Prasība, kas celta 2012. gada 17. aprīlī - Khwanda/Padome

(lieta T-178/12)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mahran Khwanda (Damaska, Sīrija) (pārstāvji - S. Jeffrey un S. Ashley, Solicitors, D. Wyatt, QC, un R. Blakeley, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Padomes 2012. gada 23. janvāra Īstenošanas lēmuma 2012/37/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 19, 33. lpp.), pielikuma 22. punktu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

atcelt Padomes 2012. gada 23. janvāra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 55/2012, ar ko īsteno Regulas (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā 33. panta 1. punktu (OV L 19, 6. lpp.), pielikuma 22. punktu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

atzīt, ka Padomes Lēmuma 2011/782/KĀDP ² 18. panta 1. punkts un 19. panta 1. punkts nav piemērojams prasītājam;

atzīt, ka Padomes Regulas (ES) Nr. 36/2012  14. panta 1. punkts un 15. panta 1. punkts nav piemērojams prasītājam;

atzīt, ka Padomes Lēmuma 2012/37/KĀDP pielikuma 22. punkta un Padomes Regulas (ES) Nr. 55/2012 pielikuma 22. punkta atcelšanai ir tūlītējas sekas un

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka

prasītāja gadījumā nav ievēroti pamatkritēriji, pēc kuriem tika izraudzītas personas, kurām piemērot apstrīdētos pasākumus, jo nav nekāda juridiska vai faktiska pamata viņa izraudzīšanai, un Padome šajā ziņā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā; turklāt Padome prasītāju izraudzījās, pamatojoties uz nepietiekamiem pierādījumiem;

prasītājs iesniedza uzticamus pierādījumus sava lūguma pamatošanai un viņš faktiski ir veicis aktīvu darbību, lai novērstu to, ka valdību atbalstošo grupējumu locekļi piekļūst Kadmous Tansport piederošajam autobusu parkam. Savukārt Padome nav iesniegusi pietiekamus pierādījumus, lai apstrīdētu šos apgalvojumus.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka

prasītāja izraudzīšanās ir notikusi, pārkāpjot viņa cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp viņa tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesības uz īpašumu, un/vai pārkāpjot samērīguma principu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka

Padome katrā ziņā ir pārkāpusi procesuālās prasības: a) individuāli informēt prasītāju par viņa izraudzīšanos; b) norādīt atbilstošus un pietiekamus iemeslus viņa iekļaušanai sarakstā; c) ievērot viņa tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

____________

¹ - OV L 319, 56. lpp.

² - OV L 16, 1. lpp.