērā šos apsvērumus.

a)      Par aplūkojamo pasākumu atbilstību

374    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka pretēji tam, ko norādījusi Komisija, aplūkojamie pasākumi nebija atbilstīgi ne apgādes drošības uzlabošanas, ne elektroenerģijas piegādātāju dažādošanas, ne dekarbonizācijas mērķa sasniegšanai.

375    Pirmkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka aplūkojamie pasākumi nav atbilstīgi apgādes drošības uzlabošanai un elektroenerģijas piegādātāju dažādošanai.

376    Pirmām kārtām, attiecībā uz apgādes drošību Austrijas Republika apgalvo, ka kodolenerģijai nav nekādu priekšrocību salīdzinājumā ar citiem energoavotiem, kas ir ekoloģiskāki un lētāki. Vispirms dalībvalstis būšot atkarīgas no importa attiecībā uz urāna rūdu. Pēc tam atomelektrostacijas ļoti ietekmēšot temperatūras paaugstināšanās sakarā ar to vajadzību pēc aukstā ūdens. Turklāt mazās decentralizētās atomelektrostacijas esot lētākas un tās esot ātri iedarbināmas un apstādināmas, un tas ļaujot nodrošināt daudz lielāku reaģētspēju, saskaroties ar elektroenerģijas pieprasījumu, kas ātri mainoties.Turklāt bojājums nelielā elektrostacijā esot daudz vieglāk izlabojams nekā bojājums atomelektrostacijā. Tāpat dažādajos scenārijos, ko Komisija aplūkoja, tā neesot ņēmusi vērā savstarpējo savienojumu plānu, kas tiecoties it īpaši integrēt atjaunojamos energoresursus, un tehnikas attīstību nākotnē. Turklāt, Austrijas Republikas ieskatā, nākotnē Apvienotajā Karalistē būs ievērojams kodolenerģijas ražošanas jaudas pieaugums.Visbeidzot, Komisija neesot pietiekami padomājusi par iespēju iespējamus apgādes trūkumus risināt, izmantojot dažādus energoefektivitātes pasākumus.

377    Otrām kārtām, Austrijas Republika apgalvo, ka aplūkojamie pasākumi neveicina elektroenerģijas piegādātāju dažādošanu, bet gan rada pretēju ietekmi. Hinkley Point atomelektrostacijas paplašināšana ierobežojot valsts līdzekļus, ievērojami samazinot atjaunojamajiem energoresursiem piešķirto budžetu un kavējot atjaunojamo energoresursu ekspluatācijas un attīstības projektu turpināšanos. Minētie pasākumi tādējādi veicinot to, ka tiek turpināts izmantot kodolenerģiju uz atjaunojamo energoresursu rēķina un līdz ar to tiek saglabāta šā brīža apgādes struktūra, ko raksturo nozīmīga kodolenerģijas daļa. Sekojoši šie pasākumi esot pretrunā apgalvotajam elektroenerģijas piegādātāju dažādošanas mērķim.

378    Otrkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka aplūkojamie pasākumi nav atbilstīgi dekarbonizācijas mērķa sasniegšanai. Kodolenerģija esot būtiski dārgāka nekā, piemēram, vēja enerģija vai hidroenerģija. Austrijas Republikas ieskatā, ja minētie pasākumi būtu veltīti šiem elektroenerģijas ražošanas veidiem, oglekļa dioksīda emisijas varētu tikt samazinātas vairāk.

379    Komisija, Čehijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Rumānija, Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus.

380    Šajā saistībā ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 9.2. punktā Komisija ir noteikusi kodolenerģētikas veicināšanu un, konkrētāk, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu kā sabiedrības interešu mērķi, ko tiecas sasniegt ar aplūkojamajiem pasākumiem. Kā tika izklāstīts, vērtējot ceturto pamatu, Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste nav izvirzījušas argumentus, ar ko varētu likt apšaubīt šo secinājumu.

381    Ir jākonstatē, ka Austrijas Republikas izvirzītie argumenti vienīgi apšauba aplūkojamo pasākumu atbilstību attiecībā uz tādu citu mērķu kā apgādes drošības uzlabošana, elektroenerģijas piegādātāju dažādošana un dekarbonizācija sasniegšanu. Turpretī tie netiecas apšaubīt šo pasākumu atbilstību attiecībā uz Apvienotās Karalistes noteikto kopīgu interešu mērķi, proti, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu, ko Komisija ir ņēmusi vērā. No tā izriet, ka ar šiem Austrijas Republikas izvirzītajiem argumentiem nevar likt apšaubīt pamatojumu Komisijas apsvērumiem attiecībā uz minēto pasākumu atbilstību. Līdz ar to tie ir jānoraida kā šajā kontekstā neefektīvi.

382    Tomēr ir jākonstatē, ka daži Austrijas Republikas izvirzītie argumenti būtībā attiecas uz pozitīvās un negatīvās ietekmes izsvēršanu, ko veikusi Komisija apstrīdētajā lēmumā. Šie argumenti tiks ņemti vērā, vērtējot sestā pamata trešo daļu attiecībā uz šo izsvēršanu.

b)      Par aplūkojamo pasākumu nepieciešamību

383    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka aplūkojamie pasākumi pārsniedz to, kas ir nepieciešams apgādes drošības uzlabošanas, elektroenerģijas piegādātāju dažādošanas un dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai, un līdz ar to rada pārmērīgu konkurences izkropļojumu. Finanšu līguma par starpību atbalsta mehānisms, kas, pateicoties garantētai bāzes cenai, ļaujot ieguldīt iekārtās kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai, varot ietekmēt konkurences apstākļus Apvienotās Karalistes enerģijas tirgū. It īpaši Hinkley Point C tiekot stimulēta ražot pat tad, ja elektroenerģijas cenas būs negatīvas. Tam būšot negatīva ietekme uz šo tirgu, kas izpaudīšoties kā nepilnības, un tas nostādīšot neizdevīgā situācijā alternatīvos elektroenerģijas piegādātājus. Atjaunojamo energoresursu ražotāji tikšot izstumti no tirgus, jo [attiecībā uz viņiem] nepastāv ar noteikumiem, kas ietverti finanšu līgumā par starpību, līdzīgi noteikumi.

384    Šajā kontekstā, pirmkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka tādas elektroenerģijas piedāvājuma pieaugums, kas ražota atomelektrostacijās pēc to subsīdijām, ietekmēs piedāvājuma līkni par labu šīm atomelektrostacijām, izraisīs nepilnības enerģijas tirgū un varēs novest pie tā, ka tiks izstumtas citas tehnoloģijas, kas varētu efektīvi stabilizēt tīklus, it īpaši gāzes spēkstacijas. Tās ieskatā, tas kaitēs elastīgas slodzes gāzes spēkstacijās, kas saistītas ar nepastāvīgo vēja enerģiju, ražotās jaudas efektīvas struktūras izstrādei, padarot augošo daudzumu gāzes spēkstaciju ekspluatāciju un uzturēšanu nerentablu. Tā uzskata, ka gāzes spēkstacijas sastapsies ar lielākām grūtībām, lai noturētos tirgū līdz 2030. gadam, kamēr tādas subsidētās atomelektrostacijas kā Hinkley Point C radīs paaugstinātu seguma līmeni, pateicoties atbalstam, kas tām būs ticis piešķirts, un tiks mudinātas nepārdomāti apgādāt tīklu posmos, kad tas jau saņems būtisku no atjaunojamiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas ieplūdināšanu. Tas apdraudēšot apgādes drošību sakarā ar elastīgas ražošanas jaudas paredzamo samazināšanos.

385    Otrkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka pretēji tam, ko uzskata Komisija, aplūkojamajiem pasākumiem nav atbilstīgas stimulējošas ietekmes uz ieguldījumiem. Ņemot vērā šo pasākumu sekas, minētās iestādes apgalvotā stimulējošā ietekme uz atbalsta guvēju nebūšot atbilstīga izvirzītā mērķa sasniegšanai. Šie pasākumi elektroenerģijas ražošanai radīšot nepareizas stimulu sistēmas, kas zināmos tirgus apstākļos pat varēšot traucēt apgādes drošībai tā vietā, lai to nodrošinātu. Turklāt varot parādīties tirgus izkropļojumi un nepilnības un ietekmēt gan valsts, gan Eiropas elektroenerģijas tirgu. Vispirms, kodolenerģētikas veicināšana novedīšot pie iespējama neelastīgas ražošanas jaudas pārpalikuma. Subsīdiju mehānisma dēļ negatīvu cenu situācijā NNBG kā Hinkley Point C apsaimniekotāja tikšot ekonomiski stimulēta nevis samazināt saražotās elektroenerģijas daudzumu piedāvājuma pārsvara pār pieprasījumu gadījumā, bet gan, gluži pretēji, turpināt ražošanu, lai apgādātu tīklu, pilnīgi neņemot vērā tīkla situāciju. Tā sekas būšot tādas, ka atjaunojamo energoresursu ražotāji, it īpaši vēja ģeneratori, kurus Apvienotā Karaliste mudinot attīstīt, būšot spiesti mākslīgi samazināt savu ievadi, lai neapdraudētu tirgus stabilitāti. Austrijas Republikas ieskatā, šie pēdējie pametīs tirgu, tiem būs jāmaksā negatīva cena par saražoto un tie zaudēs savas subsīdijas vai iespēju saņemt iespējamas subsīdijas. Pēc tam, Hinkley Point C tieši veicinot to, ka negatīvu cenu scenārijs kļūst vēl iespējamāks. Tā kā atomelektrostacijai katrā ziņā – ar vai bez valsts atbalsta – ir vienīgi ierobežotas iespējas reaģēt uz tirgus cenām, uz pieprasījuma maksimumu un uz visu, kas varētu apdraudēt tirgus stabilitāti, atomelektrostacija, ko subsidē ar finanšu līguma par starpību starpniecību, tādējādi konkrētāk negatīvi ietekmējot tirgus apstākļus attiecībā uz konkurējošajām tehnoloģijām un, gūstot labumu no būtiskām subsīdijām, tā varot izstumt no tirgus tehnoloģijas ar zemākām robežizmaksām. Visbeidzot, Austrijas Republika piebilst, ka Hinkley Point C ražotās elektroenerģijas cena par megavatstundu būs divas reizes augstāka nekā cena, kas šobrīd ir piedāvāta tirgū.

386    Treškārt, Austrijas Republika apgalvo, ka aplūkojamie pasākumi nostāda daudz neizdevīgākā situācijā pārējās tehnoloģijas. Pretēji tam, ko apgalvo Komisija, citas tehnoloģijas nevarēšot saņemt līdzīgu atbalstu ar finanšu līgumu par starpību starpniecību. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem enerģijas avotiem esot pakļauts noteiktiem kritērijiem, kas ir ļoti stingri un skaidri definēti Regulā Nr. 651/2014 un Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam. Minētie pasākumi un it īpaši finanšu līgums par starpību neatbilstot nevienam no šiem nosacījumiem. Gluži pretēji, šie pasākumi pat izraisot to, ka tiks izstumti atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji, jo viņi nevarēšot saņemt atbalstu, kas būtu līdzīgs tam, ko ir saņēmuši atomelektrostaciju attīstītāji. Turklāt šādi pasākumi ļaujot NNBG gūt labumu no subsīdijām, nekādi neņemot vērā tīkla situāciju, savukārt, piemēram, vēja ģeneratoriem par svarīgāku esot jāuzskata tīkla stabilitāte, nevis elektroenerģijas ieplūdināšana un līdz ar to iespēja saņemt iespējamas subsīdijas.

387    Komisija, Čehijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Rumānija, Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus.

388    Iesākumā ir jānorāda, ka Austrijas Republikas izvirzītie argumenti būtībā iedalās trīs iebildumos, no kuriem pirmais attiecas uz to, ka aplūkojamie pasākumi nebija nepieciešami apgādes drošības uzlabošanas, elektroenerģijas piegādātāju dažādošanas un dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai, otrais – uz to, ka būtu pieticis ar nelielāka izmēra elektrostacijām, un trešais – uz to, ka Komisija nav pietiekami pārbaudījusi kompensācijas pārmaksas risku.

389    Pirmkārt, ir jāpārbauda Austrijas Republikas argumenti attiecībā uz to, ka aplūkojamie pasākumi nebija nepieciešami apgādes drošības uzlabošanas, elektroenerģijas piegādātāju dažādošanas un dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

390    Šajā saistībā pietiek atgādināt, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija ir ņēmusi vērā sabiedrības interešu mērķi attiecībā uz jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu (skat. iepriekš 380. punktu). Līdz ar to Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes argumenti par to, ka aplūkojamie pasākumi nebija nepieciešami apgādes drošības uzlabošanas, elektroenerģijas piegādātāju dažādošanas un dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai, nevar likt apšaubīt Komisijas apsvērumu pamatotību. Tātad tie ir jānoraida.

391    Otrkārt, ir jānoraida Austrijas Republikas arguments par to, ka būtu pieticis ar mazākām, iespējams, modulārām, elektrostacijām, jo šīs elektrostacijas varot ātrāk iedarbināt un bojājums šādā elektrostacijā esot daudz vieglāk izlabojams nekā tad, ja tas rastos Hinkley Point. Ciktāl šis arguments attiecas uz elektrostacijām, kuras nav atomelektrostacijas, pietiek atgādināt, ka šādas elektrostacijas nav atbilstīgas, lai sasniegtu kodolenerģētikas veicināšanas mērķi, ko tiecas sasniegt ar aplūkojamajiem pasākumiem. Turklāt pietiek konstatēt, ka Austrijas Republika nenorāda iemeslus, kuru dēļ vairāku mazāku atomelektrostaciju būvniecībai ar mērķi radīt tādu pašu kodolenerģijas bāzes slodzi kā Hinkley Point C varētu būt mazāka ietekme uz tirdzniecības apstākļiem un konkurenci nekā minētās atomelektrostacijas būvniecībai.

392    Treškārt, Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā to, ka Apvienotā Karaliste paredzēja trīs pasākumus, kuru atsevišķā summa jau esot ārkārtīgi augsta. Apstrīdētajā lēmumā minētā iestāde vienīgi pamatojot katru elementu atsevišķi, tomēr neņemot vērā to kumulatīvo iedarbību.Šis arguments un piektajā pamatā izvirzītais arguments, saskaņā ar kuru Komisija nav ņēmusi vērā aplūkojamo pasākumu kumulatīvo iedarbību (skat. iepriekš 352. punktu), pārklājas. Šajā kontekstā ir arī jāņem vērā pirmajā pamatā izvirzītais arguments, saskaņā ar kuru nebija nepieciešams piešķirt “imunitāti” Hinkley Point C attīstītājiem (skat. iepriekš 196. punktu).

393    Pirmām kārtām, ir jānoraida Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka Komisija vienīgi pārbaudīja aplūkojamos pasākumus katru atsevišķi, bet neņēma vērā to kumulatīvo iedarbību. Pirmkārt, no apstrīdētā lēmuma 337. apsvēruma izriet, ka Komisija uzskatīja šos pasākumus par savstarpēji saistītiem. Otrkārt, no minētā lēmuma 407. un 479. apsvēruma izriet, ka, vērtējot minēto pasākumu samērīgumu, Komisija ņēma vērā šo saikni. Minētajos apsvērumos Komisija konstatēja, ka peļņas normas, uz kurām pamatojoties tika aprēķināta norunas cena finanšu līgumam par starpību, bija saderīgas ar to veidojošo pasākumu kopumu. Valsts sekretāra piekrišana un kredītu garantija ir šo pasākumu daļa. No tā izriet, ka, vērtējot finanšu līgumā par starpību ietvertā atbalsta elementa nepieciešamību, Komisija ņēma vērā abos pārējos aplūkojamajos pasākumos ietvertos atbalsta elementus.

394    Otrām kārtām, ir jākonstatē, ka Austrijas Republika neizvirza nevienu detalizētu argumentu, ar ko varētu pierādīt, ka dažādajos aplūkojamajos pasākumos ietvertie atbalsta elementi būtu pārmērīgi, ņemot vērā mērķi, kas ir lēmums par ieguldījumiem jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai.

395    Vispirms attiecībā uz kredītu garantiju ir jāatgādina, ka Komisija pieprasīja, lai tiktu mainīta tās maksas summa un tādējādi tajā ietvertais atbalsta elements tiktu samazināts līdz minimumam. Šajā kontekstā ir arī jāatgādina, ka, izvērtējot astoto pamatu, netika atklātas acīmredzamas Komisijas kļūdas šajā saistībā (skat. iepriekš 285.–349. punktu).

396    Pēc tam attiecībā uz valsts sekretāra piekrišanu ir jāatgādina, ka tajā ietvertais atbalsta elements ir vienīgi līgumiskas tiesības, kas Hinkley Point atomelektrostacijas priekšlaicīgas slēgšanas gadījumā politisku iemeslu dēļ atbrīvo NNBG ieguldītājus no nodevu maksāšanas un laika atvēlēšanas to tiesību īstenošanai, kuras izriet no vispārējiem principiem, kas paredz tiesības saņemt kompensāciju īpašumtiesību atņemšanas gadījumā (skat. iepriekš 277. punktu).

397    Attiecībā uz Austrijas Republikas argumentu, saskaņā ar kuru nebija nepieciešams NNBG un tās ieguldītājiem piešķirt “imunitāti” pret jebkādu juridisko risku, pirmkārt, ir jānorāda, ka aplūkojamie pasākumi neaizsargā NNBG no jebkāda riska, bet gan ka tā it īpaši ir pakļauta riskam, kas saistīts ar kavējumiem vai nepilnībām Hinkley Point C būvniecībā, vājas darbības, kā arī vāju rezultātu riskam. Otrkārt, ņemot vērā ar minētajiem pasākumiem sasniedzamo mērķi, kas ir radīt stimulējošu ietekmi ieguldījumiem jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai, nevar uzskatīt par acīmredzamu kļūdu to, ka ir ticis izmantots tāds instruments kā valsts sekretāra piekrišana, lai ierobežotu riskus, ar kādiem šādas investīcijas saskarsies, lai samazinātu norunas cenas summu, ko garantē finanšu līgums par starpību.

398    Visbeidzot, attiecībā uz finanšu līgumu par starpību ir jākonstatē, ka Austrijas Republika neizvirza nevienu detalizētu argumentu, ar ko varētu pierādīt, ka Komisijas apsvērums, saskaņā ar kuru norunas cena nepārsniedza summu, kas bija nepieciešama lēmumam par ieguldījumu Hinkley Point C, bija acīmredzami kļūdains. Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka norunas cena bija noteikta, ņemot vērā peļņas normas, un ka apstrīdētā lēmuma 9.5.3.2. un 9.5.3.3. punktā Komisija uzskatīja, ka, paredzot mehānismu ienākumu sadales jomā izmaiņas, šīs normas atbilda peļņas normām, ko vajadzētu sasniegt līdzīga apjoma projektam kā Hinkley Point C būvniecība un kam būtu raksturīgs salīdzināms nenoteiktības līmenis. Austrijas Republika neizvirza nevienu argumentu, ar ko varētu pierādīt, ka šajos apsvērumos būtu pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

399    No tā izriet, ka visi argumenti, ar ko tiecas apšaubīt aplūkojamo pasākumu nepieciešamību, ir jānoraida.

400    Tomēr šajā kontekstā Austrijas Republika izvirza arī argumentus, kas attiecas uz aplūkojamo pasākumu pozitīvās un negatīvās ietekmes izsvēršanu, ko veikusi Komisija. Šie argumenti tiks ņemti vērā, vērtējot šī pamata trešo daļu attiecībā uz šo izsvēršanu.

c)      Par aplūkojamo pasākumu pozitīvās un negatīvās ietekmes izsvēršanu

401    Trešā daļa attiecas uz Komisijas apstrīdētā lēmuma 547. un 548. apsvērumā minēto secinājumu, saskaņā ar kuru, ņemot vērā kredītu garantijas maksas likmes korekciju un EDF saistības, aplūkojamo pasākumu radītais konkurences izkropļošanas risks bija ierobežots un to līdzsvaroja šo pasākumu pozitīvā ietekme.

402    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apstrīd šo secinājumu. Šo dalībvalstu ieskatā, no aplūkojamajiem pasākumiem izrietošie trūkumi ir nesamērīgi salīdzinājumā ar to radītajiem ieguvumiem. Austrijas Republika apgalvo, ka pretēji tam, ko apgalvo Komisija, iespējamie ieguvumi, kas izrietēs no minētajiem pasākumiem, ir nesamērīgi salīdzinājumā ar trūkumiem, kas no tiem izrietēs, it īpaši ar konkurences izkropļojumiem attiecībā pret citiem elektroenerģijas ražotājiem un būtisku nepilnību izraisīšanu enerģijas tirgū. Pirmkārt, Komisija neesot ņēmusi vērā šo pasākumu negatīvo ietekmi uz pārējiem elektroenerģijas ražotājiem, it īpaši būtisko negatīvo ietekmi attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājiem. Turklāt šādi pasākumi radot stimulējošu ietekmi, kas izraisa darbības traucējumus. Otrkārt, veicot izsvēršanu, Komisija neesot ņēmusi vērā dažus būtiskus aspektus, kas arī liecināja par sliktu to pašu pasākumu atļaušanai. Pirmām kārtām, neesot tikusi pietiekami izanalizēta ietekme uz elektroenerģijas tirgu. Otrām kārtām, apstrīdētais lēmums esot precedents daudzām kodolierīcēm, kas ir plānotas, bet šobrīd nav īstenotas tādēļ, ka tās nav rentablas bez valsts atbalsta. Trešām kārtām, neesot pietiekami ņemtas vērā būtiskās patērētājiem izraisītās sekas. Jau tas vien, ka apstrīdētajā lēmumā vispār nav tikuši vērtēti pārējie iespējamie risinājumi, lai segtu elektroenerģijas vajadzības, kas nākotnē būs Apvienotajai Karalistei, ļaujot secināt, ka ir nepietiekami ņemta vērā patērētāju labklājība. Tādam liberalizētam sektoram kā elektroenerģijas sektors principā vajadzētu spēt funkcionēt bez būtiska publiska atbalsta. Līdz ar to ar pasākumiem saistītā summa, kas būs jāsedz nodokļu maksātājiem Apvienotajā Karalistē, esot vēl jo pārsteidzošāka. Ceturtām kārtām, ietekme uz vidi attiecībā it īpaši uz atkritumu glabāšanu, kas arī attieksies uz patērētāju vai nodokļu maksātāju, neesot tikusi pietiekami ņemta vērā.

403    Komisija, Čehijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Rumānija, Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus.

404    Austrijas Republikas izvirzītos argumentus var sadalīt četrās grupās. Pirmā argumentu grupa tiecas apstrīdēt aplūkojamo pasākumu pozitīvo ietekmi, ko ir ņēmusi vērā Komisija. Otrā argumentu grupa attiecas uz Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru aplūkojamo pasākumu izraisītie konkurences izkropļojumi bija ierobežoti. Trešā argumentu grupa attiecas uz Komisijas veikto šo pasākumu pozitīvās un negatīvās ietekmes izsvēršanu. Ceturtā argumentu grupa attiecas uz to, ka Komisija nav ņēmusi vērā atbilstīgus faktus.

1)      Par aplūkojamo pasākumu Komisijas atzīto pozitīvo ietekmi

405    Pirmkārt, attiecībā uz aplūkojamo pasākumu Komisijas atzīto pozitīvo ietekmi ir jānorāda, ka no lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 2.–11. apsvēruma izriet, ka minētie pasākumi ir daļa no tādu enerģētikas politikas pasākumu kopuma, kurus Apvienotā Karaliste veikusi, īstenojot elektroenerģijas tirgus reformu. Ar šo stratēģiju tiecas sasniegt apgādes drošību, avotu dažādošanu un dekarbonizāciju. Kā izriet no apstrīdētā lēmuma 199., 404. un 508.–511. apsvēruma, laikā no 2021. līdz 2030. gadam Apvienotajai Karalistei būs nepieciešama jauna kodolenerģijas ražošanas jauda, kas spētu nodrošināt aptuveni 60 gigavatus. Ņemot vērā prognozes par esošo atomelektrostaciju un ar oglēm darbināmo elektrostaciju slēgšanu, Hinkley Point C būvniecība ir vērsta uz to, lai ierobežotu kodolenerģijas ieguldījuma kopējo elektroenerģijas vajadzību nodrošināšanā samazinājumu. Saskaņā ar Komisijas konstatējumiem nākotnē paredzamo elektroenerģijas ražošanas jaudas deficītu, ko izraisīs, pirmām kārtām, pieprasījuma pieaugums un, otrām kārtām, esošo atomelektrostaciju un ar oglēm darbināmo elektrostaciju slēgšana, nebūs iespējams segt citādi, kā vien izmantojot atjaunojamos energoresursus. Šajā kontekstā Komisija ņēma vērā to, ka kodolenerģija ir viens no elektroapgādes pamata veidiem, proti, nepārtraukts elektroenerģijas ražošanas veids, kas nav nepastāvīgs atšķirībā no daudzām elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos enerģijas avotus. Komisija arī norādīja, ka ekvivalents jaudai, kas būtu jānodrošina Hinkley Point C, atbilstot 14 gigavatiem krasta vēja enerģijas vai 11 gigavatiem atkrastes vēja enerģijas, un uzskatīja, ka neesot reālistiski cerēt, ka šāda jauda tiktu saražota tādā pašā termiņā.

406    Otrkārt, ir jānorāda, ka tad, ja aplūkojamo pasākumu atbilstība un nepieciešamība ir jāvērtē, ņemot vērā sabiedrības interešu mērķi, kas ir jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšana, izsverot minēto pasākumu priekšrocības un trūkumus, ir jāņem vērā visa pozitīvā ietekme, ko šāda jauna jauda radītu.

407    Treškārt, attiecībā uz Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes izvirzītajiem argumentiem, tostarp tiem, kas izvirzīti sestā pamata pirmās un otrās daļas atbalstam (skat. iepriekš 382. un 398. punktu), ir jākonstatē, ka būtībā šīs dalībvalstis izvirza septiņus iebildumus, kas tiecas apšaubīt Komisijas apsvērumus attiecībā uz aplūkojamo pasākumu pozitīvo ietekmi. Pirmām kārtām, Austrijas Republika izvirza argumentus, kas tiecas apšaubīt nākotnē paredzamu elektroenerģijas ražošanas jaudas deficītu Apvienotajā Karalistē. Otrām kārtām, tā apgalvo, ka augstas bāzes slodzes koncepts ir anahronisms. Trešām kārtām, tāpat kā Luksemburgas Lielhercogiste tā apgalvo, ka tajā, kas attiecas uz kodolenerģiju, urāna piegādes drošība nav garantēta. Ceturtām kārtām, tā apgalvo, ka atomelektrostacijas ir jūtīgas pret karstuma palielināšanos. Piektām kārtām, tā min kāda Hinkley Point atomelektrostacijas bojājuma sekas. Sestām kārtām, Luksemburgas Lielhercogiste apšauba Komisijas apsvērumu, saskaņā ar kuru kodolenerģija ir enerģija ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Septītām kārtām, Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste atsaucas uz to, ka Hinkley Point C būvniecība netiks pabeigta laikus.

i)      Par argumentiem, ar kuriem tiecas apšaubīt nākotnē paredzamu elektroenerģijas ražošanas jaudas deficītu

408    Austrijas Republika apgalvo, ka Komisijas konstatējums attiecībā uz nākotnē paredzamu elektroenerģijas ražošanas jaudas deficītu ir acīmredzami kļūdains. Šajā kontekstā tā apgalvo, ka atbilstoši dažādiem scenārijiem, kurus Komisija vērtēja, šī pēdējā nav ņēmusi vērā izmaiņas elektroenerģijas tirgū, kas izriet no tādiem pasākumiem kā viedie skaitītāji, viedtīkli, viedie mājokļi un glabāšanas jaudas. Tās ieskatā, Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā arī iespēju importēt elektroenerģiju no citām dalībvalstīm un būtiska kodolenerģijas ražošanas jaudas pieauguma perspektīvu Apvienotajā Karalistē.

409    Šajā saistībā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas jaudas deficītu nākotnē Komisija ņēma vērā Apvienotās Karalistes izstrādātās prognozes. Kā izriet no lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 250.–258. apsvēruma, šajās prognozēs šī dalībvalsts ņēma vērā cita veida ražošanas jaudas, nevis kodolenerģijas ražošanas jaudas, pieaugumu, energoefektivitātes pasākumus un iespēju importēt elektroenerģiju no citām dalībvalstīm, izmantojot starpsavienojumus. Tiesa, kā izriet no lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 259.–263. apsvēruma, brīdī, kad tika pieņemts šis lēmums, Komisijai bija šaubas par Apvienotās Karalistes veikto analīzi. Tomēr it īpaši no apstrīdētā lēmuma 510. apsvēruma izriet, ka pēc rūpīgas pārbaudes Komisija atzina Apvienotās Karalistes noteikto vajadzību pēc jaunas enerģijas ražošanas jaudas, kas spētu nodrošināt aptuveni 60 gigavatus laikā no 2021. līdz 2030. gadam. No tā izriet, ka ir jānoraida Austrijas Republikas arguments, saskaņā ar kuru Komisija neņēma vērā elektroenerģijas tirgus attīstību nākotnē.

410    Otrkārt, attiecībā uz Austrijas Republikas argumentu par to, ka no Komisijas 2015. gada jūlija ziņojuma “Investment perspectives in the electricity market” (“Ieguldījuma elektroenerģijas tirgū perspektīvas”) izrietot, ka enerģijas ražošanas jauda Apvienotajā Karalistē augs, ir jāatgādina, ka Komisijas lēmuma valsts atbalsta jomā tiesiskums ir jāvērtē, ņemot vērā informāciju, kāda bija Komisijas rīcībā šī lēmuma pieņemšanas brīdī (spriedums, 1986. gada 10. jūlijs, Beļģija/Komisija, 234/84, EU:C:1986:302, 16. punkts). Šajā gadījumā ziņojums, uz kuru pamatojas Austrijas Republika, tika publicēts pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, un nekas lietas materiālos nenorāda, ka pirms šī lēmuma pieņemšanas minētās iestādes rīcībā varēja būt šajā ziņojumā ietvertā informācija. Katrā ziņā vienīgi arguments, saskaņā ar kuru atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jauda un tātad nepastāvīga jauda Apvienotajā Karalistē ir pieaugusi, nevar atspēkot Komisijas apsvērumus, saskaņā ar kuriem sakarā ar pieprasījuma pieaugumu un esošo atomelektrostaciju un ar oglēm darbināmo elektrostaciju slēgšanu Apvienotajai Karalistei vajadzēs tikt galā ar elektroenerģijas ražošanas jaudas deficītu nākotnē.

411    Līdz ar to visi Austrijas Republikas argumenti, ar kuriem tiecas apšaubīt Komisijas konstatējumu attiecībā uz nākotnē paredzamu elektroenerģijas ražošanas jaudas deficītu, ir jānoraida.

ii)    Par argumentiem attiecībā uz augstas bāzes slodzes koncepta anahronismu

412    Austrijas Republika apgalvo, ka augstas bāzes slodzes koncepts ir novecojis. Esot nepieciešams dot priekšroku mazām elastīgas slodzes elektrostacijām.

413    Šajā saistībā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 404. apsvērumā Komisija konstatēja, ka daudzu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju nepastāvība ir iemesls, kāpēc tās nevarot būt pieņemama alternatīva tādām elektroenerģijas ražošanas pamattehnoloģijām kā kodolenerģijas ražošana, ka ekvivalents jaudai, kas būtu jānodrošina Hinkley Point C, atbilst 14 gigavatiem krasta vēja enerģijas vai 11 gigavatiem atkrastes vēja enerģijas un ka nav reālistiski cerēt, ka iekārtas šādas vēja enerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai varētu tikt uzbūvētas tādā pašā termiņā kā termiņš, kas paredzēts Hinkley Point C būvniecībai.

414    Otrkārt, ir jāvērtē, vai Austrijas Republikas izvirzītie argumenti var atspēkot šos apsvērumus.

415    Pirmām kārtām, Austrijas Republika iesniedz 2015. gada 11. septembra interviju ar uzņēmuma, kurš it īpaši pārvalda elektroenerģijas pārvades sistēmu Apvienotajā Karalistē, izpilddirektoru. Tā apgalvo, ka no šīs intervijas izriet, ka doma par lielo atomelektrostaciju izmantošanu ir novecojusi.

416    Šajā saistībā, pirmkārt, ir jānorāda, ka aplūkojamā intervija tika izplatīta pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas un ka līdz ar to tā nevar likt apšaubīt šī lēmuma tiesiskumu (skat. iepriekš 410. punktu). Tas tā ir vēl jo vairāk tādēļ, ka dažos uzņēmuma izpilddirektora redzējuma aspektos ir ņemti vērā jauni elementi, kas parādījās 2015. gadā un tātad pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.

417    Otrkārt, katrā ziņā ir jākonstatē, ka aplūkojamajā intervijā kodolenerģijas kā uzticama elektroenerģijas ražošanas avota lietderība nav apšaubīta. Turklāt, lai arī šajā intervijā ir apšaubīta bāzes slodzes lietderība patērētājiem, pamatojoties uz prognozi, saskaņā ar kuru elektroenerģiju ražošot pats patērētājs, tomēr tajā arī ir norādīts, ka ātrums, kādā šī attīstība notiks, nav zināms. Tāpat nav apšaubīts, ka bāzes slodze joprojām būs nozīmīga profesionālajiem klientiem. Turklāt ir jānorāda, ka cita šajā intervijā paustā prognoze ir tāda, ka pieprasījums pēc elektroenerģijas 2020. gados pieaugs. Ņemot vērā šos apsvērumus un Apvienotās Karalistes tiesības izvēlēties starp dažādiem energoavotiem, kā arī savas energoapgādes galveno struktūru un plašo rīcības brīvību, kas tai ir šajā saistībā (skat. iepriekš 372. punktu), ir jāsecina, ka aplūkojamā intervija nevar pierādīt, ka iepriekš 413. punktā minētajos Komisijas apsvērumos ir pieļauta acīmredzama kļūda.

418    Otrām kārtām, atsaucoties uz Komisijas ziņojumu “Investment perspectives in the electricity market” (“Ieguldījuma elektroenerģijas tirgū perspektīvas”), Austrijas Republika apgalvo, ka nākotnē augs vajadzība pēc elastīgiem resursiem salīdzinājumā ar vajadzību pēc bāzes slodzes. Šajā saistībā pietiek atgādināt, ka iepriekš 410. punktā minēto iemeslu dēļ šis ziņojums nevar likt apšaubīt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu. Katrā ziņā šis arguments nevar atspēkot Komisijas konstatējumus, saskaņā ar kuriem nebija reālistiski cerēt, ka pietiekama fleksiblas enerģijas ar zemu oglekļa saturu ražošanas jauda varētu tikt nodrošināta tādā pašā termiņā kā termiņš, kas paredzēts Hinkley Point C būvniecībai.

419    Trešām kārtām, Austrijas Republika norāda, ka no raksta “Will the U. S. Ever Need to Build Another Coal or Nuclear Power Plant?”, kas publicēts 2009. gada 22. aprīlī kādā amerikāņu izdevumā, izriet, ka ASV enerģētikas regulēšanas federālās komisijas prezidents uzskatīja, ka bāzes slodzes koncepts varētu kļūt anahronisks.

420    Šajā saistībā pietiek norādīt, ka, pat ja no šī raksta izriet, ka ASV enerģētikas regulēšanas federālās komisijas prezidents uzskatīja, ka nākotnē bāzes slodzes koncepts varētu kļūt anahronisks, ir jākonstatē, ka no minētā raksta izriet arī tas, ka šis viedoklis ne tuvu netiek vienbalsīgi atbalstīts un ka citi eksperti ir uzskatījuši, ka kodolenerģijai joprojām nākotnē būs nozīmīga loma. Ņemot vērā Apvienotās Karalistes plašo rīcības brīvību attiecībā uz tās energoresursu struktūras noteikšanu, arī šis raksts līdz ar to nevar pierādīt, ka iepriekš 413. punktā apkopotie Komisijas apsvērumi ir acīmredzami kļūdaini.

421    Tādējādi arī Austrijas Republikas argumenti attiecībā uz to, ka augstas bāzes slodzes koncepts ir novecojis, ir jānoraida.

iii) Par argumentiem attiecībā uz urāna piegādi

422    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka atklātās urāna atradnes nav neierobežotas. Turklāt lielu daļu kodoldegvielas vajadzēšot importēt no valstīm, kuru politiskā situācija nav stabila.

423    Pirmkārt, ir jāpārbauda, vai arguments attiecībā uz atklāto urāna atradņu ierobežoto raksturu var atspēkot Komisijas apsvērumus attiecībā uz ieguvumiem, kas izriet no aplūkojamajiem pasākumiem.

424    Šajā saistībā ir jānorāda, no vienas puses, ka no apstrīdētā lēmuma 383. apsvēruma izriet, ka prognozētais Hinkley Point C ekspluatācijas laiks ir 60 gadi. No otras puses, saskaņā ar rezumējumu “sarkanajai grāmatai”, ko publicēja Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un ko iesniedza Komisija, urāna krājumu pietiek nākamajiem 150 gadiem. No tā izriet, ka arguments attiecībā uz atradņu ierobežoto raksturu nevar atspēkot Komisijas apsvērumus.

425    Šo secinājumu neliek apšaubīt Austrijas Republikas izvirzītais arguments, saskaņā ar kuru no Komisijas 2007. gada 4. oktobra kodolenerģētikas paraugprogrammas COM(2007) 565, galīgā redakcija, 10. lappuses izrietot, ka saprātīgi nodrošinātas un atjaunojamas zināmās urāna atradnes par konkurētspējīgām cenām var apmierināt kodolnozares prasības vismaz nākamos 85 gadus, saglabājoties pašreizējam patēriņa līmenim.

426    Pirmām kārtām, ir jākonstatē, ka šī paraugprogramma atsaucas uz prognozi, kas iekļauta iepriekš 423. punktā minētās “sarkanās grāmatas” iepriekšējā redakcijā, savukārt 150 gadu prognoze izriet no nesenākas šīs grāmatas redakcijas.

427    Otrām kārtām, katrā ziņā, pat pieņemot, ka saprātīgi nodrošinātas un atjaunojamas zināmās urāna atradnes par konkurētspējīgām cenām var apmierināt kodolnozares prasības tikai nākamos 85 gadus, saglabājoties pašreizējam patēriņa līmenim, minētais laikposms pārsniedz prognozēto Hinkley Point C ekspluatācijas laiku, un Austrijas Republika nav izvirzījusi detalizētus elementus, ar ko varētu pierādīt, ka kodolenerģētikas attīstība būs tāda, ka atklātās urāna atradnes tiks izsmeltas pirms šī laikposma beigām.

428    Trešām kārtām, šajā kontekstā ir arī jāņem vērā iespēja izmantot jau izmantotu vai kodolieroču demontēšanas rezultātā iegūtu degvielu. Attiecībā uz šo iespēju Austrijas Republika tikai apgalvo, ka no Euratom Apgādes aģentūras ikgadējā ziņojuma 2014. gadam 18. lappuses izriet, ka dalībvalstis nodrošina tikai 21 % no reciklēšanas jaudas un tas neesot pietiekami, lai segtu Savienības vajadzības. Šajā saistībā pietiek norādīt, ka no šī dokumenta 18. un 33. lappuses izriet, ka pasaules mērogā pastāv pārstrādes pārpalikums un ka Savienības elektroenerģijas ražotāju vajadzības īstermiņā un vidējā termiņā tiek labi nodrošinātas.

429    Līdz ar to arguments attiecībā uz urāna atradņu ierobežoto raksturu nevar pierādīt acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kas ietekmētu Komisijas apsvērumus.

430    Otrkārt, attiecībā uz argumentu par to, ka Savienība esot ļoti atkarīga no kodoldegvielas importa no trešajām valstīm, no vienas puses, ir jāatgādina iepriekš minētā izmantotas vai no kodolieroču demontēšanas gūtas degvielas reciklēšanas iespēja un tas, ka Savienības teritorijā atrodas urāna raktuves, pat ja to apmērs ir ļoti ierobežots.

431    No otras puses, tikai fakts, ka ļoti liela daļa urāna tiek importēta no trešajām valstīm, nevar pierādīt, ka Hinkley Point C nevarēs sasniegt plānoto elektroenerģijas ražošanas apjomu.

432    Austrijas Republika tomēr apgalvo, ka minētā importēšana lielākoties notiek no valstīm, kuru politiskā situācija nav stabila.

433    Šajā saistībā, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka daļa piegādes notiek no Kanādas un Austrālijas un ka Austrijas Republika neizvirza argumentus, ar kuriem tiektos apšaubīt šajās valstīs valdošās politiskās situācijas stabilitāti.

434    Otrām kārtām, saskaņā ar Komisijas norādēm, kas atsaucas uz 2008. gada 13. novembra kodolenerģētikas paraugprogrammas COM(2008) 776, galīgā redakcija, 2. lappusi, urāna atradnes atrodas, no ģeopolitiskā viedokļa raugoties, stabilos apgabalos un tās ir izkliedētas, un tādējādi var novērst risku, ka iespējami traucējumi vienā vai vairākos apgabalos izraisītu urāna trūkumu dalībvalstīs. Austrijas Republika neizvirza detalizētus argumentus, ar ko varētu likt apšaubīt šīs norādes.

435    Trešām kārtām, šajā kontekstā ir jāņem vērā arī Komisijas norādes, kuras apstiprinātas Komisijas paziņojuma par 2007. gada 4. oktobra kodolenerģētikas paraugprogrammu 4. un 11. lappusē un saskaņā ar kurām Eiropas uzņēmumi ir līdzīpašnieki raktuvēm trešajās valstīs un starptautiski līgumi, kas atvieglo tirdzniecību ar kodolmateriāliem un tehnoloģijām, ir noslēgti ar Austrāliju, Kanādu, ASV, Japānu un Kazahstānas Republiku.

436    Ceturtām kārtām, ir jāatgādina, ka atkarība no degvielas, kas importēta no trešajām valstīm, nav kodolenerģijas raksturiezīme, bet gan tā pastāv arī attiecībā uz citām tehnoloģijām, piemēram, gāzes spēkstacijām.

437    Līdz ar to Austrijas Republikas arguments, ka ļoti liela daļa urāna ir jāimportē no trešajām valstīm, arī nevar atspēkot Komisijas apsvērumus attiecībā uz aplūkojamo pasākumu pozitīvo ietekmi.

438    Tādējādi visi argumenti, kas attiecas uz urāna atradnēm, ir jānoraida.

439    Visbeidzot, attiecībā uz argumentu, ka Komisijai neesot vajadzējis dot priekšroku urāna rūdas importēšanai no trešajām valstīm salīdzinājumā ar elektroenerģijas importēšanu no citām dalībvalstīm, ir jākonstatē, ka tas attiecas uz aplūkojamo pasākumu priekšrocību un trūkumu izsvēršanu. Tas līdz ar to tiks ņemts vērā, vērtējot šo izsvēršanu.

iv)    Par argumentu attiecībā uz to, ka atomelektrostacijas ietekmē temperatūras paaugstināšanās

440    Austrijas Republika apgalvo, ka atomelektrostacijas ļoti ietekmē temperatūras paaugstināšanās, tādēļ ka tām ir liela nepieciešamība pēc aukstā ūdens. Līdz ar to karstuma viļņu laikā atomelektrostacijas esot jāslēdz.

441    Pirmkārt, ir jānorāda, ka Austrijas Republika neizvirza nevienu elementu, ar ko varētu pierādīt, ka normālos klimatiskajos apstākļos atomelektrostacijas īpaši ietekmētu meteoroloģiskie apstākļi, atšķirībā no tādiem atjaunojamajiem energoresursiem kā vēja vai saules enerģija.

442    Otrkārt, ir jāvērtē, vai Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka karstuma viļņi varot ietekmēt atomelektrostaciju darbību, var atspēkot Komisijas apsvērumus, kas apkopoti iepriekš 405. punktā.

443    Austrijas Republika apgalvo, ka karstuma viļņu ietekme uz atomelektrostacijām izriet no 2014. gada 9. decembra dokumenta “Nuclear Free Local Authorities briefing”.

444    Šajā saistībā ir jākonstatē, ka saskaņā ar šo dokumentu galvenais dažu atomelektrostaciju nedrošības iemesls esot saistīts ar to, ka ir runa par novecojušiem reaktoriem, kuru derīguma termiņš ir beidzies. Pirmām kārtām, Hinkley Point C būvniecība tieši ir domāta, lai aizvietotu novecojušās atomelektrostacijas. Otrām kārtām, ir jākonstatē, ka Austrijas Republika neizvirza nevienu argumentu, kurš varētu pierādīt, ka Hinkley Point C, kas atradīsies Somersetā, Apvienotās Karalistes piekrastē, varētu būt īpaši pakļauta karstuma viļņiem un dzesēšanas problēmām.

445    Katrā ziņā ir jākonstatē, ka pat gadījumā, ja izņēmuma apstākļos Hinkley Point C darbību ietekmētu karstuma vilnis, tas pats par sevi nevarētu likt apšaubīt kodolenerģijas ražošanas jaudu, kas izrietēs no minētās atomelektrostacijas būvniecības, ko Komisija ņēma vērā savos apsvērumos, kas apkopoti iepriekš 405. punktā. Šajā kontekstā ir jāņem vērā arī Komisijas arguments, saskaņā ar kuru karstuma viļņu rezultātā pieaug saules enerģijas jauda un tātad pastāv zināms kompensācijas efekts, kas varot izlīdzsvarot iespējamās sekas, kādas pārāk augstai temperatūrai būs attiecībā uz kodolenerģijas ražošanu.

446    Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāsecina, ka arguments par karstuma viļņu ietekmi nevar pierādīt, ka Komisijas apsvērumos par aplūkojamo pasākumu pozitīvo ietekmi būtu pieļautas acīmredzamas kļūdas.

v)      Par argumentu attiecībā uz bojājumu iespējamām sekām

447    Austrijas Republika min sarežģījumus, ko var radīt bojājums atomelektrostacijā un it īpaši bojājums tik lielā atomelektrostacijā kā topošā Hinkley Point.

448    Šajā saistībā, pirmkārt, ir jānorāda, ka, pirmām kārtām, saskaņā ar Komisijas norādēm ražošanu Hinkley Point atomelektrostacijā nodrošinās vairāki atomelektrostaciju bloki, izmantojot dažādas tehnoloģijas, un tas ļaus plānot apkopes darbus tā, lai tiek turpināta bāzes slodzes ražošana, un ka, otrām kārtām, Austrijas Republika nav izvirzījusi argumentus, ar ko varētu likt apšaubīt šīs norādes.

449    Otrkārt, ir jākonstatē, ka vienīgi fakts, ka Hinkley Point C darbību varētu ietekmēt gadījuma rakstura bojājumi, nevar likt apšaubīt kodolenerģijas ražošanas jaudu, kas izrietēs no minētās atomelektrostacijas būvniecības, ko Komisija ņēma vērā savos apsvērumos, kuri ir apkopoti iepriekš 405. punktā.

450    No tā izriet, ka arguments par bojājumu iespējamām sekām nevar atspēkot Komisijas apsvērumus par priekšrocībām, kas izriet no aplūkojamajiem pasākumiem.

vi)    Par kodolenerģijas kvalificēšanu par zemu oglekļa dioksīda emisiju enerģiju

451    Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka Komisijas apsvērums, saskaņā ar kuru kodolenerģijas ražošana ir zemu oglekļa dioksīda emisiju tehnoloģija, ir acīmredzami kļūdains. Kodoltehnoloģija izraisot ievērojamas oglekļa dioksīda emisijas urāna ieguves un apstrādes, kā arī atomelektrostaciju būvniecības un slēgšanas laikā radītā oglekļa dēļ.

452    Šajā saistībā iesākumā ir jāatgādina, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija nav noteikusi dekarbonizāciju par sabiedrības interešu mērķi, kas pats par sevi varētu pamatot aplūkojamos pasākumus. Tomēr, kā jau tika izklāstīts iepriekš 405. punktā, izsverot aplūkojamo pasākumu priekšrocības un trūkumus, tā ņēma vērā, ka šie pasākumi iekļaujas Apvienotās Karalistes kopējā stratēģijā sava elektroenerģijas tirgus reformēšanai, ar ko tostarp tiecas sasniegt dekarbonizācijas mērķi. Šajos apstākļos ir jāpārbauda, vai ar Luksemburgas Lielhercogistes izvirzītajiem argumentiem var pierādīt, ka apsvērumā, saskaņā ar kuru aplūkojamie pasākumi iekļaujas šajā vispārējā stratēģijā, ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

453    Būtībā Luksemburgas Lielhercogiste savus argumentus, saskaņā ar kuriem kodoltehnoloģija nav zemu oglekļa dioksīda emisiju tehnoloģija, pamato ar 2008. gadā publicētu pētījumu ar nosaukumu “Valuing the greenhouse gas emissions from nuclear power”.

454    Pirmkārt, attiecībā uz aplūkojamā pētījuma saturu ir jākonstatē, ka no tā neizriet, ka kodolenerģijas ražošana būtu enerģijas ieguves veids ar augstām oglekļa emisijām. Turpretī, kā Komisija pamatoti norāda, no tā izriet, ka vidējā oglekļa dioksīda emisiju vērtība atomelektrostacijām ir 66 g oglekļa dioksīda ekvivalenta salīdzinājumā ar saules enerģijas un biomasas emisijām 13 un 41 g oglekļa dioksīda ekvivalenta, kamēr emisijas no fosilajiem kurināmajiem, piemēram, gāzes, naftas, dīzeļdegvielas un oglēm, ir robežās no 443 līdz 1050 g oglekļa dioksīda ekvivalenta.

455    Otrkārt, ir jānorāda, ka Komisija apgalvo, ka nākotnē vidējā oglekļa dioksīda emisiju vērtība atomelektrostacijām samazināsies. Oglekļa emisiju intensitāte no elektroenerģijas patēriņa, kas nepieciešams izejvielu ieguvei un atomelektrostacijas būvniecībai un slēgšanai, varēšot samazināties tāpēc, ka šo elektroenerģiju vismaz daļēji aizstāšot ar elektroenerģiju, kurai nav oglekļa dioksīda emisiju vai to ir mazāk. Šos argumentus Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste nav apstrīdējušas.

456    Treškārt, ir jānorāda, ka Komisija savukārt ir iesniegusi citu pētījumu, kurš datēts ar 2012. gadu un kurā ir analizēti rezultāti no dažādiem pētījumiem ar līdzīgu priekšmetu kā Luksemburgas Lielhercogistes iesniegtajā pētījumā. Ir jākonstatē, ka no šī otrā pētījuma – kurš ir veikts četrus gadus vēlāk nekā minētās dalībvalsts iesniegtais pētījums – 90. lappuses izriet, ka zinātniskajā doktrīnā uzskata, ka kodolenerģētikā radītās oglekļa dioksīda emisijas veido tikai daļu to emisiju, ko rada fosilo kurināmo izmantošana enerģijas ražošanai, un ka tās ir līdzīgas atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju radītajām emisijām.

457    Ņemot vērā šos elementus, ir jāsecina, ka ar Luksemburgas Lielhercogistes izvirzītajiem argumentiem nevar pierādīt, ka Komisija būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka Hinkley Point C būvniecība iekļaujas Apvienotās Karalistes kopējā stratēģijā sava elektroenerģijas tirgus reformēšanai, ar ko tostarp tiecas sasniegt dekarbonizācijas mērķi.

vii) Par argumentu attiecībā uz to, ka Hinkley Point C būvniecība tiks pabeigta novēloti

458    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste arī apgalvo, ka Hinkley Point C būvniecība tiks pabeigta un tā uzsāks darbību labu laiku pēc Apvienotās Karalistes prognozētās apgādes nepietiekamības.

459    Šajā saistībā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka tad, ja NNBG neievēro paredzēto plānojumu, tā riskē zaudēt priekšrocības, kuras tai piešķir finanšu līgums par starpību, un tātad tai ir stimuls ievērot šo plānojumu.

460    Otrkārt, katrā ziņā ir jānorāda, ka Hinkley Point C laišana ekspluatācijā ir paredzēta 2023. gadā. Pat pieņemot, ka faktiski laišana ekspluatācijā notiktu pēc šī datuma, nav izslēgts, ka tā var palīdzēt apmierināt vajadzības pēc jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas, kas spētu nodrošināt aptuveni 60 gigavatus, ko Apvienotā Karaliste noteikusi laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam.

461    Ņemot vērā šos apsvērumus, arī arguments par Hinkley Point C būvniecības darbu pabeigšanas novēloto raksturu ir jānoraida.

462    Līdz ar to ir jāsecina, ka neviens no Austrijas Republikas izvirzītajiem argumentiem nevar likt apšaubīt Komisijas apsvērumus par aplūkojamo pasākumu pozitīvo ietekmi.

2)      Par negatīvo ietekmi, ko Komisija ir ņēmusi vērā

463    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste izvirza argumentus, ar ko tiecas pierādīt, ka Komisijas secinājumā, saskaņā ar kuru aplūkojamo pasākumu izraisītie konkurences izkropļojumi ir ierobežoti, ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Šajā kontekstā ir jāņem vērā arī argumenti, kas izvirzīti saistībā ar sestā pamata pirmo un otro daļu (skat. iepriekš 382. un 398. punktu), argumentu attiecībā uz tirdzniecības starp dalībvalstīm apstākļu ietekmēšanu (skat. iepriekš 125. punktu), kā arī argumentu attiecībā uz iekšējā tirgus bloķēšanas ietekmi un aplūkojamo pasākumu ietekmi uz šī tirgus cenām, kas tika izklāstīti saistībā ar piekto pamatu (skat. iepriekš 273. punktu).

464    Pirmām kārtām, Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija nav ņēmusi vērā faktu, ka aplūkojamie pasākumi rada negatīvu ietekmi uz iekšējo tirgu un it īpaši uz enerģijas tirgu.

465    Šajā saistībā ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 7.9. punktā Komisija norādīja, ka aplūkojamie pasākumi var izkropļot konkurenci tajā, kas attiecas uz elektroenerģijas ražošanu un piegādi, un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tāpat tā uzskatīja, ka minētie pasākumi varētu traucēt ieguldījumu lēmumu pieņemšanu un izspiest no tirgus citus iespējamos ieguldījumus. Turklāt savā vērtējumā, kas izklāstīts minētā lēmuma 9.6. punktā, tā norādīja uz šo pasākumu zināmu negatīvu ietekmi konkurences izkropļojumu un ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm jomā. Tomēr šī lēmuma 548. apsvērumā Komisija secināja, ka konkurences izkropļojumi, kas izrietēs no Hinkley Point C laišanas ekspluatācijā, tiks samazināti līdz nepieciešamajam minimumam un tos kompensēs šo pašu pasākumu pozitīvā ietekme. Šis secinājums ir pamatots it īpaši ar vērtējumu, ko tā veica šī paša lēmuma 9.6.1.–9.6.5. punktā.

466    Šajā kontekstā ir arī jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 9.6.1. punktā Komisija vērtēja šo pasākumu radītos ieguldījumu izkropļojumus un to ietekmi uz tirdzniecības plūsmām. Minētā lēmuma 511. apsvērumā tā secināja, ka minētajiem pasākumiem būs vien nenozīmīga ietekme uz tirdzniecības plūsmām, cenām un ieguldījumiem. Šis secinājums ir pamatots ar trim apsvērumiem, kas izklāstīti minētajā punktā, kā arī ar apsvērumu, kas minēts šī lēmuma 403. apsvērumā.

467    Pirmkārt, apstrīdētā lēmuma 503.–505. apsvērumā Komisija norādīja, ka plaša finanšu līgumu par starpību izmantošana var būtiski traucēt cenu kā ieguldījumu signālu funkcijai vai vispār to likvidēt un faktiski novest pie saražotās elektroenerģijas cenu regulējuma valdības izraudzītos līmeņos. Finanšu līgumi par starpību nosakot elektroenerģijas ražotājiem pienākumu pārdot elektroenerģiju tirgū, tādējādi saglabājot dažus no stimuliem, kas attiecas uz neatbalstītiem tirgus operatoriem. Komisija tomēr norādīja, ka šādi stimuli tiek saglabāti galvenokārt ekspluatācijas līmenī, nevis ieguldījumu lēmumu līmenī, ko varētu noteikt finanšu līguma par starpību nodrošinātā ieņēmumu stabilitāte un noteiktība. Katrā ziņā traucējumi tirgū, kuri izrietot no finanšu līguma par starpību ekspluatācijas līmenī, esot ļoti ierobežoti attiecībā uz kodolenerģijas ražotājiem, kuriem raksturīgas zemas ekspluatācijas robežizmaksas un kuri tāpēc varot pārdot elektroenerģiju tirgū neatkarīgi no cenu līmeņiem un atrasties piedāvājuma līknes sākumā.

468    Otrkārt, apstrīdētā lēmuma 506.–508. apsvērumā attiecībā uz starpsavienojumu izbūvi un tirdzniecības plūsmu virzienu un intensitāti Komisija konstatēja, ka Hinkley Point C būvniecībai vajadzētu būt minimālai ietekmei uz vairumtirdzniecības cenām Apvienotajā Karalistē. Šajā kontekstā tā izklāstīja, ka veiktais modelējums liecinot, ka šīs atomelektrostacijas ekspluatācijas rezultātā Lielbritānijā cenas samazināsies par mazāk nekā 0,5 %, un tas savukārt izraisīs starpsavienojumu ieņēmumu kumulatīvu un vispārēju samazinājumu par mazāk nekā 1,7 % līdz 2030. gadam. Šis rezultāts izrietot no fakta, ka, pat ja šīs atomelektrostacijas saražotās elektroenerģijas robežizmaksas būtu mazākas nekā esošo elektrostaciju cena, tās kopējā jauda veidotu tikai nelielu daļu no kopējās jaudas Lielbritānijā, un no fakta, ka vairumtirdzniecības cenu un starpsavienojumu ieņēmumu samazinājums notiktu arī tad, ja minētā atomelektrostacija netiktu būvēta. Komisijas ieskatā, šā rezultāta pamatā ir pesimistisks scenārijs, ņemot vērā, ka tad, ja nebūtu šīs atomelektrostacijas, varētu sagaidīt, ka Apvienotā Karaliste īstenotu citus mazoglekļa ražošanas veidus, ciktāl tas būtu iespējams (un nevis līdz kopējam jaudas apjomam, ko nodrošinās Hinkley Point C un kas būs pārāk liels, lai to aizstātu vienīgi ar mazoglekļa avotiem). Attiecīgi, tās ieskatā, ir iespējams, ka vairumtirdzniecības cenas un starpsavienojumu ieņēmumi samazinātos arī tad, ja nebūtu Hinkley Point C.

469    Treškārt, attiecībā uz tirdzniecības izkropļojumiem apstrīdētā lēmuma 509. un 510. apsvērumā Komisija secināja, ka Hinkley Point C būs niecīga ietekme uz cenām ārpus Lielbritānijas, proti, ne lielāka kā 0,1 %. Tas samazināšot pārrobežu plūsmas par mazāk nekā 1 %. Šajā kontekstā Komisija arī izklāstīja, ka saskaņā ar tādu alternatīvu scenāriju modelējumu, kuros Hinkley Point atomelektrostacijas projekts netiktu īstenots, alternatīvu ieguldījumu izspiešana no tirgus būtu ierobežota. Jo īpaši prognozes par piedāvājuma samazināšanos paredzot plašas iespējas citiem ražotājiem un ražošanas tehnoloģijām ienākt tirgū un paplašināt jaudu neatkarīgi no ieguldījumiem Hinkley Point C, it īpaši ja ņem vērā esošo atomelektrostaciju un ogļu elektrostaciju slēgšanai vajadzīgo laiku. Apvienotajai Karalistei būšot vajadzīga jaunas kodolenerģijas ražošanas jauda, kas laikā no 2021. līdz 2030. gadam spētu nodrošināt aptuveni 60 gigavatus, no kuriem Hinkley Point C nodrošināšot 3,2 gigavatus. Būšot neiespējami šo iztrūkumu aizpildīt tikai ar elektroenerģiju, kas iegūta no mazoglekļa avotiem.

470    Ceturtkārt, apstrīdētā lēmuma 403. apsvērumā Komisija norādīja, ka finanšu līgums par starpību neradot pārmērīgu diskrimināciju attiecībā pret pārējām tehnoloģijām, jo šīs pēdējās varot pietiekami atbalstīt, izmantojot šādu pašu instrumentu, Apvienotās Karalistes radītajā ražošanas jaudas tirgū, izņemot nepieciešamos pielāgojumus, kas nepieciešami tehnoloģiju atšķirību dēļ.

471    No tā izriet, ka Austrijas Republikas izvirzītie argumenti attiecībā uz to, ka Komisija nav ņēmusi vērā aplūkojamo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšējo tirgu, ir jānoraida.

472    Otrām kārtām, ir jānorāda, ka daži Austrijas Republikas argumenti tiecas pierādīt, ka Komisijas secinājumā attiecībā uz aplūkojamo pasākumu izraisīto konkurences izkropļojumu ierobežoto raksturu ir pieļautas acīmredzamas kļūdas. Pirmkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka finanšu līgums par starpību veic izmaiņas piedāvājuma līknē par sliktu gāzes spēkstacijām. Otrkārt, tā apgalvo, ka minētais līgums izraisa neatbilstošu stimulējošu ietekmi. Treškārt, šis līgums ļoti palielinās negatīvo cenu biežumu. Ceturtkārt, pretēji Komisijas apsvērumiem, minētie pasākumi piešķirot neatbilstošu priekšrocību kodoltehnoloģijai. Piektkārt, Komisija neesot pietiekami ņēmusi vērā enerģijas tīklu starpsavienojumu nozīmību.

473    Komisija, Čehijas Republika, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Rumānija, Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus.

474    Pirmkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka finanšu līgums par starpību veic izmaiņas piedāvājuma līknē par sliktu gāzes spēkstacijām, kurām esot augstas robežizmaksas un kurām esot grūtības palikt tirgū 2030. gadā. Tās ieskatā, ja gāzes spēkstacijas atstās tirgu, tas izjauks iespēju izveidot efektīvu ražošanas jaudas kombināciju, kuras pamatā būtu elastīgas gāzes spēkstacijas, kas saistītas ar nepastāvīgo vēja enerģiju.

475    Šajā saistībā iesākumā ir jāatgādina, ka, veicot pārbaudi, Komisija neizslēdza, ka finanšu līgums par starpību var ietekmēt enerģijas tirgu. Tomēr, kā izriet it īpaši no apstrīdētā lēmuma 510. apsvēruma, tā uzskatīja, ka alternatīvo ieguldījumu izspiešana no tirgus ir ierobežota, jo, pirmām kārtām, Apvienotajai Karalistei ir nepieciešama jauna elektroenerģijas ražošanas jauda, kas jālaiž apritē laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam un kam jāspēj nodrošināt apmēram 60 gigavatus, no kuriem tikai 3,2 gigavatus nodrošinātu Hinkley Point C, un, otrām kārtām, šīs pēdējās atomelektrostacijas būvniecība neizpaudīšoties kā bāzes slodzes jaudas palielināšana, bet tā būšot aizvietojošs ieguldījums, kas kompensēs daļu jaudas, ko radīja vecākās atomelektrostacijas un ar oglēm darbināmās elektrostacijas, kuras nodrošina bāzes slodzi. Minētā lēmuma 403. apsvērumā tā arī ņēma vērā to, ka risku, ka no tirgus tiks izspiestas gāzes spēkstacijas, ierobežo tāda ražošanas jaudas tirgus izveide Apvienotajā Karalistē, ar ko tiecas piesaistīt ieguldījumus jaunās gāzes spēkstacijās.

476    Ir jāvērtē, vai Austrijas Republikas izvirzītie argumenti var atspēkot šos Komisijas apsvērumus.

477    Austrijas Republikas ieskatā, finanšu līguma par starpību nelabvēlīgā ietekme uz gāzes spēkstaciju apsaimniekotājiem un, netieši, uz vēja enerģijas ražotājiem ir pierādīta ar 2012. gada maija pētījumu “Assessment of the dispatch distortions under the Feed‑in Tariff with Contract for Differences policy” (turpmāk tekstā – “2012. gada maija pētījums”).

478    Tomēr ir jākonstatē, ka 2012. gada maija pētījuma saturs nevar pierādīt, ka Komisijas konstatējumi par alternatīvu ieguldījumu izspiešanas no tirgus ierobežoto ietekmi ir acīmredzami kļūdaini. Gluži pretēji, minētā pētījuma 12. un 13. lappusē ir norādīts, ka veiktie modelējumi un analīze nav atklājuši nozīmīgus izkropļojumus sakarā ar finanšu līgumiem par starpību attiecībā uz bāzes slodzi. Saistībā ar šī pētījuma 6., 7., 36. un nākamajām lappusēm, ar kurām Austrijas Republika pamato savu argumentu, ir tiesa, ka no tām izriet, ka tādas neelastīgas tehnoloģijas kā kodoltehnoloģija un tādas nepastāvīgas tehnoloģijas kā vēja enerģija kombinācija varētu radīt scenārijus, kuros saražotā enerģija pārsniedz pieprasījumu, un tā sekas būtu gāzes spēkstaciju ražotās enerģijas ierobežošana. Tomēr pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, no šī pētījuma nevar secināt, ka Hinkley Point C būvniecības radītās sekas būs nozīmīga gāzes spēkstaciju izstumšana no tirgus. Gluži pretēji, ir jānorāda, ka no šī paša pētījuma 30. lappuses izriet, ka kodolenerģija līdz 2030. gadam saskarsies vienīgi ar mērenu esošo ražošanas jaudas pieaugumu, savukārt vēja enerģijas ražošana pieaugs stipri un vēja ģeneratoru jaudas pievienošana radīs izmaiņas arī piedāvājuma līknē par sliktu gāzes spēkstacijām.

479    Turklāt ir jānorāda, ka Austrijas Republika neizvirza nevienu argumentu, ar ko varētu likt apšaubīt Komisijas apsvērumus, kuri pamatoti ar jaudas deficītu nākotnē, ar faktu, ka Hinkley Point C būvniecība ir tikai aizvietojošs ieguldījums, un ar to, ka pastāv Apvienotās Karalistes radīts tirgus, kas tiecoties piesaistīt ieguldījumus jaunās gāzes spēkstacijās.

480    Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāsecina, ka Austrijas Republikas argumenti attiecībā uz izmaiņām piedāvājuma līknē nevar pierādīt, ka Komisijas konstatējumos attiecībā uz aplūkojamo pasākumu negatīvo ietekmi ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

481    Otrkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka finanšu līguma par starpību mehānisms rada neatbilstošu stimulējošu ietekmi NNBG. Šī pēdējā finanšu līguma par starpību dēļ tiekot mudināta uzturēt savu ievadi augstā līmenī, neraugoties uz tīkla stabilitāti. Līdz ar to kodolenerģijas veicināšana varot izraisīt iespējamu neelastīgas elektroenerģijas ražošanas jaudas pārpalikumu, un tas liktu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājiem samazināt savu ievadi tīklā, lai neapdraudētu tīkla drošību. Tādējādi viņi zaudēšot tiem piešķirtās subsīdijas. Šajos apstākļos citiem elektroenerģijas ražotājiem būšot grūti nodrošināt vietu tirgū vai ieiet tajā.

482    Pirmām kārtām, ciktāl Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu attiecībā uz aplūkojamo pasākumu stimulējošo ietekmi uz jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu, tās argumentācija ir jānoraida. Šī argumentācija nevar likt apšaubīt apstrīdētā lēmuma 393.–406. apsvērumā minētos Komisijas apsvērumus, saskaņā ar kuriem šie pasākumi ļaušot novērst galvenos šķēršļus ieguldījumiem šādā jaunā jaudā.

483    Otrām kārtām, ciktāl Austrijas Republika apgalvo, ka Komisijas apsvērums, saskaņā ar kuru finanšu līgumam par starpību ir tikai nenozīmīga ietekme uz ieguldījumiem, ir acīmredzami kļūdains, ir jānoraida arī tās argumentācija.

484    Vispirms ir jāatgādina, ka fenomenu, saskaņā ar kuru dažās stipra vēja dienās vēja enerģijas ražošana pieaug un var pārsniegt pieprasījumu, var tieši sasaistīt ar šīs tehnoloģijas nepastāvīgo raksturu un ka šāda fenomena risks aug kopā ar šī enerģijas avota daļu energoresursu struktūrā. Šajā kontekstā ir jānorāda, ka, kā izriet no 2012. gada maija pētījuma 30. un 36. lappuses, pēc vēja enerģijas izvēršanās pieauguma līdz 2030. gadam tīkla apsaimniekotājam būs jāveic pasākumi, lai ierobežotu vēja enerģijas ražošanu liela vēja apstākļos.

485    Turpinājumā ir jānorāda, ka iemesls, kura dēļ Hinkley Point C ražos elektroenerģiju, neraugoties uz vēja elektrostaciju saražoto, ir saistīts ar kodoltehnoloģijas, kas ir neelastīgs enerģijas avots, pašu raksturu. Pretēji tam, ko liek saprast Austrijas Republika, tātad nevis finanšu līgums par starpību varētu likt NNBG uzturēt savu ražošanas līmeni stipra vēja laikposmā, bet gan ar šo tehnoloģiju saistītie tehniskie iemesli.

486    Turklāt, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 14. apsvēruma, NNBG varēs saņemt starpības maksājumus, pamatojoties uz tā izlaidi, vienīgi tādu griestu līmenī, kas jānosaka finanšu līgumā par starpību. Līdz ar to minētais līgums neveicinās ražošanu, kas pārsniegtu šos griestus.

487    Turklāt ir jākonstatē, ka Austrijas Republika nav izvirzījusi argumentus, ar ko varētu likt apšaubīt Komisijas apsvērumus, saskaņā ar kuriem aplūkojamajiem pasākumiem ir tikai nenozīmīga ietekme uz ieguldījumiem. Kā izriet no apstrīdētā lēmuma 510. un 511. apsvēruma, šie apsvērumi ir pamatoti ar prognozēm, saskaņā ar kurām apgādes samazināšanās dēļ citi ražotāji un citas ražošanas tehnoloģijas varēs atrast savu vietu tirgū, kā arī ar konstatējumu, ka Hinkley Point C būvniecība nenozīmēs bāzes slodzes jaudas paplašināšanu, bet gan būs aizvietojošs ieguldījums, kas daļēji kompensēs visvecāko atomelektrostaciju un ogļu elektrostaciju slēgšanu. Šajā kontekstā ir arī jāņem vērā, ka gadījumā, ja tīkla apsaimniekotājs ierobežotu vēja parku ražošanas jaudu, pastāv tiesības uz kompensāciju kā mehānismu līdzsvara panākšanai, gadījumā, ja cenas nebūtu negatīvas.

488    Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāsecina, ka šie Austrijas Republikas argumenti nevar atspēkot Komisijas secinājumu attiecībā uz aplūkojamo pasākumu ierobežoto ietekmi uz ieguldījumiem vēja elektrostacijās.

489    Treškārt, Austrijas Republika apgalvo, ka finanšu līgums par starpību palielinās negatīvo cenu biežumu. Tās ieskatā, Hinkley Point C tikšot īpaši stimulēta veikt ražošanu, ja cenas būs negatīvas, un tā negatīvi ietekmēs tirgus apstākļus konkurējošajām tehnoloģijām.

490    Šajā kontekstā, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 497. apsvēruma, Komisija ņēma vērā risku, ka EDF var mainīt norunas cenu, piedāvājot jaudu par ļoti zemu, pat negatīvu, cenu. Pēc tam, kad bija veikusi šī jautājuma vērtējumu minētā lēmuma 9.6.2. punktā, tā tomēr uzskatīja, ka risks ir niecīgs. Otrām kārtām, saskaņā ar Komisijas norādēm, kas minētas šī lēmuma 506.–508. apsvērumā, Hinkley Point C būvniecībai vajadzētu būt minimālai ietekmei uz vairumtirdzniecības cenām Apvienotajā Karalistē. Šajā kontekstā Komisija norādīja, ka veiktais modelējums liecina, ka Hinkley Point C atomelektrostacijas ekspluatācijas rezultātā Lielbritānijā cenas samazināsies par mazāk nekā 0,5 %. Tā arī norādīja, ka šis rezultāts izriet no fakta, ka Hinkley Point C saražotās elektroenerģijas robežizmaksas būs mazākas nekā esošo elektrostaciju cena, bet tās kopējā jauda veidos tikai nelielu daļu no kopējās jaudas Lielbritānijā un ka vairumtirdzniecības cenu samazinājums notiks arī tad, ja nebūs Hinkley Point C.

491    Ir jāvērtē, vai Austrijas Republikas izvirzītie argumenti var atspēkot šos Komisijas apsvērumus.

492    Šajā saistībā ir jānorāda, ka vienīgais arguments, ko Austrijas Republika izvirza šajā kontekstā, attiecas uz to, ka saskaņā ar 2012. gada maija pētījuma 53. lappusi 3 gigavatu kodolenerģijas jaudas pievienošana elektroenerģijas neelastīgajam piedāvājumam divkāršošot negatīvu cenu iespēju, bet savukārt, ja kodolenerģijas jauda būtu par 3 gigavatiem mazāka, negatīvu cenu iespēja tiktu samazināta par divām trešdaļām.

493    Attiecībā uz šo argumentu ir jānorāda, ka Austrijas Republika nav pierādījusi, ka Hinkley Point C būvniecības projekts var tikt pielīdzināts gadījumam, kurš minēts 2012. gada maija pētījuma 53. lappusē un kurā tiktu pievienoti 3 gigavati kodolenerģijas jaudas. Tiesa, saskaņā ar Komisijas norādēm Hinkley Point C ir paredzēts ražot 3,2 gigavatus. Tomēr saskaņā ar Komisijas norādēm Hinkley Point C būvniecība ir vienīgi aizvietojošs ieguldījums ar mērķi kompensēt daļu no visvecāko atomelektrostaciju un ogļu elektrostaciju, kas ražo bāzes slodzi, produkcijas.

494    Katrā ziņā tādā situācijā kā pamatlietā, kad Komisija norāda, ka tā ir veikusi modelējumu un, pamatojoties uz to, secinājusi, ka Hinkley Point C ekspluatācijas rezultātā Lielbritānijā cenas samazināsies par mazāk nekā 0,5 %, pat ja arguments attiecībā uz to, ka negatīvu cenu iespēja augs, būtu pamatots, ar to nepietiktu, lai pierādītu acīmredzamas Komisijas kļūdas vērtējumā esamību. No tā, ka negatīvu cenu iespēja augšot, nevar secināt, ka Komisijas secinājumā, saskaņā ar kuru Hinkley Point C ekspluatācijas rezultātā Lielbritānijā cenas samazināsies par mazāk nekā 0,5 %, ir pieļauta acīmredzama kļūda.

495    Līdz ar to Austrijas Republikas arguments par to, ka pieaug negatīvu cenu iespēja, arī ir jānoraida.

496    Ceturtkārt, Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka Komisijas apsvērums, kurš minēts apstrīdētā lēmuma 403. apsvērumā un saskaņā ar kuru finanšu līguma par starpību izmantošana nerada neatbilstošu priekšrocību salīdzinājumā ar citām tehnoloģijām tādēļ, ka arī citas tehnoloģijas var tikt līdzīgi atbalstītas ar finanšu līgumiem par starpību, nav pietiekami pamatots un ir kļūdains. Šajā kontekstā šīs dalībvalstis atsaucas uz Regulu Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot LESD 107. un 108. pantu, un uz Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam.

497    Pirmām kārtām, saistībā ar Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes argumentu attiecībā uz Regulu Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot LESD 107. un 108. pantu, pietiek atgādināt, ka šī regula vienīgi paredz standartizētu pieeju grupu atbrīvojumam, bet nav saistoša Komisijai, veicot individuālu izvērtējumu, pamatojoties tieši uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu (skat. iepriekš 251. punktu). Vienīgi ar faktu, ka aplūkojamie pasākumi neatbilst šajā regulā paredzētajām prasībām, tātad nepietiek, lai pierādītu, ka Komisijas apsvērums apstrīdētā lēmuma 403. apsvērumā ir acīmredzami kļūdains.

498    Otrām kārtām, saistībā ar Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes argumentu attiecībā uz Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam iesākumā ir jānorāda, ka šīs dalībvalstis neapgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, nepiemērojot šīs pamatnostādnes aplūkojamajiem pasākumiem. Tās tai vienīgi pārmet, ka apstrīdētā lēmuma 403. apsvērumā tā ir konstatējusi, ka citas tehnoloģijas, nevis kodoltehnoloģija un šī pēdējā var tikt atbalstītas līdzīgi, lai arī nosacījumi, ar kādiem atbalsts var tikt piešķirts citām tehnoloģijām, nevis kodoltehnoloģijai, esot stingrāki nekā tie, kurus Komisija apstrīdētajā lēmumā ir piemērojusi kodoltehnoloģijai.

499    Šajā saistībā pietiek norādīt, ka pretēji tam, ko liek saprast Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste, apstrīdētā lēmuma 403. apsvērumā Komisija nav konstatējusi, ka citas tehnoloģijas var tikt atbalstītas ar finanšu līgumiem par starpību, kuros paredzēti tādi paši nosacījumi kā attiecībā uz Hinkley Point C paredzētie. Šajā kontekstā Komisija ir vienīgi konstatējusi, ka tāda instrumenta, kāds ir finanšu līgums par starpību, izmantošana nerada pārmērīgu diskrimināciju pārējām tehnoloģijām, tādēļ ka šāda veida instrumentu var izmantot arī citu tehnoloģiju atbalstam. Turpretī minētajā apsvērumā tā ir skaidri atzinusi, ka var būt nepieciešami pielāgojumi tehnoloģiju atšķirību dēļ.

500    Līdz ar to argumentācija, ar kuru Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka Komisijas apsvērums, kurš minēts apstrīdētā lēmuma 403. apsvērumā un saskaņā ar kuru finanšu līguma par starpību izmantošana nerada neatbilstošu priekšrocību salīdzinājumā ar pārējām tehnoloģijām tādēļ, ka pārējās tehnoloģijas var tikt līdzīgi atbalstītas ar finanšu līgumiem par starpību, nav pietiekami pamatots un ir kļūdains, ir jānoraida.

501    Piektkārt, Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā Hinkley Point C būvniecības ietekmi uz enerģijas tīklu starpsavienojumiem.

502    Šajā saistībā, pirmām kārtām, ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 506.–509. apsvērumā Komisija konstatēja, ka Hinkley Point C būvniecībai un ekspluatācijai vajadzētu būt minimālai ietekmei uz vairumtirdzniecības cenām Apvienotajā Karalistē. Šajā kontekstā tā izklāstīja, ka veiktais modelējums liecina, ka šīs atomelektrostacijas ekspluatācijas rezultātā Lielbritānijā cenas samazināsies par mazāk nekā 0,5 %, un tas savukārt izraisīs starpsavienojumu ieņēmumu kumulatīvu un vispārēju samazinājumu par mazāk nekā 1,7 % līdz 2030. gadam. Līdz ar to Komisija ņēma vērā Hinkley Point C būvniecības un ekspluatācijas ietekmi uz starpsavienojumiem.

503    Otrām kārtām, lai gan Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā šo ietekmi, ir jākonstatē, ka šīs dalībvalstis neizvirza nevienu argumentu, ar ko varētu atspēkot Komisijas apsvērumus attiecībā uz enerģijas tīklu starpsavienojumiem.

504    Līdz ar to argumentācija, ar kuru Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā Hinkley Point C būvniecības un ekspluatācijas ietekmi uz enerģijas tīklu starpsavienojumiem, ir jānoraida un sekojoši ir jānoraida visi Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes argumenti, ar kuriem tiecas pierādīt, ka Komisija nav ņēmusi vērā negatīvo ietekmi, kādu aplūkojamie pasākumi radīs enerģijas tirgū, vai šīs ietekmes apjomu.

3)      Par veikto izsvēršanu

505    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste izvirza dažādus argumentus, ar ko tiecas apšaubīt aplūkojamo pasākumu pozitīvās un negatīvās ietekmes izsvēršanu, ko veikusi Komisija. Būtībā tās uzskata, ka minēto pasākumu pozitīvā ietekme ir mazāka par negatīvo ietekmi. Papildus iepriekš 382., 384. un 400. punktā jau pieminētajai negatīvajai ietekmei – proti, citu ražotāju izspiešanai no tirgus, vēja elektrostaciju [saražotās enerģijas] ieplūdināšanas ierobežošanai liela vēja laikposmos, ietekmei uz cenām un citiem ražotājiem pieejamo finanšu līgumu par starpību mazāk izdevīgajiem nosacījumiem – Austrijas Republika min to, ka vēl viena šo pasākumu negatīva ietekme ir tāda, ka tie ļauj turpināties esošajai apgādes struktūrai, ko raksturo nozīmīga kodolenerģijas daļa. Turklāt tā apgalvo, ka Komisija nav piešķīrusi pietiekamu nozīmi energoefektivitātes un taupības veicināšanas, jaunu enerģijas veidu attīstības un enerģijas tīklu savstarpējas savienojamības veicināšanas mērķiem, kas noteikti LESD 194. panta 1. punktā. Šajā kontekstā ir arī jāņem vērā iepriekš 238.–439. punktā minētie argumenti par izsvēršanu attiecībā uz to, ka Komisija esot radījusi jau iepriekš noteiktu labvēlīgu attieksmi pret kodolenerģiju un ka tai neesot vajadzējis dot priekšroku urāna rūdas importēšanai no trešajām valstīm salīdzinājumā ar elektroenerģijas importēšanu no citām dalībvalstīm.

506    Šajā saistībā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 502.–511. un 547. apsvērumā Komisija konstatēja, ka konkurences izkropļojumu risks ir ierobežots it īpaši attiecībā uz aplūkojamo pasākumu ietekmi uz alternatīviem ieguldījumiem un cenām. Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste nav izvirzījušas argumentus, ar ko varētu likt apšaubīt šo secinājumu.

507    Otrkārt, attiecībā uz Austrijas Republikas argumentiem par esošās apgādes struktūras saglabāšanu ir jāatgādina, ka saskaņā ar Komisijas norādēm Hinkley Point C būvniecības projekts ir vērsts tikai uz to, lai novērstu kodolenerģijas ieguldījuma kopējo elektroenerģijas vajadzību nodrošināšanā būtisku samazinājumu. Ņemot vērā Apvienotās Karalistes tiesības noteikt savu energoresursu struktūru un saglabāt kodolenerģiju kā vienu no šīs struktūras avotiem, kā tas izriet no LESD 194. panta 2. punkta otrās daļas, kā arī no Euratom līguma 1. panta otrās daļas, 2. panta c) punkta un 192. panta pirmās daļas, lēmums paturēt kodolenerģiju apgādes struktūrā nav uzskatāms par acīmredzami nesamērīgu salīdzinājumā ar pozitīvo ietekmi, kas izriet no aplūkojamajiem pasākumiem.

508    Treškārt, attiecībā uz Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes minēto faktu, ka liela vēja laikposmos vēja elektrostacijas ir spiestas ierobežot ražošanu, lai neapdraudētu tīkla stabilitāti, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka šis fenomens izriet no vēja enerģijas iegūšanas tehnoloģijas nepastāvīgā rakstura. Otrām kārtām, ar faktu, ka atomelektrostaciju ražotā neelastīgā bāzes slodze var pastiprināt šo iedarbību, pašu par sevi nepietiek, lai pierādītu aplūkojamo pasākumu negatīvās ietekmes nesamērīgo raksturu attiecībā pret pozitīvo ietekmi, kas no tiem izriet. Pirmais, ņemot vērā Apvienotās Karalistes tiesības noteikt savu energoresursu struktūru un saglabāt kodolenerģiju kā vienu no šīs struktūras avotiem, tai nevar pārmest, ka tā veic nepieciešamos pasākumus, lai paturētu kodolenerģiju savā energoresursu struktūrā, pat ja tas var radīt negatīvu ietekmi uz nepastāvīgās enerģijas ražotājiem. Otrais, katrā ziņā saskaņā ar Komisijas konstatējumiem, kurus Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste nav apšaubījušas ar saviem argumentiem, neesot iespējams segt nākotnē paredzamo deficītu elektroenerģijas ražošanas jaudā, kas spējīga nodrošināt Apvienotās Karalistes noteiktos 60 gigavatus, izmantojot vienīgi elektroenerģiju, kas iegūta no citiem mazoglekļa avotiem.

509    Ceturtkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka, izsverot aplūkojamo pasākumu ietekmi, Komisija nav piešķīrusi pietiekamu nozīmi mērķim dot priekšroku elektroenerģijas importēšanai no citām dalībvalstīm un efektivitātes mērķim. Šajā saistībā pietiek atgādināt, pirmām kārtām, ka saskaņā ar Komisijas konstatējumiem, kas apkopoti iepriekš 405. un 466.–470. punktā, aplūkojamo pasākumu ietekme uz starpsavienojumiem paliek ierobežota un pastāv nākotnē paredzams deficīts elektroenerģijas ražošanas jaudā, kas Apvienotajā Karalistē spējīga nodrošināt 60 gigavatus, no kuriem tikai 3,2 gigavatus saražos Hinkley Point C, un, otrām kārtām, ka šie konstatējumi nav tikuši derīgi atspēkoti ar Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes izvirzītajiem argumentiem. Šajos apstākļos ar argumentu par to, ka Komisija neesot piešķīrusi pietiekamu nozīmi mērķim dot priekšroku elektroenerģijas importēšanai no citām dalībvalstīm un efektivitātes mērķim, nevar pierādīt aplūkojamo pasākumu negatīvās ietekmes nesamērīgo raksturu attiecībā pret pozitīvo ietekmi, kas no tiem izriet.

510    Piektkārt, ir jāatgādina, ka Apvienotajai Karalistei ir tiesības noteikt savas energoresursu struktūras sastāvu un saglabāt kodolenerģiju kā vienu no šīs struktūras avotiem. Ņemot vērā šīs tiesības, ar to vien, ka nolūkā radīt stimulējošu ietekmi iekārtu būvniecībai jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai, lai uzveiktu šķēršļus, kas to kavē, Apvienotā Karaliste Hinkley Point C būvniecībai un ekspluatācijai ir paredzējusi finanšu līgumu par starpību, kurā ir izdevīgāki nosacījumi nekā finanšu līgumiem par starpību, kas pieejami attiecībā uz citām tehnoloģijām, nepietiek, lai pierādītu aplūkojamo pasākumu negatīvās ietekmes nesamērīgo raksturu attiecībā pret pozitīvo ietekmi, kas no tiem izriet.

511    No tā izriet, ka visi Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes izvirzītie argumenti, ar ko tiecas pierādīt, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar aplūkojamo pasākumu ietekmes izsvēršanu, ir jānoraida.

4)      Par argumentu attiecībā uz to, ka Komisija nav ņēmusi vērā atbilstīgus faktus

512    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka, izsverot aplūkojamo pasākumu ietekmi, Komisija nav ņēmusi vērā tādus faktus, kas esot bijuši atbilstīgi, kā minēto pasākumu ietekme uz vidi, terorisma draudi un kodolatkritumu apglabāšanas izmaksas, kā arī to finansējuma sekas. Šajā kontekstā ir arī jāņem vērā argumenti, kurus Austrijas Republika izvirzīja ceturtajā pamatā un saskaņā ar kuriem, piešķirot beznosacījumu prioritāti Euratom līguma 2. panta c) punktam, Komisija pārkāpa vides aizsardzības principu, piesardzības principu, principu “piesārņotājs maksā” un ilgtspējas principu (skat. iepriekš 114. punktu).

513    Komisija, Čehijas Republika, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Rumānija, Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus.

514    Pirmkārt, ir jāpārbauda Austrijas Republikas argumenti attiecībā uz to, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā vides aizsardzības principu, piesardzības principu, principu “piesārņotājs maksā” un ilgtspējas principu.

515    Šajā saistībā, pirmām kārtām, ir jākonstatē, ka ar aplūkojamajiem pasākumiem Apvienotā Karaliste netiecās īpaši īstenot principus, uz kuriem atsaucas Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste. Līdz ar to Komisijai nebija pienākuma ņemt vērā minētos principus, nosakot priekšrocības, kas izriet no aplūkojamajiem pasākumiem.

516    Otrām kārtām, attiecībā uz aplūkojamo pasākumu trūkumiem ir jāatgādina, ka, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisijai ir jāizsver aplūkojamo pasākumu priekšrocības un to negatīvā ietekme uz iekšējo tirgu. Pat ja vides aizsardzība ir jāparedz, nosakot un īstenojot Savienības politiku, tostarp politiku, ar kuru paredzēts izveidot iekšējo tirgu, pati par sevi tā neveido kādu no šī iekšējā tirgus, kas definēts kā telpa bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite, sastāvdaļām. Līdz ar to, nosakot aplūkojamo pasākumu negatīvo ietekmi, Komisijai nebija pienākuma ņemt vērā to, kādā mērā aplūkojamie pasākumi ir nelabvēlīgi šā principa īstenošanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 3. decembris, Castelnou Energía/Komisija, T‑57/11, EU:T:2014:1021, 189.–191. punkts). Tas pats attiecas arī uz piesardzības principu, principu “piesārņotājs maksā” un ilgtspējas principu, uz kuriem atsaucas Austrijas Republika.

517    Trešām kārtām, ciktāl Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste ar saviem argumentiem vēlas pierādīt, ka Komisija nevar atļaut pasākumus, kas ir pretrunā Savienības tiesībām, no vienas puses, ir jānorāda, ka papildus vides aizsardzības principam, piesardzības principam, principam “piesārņotājs maksā” un ilgtspējas principam šīs dalībvalstis neatsaucas ne uz vienu Savienības vides regulējumu, kas nebūtu ticis ievērots. No otras puses, pieņemot, ka šīs dalībvalstis apgalvotu, ka minētie principi liedz piešķirt valsts atbalstu atomelektrostacijas būvniecībai vai ekspluatācijai, arī šis arguments ir jānoraida, jo šāda interpretācija nebūtu atbilstoša Euratom līguma 106.a panta 3. punktam.

518    No tā izriet, ka visi Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes argumenti attiecībā uz to, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā vides aizsardzības principu, piesardzības principu, principu “piesārņotājs maksā” un ilgtspējas principu, ir jānoraida.

519    Otrkārt, Luksemburgas Lielhercogistes arguments attiecībā uz to, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā terorisma draudus, ir jānoraida tādu pašu iemeslu dēļ. Aplūkojamie pasākumi nebija tādi, kas it īpaši tiektos nodrošināties pret terorismu, un aizsardzība pret terorismu pati par sevi nav viena no iekšējā tirgus, kas definēts kā telpa bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite, sastāvdaļām. Turklāt ir jākonstatē, ka Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste neatsaucas ne uz vienu ar atomelektrostaciju drošību saistītu regulējumu, kas nebūtu ticis ievērots.

520    Treškārt, attiecībā uz Austrijas Republikas argumentu par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā kodolatkritumu apglabāšanas izmaksas, pietiek atsaukties uz iepriekš 354.–358. punktā veikto vērtējumu.

521    Ceturtkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā aplūkojamo pasākumu negatīvo ietekmi uz patērētājiem, kuriem būs jāmaksā minēto pasākumu cena it īpaši kā nodokļu maksātājiem.

522    Šajā kontekstā, pirmām kārtām, ir jāprecizē, ka, ciktāl ir runa par maksājumiem, kas jāveic, pamatojoties uz finanšu līgumu par starpību, tie neskars patērētājus kā nodokļu maksātājus, jo šos maksājumus finansēs ar nodokli, ko iekasēs no piegādātājiem (skat. apstrīdētā lēmuma 329. apsvērumu). Turklāt pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, no apstrīdētā lēmuma nevar secināt, ka Komisija nav ņēmusi vērā elektroenerģijas patērētāju intereses, veicot samērīguma pārbaudi. Tā ne tikai pārbaudīja aplūkojamo pasākumu ietekmi uz elektroenerģijas cenām un konstatēja, ka nav gaidāma būtiska ietekme, bet arī raudzījās, lai minētie pasākumi nerada kompensācijas pārmaksu. Tādējādi tā koriģēja kredītu garantijas maksas likmi, un minētā lēmuma 491. apsvērumā tā skaidri norādīja, ka ienākumu sadales mehānisma izmaiņas var samazināt atbalstu, kas piegādātājiem un galu galā elektroenerģijas patērētājiem jānodrošina.

523    Otrām kārtām, attiecībā uz kredītu garantiju no apstrīdētā lēmuma 339. apsvēruma izriet, ka tā ietver Apvienotās Karalistes līdzekļus. Līdz ar to šajā kontekstā tas var skart patērētājus kā nodokļu maksātājus. Tomēr šajā saistībā ir jāatgādina, ka ir jānošķir aplūkojamie pasākumi, no vienas puses, un to finansējums, no otras puses. Nodokļi, kurus izmanto atbalstu finansēšanai, nav ietverti valsts atbalstu regulējošo Līguma nosacījumu piemērošanas jomā, ja vien tie atbalsta pasākumu nefinansē tādējādi, ka ir šī pasākuma neatņemama sastāvdaļa. Lai nodokli vai tā daļu uzskatītu par atbalsta pasākuma neatņemamu sastāvdaļu, atbilstoši attiecīgajam valsts tiesiskajam regulējumam ir noteikti jāpastāv ciešai saiknei starp attiecīgo nodokli un atbalstu tādā ziņā, ka nodokļa ieņēmumi noteikti tiek izlietoti atbalsta finansēšanai. Ja tāda saikne pastāv, nodokļa ieņēmumi tieši ietekmē atbalsta apjomu un līdz ar to šī atbalsta saderības ar kopējo tirgu novērtējumu (spriedums, 2005. gada 13. janvāris, Streekgewest, C‑174/02, EU:C:2005:10, 25. un 26. punkts). Ir jākonstatē, no vienas puses, ka apstrīdētajā lēmumā nav ietverts neviens elements, kas ļautu konstatēt, ka pastāv šāda saikne starp kredītu garantiju un tās finansējumu, kā arī, no otras puses, ka Austrijas Republika neizvirza nevienu argumentu, ar ko varētu pierādīt šādas saiknes esamību.

524    Līdz ar to ir jānoraida Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā pasākumu ietekmi uz patērētājiem it īpaši kā nodokļu maksātājiem.

525    Piektkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā to, ka Hinkley Point C projekts ierobežo valsts līdzekļus un kavē atjaunojamo energoresursu ekspluatācijas un attīstības projektu turpināšanos.

526    Šajā saistībā, pirmām kārtām, ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 194. panta 2. punkta otro daļu dalībvalstīm ir tiesības izvēlēties starp dažādiem energoavotiem. Līdz ar to pati par sevi Apvienotās Karalistes izvēle piešķirt atbalstu kodolenerģētikas veicināšanai nevar tikt apšaubīta, neraugoties uz to, ka tā ietver faktu, ka šim projektam piešķirtie valsts līdzekļi nav pieejami citiem projektiem.

527    Otrām kārtām, ir jānorāda, ka Austrijas Republika nemin nevienu faktu, lai pierādītu, ka tādēļ, ka Hinkley Point C par labu tika veikti aplūkojamie pasākumi, Apvienotā Karaliste nespētu pildīt savus no Savienības tiesībām izrietošos pienākumus vides aizsardzības jomā.

528    Trešām kārtām, ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 510. apsvērumā Komisija norādīja, ka neatkarīgi no ieguldījumiem Hinkley Point C joprojām paliek plašas iespējas citiem ražotājiem un ražošanas tehnoloģijām ienākt tirgū un paplašināt jaudu un ka minētā lēmuma 403. apsvērumā tā ņēma vērā, ka finanšu līgums par starpību nerada pārmērīgu diskrimināciju attiecībā pret citām tehnoloģijām, jo šīs pēdējās var pietiekami atbalstīt, izmantojot šādu pašu instrumentu, Apvienotās Karalistes radītajā ražošanas jaudas tirgū, izņemot nepieciešamos pielāgojumus tehnoloģiju atšķirību dēļ. Tāpat ir jāatgādina, ka Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes argumenti, kas vērtēti iepriekš 463.–511. punktā, nevar pierādīt, ka Komisija šajā saistībā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

529    Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jānoraida Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā, ka Hinkley Point C projekts ierobežo valsts līdzekļus un kavē atjaunojamo energoresursu ekspluatācijas un attīstības projektu turpināšanos, kā arī līdz ar to visi argumenti attiecībā uz to, ka Komisija nav ņēmusi vērā atbilstīgus faktorus.

530    Tādējādi ir jānoraida visi argumenti attiecībā uz aplūkojamo pasākumu pozitīvās un negatīvās ietekmes izsvēršanu un līdz ar to sestais pamats kopumā, kā arī argumenti attiecībā uz aplūkojamo pasākumu nepieciešamību, kas izvirzīti pirmajā pamatā (skat. iepriekš 196. punktu) un piektajā pamatā (skat. iepriekš 273. un 352. punktu), un tāpat arī argumenti attiecībā uz šo izsvēršanu, kas izvirzīti ceturtajā pamatā (skat. iepriekš 114. un 125. punktu) un pirmajā pamatā (skat. iepriekš 238. punktu).

2.      Par devītā pamata trešās daļas otro iebildumu un sesto daļu attiecībā it īpaši uz nepietiekamu pamatojumu

531    Devītā pamata trešās daļas otrajā iebildumā un sestajā daļā Austrijas Republika izvirza argumentus, kas būtībā attiecas uz apstrīdētā lēmuma nepietiekamu pamatojumu attiecībā uz aplūkojamo pasākumu samērīguma pārbaudi.

532    Devītā pamata sestās daļas pirmajā iebildumā Austrijas Republika apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums ir nepietiekams tajā, kas attiecas uz Hinkley Point C subsidēšanas iespējamām alternatīvām. Pirmkārt, apstrīdētajā lēmumā neesot minēti alternatīvu energoresursu ražotāju piedāvājumi. Otrkārt, šis lēmums neizsakoties par enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes pasākumiem.

533    Komisija apstrīd šos argumentus.

534    Šajā saistībā ir jānorāda, ka no apstrīdētā lēmuma 9.2. punkta izriet, ka Komisija uzskatīja, ka sabiedrības interešu mērķis, ko tiecas sasniegt ar aplūkojamajiem pasākumiem, ir mērķis veicināt kodolenerģētiku un it īpaši nodrošināt jaunu kodolenerģijas ražošanas jaudu. Iemesls, kāpēc alternatīvu energoresursu piegādātāju piedāvājums nebija alternatīva Hinkley Point C subsidēšanai, līdz ar to skaidri izriet no šī punkta.

535    Turklāt attiecībā uz enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes pasākumiem pietiek norādīt, ka no lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 250.–254. apsvēruma izriet, ka Apvienotā Karaliste bija identificējusi elektroenerģijas jaudas deficītu nākotnē un ka, nosakot šī nākotnē gaidāmā deficīta apjomu, tā bija ņēmusi vērā enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes pasākumus. Tā kā Komisija apstrīdētajā lēmumā bija pamatojusies uz šo nākotnes deficītu un lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu pamatojums ietilpst apstrīdētā lēmuma kontekstā, šī pēdējā lēmuma pamatojumu šajā saistībā nevar uzskatīt par nepietiekamu (skat. iepriekš 63. punktu).

536    Turklāt gadījumā, ja ar šo iebildumu Austrijas Republika vēlētos apstrīdēt iepriekšminētā pamatojuma pamatotību, pietiek atgādināt, ka šis iebildums jau tika vērtēts un noraidīts, skatot sesto pamatu.

537    Līdz ar to devītā pamata sestās daļas pirmais iebildums ir jānoraida.

538    Devītā pamata sestās daļas otrajā iebildumā Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija nav norādījusi scenārijus, uz kuriem tā atsaucas apstrīdētā lēmuma 416. apsvērumā.

539    Komisija apstrīd šo argumentu.

540    Iesākumā ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 416. apsvērums ietilpst minētā lēmuma 9.5.1. punktā, kurā Komisija aprakstīja Apvienotās Karalistes paziņoto kredītu garantiju un it īpaši minētās garantijas maksas likmi, ko šī dalībvalsts sākotnēji bija paredzējusi. Šajā kontekstā Komisija norādīja, ka šīs lietas apstākļos varēja izmantot divas metodes, lai noteiktu šīs garantijas maksas likmi, kas atbilstu tirgus apstākļiem. Viena no šīm metodēm esot paredzamo zaudējumu pieeja, saistot uzņēmuma komercdarbības plānu ar tā kapitāla struktūru atbilstoši dažādiem scenārijiem, tādējādi nosakot saistību nepildīšanas iespējamību.

541    Austrijas Republika uzskata, ka Komisija nav norādījusi šos scenārijus.

542    Šajā saistībā ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 424.–427. apsvērumā Komisija detalizētāk izskaidroja paredzamo zaudējumu pieeju un vienu no scenārijiem, ko Apvienotā Karaliste bija paredzējusi šajā saistībā. Tāpat ir jānorāda, ka Komisija uzskatīja, ka Apvienotās Karalistes paziņotās kredītu garantijas maksas likme neatspoguļojot likmi, kas atbilst tirgus apstākļiem. Šī iemesla dēļ apstrīdētā lēmuma 463.–477. apsvērumā Komisija izklāstīja, cik lielā mērā ir jāmaina minētās garantijas maksas likme, lai līdz minimumam ierobežotu kredītu garantijā ietverto atbalsta elementu. Šajā kontekstā tā izklāstīja kritērijus, ko tā izmantoja, un scenārijus, ko tā paredzēja.

543    Ņemot vērā šos faktus, iebildums par nepietiekamu pamatojumu attiecībā uz apstrīdētā lēmuma 416. apsvērumu ir jānoraida.

544    Devītā pamata sestās daļas trešajā iebildumā Austrijas Republika apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma 9.5.2. punktā Komisija pamatojās uz ziņojumu TESLA 4, bet nenorādīja ar to saistītos datus. Līdz ar to tās apsvērumi par finansiālo risku neesot saprotami.

545    Komisija apstrīd šo argumentu.

546    Pirmkārt, ir jānoraida Austrijas Republikas arguments attiecībā uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu. Šajā saistībā ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 434.–458. apsvērumā Komisija detalizēti vērtēja norunas cenas līmeni un peļņas normas, pamatojoties uz dažādiem datu avotiem. Minētā lēmuma 446. un 447. apsvērumā tā ņēma vērā ziņojumu TESLA 4, kas bija NNBG veiktā iekšējā analīze. Ir jākonstatē, ka no šī lēmuma publiskās versijas pietiekami skaidri izriet, ka Komisija nav atklājusi minētā ziņojuma datus, lai nodrošinātu komercnoslēpumu aizsardzību.

547    Otrkārt, gadījumā, ja ar savu argumentu Austrijas Republika vēlētos apšaubīt šo datu konfidencialitāti vai Komisijas lēmumu tos neatklāt, pietiek norādīt, ka tā šajā saistībā neizvirza nevienu detalizētu argumentu.

548    Līdz ar to iebildums attiecībā uz TESLA 4 ir jānoraida.

549    Devītā pamata sestās daļas ceturtajā iebildumā Austrijas Republika norāda, ka nav saprotams, ka apstrīdētā lēmuma 9.5.3.3. punktā ir publicēts ienākumu sadales mehānisms, bet nav tikušas publicētas būvniecības ienākumu robežvērtības.

550    Komisija apstrīd šos argumentus.

551    Šajā kontekstā ir jānorāda, ka no apstrīdētā lēmuma 487. apsvēruma skaidri izriet, ka Komisija uzskatīja, ka būvniecības ienākumu robežvērtības ir komercnoslēpums. Turklāt ir jākonstatē, ka Austrijas Republika neizvirza nevienu argumentu, ar ko varētu apšaubīt šīs informācijas konfidencialitāti vai Komisijas lēmuma šo informāciju neatklāt pamatotību.

552    Līdz ar to Austrijas Republikas arguments attiecībā uz būvniecības ienākumu robežvērtībām arī ir jānoraida.

553    Devītā pamata sestās daļas piektajā iebildumā Austrijas Republika apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums nav pietiekams attiecībā uz subsīdijām, kas saistītas ar papildu izmaksām attiecībā uz iekārtu ekspluatācijas izbeigšanu, kā arī radioaktīvo atkritumu apstrādi un apglabāšanu.

554    Komisija apstrīd šos argumentus.

555    Šajā saistībā pietiek atgādināt, ka, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 460. un 461. apsvēruma, Komisija ņēma vērā tikai tās izmaksu pozīcijas attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu, atbildības maksu un ekspluatācijas pārtraukšanu, kas bija ietvertas Hinkley Point C finanšu modelī. Turpretī minētais lēmums neattiecas uz papildu atbalsta elementiem saistībā ar šāda veida izdevumiem. Līdz ar to Komisijai nebija pienākuma pamatot šo lēmumu šajā saistībā.

556    Devītā pamata sestās daļas sestajā iebildumā Austrijas Republika apgalvo, ka Komisijai esot vajadzējis vairāk pamatot iemeslu, kura dēļ tā pretēji savai lēmumu praksei neuzskatīja, ka tas, ka nenotika iepirkuma procedūra, pastiprina aplūkojamo pasākumu ietekmi uz konkurenci.

557    Komisija apstrīd šos argumentus.

558    Šajā saistībā ir jānorāda, ka, pirmām kārtām, apstrīdētā lēmuma 9.1. punktā Komisija izklāstīja iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV 2004, L 134, 1. lpp.), ar grozījumiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.), kas ir grozīta, nebija piemērojamas aplūkojamajiem pasākumiem.

559    Otrām kārtām, apstrīdētā lēmuma 359.–364. apsvērumā Komisija norādīja, ka Apvienotās Karalistes izvēlētā atlases procedūra ir skaidra, pārredzama un nediskriminējoša un ka pārredzamības un nediskriminācijas ziņā to var uzskatīt par līdzvērtīgu konkursa procedūrai. Šajā kontekstā minētā lēmuma 363. apsvērumā tā skaidri norādīja, ka Apvienotajai Karalistei ir bijušas sarunas ar jauniem atomelektrostaciju attīstītājiem papildus NNBG.

560    Trešām kārtām, ir jākonstatē, ka iemesli, kuru dēļ Komisija uzskatīja, ka aplūkojamie pasākumi nerada kompensācijas pārmaksu, pietiekami skaidri izriet no apstrīdētā lēmuma 9.5. punkta.

561    Ņemot vērā šos faktus, šis iebildums ir jānoraida.

562    Devītā pamata sestās daļas septītajā iebildumā Austrijas Republika norāda, ka apstrīdētā lēmuma 389. apsvērumā Komisija konstatēja vispārējās labklājības un visu patērētāju labklājības ievērojamu pieaugumu. Šajā kontekstā minētā iestāde neesot norādījusi, kādā mērā ir tikušas ņemtas vērā ārējās izmaksas, ko rada, piemēram, kodolatkritumu apstrāde un apglabāšana vai negadījumu draudi. Turklāt minētā lēmuma 9.4. punktā ietvertais pamatojums attiecībā uz instrumentu atbilstību neesot saprotams. Šajā kontekstā Komisija neesot pietiekami izteikusies par aplūkojamo pasākumu ietekmi uz elektroenerģijas tirgu.

563    Komisija apstrīd šos argumentus.

564    Šajā saistībā ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 9.3. punktā Komisija izteicās par to, vai Apvienotās Karalistes intervence bija nepieciešama, lai īstenotu sabiedrības interešu mērķi, ko tā tiecās sasniegt, proti, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu, un minētā lēmuma 9.4. punktā – par to, vai aplūkojamie pasākumi, it īpaši finanšu līgums par starpību, varēja tikt uzskatīti par atbilstošiem instrumentiem šī mērķa sasniegšanai. Šajā kontekstā Komisija it īpaši ņēma vērā to, ka citas tehnoloģijas var tikt līdzīgi atbalstītas ar finanšu līgumiem par starpību, un daudzu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju nepastāvību. Tomēr pretēji tam, ko liek saprast Austrijas Republika, minētajos punktos tā neveica aplūkojamo pasākumu atbilstīgās pozitīvās un negatīvās ietekmes pilnu izsvēršanu. Šādu izsvēršanu tā veica sava vērtējuma vēlākā stadijā šī lēmuma 9.6. punktā.

565    No tā izriet, ka apstrīdētā lēmuma 9.3. un 9.4. punktā Komisijai nevajadzēja izteikties par aplūkojamo pasākumu visu pozitīvo un negatīvo ietekmi, nedz arī veikt tās izsvēršanu. Turklāt, ciktāl minētā lēmuma 389. apsvērumā tā minēja sabiedrības labklājības kopumā un visu patērētāju labklājības uzlabošanos, nav runas par secinājumu, kas izriet no šādas izsvēršanas. Minētajā apsvērumā tā vienīgi konstatēja, ka jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšana ir šo pasākumu pozitīvā ietekme.

566    Ņemot vērā šos faktus, iebildums par apstrīdētā lēmuma 9.3. un 9.4. punkta nepietiekamu pamatojumu arī ir jānoraida.

567    Devītā pamata trešās daļas otrajā iebildumā Austrijas Republika apgalvo, ka lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 8.1.7. punktā Komisija nopietnas šaubas par aplūkojamo pasākumu saderību ar iekšējo tirgu pamatoja ar ziņojumu, kurā bija nonākts pie secinājuma, ka tie var izraisīt būtiskus konkurences izkropļojumus. Tomēr apstrīdētajā lēmumā Komisija neesot paskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ šīs šaubas būtu kliedētas.

568    Komisija apstrīd šos argumentus.

569    Šajā saistībā, pirmkārt, ir jāatgādina – kā izriet no Regulas Nr. 659/1999 6. panta 1. punkta, Komisijas apsvērumi lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 8.1.7. punktā bija sākotnējais izvērtējums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 1. jūlijs, ISD Polska u.c./Komisija, T‑273/06 un T‑297/06, EU:T:2009:233, 126. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to nevar uzskatīt, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums ir nepietiekams tikai tāpēc, ka tas nav pilnīgi identisks pamatojumam, kas norādīts lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu. Komisijai nav pienākuma lēmumā, kas pieņemts formālas izmeklēšanas procedūras beigās, sniegt analīzi, kura ietver visus apsvērumus, kas minēti lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu.

570    Otrkārt, ir jāņem vērā, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija ir izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ, veikusi padziļinātu pārbaudi par aplūkojamo pasākumu ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, tā uzskatīja, ka šie pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu. Šajā kontekstā ir arī jānorāda, ka Komisijas šaubas attiecās uz pasākumiem, kā Apvienotā Karaliste tos bija paziņojusi. Turpretī minētajā apstrīdētajā lēmumā norādītā atļauja attiecās uz pasākumiem, kā tie bija tikuši grozīti, atbildot uz šīm šaubām.

571    Treškārt, ciktāl Austrijas Republika apgalvo, ka ar paziņoto pasākumu grozījumiem nevarēja kliedēt sākotnēji minētās šaubas, ir jākonstatē, ka tā šajā saistībā neizvirza nevienu detalizētu argumentu.

572    Ceturtkārt, katrā ziņā ir jānorāda, ka Komisija lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 402. apsvērumā skaidri norādīja, ka ziņojums, uz kuru ir atsauce šī lēmuma 8.1.7. punktā, noteikti neatspoguļo tās viedokli.

573    Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāsecina, ka pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, tas vien, ka Komisija nav detalizēti izklāstījusi, kādu iemeslu dēļ tā nepiekrīt lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 8.1.7. punktā minētajā ziņojumā paustajām šaubām, nenozīmē, ka apstrīdētajā lēmumā ir norādīts nepietiekams pamatojums.

574    Līdz ar to devītā pamata trešās daļas otrais iebildums un devītā pamata sestā daļa ir jānoraida.

G.      Par trešo pamatu un devītā pamata trešās daļas pirmo iebildumu attiecībā uz aplūkojamo pasākumu kvalifikāciju

575    Trešais pamats un devītā pamata trešās daļas pirmais iebildums attiecas uz apstrīdētā lēmuma 344.–347. apsvērumu. Minētajos apsvērumos Komisija norādīja, ka pasākumi, kas ietver darbības atbalstu, principā nav atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam, bet aplūkojamie pasākumi ir jāuzskata par tādiem, kas ir līdzvērtīgi ar atbalstu ieguldījumam, jo to mērķis ir ļaut NNBG uzņemties saistības ieguldīt Hinkley Point C būvniecībā. Šajā kontekstā tā it īpaši uzskatīja, ka no finanšu modeļa viedokļa norunas cenas maksājumu neto pašreizējo vērtību var uzskatīt par vienreizēja maksājuma ekvivalentu, kas ļauj NNBG segt būvniecības izmaksas.

576    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste uzskata, ka šie apsvērumi ir kļūdaini. Pirmām kārtām, tās apgalvo, ka Komisijai esot vajadzējis aplūkojamos pasākumus kvalificēt par darbības atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Otrām kārtām, Austrijas Republika apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav sniegts pietiekams pamatojums.

1.      Par argumentiem attiecībā uz aplūkojamo pasākumu kvalifikāciju

577    Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka aplūkojamie pasākumi ir darbības atbalsts, kas neesot saderīgs ar iekšējo tirgu. Šajā kontekstā ir arī jāņem vērā ceturtajā pamatā izvirzītais arguments par aplūkojamo pasākumu kvalificēšanu par atbalstu ieguldījumam, kas minēts iepriekš 125. punktā.

578    Komisija, Čehijas Republika, Ungārija, Polijas Republika un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus.

579    Šajā saistībā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru darbības atbalstu, ar ko paredzēts saglabāt status quo vai atbrīvot uzņēmumu no izmaksām, kuras tam parasti būtu jāsedz saistībā ar ikdienas pārvaldību vai parastu darbību, nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2000. gada 5. oktobris, Vācija/Komisija, C‑288/96, EU:C:2000:537, 88.–91. punkts; 2000. gada 19. septembris, Vācija/Komisija, C‑156/98, EU:C:2000:467, 30. punkts, un 2011. gada 21. jūlijs, Freistaat Sachsen un Land Sachsen‑Anhalt/Komisija, C‑459/10 P, nav publicēts, EU:C:2011:515, 33.–36. punkts).

580    Tāds atbalsts nevar atbilst LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta prasībām. Tādējādi darbības atbalsts, kas tikai saglabā status quo, nav tāds, kas veicina attīstību minētās tiesību normas izpratnē. Savukārt atbalstu, ar ko tikai samazina kārtējos ikdienas saimnieciskos izdevumus, kuri uzņēmumam katrā ziņā būtu jāsedz saistībā ar tā parasto darbību, nevar uzskatīt par tādu, ar ko tiecas sasniegt sabiedrības interešu mērķi šīs tiesību normas izpratnē. Turklāt atbalstu, kurš piešķir uzņēmumiem priekšrocības, bet nav paredzēts tāda sabiedrības interešu mērķa sasniegšanai, ko izvirzījusi to piešķīrusī dalībvalsts, un kuru šie uzņēmumi tātad var izmantot savas pašreizējās, parastās darbības izmaksu segšanai, nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, piemērojot to pašu tiesību normu. Tāds atbalsts radītu šiem uzņēmumiem priekšrocības salīdzinājumā ar to konkurentiem, un to nepamatotu sabiedrības interešu mērķa sasniegšana.

581    Ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija nav apšaubījusi iepriekš 579. punktā minēto judikatūru. Gluži pretēji, minētā lēmuma 344. apsvērumā tā atsaucās uz lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 8.1. punkta pirmo daļu, kurā tā bija minējusi šo judikatūru.

582    Turpretī, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 344.–347. apsvēruma, Komisija uzskatīja, ka iepriekš 579. punktā minētā judikatūra neattiecas uz aplūkojamajiem pasākumiem projekta specifikas dēļ un tādēļ, ka šo pasākumu mērķis bija ļaut NNBG uzņemties saistības ieguldīt Hinkley Point C būvniecībā.

583    Pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste, šī pieeja nav kļūdaina. Proti, nekas neliedz atbalsta pasākumu, ar kuru tiecas sasniegt sabiedrības interešu mērķi, kurš ir atbilstīgs un nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, kuram nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, un kurš tātad atbilst LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta prasībām, atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, piemērojot šo tiesību normu, neatkarīgi no tā, vai tas ir kvalificējams par atbalstu ieguldījumam vai par darbības atbalstu. Turklāt ir jāatgādina, ka pat darbības atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja šie nosacījumi ir izpildīti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 9. jūnijs, Magic Mountain Kletterhallen u.c./Komisija, T‑162/13, nav publicēts, EU:T:2016:341, 116. un 117. punkts).

584    Attiecībā uz aplūkojamajiem pasākumiem, pirmām kārtām, ir jāatgādina, ka, no vienas puses, Komisija apstrīdētajā lēmumā konstatēja, ka ar tiem tiecas sasniegt sabiedrības interešu mērķi, proti, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu, ko nevarētu sasniegt laikus bez valsts intervences, un ka, no otras puses, Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste nebija izvirzījušas argumentus, ar kuriem varētu likt apšaubīt šo konstatējumu. Līdz ar to minētie pasākumi nav uzskatāmi par atbalstu, ar kuru tikai saglabā status quo. Gluži pretēji, saskaņā ar Komisijas konstatējumiem bez šiem pasākumiem laikus netiktu veikti nekādi ieguldījumi jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanā.

585    Otrām kārtām, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Komisijas secinājumiem, kurus nav atspēkojuši Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes izvirzītie argumenti, aplūkojamie pasākumi ir atbilstīgi un nepieciešami šī mērķa sasniegšanai un tiem nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Šajos apstākļos aplūkojamie pasākumi nav uzskatāmi par atbalstu, ar ko tikai samazina parastos ikdienas saimnieciskos izdevumus, kuri uzņēmumam katrā ziņā būtu jāsedz saistībā ar tā parasto darbību. Gluži pretēji, minēto pasākumu mērķis bija radīt stimulējošu ietekmi iekārtu būvniecībai jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai, mazinot riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem, lai nodrošinātu ieguldījumu rentabilitāti.

586    Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes izvirzītie argumenti ir jāvērtē, ņemot vērā šos apsvērumus. Pirmkārt, šīs dalībvalstis izvirza argumentus attiecībā uz finanšu līgumu par starpību. Otrkārt, tās izvirza argumentus par valsts sekretāra piekrišanu. Treškārt, tās izvirza argumentus par paredzēto kompensāciju. Ceturtkārt, tās apgalvo, ka Komisijai apstrīdētajā lēmumā esot vajadzējis skaidri nošķirt darbības atbalstu no atbalsta ieguldījumam.

a)      Par argumentiem attiecībā uz finanšu līgumu par starpību

587    Pirmkārt, Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste izvirza argumentus, ar kuriem tiecas pierādīt, ka šis līgums ir nesaraujami saistīts ar Hinkley Point C darbību. Šajā kontekstā tās apgalvo, ka tas sedz NNBG kārtējos izdevumus un tātad nesubsidē tikai minētās atomelektrostacijas C daļas būvniecību, bet attiecas arī uz tekošo ekspluatāciju un ka atbalsta apjomam būtu jābūt tieši atkarīgam no saražotās enerģijas.

588    Šajā saistībā iesākumā ir jāatgādina, ka atbalsta pasākumu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas atbilst LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētajām prasībām, neatkarīgi no tā kvalifikācijas par darbības atbalstu vai atbalstu ieguldījumam (skat. iepriekš 583. punktu).

589    Attiecībā uz Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes argumentu par to, ka nav iespējams pierādīt saikni starp maksājumiem, kas veikti, piemērojot finanšu līgumu par starpību, un ieguldījumiem jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai, pietiek norādīt, ka minētā līguma mērķis ir garantēt stabilus ieņēmumus uz pietiekami ilgu laikposmu, lai mudinātu attiecīgo uzņēmumu ieguldīt vajadzīgos līdzekļus iekārtu būvniecībā šādas jaunas jaudas nodrošināšanai. Būtībā runa tātad ir par risku ierobežošanas instrumentu cenu stabilizācijas veidā, kas piedāvā ieņēmumu stabilitāti un noteiktību. Tomēr atšķirībā no neatmaksājamas subsīdijas, ko pilnībā piešķir iepriekš vai atkarībā no būvniecības norises, finanšu līgumam par starpību ir stimulējoša ietekme uz ieguldījumiem, garantējot noteiktu un stabilu cenu līmeni.

590    Šajā kontekstā, pirmām kārtām, ir jāatgādina, ka, piemērojot finanšu līgumu par starpību, NNBG saņems maksājumu tikai tad, ja references cena būs zemāka par norunas cenu. Turpretī, ja references cena pārsniegs norunas cenu, NNBG būs jāatmaksā šo divu cenu starpība (skat. iepriekš 5. punktu). Līdz ar to, pat ja atbalsta piešķiršana un summa ir atkarīga no apstākļiem, kas saistīti ar Hinkley Point C darbību un šīs atomelektrostacijas saražoto elektroenerģiju, pastāv skaidra saikne starp šo summu un izvirzīto sabiedrības interešu mērķi. Šīs kārtības mērķis ir garantēt, lai summa, kas maksājama atbilstoši finanšu līgumam par starpību, atbilst līmenim, kāds jāsasniedz, lai notiktu ieguldījumi jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai.

591    Otrām kārtām, pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, tas, ka gadījumā, ja Hinkley Point C būvniecība netiktu pabeigta, NNBG nesaņemtu atbalstu, piemērojot finanšu līgumu par starpību, nevar likt apšaubīt saikni starp aplūkojamajiem pasākumiem un izvirzīto sabiedrības interešu mērķi, proti, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu. Ir jākonstatē, ka šajā gadījumā izvirzītais sabiedrības interešu mērķis netiktu sasniegts. LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts neliedz noteikt risku sadalījuma noteikumus, kas īstenošanas tehnisko risku attiecina uz atbalsta saņēmēju uzņēmumu.

592    Trešām kārtām, Austrijas Republika apgalvo, ka finanšu līgums par starpību ļauj pārskatīt norunas cenu un ka tādējādi tajā tiks ņemtas vērā ne tikai ieguldījumu izmaksas, bet arī ekspluatācijas izmaksas.

593    Šajā saistībā ir jānorāda, ka norunas cenā, ko Komisija atļāvusi apstrīdētajā lēmumā, ir ņemta vērā ne tikai Hinkley Point C būvniecības cena, bet arī šīs atomelektrostacijas darbības izmaksas. Proti, šīs izmaksas ietekmē projekta rentabilitāti un tātad summu, kas jāsasniedz norunas cenai, lai tiktu pieņemts lēmums veikt ieguldījumu jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai.

594    No tā izriet, ka fakts, ka pēc 15 un 25 gadiem norunas cenu var pārskatīt un ka šajā pārskatīšanā (skat. iepriekš 5. punktu) tiek ņemti vērā aspekti, kas saistīti ar darbības izmaksām, nevar likt apšaubīt saikni starp aplūkojamajiem pasākumiem un izvirzīto sabiedrības interešu mērķi, proti, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu. Ņemot vērā to, ka darbības izmaksas, uz kurām pamatojoties tika aprēķināta norunas cena, ir jāvērtē ex ante un ka Hinkley Point C ekspluatācija būs ļoti ilga, šādas pārskatīšanas iespējas mērķis ir mazināt riskus, kas saistīti ar abu pušu ilgtermiņa izmaksām, lai palielinātu vai samazinātu finanšu līgumā par starpību garantēto norunas cenas summu.

595    No tā izriet, ka, lai gan maksājumi, kas tiks veikti, piemērojot finanšu līgumu par starpību, attiecas uz Hinkley Point C darbību, kā arī tās veikto kodolenerģijas ražošanu un pārdošanu, ar to nevar likt apšaubīt saikni starp šiem maksājumiem un sākotnējo lēmumu par ieguldījumu.

596    Līdz ar to pat gadījumā, ja NNBG daļu no maksājumiem, ko tā saņems atbilstoši finanšu līgumam par starpību, izmantotu Hinkley Point C tekošās darbības izmaksu segšanai, tas nevarētu izjaukt pastāvošo saikni starp aplūkojamajiem pasākumiem un izvirzīto sabiedrības interešu mērķi, proti, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu.

597    Līdz ar to Austrijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes argumenti, ar kuriem tiecas pierādīt, ka šis līgums ir nesaraujami saistīts ar Hinkley Point C darbību, nav atbalstāmi.

598    Otrkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka izmaksas, kas saistītas ar atomelektrostacijas darbības pārtraukšanu, atkritumu apglabāšanu, kā arī ar atbildību par šādu elektrostaciju un tās uzraudzību, ir izdevumi, kas parasti izriet no atomelektrostacijas tekošās darbības. Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas izmaksu segšana it īpaši esot jāuzskata nevis par atbalstu ieguldījumam, bet gan par darbības atbalstu.

599    Arī šī argumentācija ir jānoraida. Proti, kā tika izklāstīts iepriekš 593. un 594. punktā, izmaksas, kuras saistītas ar atomelektrostacijas darbības pārtraukšanu, atkritumu apglabāšanu, kā arī ar atbildību par šādu elektrostaciju un tās uzraudzību un kuras Komisija ņēma vērā apstrīdētajā lēmumā (skat. iepriekš 354.–359. punktu), ietekmē peļņas normas, no kurām ir atkarīgs lēmums ieguldīt Hinkley Point C būvniecībā. Līdz ar to tas, ka šīs izmaksas tiek ņemtas vērā, nosakot norunas cenu, nevar likt apšaubīt saikni, kas pastāv starp maksājumiem, kuri veikti, piemērojot finanšu līgumu par starpību, no vienas puses, un Apvienotās Karalistes izvirzīto sabiedrības interešu mērķi, proti, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu, no otras puses.

600    Treškārt, ir jānoraida Austrijas Republikas arguments par to, ka apstrīdētā lēmuma 358. apsvērumā Komisija pati ir atzinusi, ka finanšu līgums par starpību ir darbības atbalsts. Šajā saistībā ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 358. apsvērumā, kurš atrodas minētā lēmuma 9.1. punktā, Komisija vērtēja, vai aplūkojamie pasākumi ir saderīgi ar esošo tirgus regulējumu, un norādīja, ka Hinkley Point C finanšu līgums par starpību nav kvalificējams kā publiskā iepirkuma līgums vai iepirkums, jo tajā ir tikai paredzēti nosacījumi elektroenerģijas ražošanai, izmantojot kodoltehnoloģiju. Kā tika izklāstīts iepriekš 577.–599. punktā, tikai tas vien, ka finanšu līgumam par starpību būs ietekme uz nosacījumiem, ar kādiem Hinkley Point C ražos kodolenerģiju, nevar likt apšaubīt tā saderību ar iekšējo tirgu.

601    Ceturtkārt, ciktāl Austrijas Republika apgalvo, ka finanšu līgums par starpību mudinās NNBG ražot elektroenerģiju pat tad, ja cenas būs zemākas par robežizmaksām vai negatīvas, pietiek atgādināt, ka šis arguments jau tika vērtēts un noraidīts, analizējot sesto pamatu (skat. iepriekš 481.–488. punktu), un ka ar to nevar apšaubīt finanšu līguma par starpību saderību ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

602    Līdz ar to ir jānoraida visi Luksemburgas Lielhercogistes un Austrijas Republikas argumenti saistībā ar finanšu līgumu par starpību.

b)      Par argumentiem attiecībā uz valsts sekretāra piekrišanu

603    Attiecībā uz valsts sekretāra piekrišanu Austrijas Republika vienīgi apgalvo, ka Hinkley Point atomelektrostacijas priekšlaicīgas slēgšanas gadījumā NNBG nodošana nozīmētu arī to, ka valsts iestādēm ir jāuzņemas visa apstaroto materiālu pārvaldība. Šajā saistībā pietiek atsaukties uz 280.–282. un 354.–359. punktu še iepriekš, no kuriem izriet, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā neatļauj tādu valsts atbalstu, kas paredz, ka valsts iestādes šādā gadījumā uzņemas visu apstaroto materiālu pārvaldību. Līdz ar to arī šis arguments ir jānoraida.

c)      Par argumentiem attiecībā uz aplūkojamajos pasākumos paredzēto kompensāciju

604    Trešā pamata atbalstam Austrijas Republika un Luksemburgas Lielhercogiste izvirza argumentus attiecībā uz paredzēto kompensāciju.

605    Pirmkārt, Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka darbības atbalsta summa visdrīzāk ir pārmērīga. Esot ļoti iespējams, ka elektroenerģijas tirgus cenas turpinās kristies un ka atbalsts, kas izmaksāts atbilstoši finanšu līgumam par starpību, būs ļoti dāsna subsidēšana 35 enerģijas ražošanas gadu laikā, daudz dāsnāka, nekā būšot paredzēts un novērtēts, ieviešot atbalsta mehānismu.

606    Šajā saistībā ir jānorāda – kā atbalstu savam argumentam, saskaņā ar kuru atbalsta summa, kas izmaksāta, ņemot vērā finanšu līgumu par starpību, ir pārmērīga, Luksemburgas Lielhercogiste tikai norāda, ka ir ļoti iespējams, ka elektroenerģijas tirgus cenas turpinās kristies. Tomēr šis apstāklis pats par sevi nevar pierādīt maksājumu pārmērīgo raksturu. Ņemot vērā Apvienotās Karalistes izvirzīto sabiedrības interešu mērķi, proti, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu, atbalsta summu varētu uzskatīt par pārmērīgu tikai tad, ja tiktu pierādīts, ka pietiktu ar mazāku summu, lai panāktu lēmumu veikt ieguldījumu šādas jaunas jaudas nodrošināšanai. Turpretī ar to vien, ka cena, kas maksāta, ņemot vērā finanšu līgumu par starpību, iespējams, varētu būt zemāka nekā tirgus cena nākotnē, nepietiek, lai pierādītu kompensācijas pārmaksu. Katrā ziņā šajā kontekstā ir jāatgādina divi datumi, kas paredzēti ekspluatācijas izmaksu pārskatīšanai; pirmais būs 15 gadus un otrais – 25 gadus pēc pirmā reaktora darbības sākšanas dienas. Šī pārskatīšana ļaus palielināt vai samazināt norunas cenu, pamatojoties uz zināmām faktiskām darbības izmaksām un pārskatītām nākotnes izmaksu prognozēm par šīm izmaksām attiecībā uz konkrētām izmaksu pozīcijām, kas noteiktas finanšu līgumā par starpību (skat. apstrīdētā lēmuma 31. apsvērumu). Līdz ar to šis arguments ir jānoraida.

607    Otrkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka ieguldījuma izmaksas ir pieļaujamas tikai tādā apmērā kā daļa, kas nepieciešama kopīgo interešu īstenošanai, un ka vairāku atsevišķu atbalstu līdzāspastāvēšana ļauj secināt, ka aplūkojamo pasākumu mērķis drīzāk ir Hinkley Point C efektīva darbība, nevis tās būvniecība.

608    Šajā saistībā pietiek atgādināt, ka argumenti par kompensācijas pārmaksu tika vērtēti un noraidīti iepriekš 392.–398. punktā un ka šajā kontekstā Austrijas Republika neizvirza papildu argumentus, ar kuriem varētu pierādīt minēto kompensācijas pārmaksu. It īpaši šī dalībvalsts neizvirza nevienu detalizētu argumentu, ar kuru varētu pierādīt, ka maksājumi, kas tiks veikti, piemērojot finanšu līgumu par starpību, pārsniegs līmeni, kāds nepieciešams, lai mudinātu veikt ieguldījumus jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanai. Šajā kontekstā ir arī jāatgādina, ka tad, ja references cena pārsniegs norunas cenu, NNBG būs jāmaksā šo divu cenu starpība savai līgumslēdzējpusei.

609    Līdz ar to arī argumenti attiecībā uz aplūkojamajos pasākumos paredzēto kompensāciju ir jānoraida.

d)      Par argumentu attiecībā uz to, ka Komisijai esot vajadzējis skaidri nošķirt darbības atbalstu no atbalsta ieguldījumam

610    Austrijas Republika apgalvo, ka no 2002. gada 26. septembra sprieduma lietā Spānija/Komisija (C‑351/98, EU:C:2002:530) 77. punkta izrietot, ka Komisijai esot vajadzējis skaidri nošķirt darbības atbalstu no atbalsta ieguldījumam.

611    Arī šis arguments ir jānoraida.

612    Proti, kā skaidri izriet no 2002. gada 26. septembra sprieduma Spānija/Komisija (C‑351/98, EU:C:2002:530) 76. un 77. punkta, lietā, kurā tika pieņemts minētais spriedums, bija jāpiemēro Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (OV 1994, C 72, 3. lpp.) un šīs pamatnostādnes skaidri atšķīrās attiecībā uz atbalstu ieguldījumam, no vienas puses, un darbības atbalstu, no otras puses. Attiecīgajā gadījumā Komisijai, kurai šīs vadlīnijas bija saistošas, bija pienākums kvalificēt aplūkojamo atbalstu atbilstoši šajās pamatnostādnēs paredzētajām kategorijām.

613    No 2002. gada 26. septembra sprieduma lietā Spānija/Komisija (C‑351/98, EU:C:2002:530) tomēr nevar secināt, ka Komisijai ir pienākums atsaukties uz šīm kategorijām ārpus Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai piemērošanas jomas.

614    Līdz ar to ir jānoraida arī šis arguments un tātad visi argumenti, ar ko tiecas pierādīt, ka aplūkojamie pasākumi neesot saderīgi ar iekšējo tirgu tāpēc, ka runa esot par darbības atbalstu.

2.      Par pienākumu norādīt pamatojumu

615    Trešajā pamatā un devītā pamata trešās daļas pirmajā iebildumā Austrijas Republika apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav sniegts pietiekams pamatojums attiecībā uz aplūkojamo pasākumu kvalifikāciju. Tas, ka Komisija ir pēkšņi atkāpusies pati no savas lēmumu prakses bez padziļināta pamatojuma, esot pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums. Austrijas Republikas ieskatā, ja Komisija vēlējās izmantot savu rīcības brīvību radikāli jaunā veidā, tai būtu vajadzējis šajā saistībā sniegt detalizētu pamatojumu. Šajā kontekstā tā arī apgalvo, ka Komisija nav pietiekami izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ pēc tam, kad lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu bija kvalificējusi minētos pasākumus par darbības atbalstu, tā vēlāk apstrīdētajā lēmumā tos kvalificēja par atbalstu ieguldījumam.

616    Komisija, Čehijas Republika, Ungārija, Polijas Republika un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus.

617    Pirmkārt, ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 344.–347. apsvērumā, tiesa, Komisija konstatēja, ka principā darbības atbalsts neatbilst LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta prasībām. Tomēr šajā kontekstā tā atsaucās uz lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 8.1. punkta pirmo daļu, kurā tā minēja iepriekš 579. punktā minēto judikatūru. No šī apsvēruma līdz ar to nevar secināt, ka tā uzskatīja, ka atbalstu, ar kuru tiecas sasniegt sabiedrības interešu mērķi, kurš ir atbilstīgs un nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, kuram nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, un kurš tātad atbilst ar minēto normu paredzētajām prasībām, nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, piemērojot šo tiesību normu. Turklāt minētajos apsvērumos Komisija norādīja, ka aplūkojamajiem pasākumiem ir jāļauj NNBG uzņemties saistības ieguldīt Hinkley Point C būvniecībā, ņemot vērā projekta īpašības un riska profilu, tādējādi līdz minimumam samazinot nepieciešamo atbalsta summu un vajadzību pēc papildu pasākumiem, kas ir nepieciešami ieguldījumu piesaistīšanai. Tā arī norādīja, ka no finanšu modeļa viedokļa norunas cenas maksājumu neto pašreizējo vērtību var uzskatīt par vienreizēja maksājuma ekvivalentu, kas ļauj NNBG segt būvniecības izmaksas.

618    Otrkārt, ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums attiecībā uz aplūkojamo pasākumu kvalifikāciju neaprobežojas ar minētā lēmuma 344.–347. apsvērumu un ka minētā lēmuma 9. punktā Komisija ir norādījusi iemeslus, kuru dēļ LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumi bija izpildīti, detalizēti izklāstot mērķi, ko tiecas sasniegt ar aplūkojamajiem pasākumiem, proti, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu (skat. šī lēmuma 9.2. punktu), apstākļus, kuru dēļ bija nepieciešama valsts intervence (skat. šī paša lēmuma 9.3. punktu), un minēto pasākumu samērīgumu (skat. aplūkojamā lēmuma 9.5. un 9.6. punktu).

619    Līdz ar to Komisija nav pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz aplūkojamo pasākumu kvalifikāciju.

620    Ar nevienu no Austrijas Republikas izvirzītajiem argumentiem nevar likt apšaubīt šo secinājumu.

621    Pirmkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka, ņemot vērā to, ka Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam un iepriekšējā lēmumu praksē Komisija ir nostiprinājusi principu, saskaņā ar kuru darbības atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, minētajai iestādei būtu vajadzējis vairāk izklāstīt iemeslus, kuru dēļ tā atkāpās no šī principa.

622    Šajā saistībā, pirmām kārtām, ir jāatgādina, ka no judikatūras nevar secināt, ka atbalstu, kas atbilst LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta prasībām, nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, neatkarīgi no tā kvalifikācijas par darbības atbalstu vai atbalstu ieguldījumam (skat. iepriekš 577.–586. punktu).

623    Otrām kārtām, ir jānoraida Austrijas Republikas izvirzītie argumenti attiecībā uz Komisijas iepriekšējo praksi.

624    No vienas puses, pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, tās argumentam nav nekāda pamatojuma Komisijas Lēmuma (2008. gada 4. jūnijs) par valsts atbalstu C 41/05, ko Ungārija piešķir saistībā ar elektroenerģijas pirkuma līgumiem (OV 2009, L 225, 53. lpp.), 396. un 397. apsvērumā, kas turklāt attiecās uz LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta piemērošanu, nevis uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta piemērošanu. Tiesa, šī lēmuma 396. apsvērumā Komisija uzskatīja, ka dažas no šajā lietā aplūkojamajām subsīdijām, kas tiks izmaksātas tikai pēc atomelektrostacijas darbības sākšanas un kas segs kārtējos izdevumus, ir darbības atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Tomēr, kā izriet no šī lēmuma 397. apsvēruma, runa bija par atbalstu, attiecībā uz kuru Ungārijas iestādes un iesaistītās puses ne bija pierādījušas reģionālu problēmu esamību saistībā ar konkrētajiem reģioniem, ne bija pierādījušas samērīguma principa ievērošanu.

625    No otras puses, ciktāl Austrijas Republika apgalvo, ka Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam Komisija ir nostiprinājusi principu, saskaņā ar kuru darbības atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, pietiek norādīt, ka pretēji tam, ko apgalvo šī dalībvalsts, no minētajām pamatnostādnēm neizriet, ka atbalstu, kas saistīts ar darbību, nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Gluži pretēji, no šo pamatnostādņu 3.3.2.1. punkta izriet, ka Komisija uzskata, ka ar konkrētiem nosacījumiem atbalsts, kas saistīts ar darbību, var būt atbilstošs LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam. Katrā ziņā ir jāatgādina, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ņēma vērā kodolenerģētikas veicināšanas mērķi, kas neietilpst šajās pamatnostādnēs minētajos mērķos.

626    Otrkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 8.1. punktā Komisija uzskatīja, ka aplūkojamie pasākumi ir darbības atbalsts, kas varētu būt nesaderīgs ar iekšējo tirgu. Tai esot vajadzējis vairāk izklāstīt iemeslus, kuru dēļ tā vairs nepauda šīs šaubas apstrīdētajā lēmumā.

627    Šajā saistībā iesākumā ir jāatgādina, ka, kā izriet no Regulas Nr. 659/1999 6. panta 1. punkta, Komisijas apsvērumi lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 8.1. punktā ir sākotnējais izvērtējums. Tādējādi nevar uzskatīt, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums ir nepietiekams tikai tāpēc, ka tas nav pilnīgi identisks pamatojumam, kas norādīts lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu. Līdz ar to Komisijai nebija pienākuma lēmumā, kas pieņemts formālas izmeklēšanas procedūras beigās, sniegt analīzi, kura ietver visus apsvērumus, kas minēti lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, uz ko Austrijas Republika atsaucas (skat. iepriekš 569. punktu).

628    Turklāt ir jāatgādina, ka, kā ir izklāstīts iepriekš 617. punktā un lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 8.1. punktā, Komisija vienīgi atsaucās uz iepriekš 579. punktā minēto judikatūru, kas attiecas uz darbības atbalstu, kurš iepriekš 580. punktā izklāstīto iemeslu dēļ neatbilst LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta prasībām. Brīdī, kad Komisija pieņēma lēmumu par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, tai bija šaubas par aplūkojamo pasākumu saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar minēto normu. Tomēr pēc rūpīgas pārbaudes un aplūkojamo pasākumu izmaiņām (kredītu garantijas maksas likmes un ienākumu sadales mehānismu korekcija) Komisijas šaubas varēja tikt kliedētas.

629    Līdz ar to ir jānoraida arī arguments par lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 8.1. punktu un tātad visi argumenti par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu attiecībā uz aplūkojamo pasākumu kvalifikāciju.

630    No tā izriet, ka ir jānoraida trešais pamats kopumā, kā arī arguments, kas izvirzīts ceturtajā pamatā attiecībā uz to, ka aplūkojamie pasākumi ir darbības atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu (skat. iepriekš 125. punktu), un devītā pamata trešās daļas pirmais iebildums.

H.      Par septīto pamatu attiecībā it īpaši uz Komisijas apsvērumiem par aplūkojamo pasākumu saderību ar esošo tirgus regulējumu

631    Šis pamats attiecas uz Komisijas apsvērumiem, kas minēti apstrīdētā lēmuma 348.–365. apsvērumā; šajos apsvērumos tā pārbaudīja, vai aplūkojamie pasākumi ir saderīgi ar esošo tirgus regulējumu.

632    Apstrīdētā lēmuma 350.–358. apsvērumā Komisija it īpaši norādīja, ka iepirkuma noteikumi, kas paredzēti Direktīvā 2004/17, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un Direktīvā 2004/18 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, nav piemērojami aplūkojamajiem pasākumiem, jo tie neietver nevienu piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu iepirkumu. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, neesot iespējams secināt, ka finanšu līgums par starpību attiecas uz jebkādu būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu iegādi un tāpēc ir kvalificējams kā publiskā iepirkuma līgums vai koncesija. Komisijas ieskatā, šajā līgumā nav paredzētas īpašas prasības līgumslēdzējai iestādei vai trešām personām par jebkāda veida pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai būvdarbu veikšanu. Aplūkojamie pasākumi neradot nekādas savstarpējas saistības, kuru izpildi var pieprasīt tiesā. Turklāt to finanšu līgumu par starpību skaits, ko var noslēgt kodolenerģijas ražotāji, neesot noteikts, ja nu vienīgi to nosakot ierobežotais atomelektrostaciju būvniecībai pieejamo vietu skaits.

633    Apstrīdētā lēmuma 359.–364. apsvērumā Komisija norādīja, ka Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV 2009, L 211, 55. lpp.) 8. pants nav ticis pārkāpts. Šajā pantā neesot prasīta konkursa procedūras izmantošana, bet noteikts, ka var izmantot no pārredzamības un nediskriminācijas viedokļa līdzvērtīgas procedūras, pamatojoties uz publicētiem kritērijiem. Atlases procedūra, ko Apvienotā Karaliste izmantoja, lai identificētu līgumslēdzēju, kas gatavs ieguldīt jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanā un slēgt finanšu līgumu par starpību, esot bijusi skaidra, pārredzama un nediskriminējoša, un pārredzamības un nediskriminācijas ziņā to varēja uzskatīt par līdzvērtīgu konkursa procedūrai.

634    Austrijas Republika uzskata, ka šie apsvērumi ir kļūdaini.

635    Vispirms ir jāpārbauda Austrijas Republikas argumenti attiecībā uz to, ka Apvienotā Karaliste nav rīkojusi konkursu par Hinkley Point C projektu. Pēc tam tiks pārbaudīts Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka Apvienotās Karalistes veiktā procedūra bija diskriminējoša.

1.      Par argumentiem, ar kuriem tiecas pierādīt, ka Apvienotajai Karalistei esot vajadzējis rīkot konkursu par Hinkley Point C projektu

636    Austrijas Republika apgalvo, ka saskaņā ar Direktīvu 2004/17, Direktīvu 2004/18, Direktīvas 2009/72 8. pantu un pārskatāmības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem, kas saistīti ar LESD, Apvienotajai Karalistei esot vajadzējis rīkot sabiedrisko iepirkumu procedūru attiecībā uz Hinkley Point C projektu. Šie noteikumi esot cieši saistīti ar aplūkojamo pasākumu priekšmetu, un to pārkāpums liekot Vispārējai tiesai atcelt apstrīdēto lēmumu.

637    Komisija, Ungārija un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus. Šajā kontekstā Komisija it īpaši apgalvo, ka aplūkojamo pasākumu tiesiskums nav atkarīgs no publiskā iepirkuma nosacījumu ievērošanas.

638    Vispirms tiks vērtēti argumenti par Direktīvas 2004/17 un Direktīvas 2004/18 pārkāpumu. Pēc tam tiks vērtēti argumenti par Direktīvas 2009/72 8. panta un pārskatāmības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu, kas saistīti ar LESD, pārkāpumu.

a)      Par argumentiem attiecībā uz Direktīvas 2004/17 un Direktīvas 2004/18 pārkāpumu

639    Austrijas Republika apgalvo, ka šīs lietas apstākļos, piemērojot Direktīvu 2004/17 un Direktīvu 2004/18, Apvienotajai Karalistei bija jārīko konkurss par Hinkley Point C projektu. Aplūkojamais projekts esot līgums, valsts līgums vai vismaz koncesija šo direktīvu izpratnē. Šo projektu būtu vajadzējis vērtēt kopumā, ņemot vērā visus paredzētos posmus, kā arī tā mērķi. Šāds vērtējums būtu atklājis, ka aplūkojamie pasākumi veido savstarpējas saistības attiecībā uz pakalpojuma piegādi. Hinkley Point C būvniecība un tai sekojošā elektroenerģijas ievade publiskajā tīklā kalpojot tam, lai segtu konkrētu Apvienotās Karalistes kā līgumslēdzējas iestādes vajadzību. Apvienotās Karalistes atlīdzība esot atbalsts, par kuru panākta vienošanās. Austrijas Republika apgalvo, ka tās rīcībā nav pietiekami daudz elementu, lai vērtētu, vai aplūkojamie pasākumi ir kvalificējami par līgumu vai koncesiju.

640    Komisija, Ungārija un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus. Šajā kontekstā Komisija it īpaši apgalvo, ka, piemērojot Lēmumu 2006/211/EK (2006. gada 8. marts), ar ko noteikts, ka Direktīvas 2004/17 30. panta 1. punkts ir piemērojams elektroenerģijas ražošanai Anglijā, Skotijā un Velsā (OV 2006, L 76, 6. lpp.), minētā direktīva nav piemērojama aplūkojamajiem pasākumiem.

641    Kā pirmie ir jāvērtē argumenti, ar kuriem tiecas pierādīt līguma esamību Direktīvas 2004/17 izpratnē vai valsts līguma esamību Direktīvas 2004/18 izpratnē.

642    Iesākumā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2004/17 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumi ir līgumi, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem līgumslēdzējiem un vienu vai vairākiem līgumdarba izpildītājiem, piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Saskaņā ar Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu valsts līgumi ir finansiāli līgumi, kurus rakstveidā savstarpēji noslēdz viens vai vairāki komersanti un viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un kuru mērķis ir būvdarbu realizācija, produkcijas piegāde vai pakalpojumu sniegšana.

643    Direktīvas 2004/17 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā un Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir precizēts, ka būvdarbu līgumi (Direktīva 2004/17) un būvdarbu valsts līgumi (Direktīva 2004/18) ir līgumi, kuru priekšmets ir noteiktu darbu izpilde vai projektēšana un izpilde, vai darbs vai darba izpilde, izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstoši līgumslēdzēja noteiktajām prasībām (Direktīva 2004/17) vai līgumslēdzējas iestādes [noteiktajām prasībām] (Direktīva 2004/18).

644    Saskaņā ar Direktīvas 2004/17 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmo daļu un Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmo daļu piegādes līgumu (Direktīva 2004/17) un piegādes valsts līgumu (Direktīva 2004/18) priekšmets ir produktu pirkšana, izpirkumnoma, īre vai īrējumpirkšana ar iespēju tos izpirkt vai bez tās.

645    Direktīvas 2004/17 1. panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmajā daļā un Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmajā daļā ir precizēts, ka pakalpojumu līgumi (Direktīva 2004/17) un pakalpojumu valsts līgumi (Direktīva 2004/18) nav būvdarbu vai piegādes līgumi (Direktīva 2004/17) un nav būvdarbu vai piegādes valsts līgumi (Direktīva 2004/18).

646    Austrijas Republikas argumenti, ar kuriem tiecas pierādīt, ka aplūkojamos pasākumus esot vajadzējis kvalificēt par līgumu Direktīvas 2004/17 izpratnē vai par valsts līgumu Direktīvas 2004/18 izpratnē, ir jāvērtē, ņemot vērā šīs tiesību normas.

647    Šajā kontekstā, pirmkārt, ir jānorāda, ka kredītu garantija un valsts sekretāra piekrišana nav ne līgums Direktīvas 2004/17 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ne valsts līgums Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

648    Otrkārt, ir jāvērtē, vai Komisijai būtu vajadzējis kvalificēt finanšu līgumu par starpību par līgumu Direktīvas 2004/17 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē vai par valsts līgumu Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

649    Šajā saistībā ir jānorāda, ka, kā izriet it īpaši no apstrīdētā lēmuma 219., 312., 313. un 356. apsvēruma, finanšu līgums par starpību neļauj Apvienotajai Karalistei pieprasīt no NNBG ne to, lai tā būvē Hinkley Point C, ne to, lai tā piegādā elektroenerģiju. Finanšu līgums par starpību nerada nekādas īpašas prasības ne attiecībā uz NNBG veicamajiem būvdarbiem, ne attiecībā uz piegādājamo elektroenerģiju. Gadījumā, ja NNBG nepabeigtu minētās atomelektrostacijas būvniecību vai neražotu elektroenerģiju, Apvienotajai Karalistei arī nebūtu tiesību saņemt kaitējumu atlīdzību un procentus no NNBG. Šī dalībvalsts tomēr varēs vienpusēji izbeigt finanšu līgumu par starpību, ja būvniecība nebūs pabeigta līdz beigu datumam.

650    Ņemot vērā šos finanšu līguma par starpību raksturlielumus, pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, nevar uzskatīt, ka ar to tiecas apmierināt konkrētu Apvienotās Karalistes kā līgumslēdzējas iestādes vajadzību. Gluži pretēji, finanšu līguma par starpību priekšmets ir subsīdijas piešķiršana, un ar šo subsīdiju Apvienotā Karaliste tikai mudina NNBG un tās ieguldītājus īstenot šīs dalībvalsts izvirzīto sabiedrības interešu mērķi, proti, jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanu.

651    No tā izriet, ka finanšu līgumā par starpību nav paredzēts NNBG saistošs pienākums attiecībā uz būvdarbu veikšanu, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu Direktīvas 2004/17 vai Direktīvas 2004/18 izpratnē. Līdz ar to ir jānoraida Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka aplūkojamie pasākumi ir līgums Direktīvas 2004/17 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē vai valsts līgums Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

652    Kā otrais ir jāvērtē Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka Komisija nav ievērojusi, ka aplūkojamie pasākumi ir būvdarbu koncesija Direktīvas 2004/17 izpratnē vai [valsts] būvdarbu koncesija Direktīvas 2004/18 izpratnē.

653    Šajā saistībā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2004/17 1. panta 3. punkta a) apakšpunktu un Direktīvas 2004/18 1. panta 3. punktu būvdarbu koncesija (Direktīva 2004/17) un [valsts] būvdarbu koncesija (Direktīva 2004/18) ir tāda paša veida līgums kā būvdarbu līgums (Direktīva 2004/17) vai būvdarbu valsts līgums (Direktīva 2004/18), taču izņēmums ir tas, ka atlīdzība par veicamajiem darbiem ir vai nu tikai tiesības izmantot būvi, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu.

654    Saskaņā ar Direktīvas 2004/17 1. panta 3. punkta b) apakšpunktu un Direktīvas 2004/18 1. panta 4. punktu pakalpojumu koncesija ir tāda paša veida līgums kā pakalpojumu līgums (Direktīva 2004/17) vai pakalpojumu valsts līgums (Direktīva 2004/18), taču izņēmums ir tas, ka atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu tikai tiesības izmantot attiecīgo pakalpojumu, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu.

655    Austrijas Republikas argumenti, ar kuriem tiecas pierādīt, ka aplūkojamos pasākumus esot vajadzējis kvalificēt par būvdarbu koncesiju Direktīvas 2004/17 izpratnē vai par [valsts] būvdarbu koncesiju Direktīvas 2004/18 izpratnē, ir jāvērtē, ņemot vērā šīs tiesību normas.

656    Šajā kontekstā, pirmkārt, ir jānorāda, ka kredītu garantija un valsts sekretāra piekrišana nav ne būvdarbu koncesija Direktīvas 2004/17 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ne [valsts] būvdarbu koncesija Direktīvas 2004/18 1. panta 3. punkta izpratnē.

657    Otrkārt, ir jāvērtē, vai Komisijai būtu vajadzējis kvalificēt finanšu līgumu par starpību par būvdarbu koncesiju Direktīvas 2004/17 izpratnē vai par [valsts] būvdarbu koncesiju Direktīvas 2004/18 izpratnē.

658    Saskaņā ar Direktīvas 2004/17 1. panta 3. punkta b) apakšpunktu un Direktīvas 2004/18 1. panta 4. punktu līgumi un valsts līgumi, no vienas puses, un koncesijas, no otras puses, atšķiras vienīgi saistībā ar atlīdzību, kas maksājama pretendentam. Kā izriet no iepriekš 648.–650. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, tieši tāpēc, ka finanšu līgumā par starpību attiecībā uz NNBG nav noteikts pienākums veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus, minētais līgums nevar tikt kvalificēts par līgumu vai valsts līgumu. No tā izriet, ka minēto līgumu nevar arī kvalificēt par būvdarbu koncesiju Direktīvas 2004/17 izpratnē vai par [valsts] būvdarbu koncesiju Direktīvas 2004/18 izpratnē.

659    Šo interpretāciju turklāt apstiprina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV 2014, L 94, 1. lpp.) 12. apsvērums, no kura izriet, ka kādas darbības finansēšana vien, jo īpaši ar dotācijām, nav koncesija šīs direktīvas izpratnē.

660    Līdz ar to ir jāsecina, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka aplūkojamie pasākumi nav ne līgums, ne būvdarbu koncesija Direktīvas 2004/17 izpratnē, nedz arī valsts līgums vai [valsts] būvdarbu koncesija Direktīvas 2004/18 izpratnē.

661    Ar nevienu no Austrijas Republikas izvirzītajiem argumentiem nevar likt apšaubīt šo secinājumu.

662    Pirmkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 312. apsvērumā konstatēja, ka attiecībā uz NNBG pastāv saistības saskaņā ar līgumu un ka šādas saistības ir valsts līguma raksturīgs elements.

663    Šajā saistībā ir jānorāda, ka, tiesa, apstrīdētā lēmuma 312. apsvērumā Komisija norādīja, ka “[finanšu līgums par starpību] [, šķiet,] paredz vairākas šādas stingras klauzulas, kas stimulē NNBG pildīt [tās] saistības saskaņā ar līgumu”. Tomēr minētajā apsvērumā un minētā lēmuma 313. apsvērumā Komisija arī konstatēja, ka NNBG nav pienākuma ne būvēt Hinkley Point C, ne piegādāt elektroenerģiju. Līdz ar to saistības saskaņā ar līgumu, uz kurām Komisija atsaucas šī lēmuma 312. apsvērumā, nav tādas, ar ko var pamatot finanšu līguma par starpību kvalificēšanu par līgumu vai būvdarbu koncesiju Direktīvas 2004/17 izpratnē vai par valsts līgumu vai [valsts] būvdarbu koncesiju Direktīvas 2004/18 izpratnē.

664    Pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, no Komisijas apsvēruma, kurš minēts apstrīdētā lēmuma 312. apsvērumā un saskaņā ar kuru finanšu līgumā par starpību paredzētie līguma noteikumi ir “tipiski līguma noteikumi, ko jebkuras līgumslēdzējas puses censtos iekļaut līdzīgā darījumā”, arī nevar secināt, ka runa ir par saistībām, ar kurām varētu pamatot finanšu līguma par starpību kvalificēšanu par līgumu vai būvdarbu koncesiju Direktīvas 2004/17 izpratnē vai par valsts līgumu vai [valsts] būvdarbu koncesiju Direktīvas 2004/18 izpratnē. Proti, no šī apsvēruma un tā konteksta skaidri izriet, ka, atsaucoties uz “līdzīgu darījumu”, Komisija neapzīmēja nolīguma slēgšanu par līgumu, valsts līgumu vai koncesiju, bet gan par nolīgumu, kurā paredzēts mudinājums subsīdijas veidā īstenot sabiedrības interešu mērķi. Tātad runa ir par saistībām, kas parasti ir ietvertas dotāciju nolīgumā.

665    Līdz ar to Austrijas Republikas arguments par apstrīdētā lēmuma 312. apsvērumu ir jānoraida.

666    Otrkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā apstākli, ka NNBG de facto esot neiespējami atteikties no līgumiem tādu ieguldījumu izmaksu potenciālās summas dēļ, kas tiktu zaudēti. Teorētiskā iespēja vienpusēji izbeigt līgumu nevarot pilnīgi izslēgt Direktīvas 2004/17 un Direktīvas 2004/18 piemērošanu.

667    Šajā saistībā ir jānorāda, ka ar šo argumentu nevar likt apšaubīt iepriekš 649. punktā minēto apsvērumu, saskaņā ar kuru finanšu līgumā par starpību nav noteiktas nekādas īpašas prasības ne attiecībā uz NNBG veicamajiem būvdarbiem, ne attiecībā uz tās saražojamo un piegādājamo elektroenerģiju. Šajā kontekstā ir jānoraida Austrijas Republikas izvirzītais arguments attiecībā uz to, ka no apstrīdētā lēmuma 13. apsvēruma var secināt, ka NNBG būs pienākums saglabāt iepriekš noteiktu minimālo veiktspējas līmeni, un attiecībā uz to, ka, pat ja, nesasniedzot šo minimālo līmeni, tikai tiktu zaudēts atbalsts, tas, ņemot vērā būtiskās ieguldītās summas, esot līdzvērtīgi pienākumam būvēt un apsaimniekot Hinkley Point C. Proti, no šī apsvēruma un no minētā lēmuma 313. apsvēruma skaidri izriet, ka NNBG nav pienākuma saražot iepriekš noteikta līmeņa izlaidi, jo šajos apsvērumos ir tikai paredzēts, ka tad, ja tā nesasniegs slodzes koeficientu 91 %, tā nesaņems ieņēmumus, ko plāno saņemt šajā projektā. Tātad attiecībā uz NNBG nepastāv līgumā noteikts pienākums ievērot šo slodzes koeficientu.

668    Neesot īpašām līgumā noteiktām prasībām attiecībā uz NNBG veicamajiem būvdarbiem vai tās saražojamo un piegādājamo elektroenerģiju, Direktīvas 2004/17 un Direktīvas 2004/18 normu piemērošana nebija pamatota.

669    Katrā ziņā, neesot līgumā noteiktam pienākumam veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus Direktīvas 2004/17 vai Direktīvas 2004/18 izpratnē, nav izslēdzams, ka, neraugoties uz ekonomiskiem stimuliem, ar ko tiecas garantēt, ka NNBG būvēs un apsaimniekos Hinkley Point C, šis uzņēmums nolemj to nepabeigt vai neapsaimniekot ekonomisku iemeslu dēļ.

670    Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jānoraida Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka de factoNNBG bija pienākums saražot noteikta līmeņa izlaidi.

671    Treškārt, Austrijas Republika apgalvo, ka noteikumus publiskā iepirkuma jomā nevar nepiemērot tāpēc vien, ka Hinkley Point C būvniecības un ekspluatācijas projektu noteicošā veidā izstrādāja un noteica EDF.

672    Šis arguments ir jānoraida.

673    Šajā saistībā pietiek atgādināt, ka Komisija neizslēdza Direktīvas 2004/17 un Direktīvas 2004/18 piemērošanu tāpēc, ka Hinkley Point C būvniecības un ekspluatācijas projektu noteicošā veidā noteica EDF, bet tā to izslēdza saistībā ar faktu, ka finanšu līgumā par starpību nebija paredzēts līgumā noteikts pienākums veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus minēto direktīvu izpratnē.

674    Ceturtkārt, attiecībā uz Austrijas Republikas apgalvojumu par to, ka tai nav pietiekami daudz informācijas, lai noteiktu, vai aplūkojamie pasākumi ir kvalificējami par līgumu, valsts līgumu vai koncesiju, pietiek konstatēt, ka Austrijas Republikai ir pietiekami daudz informācijas, lai izteiktos par to, vai finanšu līgumā par starpību attiecībā uz NNBG ir paredzēts pienākums veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus, un ka, ņemot vērā, ka šāda pienākuma nav, katrā ziņā iepriekš 639.–660. punktā izklāstīto iemeslu dēļ aplūkojamie pasākumi nav kvalificējami ne par līgumu, ne par būvdarbu koncesiju Direktīvas 2004/17 izpratnē, nedz arī par valsts līgumu vai [valsts] būvdarbu koncesiju Direktīvas 2004/18 izpratnē.

675    Piektkārt, Austrijas Republika apgalvo, ka Komisijai esot vajadzējis vērtēt projektu tā kopumā, ņemot vērā līgumā paredzēto noteikumu sarežģītību attiecībā uz Hinkley Point C būvniecību un ekspluatāciju. Šis arguments ir jānoraida. Proti, tā kā attiecībā uz NNBG nepastāv pienākums veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus, pat skatījums uz aplūkojamajiem pasākumiem kopumā nebūtu ļāvis uzskatīt, ka tos būtu vajadzējis kvalificēt par līgumu, valsts līgumu vai koncesiju Direktīvas 2004/17 vai Direktīvas 2004/18 izpratnē.

676    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jānoraida visi Austrijas Republikas argumenti, ar ko tiecas pierādīt, ka Komisijai būtu vajadzējis kvalificēt aplūkojamos pasākumus par līgumu vai par būvdarbu koncesiju Direktīvas 2004/17 izpratnē, vai arī par valsts līgumu vai [valsts] būvdarbu koncesiju Direktīvas 2004/18 izpratnē, neesot nepieciešamībai izteikties par Komisijas argumentu, saskaņā ar kuru, piemērojot Lēmumu 2006/211, Direktīva 2004/17 nav piemērojama minētajiem pasākumiem.

b)      Par argumentiem attiecībā uz Direktīvas 2009/72 8. panta un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārskatāmības principu, kas saistīti ar LESD, pārkāpumu

677    Austrijas Republika apgalvo, ka pakalpojuma priekšmets bija Hinkley Point C būvniecība un ekspluatācija ar Apvienotās Karalistes finansiālu atbalstu kā atlīdzību. Līdz ar to saskaņā ar Direktīvas 2009/72 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu 8. pantu un pārskatāmības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem, kas saistīti ar LESD, Apvienotajai Karalistei esot bijis jārīko konkurss par Hinkley Point C būvniecības un ekspluatācijas projektu, kas formulēts skaidri, precīzi un nepārprotami, ietverot visu precīzo informāciju par procedūras norisi kopumā un garantējot, ka visiem pretendentiem būs vienādas iespējas. Tā kā pastāvēja pārrobežu interese, šādu procedūru esot vajadzējis rīkot pat gadījumā, ja atļauja veikt darbību neliktu tiesību saņēmējam veikt nodoto darbību. Komisijas apsvērums, kurš minēts apstrīdētā lēmuma 357. apsvērumā un saskaņā ar kuru finanšu līguma par starpību kārtība esot atvērta visām potenciālajām ieinteresētajām personām un tātad neesot selektīva, neesot pārliecinošs. NNBG izvēles sekas esot tādas, ka tiek izslēgti citi Hinkley Point C būvniecības un ekspluatācijas nodrošinātāji.

678    Komisija, Ungārija un Apvienotā Karaliste apstrīd šos argumentus.

679    Iesākumā ir jānorāda, ka ar šiem argumentiem Austrijas Republika neapstrīd faktu, ka atlases procedūra notika. Tā vienīgi apgalvo, ka Apvienotās Karalistes rīkotā procedūra (skat. iepriekš 633. punktu) nebija pietiekama, jo tas nebija konkurss par Hinkley Point C būvniecību un ekspluatāciju.

680    Pirmkārt, ir jāvērtē Austrijas Republikas arguments par Direktīvas 2009/72 8. panta pārkāpumu.

681    Šajā saistībā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2009/72 8. panta 1. punkta pirmo teikumu dalībvalstis apgādes drošuma nolūkā atbilstīgi publicētiem kritērijiem nodrošina iespēju izveidot jaunas jaudas vai veikt energoefektivitātes/pieprasījuma pārvaldības pasākumus, izmantojot konkursa procedūru vai citu pārskatāmības un taisnīguma ziņā līdzvērtīgu procedūru.

682    Ir jākonstatē, ka Direktīvas 2009/72 8. panta 1. punkta pirmais teikums noteikti nepieprasa, lai dalībvalsts rīko konkursa procedūru, bet gan tai ļauj veikt arī citu procedūru, ja tā ir īstenota, pamatojoties uz publicētajiem kritērijiem un ja pārredzamības un nediskriminācijas ziņā to var uzskatīt par līdzvērtīgu konkursa procedūrai. Šis pants tātad neliedz dalībvalstij tā vietā, lai rīkotu konkursu, izvēlēties instrumentu, kas veido subsīdiju nolūkā mudināt uzņēmumus īstenot noteikto sabiedrības interešu mērķi.

683    Līdz ar to pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, Direktīvas 2009/72 8. panta 1. punkta pirmais teikums nepieprasa, lai par Hinkley Point C būvniecību un ekspluatāciju noteikti tiktu rīkota konkursa procedūra.

684    Līdz ar to Austrijas Republikas arguments par Direktīvas 2009/72 8. panta pārkāpumu ir jānoraida.

685    Otrkārt, ir jāvērtē Austrijas Republikas arguments par vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārskatāmības principu, kas saistīti ar LESD, pārkāpumu.

686    Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārskatāmības principi ir piemērojami valsts līgumiem, koncesijām, ekskluzīvajām atļaujām un ekskluzīvajām licencēm, ko piešķir publiska iestāde un kam Savienības likumdevējs nav precizējis īpašus noteikumus. Kad šādi līgumi vai šādas tiesības tiek piešķirtas, vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un nediskriminācijas principi prasa, lai dalībvalstis garantē adekvātu atklātību, tādējādi ļaujot īstenot konkurenci attiecībā uz pakalpojumu koncesijām, kā arī piešķiršanas procedūru objektivitātes kontroli (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2000. gada 7. decembris, Telaustria un Telefonadress, C‑324/98, EU:C:2000:669, 62. punkts; 2010. gada 3. jūnijs, Sporting Exchange, C‑203/08, EU:C:2010:307, 41. punkts, un 2013. gada 14. novembris, Belgacom, C‑221/12, EU:C:2013:736, 28. punkts).

687    Tomēr šajā kontekstā ir jāatgādina, ka vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārskatāmības principi noteikti nepieprasa, lai projektam tiktu rīkots konkurss (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 3. jūnijs, Sporting Exchange, C‑203/08, EU:C:2010:307, 41. punkts). Tie tātad neierobežo dalībvalstu tiesības izvēlēties starp valsts līgumu un subsīdijas piešķiršanu nolūkā mudināt uzņēmumus īstenot noteiktu sabiedrības interešu mērķi.

688    Līdz ar to ir jānoraida Austrijas Republikas arguments par vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārskatāmības principu pārkāpumu, neesot nepieciešamībai izteikties par to, vai aplūkojamos pasākumus var pielīdzināt ekskluzīvai atļaujai vai licencei iepriekš 686. punktā minētās judikatūras izpratnē.

689    Līdz ar to ir jānoraida visi Austrijas Republikas argumenti, ar kuriem tiecas pierādīt, ka Apvienotajai Karalistei esot vajadzējis uzsākt konkursa procedūru par Hinkley Point C projektu, neesot nepieciešamībai izteikties par to, vai Direktīvas 2004/17, Direktīvas 2004/18, Direktīvas 2009/72 8. panta un pārskatāmības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu, kas saistīti ar LESD, pārkāpums būtu varējis likt apšaubīt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.

2.      Par argumentu attiecībā uz finanšu līguma par starpību diskriminējošo raksturu

690    Septītajā pamatā Austrijas Republika izvirza argumentu par apstrīdētā lēmuma 549. apsvērumu. Minētajā apsvērumā Komisija par aplūkojamo pasākumu atbilstību LESD 30. un 110. pantam norādīja, ka, ņemot vērā to, ka finanšu līgums par starpību nebija pieejams elektroenerģijas ražotājiem ārpus Lielbritānijas, Apvienotā Karaliste uzņēmās pielāgot veidu, kā tika aprēķinātas elektroenerģijas piegādātāju saistības par maksājumiem, piemērojot finanšu līgumu par starpību, lai atbilstīgā kodolenerģija, kas saražota Savienībā, bet ārpus Lielbritānijas un piegādāta klientiem Lielbritānijā, netiktu ieskaitīta piegādātāju tirgus daļās. Šajā kontekstā Komisija norādīja, ka Apvienotā Karaliste atcels šo izņēmumu, tiklīdz kā citu dalībvalstu ražotāji kļūs tiesīgi pieteikties uz finanšu līgumu par starpību.

691    Austrijas Republika apgalvo, ka no apstrīdētā lēmuma 549. apsvēruma izriet, ka finanšu līgumu par starpību kārtība ir diskriminējoša, ņemot vērā to, ka tā nebija pieejama elektroenerģijas ražotājiem ārpus Apvienotās Karalistes.

692    Komisija apstrīd šo argumentu.

693    Šajā saistībā, pirmkārt, ir jānorāda, ka, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 359.–364. apsvēruma, atlases procedūra, ko Apvienotā Karaliste izmantoja, lai identificētu līgumslēdzēju, kas gatavs ieguldīt jaunas kodolenerģijas ražošanas jaudas nodrošināšanā Apvienotajā Karalistē, bija pieejama attīstītājiem, ražotājiem un ieguldītājiem no citām dalībvalstīm. Līdz ar to šajā saistībā nebija diskriminācijas valstspiederības dēļ.

694    Otrkārt, ciktāl Austrijas Republika apgalvo, ka tāds instruments kā finanšu līgums par starpību vēl nebija pieejams elektroenerģijas ražotājiem ārpus Lielbritānijas, ir jānoraida arī šis arguments. Šajā saistībā ir jāatgādina, ka atomelektrostacijas būvniecība un ekspluatācija attiecas uz enerģijas pamatražošanu apgādes drošības nodrošināšanai. Šajos apstākļos Apvienotajai Karalistei nevar pārmest to, ka tā pieprasa, lai šāda stacija tiktu celta Lielbritānijā, lai novērstu to, ka to ierobežotu starpsavienojumu fiziskās slodzes.

695    Līdz ar to visi septītajā pamatā izklāstītie argumenti ir jānoraida.

I.      Par desmito pamatu, kas attiecas uz tiesību iesniegt apsvērumus saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu un Regulas Nr. 659/1999 6. panta 1. punktu pārkāpumu

696    Austrijas Republika apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 108. panta 2. punktu un Regulas Nr. 659/1999 6. panta 1. punktu, kas pieprasot, lai Komisija dod ieinteresētajām personām iespēju iesniegt apsvērumus. Dalībvalstīm tādējādi esot subjektīvas tiesības tikt uzklausītām formālajā izmeklēšanas procedūrā. Tām esot tiesības būt pietiekamā mērā iesaistītām administratīvajā procesā, ņemot vērā šīs lietas apstākļus. Lēmumam par procedūras uzsākšanu esot jāļauj ieinteresētajām personām efektīvi piedalīties formālajā izmeklēšanas procedūrā, kuras laikā tām ir jābūt iespējai izvirzīt savus argumentus.

697    Austrijas Republika apgalvo, ka, ņemot vērā to, ka tad, kad tā varēja iesniegt savus apsvērumus, atbalsta summa un konkrētie noteikumi vēl nebija noteikti, tai nebija iespējams izteikties pietiekamā un pienācīgā veidā par dažādajiem konkrēti plānotajiem pasākumiem. Tās ieskatā, ja tās rīcībā būtu bijusi papildu un precīza informācija par plānoto pasākumu apjomu un noteikumiem, tā būtu varējusi izvirzīt papildu un pamatotus argumentus par šaubām, ko minētie pasākumi raisa.

698    Komisija un Ungārija uzskata, ka šie argumenti ir jānoraida. Komisija it īpaši apgalvo, ka Austrijas Republika atsaucas tikai uz apstrīdēto lēmumu, nevis uz lēmumu par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu.

699    Šajā saistībā ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 108. panta 2. punkta pirmo daļu, ja Komisija nolemj uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru, tai ir jādod ieinteresētajām pusēm iespēja iesniegt apsvērumus.

700    Kā izriet no judikatūras, LESD 108. panta 2. punkta pirmā daļa ir vērsta uz to, lai, no vienas puses, noteiktu Komisijai pienākumu nodrošināt, lai visas potenciāli ieinteresētās personas tiktu brīdinātas un tām būtu iespēja izteikt savus argumentus, kā arī, no otras puses, lai ļautu Komisijai tikt pilnīgi informētai par visiem lietas faktiem pirms lēmuma pieņemšanas (spriedums, 1998. gada 25. jūnijs, British Airways u.c./Komisija, T‑371/94 un T‑394/94, EU:T:1998:140, 58. punkts).

701    Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka judikatūra galvenokārt piešķir ieinteresētajām personām Komisijas informācijas avotu lomu saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu uzsāktajā administratīvajā procesā. No tā izriet, ka ieinteresētām personām, kas nevar atsaukties uz tiesībām uz aizstāvību, kuras ir atzītas tām personām, pret ko ir uzsākts process, ir tikai tiesības būt attiecīgi iesaistītām administratīvajā procesā, ņemot vērā šīs lietas apstākļus (spriedumi, 1998. gada 25. jūnijs, British Airways u.c./Komisija, T‑371/94 un T‑394/94, EU:T:1998:140, 59. un 60. punkts, un 2009. gada 30. novembris, Francija un France Télécom/Komisija, T‑427/04 un T‑17/05, EU:T:2009:474, 147. punkts).

702    Valsts atbalsta pārbaudes procedūrā ieinteresētās personas var vienīgi paziņot Komisijai visu informāciju, lai paskaidrotu savu rīcību nākotnē, un tās nevar pašas iesaistīties sacīkstes procesā ar Komisiju, kāds tiek uzsākts par labu minētajai dalībvalstij (spriedums, 2011. gada 15. novembris, Komisija un Spānija/Gouvernement of Gibraltar un Apvienotā Karaliste, C‑106/09 P un C‑107/09 P, EU:C:2011:732, 181. punkts).

703    Turklāt ir ticis nospriests, ka Komisijai nevar likt iesniegt pilnīgu analīzi par atbalstu, kas minēts tās paziņojumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu. Turpretī tai ir pietiekamā veidā jānosaka savas veicamās pārbaudes robežas, lai savu jēgu nezaudētu ieinteresēto personu tiesības iesniegt savus apsvērumus (spriedums, 2009. gada 30. novembris, Francija un France Télécom/Komisija, T‑427/04 un T‑17/05, EU:T:2009:474, 148. punkts).

704    Savukārt Regulas Nr. 659/1999 6. panta 1. punktā “Formāla izmeklēšanas procedūra” ir paredzēts, ka lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu rezumē attiecīgus faktiskus un tiesiskus jautājumus, tajā ir Komisijas sākotnējais izvērtējums par to, vai ierosinātajam pasākumam ir atbalsta iezīmes, kā arī izklāstīti iemesli, kas liek šaubīties par tā saderību ar [iekšējo] tirgu, un tas aicina attiecīgo dalībvalsti un citas ieinteresētās personas iesniegt [apsvērumus] noteiktā termiņā.

705    Lēmumam par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu tādējādi ir jāļauj ieinteresētajām personām efektīvi piedalīties minētajā procedūrā, kuras laikā tām būs iespēja izvirzīt savus argumentus. Šim nolūkam ir pietiekami, ja ieinteresētie lietas dalībnieki ir informēti par argumentāciju, kas Komisijai sākotnēji likusi uzskatīt, ka attiecīgais pasākums varētu būt jauns ar [iekšējo] tirgu nesaderīgs atbalsts (spriedums, 2011. gada 12. maijs, Région Nord‑Pas‑de‑Calais un Communauté d’agglomération du Douaisis/Komisija, T‑267/08 un T‑279/08, EU:T:2011:209, 81. punkts).

706    Tomēr ieinteresēto personu tiesības uz informāciju nepārsniedz tiesības tikt uzklausītām Komisijā. Nevar atsaukties uz vispārējām tiesībām izteikties par visiem iespējami būtiskajiem jautājumiem, kas izvirzīti formālās izmeklēšanas procedūras laikā (spriedums, 2009. gada 30. novembris, Francija un France Télécom/Komisija, T‑427/04 un T‑17/05, EU:T:2009:474, 149. punkts).

707    Austrijas Republikas izvirzītie argumenti attiecībā uz to, ka Komisija nav ievērojusi tās tiesības iesniegt apsvērumus, tādēļ ka lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu tā nebija pietiekami noteikusi aplūkojamos pasākumus, ir jāvērtē, ņemot vērā iepriekš minēto.

708    Iesākumā ir jānorāda, ka šī pamata atbalstam Austrijas Republika atsaucas uz apstrīdētā lēmuma 16., 73. un 551. apsvērumu. Tomēr tikai pati par sevi atsaukšanās uz apsvērumiem, kas minēti apstrīdētajā lēmumā, nevar pierādīt, ka Komisija nav ievērojusi Austrijas Republikas tiesības iesniegt apsvērumus. LESD 108. panta 2. punkts un Regulas Nr. 659/1999 6. panta 1. punkts attiecas uz ieinteresēto pušu tiesībām sniegt apsvērumus administratīvajā procesā; šajā kontekstā izšķirīgais jautājums tātad ir par to, vai lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu bija ietverts pietiekami daudz elementu. Turpretī jautājums par to, vai apstrīdētajā lēmumā, kas tika pieņemts pēc administratīvā procesa, bija ietverts pietiekami daudz elementu, tieši neattiecas uz šīs lietas kontekstu.

709    Tomēr no Austrijas Republikas argumentiem pietiekami skaidri izriet, ka šī dalībvalsts būtībā apgalvo, ka lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu nebija ietverts pietiekami daudz elementu, lai tai ļautu lietderīgi īstenot savas tiesības iesniegt apsvērumus un ka šis elementu trūkums esot atspoguļojies arī apstrīdētajā lēmumā.

710    Pirmkārt, Austrijas Republika izvirza argumentus, ar kuriem tiecas pierādīt, ka lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu nebija ietverts pietiekami daudz informācijas, lai tai ļautu efektīvi īstenot savas tiesības iesniegt apsvērumus.

711    Pirmām kārtām, Austrijas Republika apgalvo, ka daži jautājumi par finanšu līgumu par starpību ir tikuši atlikti. Tādējādi līguma par starpību mehānisma būtība un it īpaši kompensējošās daļas, tostarp norunas cenas aprēķina kritēriji vēl neesot bijuši noteikti.

712    Šajā saistībā vispirms ir jānorāda, ka Komisija ir aprakstījusi finanšu līgumu par starpību lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 43.–49. un 53.–89. apsvērumā. Kā izriet no minētā lēmuma 67. apsvēruma, pirms aplūkojamo pasākumu paziņošanas Apvienotā Karaliste un EDF bija vienojušās par to, kas attiecas uz būtiskajiem elementiem un it īpaši uz norunas cenu, līguma spēkā esamības laiku un iekšējo peļņas normu. Šie elementi tika paziņoti ieinteresētajām personām. No šī lēmuma 70. apsvēruma izriet, ka Apvienotās Karalistes paredzētā norunas cena tiks noteikta 92,50 GBP par MWh, un no šī paša lēmuma 78. apsvēruma izriet, ka pārskaitījumi bija paredzēti 35 gadu ilgam laikposmam. Aplūkojamā lēmuma 71. apsvērumā ir norādīts, ka iekšējā peļņas norma pēc nodokļa nomaksas, uz kuru pamatojoties tika aprēķināts finansējuma deficīts, atbilda starpībai no 9,75 līdz 10,15 % un attiecīgā lēmuma paziņojumā Oficiālajā Vēstnesī bija precizēts, ka tā atbilst 9,87 %. Šī paša lēmuma 72. apsvērumā ir norādīts, ka starpība starp norunas cenu un references cenu ir aprēķināta tāda, kas svārstās no 3,5 līdz 9 miljardiem GBP atkarībā no ogļu cenas Apvienotajā Karalistē. Šajā kontekstā ir arī jāņem vērā aplūkojamā lēmuma 361. apsvērums, no kura izriet, ka atbalsta kopējā summa bija atkarīga no izmantotajiem pieņēmumiem par vairumtirdzniecības cenām nākotnē un diskonta likmēm, un saskaņā ar dažādiem scenārijiem tā sasniedza 4,78 miljardus GBP, 11,17 miljardus GBP vai 17,62 miljardus GBP. Šajā saistībā ir jāatgādina, ka kopējais atbalsta apjoms bija atkarīgs no references cenas, kas ir tirgus cena, kuras summa nākotnē var būt grūti nosakāma.

713    Turpinot, ir jāņem vērā it īpaši lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 126.–145., kā arī 163.–178. apsvērums, kas attiecas uz finanšu līguma par starpību kvalificēšanu par valsts atbalstu. Šajā kontekstā Komisija detalizēti aprakstīja, kā minētais līgums darbojas.

714    Visbeidzot, ir jānorāda, ka lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 349.–362. apsvērumā Komisija norādīja, ka, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, tā nevar secināt, ka finanšu līgums par starpību ir proporcionāls atbalsta pasākums. Šajā kontekstā tā detalizēti izklāstīja faktorus, kuri apgrūtina adekvātas norunas cenas un Hinkley Point C projekta rentabilitātes noteikšanu.

715    Ņemot vērā šos elementus, ir jāsecina, ka pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu minētās norādes par finanšu līgumā par starpību ietvertā atbalsta elementa apjomu, par tā noteikumiem un Komisijas šaubām bija pietiekamas, lai ļautu Austrijas Republikai īstenot tiesības iesniegt apsvērumus.

716    Otrām kārtām, attiecībā uz kredītu garantiju Austrijas Republika apgalvo, ka minētā garantija ir aprakstīta īpaši neskaidri un nekonkrēti, jo Komisija ir vienīgi norādījusi, ka šī garantija ir saistīta ar kredītu, ko NNBG faktiski saņems, un ka tā kopējā summa var sasniegt 17,6 miljardus GBP.

717    Šajā saistībā ir jānorāda, ka, tiesa, kredītu garantijas aprakstā, kas minēts lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 50.–52. apsvērumā, Komisija ir vienīgi norādījusi, ka minētās garantijas detaļas vēl nav noteiktas, bet ka šī garantija, bez šaubām, būs saistīta ar tā kredīta summu, ko NNBG faktiski saņems.

718    Tomēr šajā kontekstā ir arī jāņem vērā lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 146., 147. un 179.–187. apsvērums; šajos apsvērumos Komisija izteicās par šī pasākuma valsts atbalsta statusu. Šajā kontekstā Komisija norādīja, ka saskaņā ar Apvienotās Karalistes norādēm kredītu garantija nav valsts atbalsts tā iemesla dēļ, ka minētā garantija esot piešķirta saskaņā ar tirgus nosacījumiem un atbilstot paziņojumam par garantijām it īpaši attiecībā uz cenu. Tā arī norādīja, ka nav pārliecināta par to, ka metode, ko Apvienotā Karaliste piedāvājusi šīs garantijas cenas noteikšanai, var garantēt, ka šī cena atbilst privāta ieguldītāja piedāvātai cenai. Šajā saistībā tā norādīja, ka daži piedāvātās metodes elementi neatbilst pieejai, kādu būtu izmantojis privāts ieguldītājs. Turklāt minētā lēmuma 342.–348. apsvērumā tā norādīja, ka, ņemot vērā šos elementus, tā nevar izslēgt, ka aplūkojamās garantijas piešķiršana var izraisīt kompensācijas pārmaksu.

719    Ņemot vērā šos elementus, ir jāsecina, ka pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, norādes par kredītu garantiju, kas minētas lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, bija pietiekami precīzas, lai ļautu Austrijas Republikai īstenot savas tiesības iesniegt apsvērumus.

720    Trešām kārtām, attiecībā uz kompensāciju Hinkley Point atomelektrostacijas priekšlaicīgas slēgšanas gadījumā Austrijas Republika apgalvo, ka lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu ietvertajās norādēs bijusi vienīgi informācija, saskaņā ar kuru īpašniekiem ir tiesības uz kompensāciju, bet šīs kompensācijas apjoms un precīzie apstākļi vēl tika apspriesti un vēl nebija pilnībā zināmi.

721    Šajā saistībā ir jāņem vērā lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 47. un 48. apsvērums; no šiem apsvērumiem izriet, ka valsts sekretāra piekrišana attiecas uz iespējamību slēgt atomelektrostaciju pēc politiska lēmuma. Tajā ir norādīts, ka šajos apstākļos, no vienas puses, NNBG ieguldītājiem būtu tiesības uz kompensāciju, kuras līmenis un apjoms vēl nav precizēts, un, no otras puses, tiem būtu tiesības nodot NNBG Apvienotajai Karalistei, kurai savukārt būtu tiesības prasīt, lai NNBG tai tiek nodota.

722    Turklāt ir jāņem vērā lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 192.–195. apsvērums par to, ka šāda kompensācija ir jākvalificē kā valsts atbalsts. Šajā kontekstā Komisija norādīja, ka kompensācija ar mērķi atlīdzināt valsts iestāžu radītu kaitējumu nav valsts atbalsts. Tā tomēr minēja, ka, pirms tā izdara galīgu secinājumu šajā saistībā, tai ir nepieciešama papildu informācija par to, vai paredzētā kompensācija izriet no vispārēja principa un vai tā bija pieejama arī citiem tirgus dalībniekiem, kas atrodas līdzīgā situācijā.

723    Ņemot vērā šos elementus, ir jānorāda, ka lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu bija pietiekami daudz informācijas, lai ļautu Austrijas Republikai īstenot savas tiesības iesniegt apsvērumus. Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka, kā izriet no 275.–282. punkta še iepriekš, vienīgais Komisijas apstrīdētajā lēmumā identificētais atbalsta elements attiecībā uz valsts sekretāra piekrišanu bija tiesības saņemt ātru un drošu maksājumu. Turpretī minētajā lēmumā Komisija nedod atļauju atbalsta elementiem, kas var izrietēt no kompensācijas aprēķina kārtības.

724    Ceturtām kārtām, ir jāatgādina, ka, kā izklāstīts iepriekš 247.–362. punktā, Komisijai bija tiesības pieņemt apstrīdēto lēmumu, pat ja tai vēl nebija zināmi visi noteikumi attiecībā uz Hinkley Point C finansējumu, par kuriem puses vēl nebija vienojušās. No tā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, tas, ka konkrēti noteikumi nebija zināmi arī posmā, kad tika pieņemts lēmums par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, nevarēja izraisīt to, ka zūd jēga tās tiesībām iesniegt apsvērumus.

725    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jānoraida Austrijas Republikas argumenti par to, ka lēmumā par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu nebija pietiekami daudz informācijas, lai tai ļautu efektīvi īstenot tiesības tikt iesaistītai minētajā procedūrā.

726    Otrkārt, Austrijas Republikas arguments attiecībā uz to, ka noteiktās situācijās Komisijai ir pienākums vēlreiz informēt ieinteresētās puses, ir jānoraida.

727    Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka formālajai izmeklēšanas procedūrai ir jāļauj padziļināt un paskaidrot jautājumus, kas norādīti lēmumā par šīs procedūras uzsākšanu, un tai ir jāļauj dalībvalstij, kas paziņojusi par projektu, pielāgot šo projektu atkarībā no Komisijas iespējamiem apsvērumiem. Līdz ar to jebkādas atšķirības starp šo lēmumu un galīgo lēmumu pašas par sevi nav jāuzskata par pārkāpumu, kas varētu ietekmēt galīgā lēmuma spēkā esamību (spriedums, 2009. gada 4. septembris, Itālija/Komisija, T‑211/05, EU:T:2009:304, 55. punkts). Tādējādi vienīgi tādas izmaiņas, kas ietekmē aplūkojamo pasākumu būtību, varētu radīt Komisijas pienākumu vēlreiz informēt ieinteresētās puses.

728    Tomēr ir jākonstatē, ka Austrijas Republika nemin nekādas izmaiņas un pat nevienu precizējumu, kas būtu atklājies formālās izmeklēšanas procedūras laikā un kas būtu varējis radīt šādu pienākumu.

729    Treškārt, katrā ziņā pat tad, ja Komisija nebūtu ievērojusi Austrijas Republikas tiesības iesniegt apsvērumus, šo pamatu nevarētu atbalstīt. Proti, šo tiesību pārkāpums varētu būt pamats atcelšanai tikai tad, ja attiecīgā pārkāpuma neesamības gadījumā procesam būtu jānoslēdzas ar atšķirīgu rezultātu (spriedums, 2011. gada 12. maijs, Région Nord‑Pas‑de‑Calais un Communauté d’agglomération du Douaisis/Komisija, T‑267/08 un T‑279/08, EU:T:2011:209, 85. punkts). Tomēr ir jākonstatē, ka Austrijas Republika neizvirza nevienu apstākli, kuru ņemot vērā Komisija varētu mainīt secinājumu, pie kura tā ir nonākusi apstrīdētajā lēmumā.

730    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, desmitais pamats ir jānoraida kopumā.

J.      Par devīto pamatu attiecībā uz nepietiekamu pamatojumu

731    Devītais pamats attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.

732    Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka devītajam pamatam ir sešas daļas, kas attiecas uz apstrīdētā lēmuma elementiem, uz kuriem attiecas arī citi pamati un kuri jau tika vērtēti kopā ar šiem pamatiem (attiecībā uz pirmo daļu skat. iepriekš 234. punktu, attiecībā uz otro daļu skat. iepriekš 153.–157. punktu, attiecībā uz trešās daļas pirmo un otro iebildumu skat. iepriekš 626.–629. un 567.–574. punktu, attiecībā uz ceturto daļu skat. iepriekš 363.–366. punktu, attiecībā uz piekto daļu skat. iepriekš 61.–68. punktu un attiecībā uz sesto daļu skat. iepriekš 532.–566. punktu).

733    No tā izriet, ka arī devītais pamats ir jānoraida kopumā.

734    Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, prasība ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

735    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Austrijas Republikai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.

736    Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam dalībvalstis, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Līdz ar to, pirmkārt, Luksemburgas Lielhercogiste un, otrkārt, Čehijas Republika, Francijas Republika, Ungārija, Polijas Republika, Rumānija, Slovākijas Republika un Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      Austrijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)      Čehijas Republika, Francijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Polijas Republika, Rumānija, Slovākijas Republika un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Gratsias Dittrich Xuereb

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2018. gada 12. jūlijā.

[Paraksti]

Satura rādītājs

I. Tiesvedības priekšvēsture

II. Tiesvedība Vispārējā tiesā un lietas dalībnieku prasījumi

III. Juridiskais pamatojums

A. Par argumentiem attiecībā uz Ungārijas iesniegtā iestāšanās raksta nepieņemamību

B. Par ceturto pamatu attiecībā uz to, ka kodolenerģētikas veicināšana nav “kopīgu” interešu mērķis, un par devītā pamata piekto daļu attiecībā uz apstrīdētā lēmuma nepietiekamu pamatojumu

1. Par devītā pamata piekto daļu attiecībā uz apstrīdētā lēmuma nepietiekamu pamatojumu

2. Par ceturto pamatu, kas attiecas uz Komisijas apsvērumu pamatotību

a) Par LESD 107. panta piemērošanu pasākumiem, kas attiecas uz kodolenerģijas jomu, un par Euratom līguma mērķu ņemšanu vērā, piemērojot šo normu

b) Par argumentiem, ar kuriem tiecas apstrīdēt Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru kodolenerģētikas veicināšana ir “kopīgu” interešu mērķis

C. Par otro pamatu attiecībā uz, kā apgalvots, kļūdainu Komisijas konstatējumu, saskaņā ar kuru Hinkley Point C izmantotā tehnoloģija bija jauna

D. Par pirmo pamatu un devītā pamata pirmo un otro daļu attiecībā uz tirgus definīciju, kā arī Komisijas apsvērumiem, kas pamatoti ar tirgus nepilnības esamību

1. Par argumentiem, ar kuriem tiecas apšaubīt Komisijas secinājumu par Apvienotās Karalistes intervences nepieciešamību

a) Par iebildumu attiecībā uz nepietiekamu pamatojumu saistībā ar ieguldījumu Hinkley Point C specifisko raksturu

b) Par iebildumu, ar ko tiecas pierādīt tādu saturisku un formālu kļūdu esamību, kuras ir ietekmējušas apstrīdētā lēmuma 9.3. punktā Komisijas izklāstītos apsvērumus

c) Par iebildumu attiecībā uz to, ka apgādes drošības un dekarbonizācijas mērķus varēja sasniegt bez valsts atbalsta

d) Par iebildumu attiecībā uz to, ka Komisija nav pietiekami norādījusi, kādā mērā Hinkley Point C izmantoja jaunās tehnoloģijas

2. Par argumentiem attiecībā uz Komisijas izmantoto tirgus definīciju

3. Par argumentu attiecībā uz jau iepriekš noteiktu labvēlīgu attieksmi pret kodolenerģiju

E. Par piekto un astoto pamatu attiecībā uz atbalsta elementu nepietiekamu noteikšanu un paziņojuma par garantijām pārkāpumu un par devītā pamata ceturto daļu attiecībā uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu šajā saistībā

1. Par jautājumu, vai un kādā mērā Komisijai ir pienākums aprēķināt atbalsta pasākuma dotācijas ekvivalentu

2. Par argumentiem, ar ko tiecas pierādīt, ka nav tikuši pietiekami noteikti aplūkojamajos pasākumos ietvertie atbalsta elementi

a) Par argumentu attiecībā uz to, ka visi aplūkojamo pasākumu nosacījumi apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī vēl nebija noteikti

b) Par argumentiem attiecībā uz aplūkojamajos pasākumos ietverto atbalsta elementu nepietiekamu noteikšanu

1) Par finanšu līgumu par starpību

2) Par priekšrocībām, kas piešķiramas priekšlaicīgas slēgšanas gadījumā

3) Par kredītu garantiju

i) Par argumentu attiecībā uz to, ka Komisijai neesot vajadzējis konstatēt, ka Hinkley Point C būvniecības un ekspluatācijas projekts ir pareizs projekts ar relatīvi zemu darbības traucējumu varbūtību

ii) Par argumentu attiecībā uz to, ka Komisijai esot vajadzējis noteikt kredītu garantijas riska kategoriju, neņemot vērā pārējos aplūkojamos pasākumus

iii) Par argumentiem attiecībā uz to, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā paziņojumā par garantijām paredzētos kritērijus

– Par garantijas ilgumu

– Par aizdevuma nodrošinājuma summu

– Par EDF finansiālo grūtību pastāvēšanu

– Par argumentu attiecībā uz to, ka maksas likmi esot vajadzējis paaugstināt līdz vismaz 400 bāzes punktiem

4) Par aplūkojamo pasākumu kumulāciju

c) Par izmaksām, kas saistītas ar kodolatkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu

d) Par iespējamo valsts atbalstu piešķiršanu nākotnē

3. Par argumentiem attiecībā uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu

F. Par sesto pamatu, kā arī devītā pamata trešās daļas otro iebildumu un sesto daļu attiecībā uz aplūkojamo pasākumu samērīguma pārbaudi

1. Par sesto pamatu attiecībā uz aplūkojamo pasākumu samērīguma pārbaudi

a) Par aplūkojamo pasākumu atbilstību

b) Par aplūkojamo pasākumu nepieciešamību

c) Par aplūkojamo pasākumu pozitīvās un negatīvās ietekmes izsvēršanu

1) Par aplūkojamo pasākumu Komisijas atzīto pozitīvo ietekmi

i) Par argumentiem, ar kuriem tiecas apšaubīt nākotnē paredzamu elektroenerģijas ražošanas jaudas deficītu

ii) Par argumentiem attiecībā uz augstas bāzes slodzes koncepta anahronismu

iii) Par argumentiem attiecībā uz urāna piegādi

iv) Par argumentu attiecībā uz to, ka atomelektrostacijas ietekmē temperatūras paaugstināšanās

v) Par argumentu attiecībā uz bojājumu iespējamām sekām

vi) Par kodolenerģijas kvalificēšanu par zemu oglekļa dioksīda emisiju enerģiju

vii) Par argumentu attiecībā uz to, ka Hinkley Point C būvniecība tiks pabeigta novēloti

2) Par negatīvo ietekmi, ko Komisija ir ņēmusi vērā

3) Par veikto izsvēršanu

4) Par argumentu attiecībā uz to, ka Komisija nav ņēmusi vērā atbilstīgus faktus

2. Par devītā pamata trešās daļas otro iebildumu un sesto daļu attiecībā it īpaši uz nepietiekamu pamatojumu

G. Par trešo pamatu un devītā pamata trešās daļas pirmo iebildumu attiecībā uz aplūkojamo pasākumu kvalifikāciju

1. Par argumentiem attiecībā uz aplūkojamo pasākumu kvalifikāciju

a) Par argumentiem attiecībā uz finanšu līgumu par starpību

b) Par argumentiem attiecībā uz valsts sekretāra piekrišanu

c) Par argumentiem attiecībā uz aplūkojamajos pasākumos paredzēto kompensāciju

d) Par argumentu attiecībā uz to, ka Komisijai esot vajadzējis skaidri nošķirt darbības atbalstu no atbalsta ieguldījumam

2. Par pienākumu norādīt pamatojumu

H. Par septīto pamatu attiecībā it īpaši uz Komisijas apsvērumiem par aplūkojamo pasākumu saderību ar esošo tirgus regulējumu

1. Par argumentiem, ar kuriem tiecas pierādīt, ka Apvienotajai Karalistei esot vajadzējis rīkot konkursu par Hinkley Point C projektu

a) Par argumentiem attiecībā uz Direktīvas 2004/17 un Direktīvas 2004/18 pārkāpumu

b) Par argumentiem attiecībā uz Direktīvas 2009/72 8. panta un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārskatāmības principu, kas saistīti ar LESD, pārkāpumu

2. Par argumentu attiecībā uz finanšu līguma par starpību diskriminējošo raksturu

I. Par desmito pamatu, kas attiecas uz tiesību iesniegt apsvērumus saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu un Regulas Nr. 659/1999 6. panta 1. punktu pārkāpumu

J. Par devīto pamatu attiecībā uz nepietiekamu pamatojumu

Par tiesāšanās izdevumiem

*      Tiesvedības valoda – vācu.