Prasība, kas celta 2012. gada 20. aprīlī - Spraylat/ECHA

(lieta T-177/12)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spraylat GmbH (Āhene, Vācija) (pārstāvis - Rechtsanwalt K. Fischer)

Atbildētāja: Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt atbildētājas 2012. gada 21. februāra administratīvo maksājumu rēķinu, kas prasītājai paziņots tajā pašā datumā (rēķins Nr. 10030371);

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti prasītāja lūdz atcelt 2012. gada 15. februāra Lēmumu SME (2012) 1445.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Regulas (EK) Nr. 1907/2006 ² un Regulas (EK) Nr. 340/2008  pārkāpums.

Prasītāja apgalvo, ka saskaņā ar šīm abām regulām vienīgais pieļaujamais pamats administratīvā maksājuma iekasēšanai saskaņā ar Regulas Nr. 340/2008 13. panta 4. punktu ir ECHA izdevumi par reģistrācijas pārbaudi saistībā ar uzņēmuma lielumu, un tas nav ticis ņemts vērā, nosakot administratīvo maksājumu saskaņā ar ECHA administratīvās padomes lēmumu MB/D/29/2010. Neesot pieļaujama arī administratīvā maksājuma noteikšana atkarībā no uzņēmuma lieluma, kā rezultātā lielajiem uzņēmumiem ir jāsedz izdevumi, kas ir saistīti ar mazāku uzņēmumu pārbaudi.

Ar otro pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums.

Šis princips paredz, ka atbildētājas noteiktajam administratīvajam maksājumam ir jābūt samērīgam ar atbildētājas sniegtajiem pakalpojumiem. Pēc prasītājas domām, salīdzinot administratīvā maksājuma summu EUR 20 700 apmērā ar faktiski sniegtajiem atbildētājas administratīvajiem pakalpojumiem, šis princips nav ievērots.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots vispārējā vienlīdzības principa pārkāpums.

Šajā ziņā prasītāja norāda, ka atšķirīgie administratīvie maksājumi atkarībā no uzņēmuma lieluma izraisa arī nepieļaujamu nevienlīdzīgu attieksmi. Turklāt atbildētāja, mainot savu administratīvo praksi, ir pārkāpusi vienlīdzības principu, jo atbildētājas attieksme pret prasītāju ir atšķirīga salīdzinājumā ar citiem reģistrētiem uzņēmumiem, kuriem atbildētāja arī pēc reģistrācijas numura saņemšanas ir devusi iespēju pielāgot uzņēmuma lielumu, lai tādējādi izvairītos no administratīvā maksājuma maksāšanas.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots tiesiskās noteiktības principa un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpums.

Lai gan atbildētāja ir atzinusi, ka reģistrēšanas praksē ir grūti noteikt uzņēmuma lielumu, tā pretēji tiesībām uz labu pārvaldību nav sniegusi prasītājai iespēju koriģēt rādītājus, lai izvairītos no administratīvā maksājuma maksāšanas.

Ar piekto pamatu tiek apgalvota nepieļaujama likumdošanas pilnvaru deleģēšana atbildētājai.

Ar Regulas Nr. 340/2008 13. panta 4. punktu atbildētāja tiek pilnvarota iekasēt administratīvo maksājumu, bet regulā nav noteikta maksājuma iekasēšanas kārtība, it īpaši, maksājuma apmēra robežas. Prasītāja uzskata, ka tā ir nepieļaujama likumdošanas pilnvaru deleģēšana atbildētājai.

____________

¹ - Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 296, 1. lpp.).

² - Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Regula (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 107, 17.04.2008., 6. lpp.).