Apelācijas sūdzība, ko 2024. gada 22. martā Oil company “Lukoil” PAO iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2024. gada 25. janvāra rīkojumu lietā T-280/23, Lukoil/Parlaments u.c.

(Lieta C-223/24 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Oil company “Lukoil” PAO (pārstāvji: B. Lebrun, C. Alter, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Pārredzamības reģistrs, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 256.panta 1.punkta 2.apakšpunktu, atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2024.gada 25.janvāra rīkojumu Oil company “Lukoil” PAO/Eiropas Parlaments un citi, T-280/23 (ECLI:EU:T:2024:41), ar kuru nospriests, ka atcelšanas prasība – ko apelācijas sūdzības iesniedzēja cēlusi 2023. gada 17. maijā, lūdzot atcelt Pārredzamības reģistra sekretariāta 2023.gada 6.marta lēmumu Ares(2023) 1618717, ar kuru konstatēts, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja vairs neatbilst Pārredzamības reģistra atbilstības nosacījumiem, jo nav ievērots Pārredzamības reģistra Rīcības kodeksa e) apakšpunkts un apelācijas sūdzības iesniedzēja izslēgta no Pārredzamības reģistra (turpmāk tekstā –“Lēmums”) – tiek noraidīta kā acīmredzami nepieņemama; un

piespriest atbildētājām pilnībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus.

1. Pirmais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Savienības Vispārējā tiesa (turpmāk tekstā – “Vispārējā tiesa”) pieļāvusi tiesību kļūdu, nolemjot, ka lēmums izslēgt prasītāju no Pārredzamības reģistra ticis pienācīgi paziņots.

Pirmkārt, lēmumā, ko paziņojis Pārredzamības reģistra sekretariāts (turpmāk tekstā – “Sekretariāts”), nav norādītas attiecīgās pārsūdzības procedūras, kā tas noteikts Iestāžu nolīguma III pielikuma 7.1. punktā (pēdējais teikums).

Turklāt Lēmums netika pienācīgi paziņots ne attiecīgajai pusei (PJSC Lukoil, kas reģistrēta Maskavā), ne personai, kas ir pilnvarota saņemt lēmumus, kas minētajai struktūrai ir juridiski saistoši un ar kuriem šai struktūrai tiek uzlikti sodi.

Ievērojot, ka Lēmums netika pienācīgi paziņots tā adresātam, Lēmuma pārsūdzības termiņš nav sācies.

Otrkārt, ja būtu jāuzskata, ka Lēmums ticis pienācīgi paziņots tā adresātam (quod non), Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, sajaucot Lēmuma saņemšanas jēdzienu ar jēdzienu saistībā ar iespēju iepazīties ar šo pēdējo (piemērojams šajā gadījumā). Šis secinājums izriet no divu dažādu noteikumu sajaukšanas. Vispārējā tiesa izmantoja pārsūdzēšanas procedūru Sekretariātā, lai no tā izdarītu secinājumus tiesvedībā Vispārējā tiesā un kļūdaini secinātu, ka saņēmējs varēja uzzināt par lēmumu tā paziņošanas dienā, proti, 2023. gada 6. martā.

Treškārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka prasītājas advokāta paziņojums ir uzskatāms par atzīšanu, ka Lēmums patiešām ir paziņots LESD 263. panta izpratnē, lai gan advokātam nebija tiesību veikt šādu atzīšanu apelācijas sūdzības iesniedzējas vārdā, un ka paziņojums attiecās uz faktu, kuram nevarētu būt nekādas tiesiskas sekas.

2. Otrais pamats attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, vadoties pēc atbildētāju argumentiem, lai gan neviens no viņu izvirzītajiem apgalvojumiem, uz kuriem balstās pierādīšanas pienākums, nav pamatots ar konkrētiem elementiem, jo argumenti balstīti tikai uz apzinātu termiņu aprēķināšanai piemērojamo noteikumu sajaukšanu, proti, no vienas puses, tiem, kas piemērojami, lai Sekretariātam pieprasītu Lēmuma pārskatīšanu, un, no otras puses, tiem, kas ir noteicošie prasībās, pamatojoties uz LESD 263. pantu.

3. Trešais pamats attiecas uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu

Ar trešo atcelšanas pamatu tiek pārmests, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, pārkāpjot tiesiskās drošības principu, kā arī apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz aizstāvību, un it īpaši viņas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un piekļuvi objektīvai tiesai (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants), kā arī viņas tiesības uz taisnīgu tiesu (Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6. pants).

____________