ĢENERĀLADVOKĀTES JULIANAS KOKOTES [JULIANE KOKOTT]
SECINĀJUMI,
sniegti 2013. gada 20. jūnijā (1)
Lieta C‑301/12
Cascina Tre Pini s.s.
pret
Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare u.c.
(Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Direktīva 92/43/EEK – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Kopienā nozīmīgas teritorijas – Klasifikācijas atcelšana – Īpašums – Pārbaude pēc pieprasījuma – Uzklausīšana – Kompetentās iestādes
I – Ievads
1. Tiesai jau atkārtoti ir bijis jāaplūko jautājumi par Natura 2000, Eiropas aizsargājamo teritoriju tīkla, izveidi, kā arī par šo teritoriju aizsardzību. Turpretim izskatāmā lieta attiecas uz jautājumu, kādos apstākļos aizsargāto platību aizsardzības statuss ir jāatceļ.
2. Dzīvotņu direktīvā (2) gan ir minēta iespēja īpaši aizsargājamas dabas teritorijas svītrot no šādu teritoriju saraksta, taču izskatāmajā lietā strīds ir par to, kuras tiesības attiecīgo teritoriju īpašniekiem šajā ziņā pienākas. Šim jautājumam ir liela nozīme Eiropas dabas aizsardzības apstiprināšanā. Atbilde uz šo jautājumu būs atkarīga no vispārējo Savienības tiesību prasībām par Dzīvotņu direktīvas īstenošanu, ko veic valsts pārvaldes iestādes, t.i., it īpaši no noteikumiem par pamattiesībām uz īpašumu un tiesībām tikt uzklausītam.
II – Atbilstošās tiesību normas
A – Savienības tiesības
3. Dzīvotņu direktīvas 3. panta 1. punkta pirmajā daļā ir definēts Natura 2000, Eiropas īpaši aizsargājamu dabas teritoriju tīkls.
“Izveido saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura 2000. Šo tīklu, ko veido I pielikumā uzskaitīto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotņu teritorijas, izmanto, lai minētos dabisko dzīvotņu veidus un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā.”
4. Dzīvotņu direktīvas 4. pantā ir regulēta aizsargājamo teritoriju izvēle. Saskaņā ar tās 4. panta 1. punktu katra dalībvalsts, pamatojoties uz konkrētiem kritērijiem, piedāvā teritoriju sarakstu. Pamatojoties uz vēl citiem kritērijiem, Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 2. punktu no visu dalībvalstu sarakstiem izvēlas teritorijas, kuras tiek iekļautas Kopienā nozīmīgu teritoriju (turpmāk tekstā – “KNT”) sarakstā.
5. Ir jāuzsver, ka Dzīvotņu direktīvas 4. panta 1. punkta ceturtais teikums attiecas uz sarakstu pielāgošanu:
“Dalībvalstis ierosina pielāgot sarakstu, ņemot vērā 11. pantā minēto uzraudzības pasākumu rezultātus.”
6. Dzīvotņu direktīvas 4. panta 4. un 5. punkts attiecas uz KNT aizsardzību:
“4. Tiklīdz Kopienā nozīmīga teritorija ir apstiprināta saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru, attiecīgā dalībvalsts cik vien iespējams īsā laikā, bet ne vēlāk kā sešos gados piešķir minētajai teritorijai īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu, nosakot prioritātes saskaņā ar attiecīgo teritoriju nozīmīgumu I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu vai II pielikuma sugu saglabāšanā vai atjaunošanā tām labvēlīgā aizsardzības statusā un teritoriju nozīmīgumu Natura 2000 tīkla vienotībā, kā arī saskaņā ar noplicināšanās vai bojā ejas draudiem, kam pakļautas šīs teritorijas.
5. Tiklīdz teritoriju iekļauj 2. punkta trešajā daļā minētajā sarakstā, uz to attiecas 6. panta 2., 3. un 4. punkts.”
7. Teritoriālā aizsardzība ir konkretizēta Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2., 3. un 4. punktā:
“2. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem.
3. Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.
4. Ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par pieņemtajiem kompensācijas pasākumiem.
[..]”
8. Dzīvotņu direktīvas 9. pantā ir minēta iespēja atcelt konkrētu teritoriju aizsardzības statusu:
“Komisija saskaņā ar 21. pantā izklāstīto procedūru regulāri pārskata Natura 2000 tīkla nozīmi 2. un 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā. Šajā ziņā var lemt par īpaši aizsargājamas dabas teritorijas svītrošanu no šādu teritoriju saraksta, ja to attaisno dabiska attīstība, kas novērota saistībā ar 11. pantā paredzētajiem uzraudzības pasākumiem.”
9. Ar Dzīvotņu direktīvas 11. pantu dalībvalstīm ir noteikts pienākums veikt saskaņā ar direktīvu aizsargājamo sugu un dabisko dzīvotņu uzraudzību:
“Dalībvalstis veic 2. pantā minēto dabisko dzīvotņu un sugu aizsardzības statusa uzraudzību, īpašu uzmanību pievēršot prioritārajiem dabisko dzīvotņu veidiem un prioritārajām sugām.”
10. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu dalībvalstis reizi sešos gados sagatavo ziņojumu, kurā cita starpā ir ietverti 11. pantā minētās uzraudzības galvenie rezultāti.
B – Itālijas tiesības
11. Decreto del Presidente della Repubblica (Itālijas Republikas Prezidenta dekrēts, turpmāk tekstā – “DPR”) Nr. 357/1997 par Direktīvas 92/43/EEK transponēšanu 3. panta 4.a punktā ir regulēta valsts iestāžu kompetence Natura 2000 pārskatīšanā:
“Lai nodrošinātu [Dzīvotņu direktīvas] funkcionālu īstenošanu, reģioni [..], pamatojoties uz uzraudzības darbībām [..], periodiski novērtē, vai teritorijas ir piemērotas direktīvas mērķu īstenošanai, kas tiem ļauj piedāvāt Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio (Vides un ainavu un jūras aizsardzības ministrija, turpmāk tekstā – “Vides ministrija”) atjaunināt šo teritoriju sarakstu, to robežas un attiecīgā informatīvā dokumenta saturu. Vides ministrija šo priekšlikumu nodod Eiropas Komisijai novērtēšanai atbilstoši minētās direktīvas 9. pantam.”
III – Faktiskie apstākļi un lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu
12. Cascina Tre Pini s.s. ir personālsabiedrība un īpašniece apmēram 22 hektārus lielam zemesgabalam, kurš atrodas Sommas Lombardo pašvaldības teritorijā netālu no Milānas‑Malpensas lidostas. Šis zemesgabals ir daļa no “Brughiera del Dosso” teritorijas, kuru Komisija kopā 455 hektāru platībā ar Nr. IT2010012 (3) ir iekļāvusi KNT sarakstā (4).
13. Saskaņā ar šīs teritorijas standartdatu lapu (5) tajā ir sastopami galvenokārt veci acidofīlie ozolu meži ar Quercus robur smilšainos līdzenumos (kods 9190) un daļēji arī Eiropas sausie virsāji (kods 4030), kā arī kopumā 14 sugas, kas ietvertas Dzīvotņu direktīvas II pielikumā, it īpaši Itālijas lēcējvarde [Springfrosch] (Rana latastei) un Itālijas apakšmute [Näsling] (Chondrostoma soetta). Prioritāras sugas vai dabiskās dzīvotnes netiek minētas.
14. Pa to laiku Malpensas lidosta tika pārbūvēta, un tās paplašināšana bija paredzēta ar 1999. gada reģionālo likumu apstiprinātajā “Piano d’Area Malpensa” (Malpensas teritorijas attīstības plāns). Kā apgalvo Cascina Tre Pini, šajā plānā esot noteikts, ka zemesgabali, kas arī ietilpst Sommas Lombardo pašvaldības teritorijās, esot paredzēti “komerciālai un rūpnieciskai” izmantošanai.
15. Kā apgalvo Cascina Tre Pini, Malpensas gaisa satiksmes pastāvīgais pieaugums laika gaitā ir izraisījis progresējošu vides kaitējumu zemesgabalam. Tāpēc Cascina Tre Pini 2005. gadā pieprasīja Consorzio Parco lombardo Valle del Ticino [Tičīno ielejas dabas parka konsorcijam], organizācijai, kas pārvalda “Brughiera del Dosso” teritoriju, noteikt nepieciešamos pasākumus, lai uz tās zemesgabala novērstu kaitējumu videi. Saskaņā ar Cascina Tre Pini sniegto informāciju lēmums par šo pieprasījumu nav ticis pieņemts.
16. Cascina Tre Pini 2006. gadā lūdza Itālijas Vides ministriju svītrot tās zemesgabalu no “Brughiera del Dosso” teritorijas, jo tās skatījumā vairs neesot attiecīgo tiesību aktu faktisko un juridisko nosacījumu un it īpaši Dzīvotņu direktīvas III pielikumam atbilstošo nosacījumu. Vides ministrija ar 2006. gada 2. maija lēmumu paziņoja, ka šajā ziņā tā nav kompetenta, un ieteica apelācijas sūdzības iesniedzējai vērsties Lombardijas reģionā.
17. Par šo lēmumu Cascina Tre Pini iesniedza sūdzību Lombardijas reģionam, kas 2006. gada 26. jūlijā to noraidīja, jo “[..] sūdzībā ietvertais lūgums [..] var tikt ņemts vērā tikai tad, ja Vides ministrija reģioniem pieprasa uzsākt DPR Nr. 357/97 3. panta 4.a punktā paredzēto procedūru.”
18. Tribunale amministrativo regionale per la Lombardia [Lombardijas Reģionālā administratīvā tiesa] par šo lēmumu pirmajā instancē celto Cascina Tre Pini prasību noraidīja. Pašlaik tās apelācijas sūdzību izskata Consiglio di Stato – Itālijas Augstākā administratīvā tiesa. Tā Tiesai uzdod šādus jautājumus:
“1) Vai Dzīvotņu direktīvas 9. un 10. panta pareiza piemērošana nepieļauj tādu valsts tiesību normu (DPR Nr. 357/1997 3. panta 4.a punkts), kurā ir paredzētas reģionu un autonomo provinču tiesības piedāvāt Kopienā nozīmīgu teritoriju pārskatīšanu, nenosakot pienākumu rīkoties arī pārvaldes iestādēm, gadījumā, ja Kopienā nozīmīgā teritorijā ietilpstošo zemesgabalu īpašnieki pamatoti lūdz īstenot šādas tiesības, vismaz gadījumā, kad privātpersonas norāda uz zemesgabala vides degradāciju?
2) Vai Dzīvotņu direktīvas 9. un 10. panta pareiza piemērošana nepieļauj tādu valsts tiesību normu (DPR Nr. 357/1997 3. panta 4.a punkts), kurā ir paredzētas reģionu un autonomo provinču tiesības piedāvāt Kopienā nozīmīgu teritoriju pārskatīšanu pēc periodiska novērtējuma veikšanas, nenosakot konkrētu termiņu novērtējuma veikšanai (piemēram, ik pēc diviem gadiem, ik pēc trim gadiem utt.) un neparedzot, ka par periodisko novērtējumu, kas jāveic reģioniem un autonomajām provincēm, tiek darīts zināms ar kopīga paziņojuma palīdzību, lai ieinteresētajām personām būtu iespēja iesniegt savus apsvērumus vai priekšlikumus?
3) Vai Dzīvotņu direktīvas 9. un 10. panta pareiza piemērošana nepieļauj tādu valsts tiesību normu (DPR Nr. 357/1997 3. panta 4.a punkts), kurā reģioniem un autonomajām provincēm ir paredzēta iniciatīva pārskatīt Kopienā nozīmīgas teritorijas, neparedzot vismaz pakārtotas iniciatīvas pilnvaras arī valstij reģionu vai autonomo provinču bezdarbības gadījumā?
4) Vai Dzīvotņu direktīvas 9. un 10. panta pareiza piemērošana nepieļauj tādu valsts tiesību normu (DPR Nr. 357/1997 3. panta 4.a punkts), kurā ir paredzētas reģionu un autonomo provinču tiesības piedāvāt KNT pārskatīšanu, kas ir tikai rīcības brīvība, nevis pienākums pat gadījumā, kad ir konstatēti – un formāli apstiprināti – piesārņojuma vai vides degradācijas fakti?”
19. No lūguma sniegt predudiciālu nolēmumu izriet, ka atsauce uz Dzīvotņu direktīvas 10. pantu šajos jautājumos ir pārrakstīšanās dēļ. Augstākā administratīvā tiesa faktiski atsaucas uz Dzīvotņu direktīvas 11. pantu.
20. Turklāt Augstākā administratīvā tiesa iesniedz Cascina Tre Pini uzdoto jautājumu:
“5) Vai Dzīvotņu direktīvas 9. pantā noteiktā procedūra, ko valsts likumdevējs ir reglamentējis DPR Nr. 357/1997 3. panta 4.a punktā, ir jāuzskata par procedūru, kurai noteikti ir jānoslēdzas ar administratīvu aktu, vai arī par procedūru, kam ir tikai fakultatīvs rezultāts? Vai ar procedūru, kurai noteikti ir jānoslēdzas ar administratīvu aktu, ir jāsaprot procedūra, kura – ja ir izpildīti priekšnoteikumi – izpaužas kā reģiona priekšlikuma nodošana Eiropas Komisijai, ko īsteno vides un ainavu un jūras aizsardzības ministrs, un nav nozīmes tam, vai procedūru var ierosināt iestāde tikai pēc savas iniciatīvas vai arī pēc kādas personas lūguma?”
21. Visbeidzot lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir ietverti seši Lombardijas reģiona jautājumi, kuri tomēr saskaņā ar Augstākās administratīvās tiesas jau sniegto informāciju nav pieņemami (6). Tāpēc šajos secinājumos atsakos izklāstīt šos jautājumus.
22. Cascina Tre Pini, Itālijas Republika, Čehijas Republika un Eiropas Komisija ir iesniegušas procesuālos rakstus. Izņemot Čehijas Republiku, šie lietas dalībnieki izteicās arī 2013. gada 16. maija tiesas sēdē.
IV – Juridiskais vērtējums
A – Par lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu izklāstīto jautājumu pieņemamību
23. Iepriekš tekstā (7) izklāstītie Augstākās administratīvās tiesas 1.–4. jautājums neapšaubāmi ir pieņemami un uz tiem ir jāatbild.
24. Turpretim Čehijas Republika apšauba dalībvalsts tiesā skatītās pamatlietas dalībnieku uzdoto jautājumu pieņemamību. Faktiski LESD 267. pantā ir paredzēta Tiesas un valsts tiesu tieša sadarbība pirmstiesas procedūrā, kurā lietas dalībniekiem ir nevis iniciatīvas tiesības, bet gan iespēja tikt uzklausītiem. Saskaņā ar šo normu tikai valsts tiesas, nevis pamatlietas dalībnieki var vērsties Tiesā (8). Kaut arī šāda tiesa var izvēlēties aicināt tajā izskatāmās lietas dalībniekus ieteikt iespējamos formulējumus prejudiciālajiem jautājumiem, tomēr galīgais lēmums attiecībā uz šo jautājumu formu un saturu ir jāpieņem tai vienai pašai (9).
25. Tomēr atšķirībā no iepriekšējām lietām šīs lietas dalībnieku jautājumi ir nevis ietverti lietas dalībnieku apsvērumos, bet gan valsts tiesa pati tos ir nodevusi Tiesai savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu. Kā apgalvo Komisija, saskaņā ar LESD 267. pantā noteikto procedūru tikai valsts tiesai, kura izskata lietu un kuras kompetences jomā ir pieņemamais nolēmums, ņemot vērā lietas īpatnības, esot jāvērtē Tiesai iesniegto jautājumu atbilstība. Tāpēc, ja uzdotie jautājumi ir par Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu (10).
26. Tādējādi pastāv valsts tiesu prejudiciālā kārtībā uzdoto jautājumu atbilstības pieņēmums (11). Tas ir jāpiemēro arī attiecībā uz jautājumiem, kurus valsts tiesa paziņo Tiesai pēc tam, kad tos ir ierosinājuši lietas dalībnieki.
27. Pieņēmumu var nepiemērot izņēmuma gadījumā, proti, tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar īstenību vai pamatlietas strīda priekšmetu, ja jautājums ir hipotētiska rakstura vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai juridiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (12).
28. Tomēr ir acīmredzams, ka Cascina Tre Pini ierosinātajam piektajam jautājumam ir cieša saistība ar pamatlietu, par ko liecina arī apstāklis, ka tas līdzinās Augstākās administratīvās tiesas jautājumiem. Turklāt lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir ietverta nepieciešamā informācija, lai atbildētu uz šo jautājumu.
29. Turpretim Lombardijas reģiona sešiem jautājumiem ir hipotētisks raksturs. Saskaņā ar Augstākās administratīvās tiesas sniegto informāciju tie attiecas uz noteikumiem, kuri pašlaik nepastāv Itālijas tiesībās un tāpēc ir nepieņemami (13).
B – Par atbildi uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu
30. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz procedūras jautājumiem saistībā ar iespējamību atcelt Savienības tiesībās paredzēto aizsardzības statusu teritorijai, kuru Komisija ir ietvērusi Kopienā nozīmīgu teritoriju sarakstā.
31. Tie ir jāgrupē šādi. Ar pirmo, ceturto un piekto jautājumu ir jānoskaidro, vai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 9. un 11. pantu kompetentajām iestādēm pēc attiecīgo zemesgabalu īpašnieku pamatota pieprasījuma ir jāpārbauda KNT pārskatīšana, it īpaši, ja šīs personas atsaucas uz minēto teritorijas degradāciju un/vai tā ir pierādīta (skat. 1. sadaļu). Otrā jautājuma mērķis ir noteikt, vai kompetentajām iestādēm konkrētos periodos ir jāveic KNT pārskatīšana (skat. 2. sadaļu) un vai tām šajā ziņā vajadzības gadījumā ir jāparedz sabiedrības līdzdalība (skat. 3. sadaļu). Visbeidzot trešā jautājuma priekšmets ir valsts kompetenču sadalījums, proti, iespējams, nepieciešamība centrālās pārvaldes iestādēm subsidiāri īstenot pārbaudes pilnvaras attiecībā uz KNT pārskatīšanu (skat. 4. sadaļu).
1) Par pienākumu pārbaudīt KNT pārskatīšanu
32. Ar pirmo un ceturto jautājumu, kuri lielā mērā līdzinās Cascina Tre Pini piektajam jautājumam, Augstākā administratīvā tiesas vēlas zināt, vai ar Dzīvotņu direktīvas 9. un 11. pantu ir saderīgi, ja kompetentajām valsts iestādēm ir diskrecionālā vara jautājumā par to, vai tās ierosina KNT pārskatīšanu, turklāt privāto zemesgabalu īpašnieku pieprasījumi vai sniegtā informācija par teritoriju degradāciju nebūtu ņemami vērā.
33. Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ir jānoskaidro, ar kādiem nosacījumiem ir iespējama KNT pārskatīšana saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu. Tā Dzīvotņu direktīvā skaidri nav paredzēta. Tomēr Dzīvotņu direktīvas 9. panta otrajā teikumā ir minēta “īpaši aizsargājamas dabas teritorijas svītrošana”, par kuru varot lemt. Vienlaikus tas netieši nozīmē KNT pārskatīšanu. Faktiski saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 4. panta 4. punktu dalībvalstīm visām KNT ir jāpiešķir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss. Tātad tās šo teritoriju nedrīkst svītrot no īpaši aizsargājamu dabas teritoriju saraksta, ja vien attiecīgās platības vairs netiek uzskatītas par KNT.
34. Neesot īpašam regulējumam, KNT ir jāsvītro [no KNT saraksta] vai jāgroza saskaņā ar to pašu procedūru, kuru veic, teritoriju iekļaujot sarakstā. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu Komisija pēc dalībvalsts priekšlikuma lemj par teritorijas iekļaušana KNT sarakstā. Atbilstoši tam dalībvalstis vajadzības gadījumā un saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 4. panta 1. punkta ceturto teikumu ierosina pielāgot sarakstu, ņemot vērā 11. pantā minēto uzraudzības pasākumu rezultātus. No Dzīvotņu direktīvas 9. panta otrā teikuma izriet, ka šāda pielāgošana var ietvert īpaši aizsargājamas dabas teritorijas svītrošanu no KNT saraksta.
35. Tomēr no Dzīvotņu direktīvas 9. panta otrā teikuma teksta neizriet, ka pastāv pienākums īpaši aizsargājamas dabas teritorijas svītrot no KNT saraksta. Vienīgi tiek precizēts, ka Komisijas pilnvarās grozīt KNT sarakstu ir ietvertas arī pilnvaras attiecībā uz īpaši aizsargājamas dabas teritorijas svītrošanu no KNT saraksta.
36. Turpretim dalībvalstīm nav diskrecionārās varas saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 4. panta 1. punkta ceturtā teikuma tekstu ierosināt KNT sarakstu pielāgošanu. No direktīvas noteikumiem par tādu teritoriju noteikšanas procedūru, kurām varētu tikt piešķirts īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss, gan izriet, ka dalībvalstīm attiecībā uz priekšlikumiem saskaņā ar 4. panta 1. punktu ir zināma rīcības brīvība, taču tām papildus ir jāievēro direktīvā noteiktie kritēriji (14). Tāpēc tām ir jāsniedz atbilstoši priekšlikumi, ja 11. pantā paredzētās uzraudzības rezultāti nepieļauj citādu vērtējumu, t. i., ja, pamatojoties uz faktiskajiem konstatējumiem, rīcības brīvība pieļauj vēl tikai priekšlikumu pielāgot sarakstu. Īpaši skaidra ir direktīvas redakcija angļu valodā, kurā tiek izmantots vārds “shall”, kā arī redakcija holandiešu valodā, kurā norādīts, ka priekšlikums tiek sniegts, ja tas ir “nodig”, t. i., nepieciešams.
37. Šāds pienākums neapšaubāmi atbilst Dzīvotņu direktīvas mērķiem, ja tiek atklātas jaunas teritorijas, kuras ir jāiekļauj sarakstā (15).
38. Tomēr lietderīga ir arī saraksta saīsināšana, ja ar teritoriju vairs nav iespējams sekmēt Dzīvotņu direktīvas mērķu sasniegšanu. Šajā gadījumā nav iemesla, ka attiecīgajai teritorijai arī turpmāk tiek piemērotas direktīvas prasības. Sugu un dabisko dzīvotņu saglabāšana nebūtu lietderīga, ja arī turpmāk kompetentās iestādes tērētu ierobežotus resursus šādas teritorijas pārvaldībai. Tas varētu arī izraisīt pārpratumus vai kļūdas, ja tīklā Natura 2000 būtu iekļautas teritorijas, ar kurām netiktu sekmēta šā tīkla mērķu sasniegšana.
39. Tomēr izskatāmajā lietā izšķirīga nozīme ir pamattiesībām uz īpašumu. Klasificējot teritorijas kā daļu no KNT, tiek ierobežotas šo teritoriju izmantošanas iespējas un līdz ar to attiecīgo zemesgabalu īpašnieka tiesības. Kamēr pastāv teritorijas aizsardzības priekšnoteikumi, šos īpašuma ierobežojumus parasti attaisno ar vides aizsardzības mērķi (16). Ja tomēr šie nosacījumi laika gaitā vairs netiek piemēroti, tad ar turpmāku zemesgabala izmantošanas ierobežojumu varētu tikt aizskartas īpašumtiesības. Taču Savienībā nav pieļaujami pasākumi, kas nav saderīgi ar atzīto un garantēto cilvēktiesību ievērošanu (17).
40. Tāpēc nav saderīgi ar Dzīvotņu direktīvas 4. panta 1. punkta ceturtā teikuma pamattiesībām atbilstošu interpretāciju un piemērošanu, ja kompetentajām iestādēm tiek nodota diskrecionālā vara pārbaudīt īpašnieku pamatoto pieprasījumu ierosināt KNT pārskatīšanu.
41. Tomēr nav skaidrs, kāds var būt pārbaudes pamatojums. Ja pietiktu ar jebkuru pamatojumu, tad būtu gaidāms, ka kompetentajām iestādēm būtu jāpārbauda daudzi nepamatoti pieprasījumi tā, ka šis ieguldītais darbs neradītu atbilstošu labumu īpašniekiem vai Natura 2000.
42. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 9. panta otro teikumu teritorijas kā KNT klasifikācijas atcelšana var tikt apsvērta (tikai) tad, ja to attaisno dabiska attīstība, kas novērota saskaņā ar 11. pantu.
43. Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir norādīti divi iespējamas pārskatīšanas pamati: pirmkārt, Malpensas lidostas apsaimniekošana esot izraisījusi lietā aplūkoto teritoriju ekoloģisko degradāciju. Otrkārt, zemesgabals atrodas zonā, kas ir paredzēta “komerciālai un rūpnieciskai” izmantošanai.
44. Nevienu no abiem apstākļiem neraksturo dabiskas izmaiņas. Tāpēc saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 9. panta otro teikumu ar tiem nevar attaisnot zemesgabala kā īpaši aizsargājamas dabas teritorijas daļas klasifikācijas atcelšanu.
45. Tomēr Dzīvotņu direktīvā nav ietverts regulējums, ar kuru skaidri būtu izslēgta KNT pārskatīšana citu izmaiņu dēļ. Tāpēc ir jāpārbauda, vai direktīvā ir noteikts pienākums dalībvalstīm ierosināt KNT pārskatīšanu, ja teritorijās cilvēka darbības rezultātā ir notikusi degradācija vai ja tās ir paredzētas konkrētām darbībām, kuras nebūtu saderīgas ar šo teritoriju aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu.
46. Šajā ziņā būtu jābalstās uz KNT izvēles principiem. Turklāt saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu ir jāņem vērā tikai tās prasības, kuras attiecas uz dabisko dzīvotņu, kā arī savvaļas floras un faunas aizsardzību vai tīkla Natura 2000 izveidi (18). Tas ir nepieciešams, lai sasniegtu Dzīvotņu direktīvas 3. panta 1. punktā izvirzīto tīkla Natura 2000 izveides mērķi. Šo tīklu veido teritorijas, kurās atrodas direktīvas I pielikumā uzskaitīto dabisko dzīvotņu veidi, kā arī direktīvas II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotnes, un ar to ir jānodrošina minēto dabisko dzīvotņu veidu un sugu dzīvotņu saglabāšana vai attiecīgā gadījumā to labvēlīga aizsardzības statusa atjaunošana dabiskās izplatības areālā (19).
47. Turpretim citi ar dabas aizsardzību nesaistīti pamati, it īpaši ekonomiskās, sociālās un kultūras prasības, kā arī reģionālas un vietējās īpatnības, nevar tikt ņemti vērā (20), izvēloties KNT.
48. Attiecīgi arī klasifikācijas atcelšana ir attaisnota tikai tad, ja ar šo teritoriju vairs nav iespējams sekmēt Dzīvotņu direktīvas I pielikumā minēto dabisko dzīvotņu, kā arī II pielikumā minētās savvaļas faunas un floras aizsardzību vai tīkla Natura 2000 izveidi (21).
49. Tas gan nav noteikti, taču ir iedomājams, ka Malpensas lidostas apsaimniekošana lietā aplūkoto teritoriju degradē tik spēcīgi, ka tā vairs nevar dot savu atbilstošu ieguldījumu. Katrā gadījumā ir jāapšauba, ka tā šo ieguldījumu varētu dot, ja tā Malpensas teritorijas attīstības plāna izpratnē tiktu pilnveidota komerciāliem vai rūpnieciskiem mērķiem.
50. Tomēr ne katra atbilstoši būtiska vides degradācija attaisno klasifikācijas atcelšanu. Tas ir tāpēc, ka Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktā ir noteikts pienākums dalībvalstīm veikt pasākumus, lai novērstu KNT degradāciju. Ja dalībvalsts neievēro šos teritorijas aizsardzības pienākumus, tad tas nevar būt iemesls aizsardzības statusa atcelšanai (22). Gluži pretēji, dalībvalstīm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai teritoriju atjaunotu. Tās, it īpaši, saņemot informāciju par vides degradāciju, nedrīkst pieļaut bezdarbību, un tām būtu jācenšas rūpēties par pietiekamu teritorijas aizsardzību, lai teritorijas stāvoklis nepasliktinātos vēl vairāk.
51. Tomēr aizsardzības pienākums nav jāveic, ja teritorija tiek nelabvēlīgi ietekmēta, pamatojoties uz plānu vai projektu, kurš ir ticis apstiprināts saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. un 4. punktu (23). Tāpēc saskaņā ar 6. panta 3. punktu, izvērtējot pasākuma saderību ar teritorijas aizsardzības mērķiem, ir jābūt pazīmēm, ka vide tiek degradēta. Tomēr, pamatojoties uz 6. panta 4. punktu, atbildīgajām iestādēm ir jābūt izlēmušām, ka pasākums ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā un ka alternatīvi risinājumi nav bijuši. Turklāt tostarp ir jāveic visi vajadzīgie kompensācijas pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargāta Natura 2000 tīkla kopējā vienotība.
52. Kad 1999. gadā tika pieņemts Malpensas teritorijas attīstības plāns, “Brughiera del Dosso” teritorija tomēr vēl nebija iekļauta KNT sarakstā. Tāpēc Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. un 4. punkts vēl nebija piemērojami (24). Papildus ir jāpārbauda, vai tas attiecas arī uz Malpensas lidostu.
53. Tomēr kopš teritorijas iekļaušanas sarakstā uz to saskaņā ar 6. panta 2. punktu attiecas valsts aizsardzības pienākums (25). Šajā lietā ar iepriekš apstiprinātu projektu paredzēta teritorijas degradācija var tikt pieļauta tikai tad, ja tā ietekme – vajadzības gadījumā a posteriori – tiek pārbaudīta saskaņā ar 6. panta 3. punktā izklāstīto procedūru un ja ir izpildīti 6. panta 4. punktā paredzētie nosacījumi (26).
54. Starp citu, ievērojot 6. panta 2. pantu, dalībvalstīm var būt arī pienākums veikt pasākumus, lai apturētu dabisku attīstību, kas varētu noplicināt sugu un dabisko dzīvotņu saglabāšanu īpaši aizsargājamās teritorijās (27).
55. Tātad uz pirmo un ceturto jautājumu, kā arī uz Cascina Tre Pini piekto jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka kompetentajām valsts iestādēm saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 4. panta 1. punkta ceturto teikumu pēc KNT esošu zemesgabalu īpašnieka pieprasījuma ir jāpārbauda, vai Komisijai ir jānodod priekšlikums šīs teritorijas svītrot no KNT, ja šis pieprasījums būtībā tiek pamatots ar to, ka ar šīm teritorijām, kaut gan tiek ievērots Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2.–4. punkts, vairs nevar tikt sekmēta dabisko dzīvotņu, kā arī savvaļas floras un faunas aizsardzība vai tīkla Natura 2000 izveide.
2) Par KNT pārskatīšanas regulāras pārbaudes nepieciešamību
56. Ar otrā jautājuma pirmo daļu Augstākā administratīvā tiesas vēlas zināt, vai kompetentajām iestādēm regulāri, piemēram, divu vai trīs gadu periodā, ir jāpārbauda KNT pārskatīšana.
57. Dzīvotņu direktīvā nav ietverts skaidrs regulējums par šādas pārbaudes intervāliem. No pirmā, ceturtā un piektā jautājuma apspriešanas ir secināms tikai tas, ka šāda pārbaude ir jāveic, ja pastāv norādes, ka KNT vai konkrētas tās daļas vairs neatbilst vides aizsardzības nosacījumiem.
58. Tomēr Dzīvotņu direktīvas 4. panta 1. punkta ceturtajā teikumā un 9. panta otrajā teikumā ir minēts, ka KNT pārskatīšanā liela nozīme ir 11. pantā paredzētajai uzraudzībai.
59. Ar Dzīvotņu direktīvas 11. pantu dalībvalstīm ir noteikts pienākums veikt 2. pantā minēto sugu un dzīvotņu aizsardzības statusa uzraudzību. Tātad dalībvalstīm savā Eiropas teritorijā ir jānovēro visu dabisko dzīvotņu, kā arī visa savvaļas fauna un flora. Turklāt uzraudzība ir jāveic tā, lai tiktu īstenoti Dzīvotņu direktīvas mērķi un, aizsargājot šīs sugas un dzīvotnes, tiktu arī nodrošināta sugu bioloģiskā daudzveidība.
60. Šā noteikuma ietveršana Dzīvotņu direktīvas sadaļā par dabas teritoriju aizsardzību liecina, ka īpaša uzmanība turklāt ir pievērsta KNT. Tas atbilst KNT nozīmībai, jo saskaņā ar 3. panta 1. punktu tām ir jānodrošina dabisko dzīvotņu un sugu (28), t.i., saskaņā ar 1. panta c) un g) punktu [Kopienā] nozīmīgu dabisko dzīvotņu un sugu, saglabāšana vai šajā gadījumā to labvēlīga aizsardzības statusa atjaunošana.
61. Ar KNT uzraudzību it īpaši ir jāsasniedz 4. panta 4. punktā noteiktās prioritātes atbilstošajā KNT attiecībā uz sugu un dzīvotņu labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanu vai atjaunošanu, jāīsteno saskaņā ar 6. panta 1. punktu noteiktie konkrētie aizsardzības pasākumi un jāizpilda saskaņā ar 6. panta 2. punktu paredzētie aizsardzības pienākumi.
62. Šie mērķi ir obligāti jāņem vērā, lai noteiktu apstākļus, kas var izrādīties nepieciešami, lai tiktu veikta KNT pārskatīšana klasifikācijas atcelšanas izpratnē.
63. Ja uzraudzībā atklājas atbilstošas pazīmes, tad kompetentajām iestādēm ir jāpārbauda nepieciešamās sekas. Turklāt vispirms ir jādomā par KNT papildu aizsardzības pasākumiem un par degradēto elementu atjaunošanu. Ja tomēr varētu būt izpildīti iepriekš izklāstītie aizsardzības statusa atcelšanas nosacījumi, tad arī tie būtu jāpārbauda, lai izvairītos no attiecīgo teritoriju īpašnieku īpašumtiesību nepamatotas ierobežošanas.
64. Minimālās prasības attiecībā uz uzraudzības intervāliem izriet no Dzīvotņu direktīvas, kurā ir paredzēta sadarbība ar Komisiju. Ar 9. panta pirmo teikumu Komisijai ir noteikts pienākums uzraudzības rezultātus pieņemt zināšanai un tos izmantot kopējā novērtējumā par Natura 2000 tīkla nozīmi direktīvas mērķu sasniegšanā. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu dalībvalstis šajā nolūkā reizi sešos gados sagatavo ziņojumu Komisijai, kurā cita starpā tiek iekļauti 11. pantā minēto uzraudzības pasākumu galvenie rezultāti.
65. Tāpēc dalībvalstīm sava uzraudzība ir savlaicīgi jāorganizē tā, lai tās Komisijai reizi sešos gados nosūtītu aktuālo informāciju par uzraugāmajām dzīvotnēm un sugām un it īpaši par KNT.
66. Tomēr parasti dalībvalstis neizpildīs savus pienākumus attiecībā uz KNT, ja tās šīs teritorijas pārbauda tikai sešu gadu intervālā. Šādā veidā nevarētu tikt nodrošināta nedz prasītā teritorijas aizsardzība, nedz noteikto prioritāšu sasniegšanas nodrošināšana vai saglabāšanas pasākumu īstenošana. Gluži otrādi, uzraudzības pienākumam ir nepārtrauktības raksturs. Vienīgi nepieciešamās uzraudzības intensitāte ir tā, kas mainās atkarībā no faktiskās situācijas.
67. Rezumējot uz otrā jautājuma pirmo daļu ir jāatbild tādējādi, ka dalībvalstīm KNT uzraudzība saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 11. un 17. pantu ir jāorganizē tā, lai tās varētu šīs teritorijas atbilstoši aizsargāt un pārvaldīt, kā arī Komisijai vismaz reizi sešos gados nosūtīt aktuālo informāciju par KNT, kuras atrodas attiecīgo dalībvalstu teritorijā, stāvokli, kas attiecas arī uz to, vai KNT sekmē dabisko dzīvotņu, kā arī savvaļas floras un faunas aizsardzību vai tīkla Natura 2000 izveidi.
3) Par otrā jautājuma otro daļu
68. Ar otrā jautājuma otro daļu ir jānoskaidro, vai kompetentajām iestādēm, veicot KNT pārskatīšanas pārbaudi, ir jāparedz sabiedrības līdzdalība.
69. Dzīvotņu direktīvā nav ietverts skaidrs regulējums arī par šo jautājumu. Tomēr konkrētas prasības attiecīgo teritoriju īpašniekiem izriet no vispārējiem Savienības tiesību principiem, it īpaši no tiesībām tikt uzklausītam (29).
70. Tiesību uz aizstāvību ievērošana ir vispārējs Savienības tiesību princips, kas ir piemērojams, ja administrācija ir nodomājusi pieņemt personai nelabvēlīgu lēmumu. Atbilstoši šim principam tādu lēmuma adresātiem, ar kuriem ievērojami tiek ietekmētas viņu intereses, jābūt iespējai noderīgi paust savu viedokli par informāciju, uz kuras pamata administrācija ir nodomājusi pieņemt savu lēmumu. Šim mērķim tai ir jānosaka pietiekams termiņš (30).
71. Šis pienākums dalībvalstu iestādēm ir tad, ja tās pieņem lēmumus, kas ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, pat ja piemērojamie Savienības tiesību akti skaidri neparedz šādu prasību. Attiecībā uz šā principa īstenošanu jāprecizē, ka, ja kā pamatlietā tie nav noteikti Kopienu tiesību normās, uz tiem attiecas valsts tiesības ar nosacījumu, ka tie ir tādi paši kā termiņi, kas noteikti privātpersonām vai uzņēmumiem salīdzināmās valsts tiesību situācijās (līdzvērtības princips), un tie nepadara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu Savienības tiesībās noteikto tiesību uz aizstāvību izmantošanu (efektivitātes princips) (31).
72. Pārbaude, vai Komisijai ir jāiesniedz priekšlikums par KNT pārskatīšanu, ir domāta Dzīvotņu direktīvas īstenošanai un tādējādi ir Savienības tiesību piemērošanas jomā. Lēmuma, kurā ietverts priekšlikums Komisijai atcelt klasifikāciju vai atteikties no šāda ierosinājuma, adresāti gan nebūtu attiecīgo teritoriju īpašnieki. Tomēr šis lēmums var ievērojami ietekmēt viņu intereses. Ja kompetentās iestādes neierosina Komisijai atcelt KNT klasifikāciju, tad attiecīgās teritorijas arī turpmāk ir aizsargājamas teritorijas daļa, un to izmantošana var tikt ievērojami ierobežota. Turpretim priekšlikums par [klasifikācijas] atcelšanu var ietekmēt ar apsaimniekošanu saistītās intereses, kas ir vērstas uz finansiālu atbalstu teritorijas saglabāšanas mērķu izpratnē.
73. Tāpēc uz otrā jautājuma otro daļu ir jāatbild tādējādi, ka dalībvalstīm ir jādod iespēja attiecīgo teritoriju īpašniekiem paust savu nostāju, ja tās pārbauda vai attiecībā uz šīm teritorijām Komisijai ierosina KNT saraksta pielāgošanu.
4) Par trešo jautājumu
74. Ar trešo jautājumu ir jānoskaidro, vai ar Dzīvotņu direktīvas 9. un 11. pantu ir saderīgi, ka reģioniem un autonomajām provincēm ir paredzēta iniciatīva pārskatīt Kopienā nozīmīgas teritorijas, neparedzot vismaz pakārtotas iniciatīvas pilnvaras arī valstij reģionu vai autonomo provinču bezdarbības gadījumā.
75. Arī šajā ziņā Dzīvotņu direktīvas 4. panta 1. punkta ceturtajam teikumam tomēr ir lielāka nozīme nekā tās 9. pantam. Tāpēc ir jāņem vērā arī pirmais minētais noteikums.
76. Savienības tiesībās gan ir tādi noteikumi, ar kuriem ir paredzētas prasības pārvaldes iestādēm, kurām ir uzticēta to īstenošana(32). Ja direktīvā nav ietvertas šajā ziņā atbilstošas prasības, tad turpmāk ir jāievēro, ka saskaņā ar LESD 288. panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes (33). Tas it īpaši attiecas uz kompetento iestāžu noteikšanu. Savienības tiesībās vienīgi tiek prasīts, lai tiktu nodrošināta to noteikumu pilnīga transponēšana, ieskaitot atbildīgo iestāžu noteikšanu, pietiekami skaidrā un precīzā veidā (34).
77. Reģionālo iestāžu kompetence Dzīvotņu direktīvas, it īpaši 4. panta 1. punkta ceturtā teikuma, piemērošanā izrādās pilnīgi lietderīga. Tas ir tāpēc, ka KNT aizsardzībā un pārvaldībā ir nepieciešama konkrēta vietējās situācijas pārzināšana.
78. Savienības tiesībās netiek arī prasīts, lai reģionālo iestāžu kompetence tiktu papildināta ar centrālo valsts iestāžu subsidiāru kompetenci. Starp citu, ir apšaubāms, ka šāda kompetence būtu nepieciešama šo noteikumu lietderīgas īstenošanas nodrošināšanā. Ja centrālo valsts iestāžu rīcībā nav vietējo kompetento iestāžu, tad to dienestiem galvaspilsētā vispār nav iespējams novērtēt, kuri pasākumi ir vajadzīgi.
79. Nav gan izslēgts, ka Lombardijas kompetentās iestādes attiecībā uz Cascina Tre Pini pieprasījumiem ir pārkāpušas Dzīvotņu direktīvu. Taču, pat ja šāds pārkāpums tiktu pierādīts, tad tas vēl nebūtu pierādījums tam, ka šīs iestādes nespētu nodrošināt Dzīvotņu direktīvas pilnīgu piemērošanu.
80. Tātad uz trešo jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka valsts tiesību norma, kurā reģioniem un autonomajām provincēm ir paredzēta iniciatīva pārskatīt KNT, neparedzot vismaz pakārtotas iniciatīvas pilnvaras arī valstij reģionu vai autonomo provinču bezdarbības gadījumā, nav šķērslis Dzīvotņu direktīvas 4. panta 1. punkta ceturtā teikuma, 9. panta un 11. panta pareizai piemērošanai.
V – Secinājumi
81. Es ierosinu Tiesai uz uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:
1) kompetentajām valsts iestādēm saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 4. panta 1. punkta ceturto teikumu pēc Kopienā nozīmīgās teritorijās ietilpstošu zemesgabalu īpašnieka pieprasījuma ir jāpārbauda, vai Komisijai ir jānodod priekšlikums šīs teritorijas svītrot no teritorijas, ja šis pieprasījums būtībā tiek pamatots ar to, ka ar šīm teritorijām, kaut gan tiek ievērots direktīvas 6. panta 2.–4. punkts, vairs nevar tikt sekmēta dabisko dzīvotņu, kā arī savvaļas floras un faunas aizsardzība vai tīkla Natura 2000 izveide;
2) dalībvalstīm Kopienā nozīmīgu teritoriju uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 92/43 11. pantu un 17. pantu ir jāorganizē tā, lai tās varētu šīs teritorijas atbilstoši aizsargāt un pārvaldīt, kā arī Komisijai vismaz reizi sešos gados nosūtīt aktuālo informāciju par teritoriju, kuras atrodas attiecīgo dalībvalstu teritorijā, stāvokli, kas attiecas arī uz to, vai šīs teritorijas sekmē dabisko dzīvotņu, kā arī savvaļas floras un faunas aizsardzību vai tīkla Natura 2000 izveidi;
3) dalībvalstīm ir jādod iespēja attiecīgo teritoriju īpašniekiem paust savu nostāju, ja tās pārbauda vai saskaņā ar Direktīvas 92/43 4. panta 1. punkta ceturto teikumu attiecībā uz šīm teritorijām Komisijai ierosina Kopienā nozīmīgu teritoriju saraksta pielāgošanu;
4) valsts tiesību norma, kurā reģioniem un autonomajām provincēm ir paredzēta iniciatīva pārskatīt Kopienā nozīmīgu teritoriju, neparedzot vismaz pakārtotas iniciatīvas pilnvaras arī valstij reģionu vai autonomo provinču bezdarbības gadījumā, nav šķērslis Direktīvas 92/43 4. panta 1. punkta ceturtā teikuma, 9. panta un 11. panta pareizai piemērošanai.