Lieta C‑164/17

Edel Grace un Peter Sweetman

pret

An Bord Pleanála

(Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Direktīva 92/43/EK – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – 6. panta 3. un 4. punkts – Plāna vai projekta ietekmes uz aizsargājamu teritoriju novērtējums – Plāns vai projekts, kas nav tieši saistīts ar teritoriju vai nepieciešams tās apsaimniekošanai – Vēja ģeneratoru parka projekts – Direktīva 2009/147/EK – Savvaļas putnu aizsardzība – 4. pants – Īpaši aizsargājamā teritorija (ĪAT) – I pielikums – Lauku lija (Circus cyaneus) – Piemērotā dzīvotne, kas laika gaitā mainās – Nepieciešamās zemes platības pagaidu vai pastāvīga samazināšana – Pasākumi, kas ir ietverti projektā, kura mērķis projekta darbības laikā ir garantēt, ka platība, kas ir faktiski atbilstoša sugas dzīvotnei, netiek samazināta, vai pat var tikt palielināta

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 25. jūlija spriedums

1.        Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Plāna vai projekta ietekmes uz teritoriju attiecīgs novērtējums – Aizsardzības pasākumi – Kompensācijas pasākumi – Nošķiršana

(Padomes Direktīvas 92/43 6. panta 3. un 4. punkts)

2.        Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – Dalībvalstu pienākumi – Projekta ietekmes uz teritoriju novērtējums – Jaunās dzīvotnes nākotnē paredzētas attīstības, kas vērsta, lai kompensētu projekta izraisītās platības un kvalitātes zudumu, ņemšana vērā – Izslēgšana – Šīs attīstības kvalificēšana par kompensācijas pasākumu – Nosacījums

(Padomes Direktīvas 92/43 6. panta 3. un 4. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 47. punktu)

2.      Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja projektu ir paredzēts realizēt teritorijā, kas ir paredzēta sugu aizsardzībai un saglabāšanai un kuras aizsargājamās sugas dzīvotnei pilnībā piemērotā platība mainās laika gaitā, un ja šādam projektam būs tāda ietekme, ka uz laiku vai nekad vairs šīs teritorijas noteiktas daļas nespēs nodrošināt piemērotu dzīvotni attiecīgajai sugai, apstāklis, ka šis projekts ietver pasākumus, lai pēc tam, kad tiks īstenots šī projekta ietekmes pienācīgs novērtējums un šī projekta darbības laikā tiks gādāts, ka šīs teritorijas daļa, kura konkrēti var nodrošināt piemērotu dzīvotni, netiek samazināta vai pat var tikt palielināta, nevar tikt ņemts vērā, lai veiktu vērtējumu, kas ir jāveic saskaņā ar šī panta 3. punktu un kas ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka attiecīgais projekts neizjauks attiecīgās teritorijas viengabalainību, bet attiecīgajā gadījumā uz to attiecas šī paša panta 4. punkts.

Šajā sakarā Tiesa jau ir nospriedusi, ka projektā paredzētie pasākumi, kas vērsti uz to, lai kompensētu tā nelabvēlīgo iedarbību, nevar tikt ņemti vērā, veicot šī projekta ietekmes novērtējumu, kas paredzēts Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā (spriedums, 2014. gada 15. maijs, Briels u.c., C‑521/12, EU:C:2014:330, 29. punkts, kā arī spriedums, 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 48. punkts).

Vienīgi, ja pastāv pietiekama noteiktība, ka pasākums efektīvi ļaus novērst kaitējumu, garantējot jebkādu saprātīgu šaubu neesamību saistībā ar to, ka projekts neizjauks teritorijas viengabalainību, tad šāds pasākums var tikt ņemts vērā pienācīgā novērtējumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. aprīlis, Komisija/Vācija, C‑142/16, EU:C:2017:301, 38. punkts).

Taču parasti jaunas dzīvotnes, kas ir paredzēta, lai kompensētu šāda paša veida dzīvotnes aizsargājamajā teritorijā platības un kvalitātes zudumu, attīstīšanas nākotnē eventuālās pozitīvās sekas ir grūti paredzamas vai ir redzamas vienīgi vēlāk (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 52. un 56. punkts un tajos minētā judikatūra).

Ir jāuzsver, ka nenoteiktības avots nav apstāklis, ka pamatlietā aplūkotā dzīvotne pastāvīgi mainās un ka šai teritorijai ir nepieciešama “dinamiska” apsaimniekošana. Šāda nenoteiktība savukārt izriet no noteikta vai potenciāla kaitējuma attiecīgās teritorijas – kā dzīvotnes un barošanās teritorijas un līdz ar to kaitējuma kādai no šīs teritorijas būtiskajām īpašībām – viengabalainībai identificēšanas, kā arī no nākotnes ieguvumu iekļaušanas ietekmes novērtējumā, kas izriet no tādu pasākumu noteikšanas, kas šajā novērtējuma stadijā ir vienīgi eventuāli, jo to īstenošana vēl nav pabeigta. Tādēļ un ņemot vērā pārbaudes, kas ir jāveic iesniedzējtiesai, šie ieguvumi ar nepieciešamo noteiktību nevar tikt paredzēti brīdī, kad iestādes ir atļāvušas attiecīgo projektu.

(skat. 50.–53., 57. punktu un rezolutīvo daļu)