Language of document : ECLI:EU:T:2021:44

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

2021. gada 27. janvārī (*)

Vide – Direktīva 2010/75/ES – Rūpnieciskās emisijas – Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442 – Lielas sadedzināšanas iekārtas – Secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) – LES 16. panta 4. un 5. punkts – Protokola Nr. 36 par pārejas noteikumiem 3. panta 2. un 3. punkts – Likuma piemērošana laikā – Komitoloģija

Lietā T‑699/17

Polijas Republika, ko pārstāv B. Majczyna un D. Krawczyk, pārstāvji,

prasītāja,

ko atbalsta

Bulgārijas Republika, ko pārstāv E. Petranova un T. Mitova, pārstāves,

un

Ungārija, ko pārstāv M. Fehér, pārstāvis,

personas, kas iestājušās lietā,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv M. Ł. Habiak, K. Herrmann un R. Tricot, pārstāvji,

Beļģijas Karaliste, ko pārstāv M. Jacobs, pārstāve,

atbildētāja,

ko atbalsta

Beļģijas Karaliste, ko pārstāv M. Jacobs, pārstāve,

Francijas Republika, ko pārstāv J. Traband un A.L. Desjonquères, pārstāvji,

un

Zviedrijas Karaliste, ko pārstāv C. MeyerSeitz, H. Shev, L. Zettergren un A. Alriksson, pārstāves,

personas, kas iestājušās lietā,

par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1442 (2017. gada 31. jūlijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (OV 2017, L 212, 1. lpp.),

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs E. M. Kolinss [A. M. Collins], tiesneši V. Kreišics [V. Kreuschitz] (referents), Z. Čehi [Z. Csehi], G. De Bāre [G. De Baere] un G. Šteinfate [G. Steinfatt],

sekretāre: R. Ūkelīte [R. Ūkelytė], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2020. gada 17. septembra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Atbilstošās tiesību normas

 Par secinājumu par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) pieņemšanas procedūru

1        Secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV 2010, L 334, 17. lpp.) 14. panta 3. punktu tiek izmantoti kā atsauce uz sadedzināšanas iekārtu ekspluatācijas atļaujas izsniegšanas nosacījumu noteikšanu.

2        Secinājumi par LPTP tiek pieņemti divos posmos saskaņā ar Direktīvas 2010/75 13. pantu un Komisijas Īstenošanas lēmuma 2012/119/ES (2012. gada 10. februāris), ar ko nosaka pamatnostādņu noteikumus attiecībā uz datu vākšanu un atsauces dokumentu sagatavošanu un to kvalitātes nodrošināšanu, kā minēts Direktīvā 2010/75 (OV 2012, L 63, 1. lpp.), pielikumu.

3        Pirmajā posmā tiek sagatavots tehniskais atsauces dokuments par LPTP (turpmāk tekstā – “BREF”) pēc informācijas apmaiņas ar Eiropas Komisijas, dalībvalstu, iesaistīto nozaru un nevalstisko organizāciju pārstāvju, kuras veicina vides aizsardzību, piedalīšanos. Šajā saistībā tehniskā darba grupa izstrādā dokumentus, kas attiecas uz BREF, ņemot vērā informācijas apmaiņas rezultātus attiecībā uz konkrēto sektoru. BREF galīgais projekts tiek nosūtīts forumam, kurš izveidots ar Direktīvas 2010/75 13. panta 3. punktu un kurš pēc tehniskā līmenī veiktu darbu pabeigšanas sniedz atzinumu par BREF piedāvāto saturu.

4        Otrajā posmā saskaņā ar Direktīvas 2010/75 13. panta 5. punktu un 75. panta 2. punktu Komisija iesniedz īstenošanas lēmuma projektu attiecībā uz secinājumiem par LPTP ar Direktīvas 2010/75 75. pantu izveidotajai komitejai (turpmāk tekstā – “komiteja”), kurā ietilpst dalībvalstu pārstāvji. Komiteja, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV 2011, L 55, 13. lpp.), 5. pantā paredzēto pārbaudes procedūru, sniedz savu atzinumu par Komisijas īstenošanas lēmuma projektu ar kvalificētu balsu vairākumu, kas definēts LES 16. panta 4. un 5. punktā. Ja šis atzinums ir labvēlīgs, Komisija pieņem īstenošanas lēmumu, nosakot secinājumus par LPTP.

 Par piemērojamām tiesību normām attiecībā uz kvalificētu balsu vairākumu

5        LES 16. panta 4. un 5. punktā ir noteikts:

“4. No 2014. gada 1. novembra kvalificētu balsu vairākumu definē kā vismaz 55 % Padomes locekļu, kuri ir vismaz piecpadsmit Padomes locekļi un kuri pārstāv dalībvalstis, kas aptver vismaz 65 % no Savienības iedzīvotājiem.

Bloķējošais mazākums ir jāveido vismaz četriem Padomes locekļiem, pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka ir panākts kvalificēts balsu vairākums.

Citi noteikumi saistībā ar kvalificētu balsu vairākumu ir noteikti [LESD] 238. panta 2. punktā.

5. Pārejas noteikumi, ko saistībā ar kvalificēta balsu vairākuma definīciju piemēros līdz 2014. gada 31. oktobrim, kā arī noteikumi, ko piemēros no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, ir izklāstīti Protokolā par pārejas noteikumiem.”

6        Protokola Nr. 36 par pārejas noteikumiem (OV 2016, C 202, 321. lpp.; turpmāk tekstā – “36. protokols”) 3. pantā ir paredzēts:

“1. Saskaņā ar [LES] 16. panta 4. punktu tā punkta un [LESD] 238. panta 2. punkta noteikumi par kvalificēta vairākuma definīciju Eiropadomē un Padomē stājas spēkā 2014. gada 1. novembrī.

2. Laikposmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, Padomes loceklis var lūgt, lai lēmumu pieņem ar tādu kvalificētu balsu vairākumu, kā definēts 3. punktā. Šādā gadījumā piemēro 3. un 4. punktu.

3. Līdz 2014. gada 31. oktobrim spēkā ir turpmāk izklāstītie noteikumi, neskarot [LESD] 235. panta 1. punkta otro daļu.

Eiropadomes un Padomes lēmumiem, kam nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, locekļu balsis vērtē šādi:

Beļģija

12

Bulgārija

10

Čehijas Republika

12

Dānija

7

Vācija

29

Igaunija

4

Īrija

7

Grieķija

12

Spānija

27

Francija

29

Horvātija

7

Itālija

29

Kipra

4

Latvija

4

Lietuva

7

Luksemburga

4

Ungārija

12

Malta

3

Nīderlande

13

Austrija

10

Polija

27

Portugāle

12

Rumānija

14

Slovēnija

4

Slovākija

7

Somija

7

Zviedrija

10

Apvienotā Karaliste

29


Gadījumos, kad saskaņā ar Līgumiem lēmums ir jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma, tas ir pieņemts, ja “par” ir vismaz 260 balsis, kas pārstāv locekļu vairākumu. Pārējos gadījumos lēmums ir pieņemts, ja “par” ir vismaz 260 balsis, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas locekļu.

Ja Eiropadome vai Padome pieņem aktu ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropadomes vai Padomes loceklis var lūgt veikt pārbaudi, lai pārliecinātos par to, ka dalībvalstis, kas veido kvalificēto balsu vairākumu, aptver vismaz 62 % no visiem Savienības iedzīvotājiem. Ja konstatē, ka tā nav, aktu nepieņem.

4. Līdz 2014. gada 31. oktobrim gadījumos, kad saskaņā ar Līgumiem balsošanā piedalās ne visi Padomes locekļi, un īpaši gadījumos, kad ir prasīts izmantot kvalificētu balsu vairākumu, kā tas definēts atbilstīgi [LESD] 238. panta 3. punktam [..], kvalificētais balsu vairākums ir tāda pati vērtēto balsu attiecība un Padomes locekļu skaita attiecība un vajadzības gadījumā, tāda pati iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju attiecība, kāda noteikta šā panta 3. punktā.”

7        Regulas Nr. 182/2011 5. pantā tostarp ir paredzēts:

“1. Ja piemēro pārbaudes procedūru, komiteja sniedz atzinumu ar balsu vairākumu, kas noteikts [LES] 16. panta 4. un 5. punktā un attiecīgā gadījumā – LESD 238. panta 3. punktā, par aktiem, kas jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju komitejā balsis vērtē tā, kā noteikts minētajos pantos.

2. Ja komiteja sniedz pozitīvu atzinumu, Komisija pieņem īstenošanas akta projektu.

[..]”

 Tiesvedības priekšvēsture

8        2017. gada 9. martā Komisija kā komitejas priekšsēdētāja iesniedza komitejai īstenošanas lēmuma projektu, ar kuru saskaņā ar Direktīvu 2010/75 tika izdarīti secinājumi par LPTP attiecībā uz lielām sadedzināšanas iekārtām (turpmāk tekstā – “LSI”).

9        Ar 2017. gada 23. marta vēstuli Komisija aicināja komitejas locekļus uz sanāksmi, kurai bija jānotiek 2017. gada 28. aprīlī. Šīs sanāksmes mērķis bija balsot par atzinumu par šo īstenošanas lēmuma projektu. Šai vēstulei tika pievienots darba kārtības projekts.

10      2017. gada 30. martā Polijas Republika lūdza, lai komiteja balsotu par atzinumu par minēto īstenošanas lēmuma projektu saskaņā ar 36. protokola 3. panta 3. punktā paredzētajiem balsošanas noteikumiem.

11      2017. gada 4. aprīlī Eiropas Savienības Padomes juridiskais dienests nosūtīja dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komitejai atzinumu, saskaņā ar kuru būtībā, lai balsošana par tiesību akta projektu tiktu veikta saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, dalībvalstij tas bija jālūdz vēlākais līdz 2017. gada 31. martam un balsojumam, uz kuru attiecas šis lūgums, – arī jānotiek pirms šī datuma.

12      2017. gada 10. aprīlī Komisijas Vides ģenerāldirektorāts noraidīja Polijas Republikas 2017. gada 30. marta lūgumu, pamatojoties uz to, ka balsojums par atzinumu bija paredzēts 2017. gada 28. aprīlī, proti, pēc 2017. gada 31. marta – 36. protokola 3. panta 2. punktā paredzētā termiņa beigām.

13      2017. gada 28. aprīlī notika komitejas sanāksme, kuras laikā locekļi balsoja, lai pieņemtu atzinumu par grozīto īstenošanas lēmuma projektu. Balsošana notika, piemērojot LES 16. panta 4. punktā, nevis 36. protokola 3. panta 3. punktā paredzētos balsošanas noteikumus. Balsojumā tika pieņemts pozitīvs komitejas atzinums par projektu pēc tam, kad “par” nobalsoja 20 dalībvalstis, kas pārstāv 65,14 % iedzīvotāju, un 71,43 % no minētās komitejas locekļiem. Astoņas dalībvalstis, tostarp Polijas Republika, balsoja “pret”.

14      2017. gada 31. jūlijā pēc šī balsojuma Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1442, ar ko saskaņā ar Direktīvu 2010/75 nosaka secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas iekārtām (OV 2017, L 212, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

15      Apstrīdētajā lēmumā tostarp ir noteikti emisiju līmeņi, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (turpmāk tekstā – “ar LPTP saistīti emisiju līmeņi”) attiecībā uz slāpekļa oksīdu (NOx), dzīvsudraba (Hg) un ūdeņraža hlorīda (HCl) emisijām, attiecībā uz LSI, proti, iekārtām ar nominālo ievadīto siltumjaudu vismaz 50 megavatu (MW) neatkarīgi no izmantotā kurināmā veida.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

16      Ar prasības pieteikumu, kurš Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 11. oktobrī, Polijas Republika cēla šo prasību.

17      Ar dokumentiem, kuri Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2018. gada 4. un 15. janvārī, Ungārija un Bulgārijas Republika lūdza iestāties šajā tiesvedībā Polijas Republikas apsvērumu atbalstam. Ar 2018. gada 19. februāra lēmumu Vispārējās tiesas trešās palātas (iepriekšējā sastāvā) priekšsēdētājs atļāva tām iestāties lietā.

18      Ar attiecīgi ar 2018. gada 16. un 25. janvārī Vispārējās tiesas kancelejā iesniegtajiem dokumentiem Beļģijas Karaliste, Francijas Republika un Zviedrijas Karaliste lūdza atļauju iestāties lietā, lai atbalstītu Komisijas prasījumus. Ar attiecīgi 2018. gada 19. un 21. februāra lēmumiem Vispārējās tiesas trešās palātas (iepriekšējā sastāvā) priekšsēdētājs atļāva tām iestāties lietā.

19      Personas, kas iestājušās lietā, procesuālos rakstus un pamatlietas dalībnieki apsvērumus par tiem iesniedza noteiktajos termiņos.

20      Ar 2019. gada 11. marta lēmumu, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 27. panta 3. punktu, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs nodeva lietu citam tiesnesim referentam, kurš darbojas trešajā palātā (iepriekšējā sastāvā).

21      Tā kā, piemērojot Reglamenta 27. panta 5. punktu, Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas trešajā palātā (jaunajā sastāvā), kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.

22      Pēc trešās palātas (jaunajā sastāvā) priekšlikuma Vispārējā tiesa atbilstoši Reglamenta 28. pantam nolēma nodot lietu paplašinātam iztiesāšanas sastāvam.

23      Pamatojoties uz tiesneša referenta priekšlikumu, Vispārējā tiesa (trešā palāta paplašinātā sastāvā) nolēma uzsākt tiesvedības mutvārdu daļu un Reglamenta 89. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktos paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros rakstveidā uzdeva pamatlietas pusēm jautājumus, lūdzot tām izteikties rakstveidā par noteiktiem tiesvedības aspektiem. Pamatlietas puses atbildēja uz šiem jautājumiem noteiktajā termiņā.

24      Vispārējā tiesa 2020. gada 17. septembra tiesas sēdē uzklausīja lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumus un to atbildes uz tās uzdotajiem mutvārdu jautājumiem.

25      Polijas Republikas, ko atbalsta Bulgārijas Republika un Ungārija, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

26      Komisijas, kuru atbalsta Beļģijas Karaliste, Francijas Republika un Zviedrijas Karaliste, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

27      Prasības pamatojumam Polijas Republika izvirza piecus pamatus.

28      Pirmais pamats attiecas uz tādu noteikumu pārkāpumu, kuri piemērojami kvalificētam balsu vairākumam. Polijas Republika uzskata, ka pēc tās lūguma šajā ziņā un piemērojot 36. protokola 3. panta 2. un 3. punktu apstrīdētais lēmums esot bijis jāpieņem saskaņā ar Nicas līgumā paredzētajiem kvalificēta balsu vairākuma noteikumiem, nevis saskaņā ar Lisabonas līgumā paredzētajiem noteikumiem.

29      Otrajā un trešajā pamatā Polijas Republika uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā noteiktie ar LPTP saistītie LSI slāpekļa oksīdu (NOx), dzīvsudraba (Hg), ūdeņraža hlorīda (HCl) emisiju līmeņi, kā arī daži šādi līmeņi, kas piemērojami LSI, kuru gada ekspluatācijas ilgums ir mazāks par 1500 stundām, ir noteikti, pamatojoties uz kļūdainiem un nereprezentatīviem datiem, un ir pretrunā samērīguma principam.

30      Ar ceturto un piekto pamatu Polijas Republika apstrīd to atkāpju likumību, kas ar apstrīdēto lēmumu dažiem salu reģioniem piešķirtas ar LPTP saistīto emisiju līmeņu piemērošanai smagai degvieleļļai vai dīzeļdegvielai.

 Par pirmo pamatu, kas attiecas uz LES 16. panta 4. un 5. punkta, lasot tos kopsakarā ar 36. protokola 3. panta 2. un 3. punktu, noteikumu pārkāpumu

31      Polijas Republika, kuru atbalsta Ungārija, uzskata, ka apstrīdētais lēmums ir pieņemts, pārkāpjot LES 16. panta 4. un 5. punktā un 36. protokola 3. panta 2. un 3. punktā paredzētos noteikumus par kvalificētu balsu vairākumu. Būtībā tā uzskata, ka, lai varētu izmantot šī protokola 3. panta 3. punktā paredzētos kvalificēta balsu vairākuma noteikumus, dalībvalstij ir pietiekami to pieprasīt minētā protokola 3. panta 2. punktā noteiktajā termiņā, proti, laikposmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam. Tā kā Polijas Republika šo pieteikumu iesniedza 2017. gada 30. martā, šie kvalificētā balsu vairākuma noteikumi esot bijuši jāpiemēro komitejas 2017. gada 28. aprīļa balsojumā par apstrīdētā lēmuma projektu.  Ungārija piebilst, ka, piemērojot minētos noteikumus, minētā projekta pieņemšanai nepieciešamo balsu slieksni nebūtu bijis iespējams sasniegt un balsošana tādējādi būtu izraisījusi citādu rezultātu.

32      Komisija, kuru atbalsta Beļģijas Karaliste, Francijas Republika un Zviedrijas Karaliste, būtībā iebilst, ka 36. protokola 3. panta 2. punktā noteiktais laikposms aptver gan datumu, kurā Padomes loceklis iesniedz lūgumu, gan balsošanas datumu. Tā uzskata, ka šajā tiesību normā ir paredzēts izņēmums no vispārīgā noteikuma, kas paredzēts LES 16. panta 4. punktā, un tādējādi tā ir jāinterpretē šauri. LES 16. panta 5. punktā izšķiroši esot noteikta 36. protokolā ietverto pārejas noteikumu materiālā piemērošanas joma, un no tā teksta, kā arī no 36. protokola 3. panta 2. punkta teksta skaidri izrietot, ka 36. protokola 3. panta 3. punktā definētais kvalificētais balsu vairākums ir piemērojams tikai balsojumiem, kas notiek laikposmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam. Komisija uzskata, ka Polijas Republikas pieeja nozīmētu atzīt, ka pārejas noteikumi attiecībā uz kvalificēta balsu vairākuma definīciju ir atkarīgi tikai un vienīgi no vienpusēja vienas dalībvalsts lēmuma un ka tie varētu tikt piemēroti bezgalīgi, un tas LES 16. panta 4. punktam un komitejas procedūrai atņemtu lietderīgo iedarbību un izraisītu tiesiskās drošības principa pārkāpumu. Komisija precizē, ka pārejas posma ilgumam ir jābūt zināmam a priori un ka Līguma autori to ir skaidri noteikuši.

33      Saistībā ar šo pamatu Vispārējai tiesai ir jālemj par 36. protokola 3. panta 2. punkta piemērojamību un, konkrētāk, par to, vai, lai varētu piemērot minētā panta 3. punktā paredzētos kvalificēta balsu vairākuma noteikumus, kas atbilst kvalificētajam balsu vairākumam Nicas līgumā, pietiek ar to, ka dalībvalsts to pieprasa laikposmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, vai arī ir nepieciešams, lai arī lēmums būtu pieņemts šajā laikposmā.

34      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, mērķi. Viens no Savienības tiesību normas interpretācijā vērā ņemamajiem elementiem var būt arī tās rašanās vēsture (spriedums, 2020. gada 25. jūnijs, A u.c. (Vējturbīnas Ālterā un Nēvelē), C‑24/19, EU:C:2020:503, 37. punkts). Tādēļ ir jāveic 36. protokola 3. panta 2. punkta gramatiskā, sistēmiskā, teleoloģiskā un vēsturiskā interpretācija. Šajā kontekstā ir jāņem vērā, ka Savienības tiesību akti tiek sagatavoti vairākās valodās un ka visas valodu versijas ir autentiskas, un tas nozīmē, ka var būt nepieciešams salīdzināt valodu versijas (skat. spriedumu, 2016. gada 14. jūlijs, Latvija/Komisija, T‑661/14, EU:T:2016:412, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

35      Pirmkārt, attiecībā uz gramatisko interpretāciju lietas dalībnieki ir vienisprātis par to, ka 36. protokola 3. panta 2. punkta formulējums neļauj kliedēt šaubas par šīs tiesību normas precīzu piemērojamību. Proti, no teksta, saskaņā ar kuru “laikposmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, Padomes loceklis var lūgt, lai lēmumu pieņem ar tādu kvalificētu balsu vairākumu, kā definēts 3. punktā”, neizriet, ka arī minētais lēmums ir vai nav jāpieņem šajā laikposmā.

36      Arī citas 36. protokola 3. panta 2. punkta valodu versijas neļauj kliedēt šaubas par minētās tiesību normas precīzu piemērojamību.

37      Otrkārt, arī attiecīgās tiesību normas vēsturiskā interpretācija neļauj izskaidrot tās formulējumu. Šajā ziņā ir jānorāda, ka Lisabonas līgums, ar kuru tika grozīti noteikumi kvalificēta balsu vairākuma aprēķināšanai, tika pieņemts pēc tam, kad starpvaldību konferencei, kas tika sasaukta, lai izstrādātu Līguma, ar ko groza ES līgumu un EK līgumu, projektu, tika dots šāds pilnvarojums. Saskaņā ar šī pilnvarojuma formulējumu “pārejas periodā līdz 2017. gada 31. martam, kad lēmums jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, Padomes loceklis var lūgt pieņemt lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, kāds tas ir noteikts pašreizējā EK līguma 205. panta 2. punktā” (pilnvarojuma, kas iekļauts Briseles Eiropadomes 2007. gada 21. un 22. jūnija sanāksmes prezidentūras secinājumos, 11177/1/07 REV 1, I pielikums, 18. lpp., 13. punkts). Ņemot vērā, ka šajā pilnvarojumā ietvertais formulējums ir ļoti līdzīgs 36. protokola 3. panta 2. punkta formulējumam, tas neļauj, kā pamatoti apgalvo Komisija, novērst iepriekš 35. punktā minēto neskaidrību. To paturot prātā, no šī dokumenta neizriet, kā to apgalvo Polijas Republika, ka balsošanai saskaņā ar Nicas līguma noteikumiem bija jānotiek pirms 2017. gada 1. aprīļa.

38      Treškārt, attiecībā uz teleoloģisko interpretāciju ir jāatgādina, ka 36. protokola mērķis atbilstoši tā vienīgajam apsvērumam ir “organizēt pāreju no Līgumu noteikumiem par iestādēm, kas piemērojami līdz brīdim, kad stāsies spēkā Lisabonas Līgums, uz noteikumiem, kas paredzēti minētajā Līgumā”.

39      Šajā nolūkā 36. protokola 3. panta 2. punktā dalībvalstij ir piešķirtas tiesības laikposmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam lūgt piemērot 36. protokola 3. panta 3. punktā definēto kvalificēto balsu vairākumu, kas atbilst Nicas līgumā ietvertajam, ko turklāt, šķiet, lietas dalībnieki neapstrīd.

40      Savukārt lietas dalībnieku viedokļi atšķiras jautājumā par to, vai arī balsojumam ir jānotiek šajā pašā laikposmā. Tiesības, kas dalībvalstīm piešķirtas ar 36. protokola 3. panta 2. punktu, pieprasīt balsojumu ar kvalificēto balsu vairākumu atbilstoši Nicas līguma noteikumiem šajā pantā norādītajā laikposmā noteikti nozīmē, ka pēc tam, kad dalībvalsts ir izteikusi šādu lūgumu, balsošana notiek saskaņā ar šiem pašiem noteikumiem, pat ja balsojums notiek pēc 2017. gada 31. marta. Tikai šāda interpretācija var nodrošināt, ka dalībvalsts visā šajā laikposmā var lietderīgi īstenot minētās tiesības līdz paredzētā termiņa pēdējai dienai.

41      Jebkāda pretēja interpretācija padarītu bezjēdzīgu skaidra laikposma no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam noteikšanu attiecīgās prerogatīvas īstenošanai un ievērojami samazinātu termiņu, kurā dalībvalsts faktiski varētu lūgt balsojumu saskaņā ar Nicas līguma noteikumiem. Tā rezultātā lūgums, kas izteikts šī perioda beigās, praktiski būtu novēlots, lai varētu piemērot Nicas līguma noteikumus. Šāda pretēja interpretācija liktu dalībvalstīm vajadzības gadījumā daudz agrāk izteikt lūgumu atkarībā no balsojuma datuma, kurš nav paredzams. Šāds rezultāts būtu pretrunā dalībvalstu tiesībām lūgt balsojumu saskaņā ar Nicas līguma noteikumiem līdz 36. protokola 3. panta 2. punktā paredzētā laikposma pēdējai dienai.

42      Līdz ar to no attiecīgās tiesību normas teleoloģiskās interpretācijas izriet, ka 36. protokola 3. panta 3. punktā paredzētā kvalificētā balsu vairākuma definīcija var tikt piemērota balsojumam, kurš notiek pat pēc 2017. gada 31. marta, ar nosacījumu, ka dalībvalsts to ir lūgusi piemērot pirms šī datuma.

43      Ceturtkārt, ir jānorāda, ka šādu secinājumu atbalsta arī attiecīgās tiesību normas sistēmiskā interpretācija. Šajā ziņā ir jānorāda, ka 36. protokola 3. panta 2. punkts iekļaujas trijos pārejas posmos, kas attiecas uz Lisabonas līgumā paredzēto kvalificētā balsu vairākuma noteikumu stāšanos spēkā.

44      Lai gan Lisabonas līgums stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, LES 16. panta 4. punktā noteiktā kvalificētā balsu vairākuma definīcija stājās spēkā tikai 2014. gada 1. novembrī. Saskaņā ar LES 16. panta 5. punktu pārejas noteikumi bija piemērojami, pirmkārt, līdz 2014. gada 31. oktobrim un, otrkārt, laikposmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, kādi tie ir noteikti Protokolā par pārejas noteikumiem, proti, 36. protokolā.

45      Tātad ir jānošķir trīs laikposmi, proti, pirmkārt, laikposms no 2009. gada 1. decembra līdz 2014. gada 31. oktobrim, otrkārt, laikposms no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam un, treškārt, laikposms no 2017. gada 1. aprīļa.

46      Pirmajā laikposmā bija piemērojami 36. protokola 3. panta 3. punktā definētie kvalificēta balsu vairākuma noteikumi, pagarinot attiecīgos Nicas līguma noteikumus, kuriem tie atbilst. Otrajā laikposmā Padomes loceklis saskaņā ar apstrīdēto tiesību normu, proti, 36. protokola 3. panta 2. punktu, varēja lūgt, lai tiktu pieņemts lēmums saskaņā ar šiem Nicas līguma noteikumiem. Bez šāda lūguma bija piemērojama jaunā kvalificēta balsu vairākuma definīcija, kura ietverta LES 16. panta 4. punktā, un tas ir uzsvērts 36. protokola 3. panta 1. punktā. Trešajā laikposmā kvalificētais balsu vairākums ir definēts kā tāds, kurš ir paredzēts LES 16. panta 4. punktā, nepastāvot iespējai pieprasīt citu balsu skaitīšanas veidu.

47      Līdz ar to pretēji tam, kā uzskata Komisija, 36. protokola 3. panta 2. punkts nav izņēmums no LES 16. panta 4. punktā paredzētā noteikuma, bet gan pārejas noteikums, kurš reglamentē vienu no trim pārejas laikposmiem, kas secīgi iestājās pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Tā pārejas raksturs ir apstiprināts 36. protokola vienīgajā apsvērumā (skat. 38. punktu), kā arī ar 36. protokola nosaukuma formulējumu – “par pārejas noteikumiem” – un ar LES 16. panta 5. punkta formulējumu, kurā ir paredzēts, ka protokolā ir noteikti “pārejas noteikumi” laikposmam no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam.

48      Šā sprieduma 42. punktā izklāstītā interpretācija atbilst LES 16. panta 5. punkta, atbilstoši kuram tika pieņemts 36. protokola 3. panta 2. punkts, prasībām. Proti, saskaņā ar šo interpretāciju minētā protokola 3. panta 2. punkts, pirmkārt, bija piemērojams laikā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, jo šī paša panta 3. punktā definētā kvalificēta balsu vairākuma piemērošanas pieprasīšanas beigu termiņš bija 2017. gada 31. marts, un, otrkārt, tam bija pārejas noteikuma raksturs, jo balsojums ar šo kvalificēto balsu vairākumu attiecās tikai uz tiem aktu projektiem, par kuriem tas tika pieprasīts minētajā laikposmā. Tātad Komisija kļūdaini uzskata, ka LES 16. panta 5. punktā ir prasīts, lai 36. protokola 3. panta 3. punktā definētais kvalificētais balsu vairākums būtu piemērojams tikai balsojumiem, kas notikuši laikā no 2009. gada 1. decembra līdz 2014. gada 31. oktobrim. Tāpat Polijas Republikai nav pamata apgalvot, ka LES 16. panta 5. punkta piemērošanas joma neattiecas uz kvalificētā balsu vairākuma definīciju.

49      Katrā ziņā, kā to pierāda lietas dalībnieku sniegtās atšķirīgās interpretācijas, LES 16. panta 5. punkta formulējums ir tik neviennozīmīgs, ka tas neļauj atspēkot šā sprieduma 42. punktā ietverto interpretāciju.

50      Pretēji tam, ko apgalvo Komisija, šā sprieduma 42. punktā apstiprinātā interpretācija atbilst arī no pastāvīgās judikatūras izrietošajai prasībai, saskaņā ar kuru pārejas noteikums ir jāinterpretē šauri (skat. spriedumu, 2019. gada 27. februāris, Grieķija/Komisija, C‑670/17 P, EU:C:2019:145, 52. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2010. gada 28. oktobris, Komisija/Polija, C‑49/09, EU:C:2010:644, 41. punkts un tajā minētā judikatūra). Pirmkārt, šajā interpretācijā 36. protokola 3. panta 2. punkta piemērošana ir pakļauta skaidri definētam ierobežojumam laikā (skat. šā sprieduma 48. punktu) un līdz ar to garantē tā pārejas raksturu (skat. šā sprieduma 38. punktu). Otrkārt, minētā interpretācija noteikti ir vajadzīga, lai dalībvalsts varētu lietderīgi un efektīvi īstenot savas tiesības līdz 36. protokola 3. panta 2. punktā paredzētā laikposma pēdējai dienai (skat. šā sprieduma 40. un 41. punktu) un līdz ar to nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šo tiesību īstenošanu.

51      Turklāt Komisija nevar pamatoti apgalvot, ka šā sprieduma 42. punktā izklāstītā interpretācija liedz LES 16. panta 4. punktam un komitejas procedūrai, kas vērsta uz to, lai pastiprinātu demokrātisko leģitimitāti un pilsoņu pārstāvību, lietderīgo iedarbību. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka 36. protokola 3. panta 2. punkts arī pieder pie primārajām tiesībām un tātad Komisijai tā lietderīgā iedarbība ir jānodrošina tādā pašā veidā kā Līgumiem, līdz ar to nevar neņemt vērā tādēļ, ka iepriekš piemērots LES 16. panta 4. punkts.

52      Tādējādi sistēmiskā analīze apstiprina tādu 36. protokola 3. panta 2. punkta interpretāciju, kura ir apstiprināta šā sprieduma 42. punktā.

53      Piektkārt, ir jānorāda, ka šo interpretāciju apstiprina tiesiskās drošības princips, atbilstoši kuram, pirmkārt, tiesību normām ir jābūt skaidrām un precīzām un, otrkārt, attiecīgajām personām ir jābūt iespējai paredzēt to piemērošanu attiecīgajām personām. Tiesiskās drošības principa prasība it īpaši ir tāda, lai tiesiskais regulējums ļautu ieinteresētajām personām precīzi zināt tajā noteikto saistību apjomu un lai šīs personas nepārprotami zinātu savas tiesības un pienākumus un spētu atbilstoši rīkoties (skat. spriedumu, 2014. gada 1. jūlijs, Ålands Vindkraft, C‑573/12, EU:C:2014:2037, 127. un 128. punkts un tajos minētā judikatūra).

54      Šajā ziņā Komisija nevar apgalvot, ka tas, ka pārejas noteikuma piemērošana ir atkarīga tikai no dalībvalsts vienpusēja lūguma, ļautu bezgalīgi piemērot šo tiesību normu, jo no formālā viedokļa Padome turpinātu apspriest aktu, kamēr Komisija to nav atsaukusi. Ar šo argumentu netiek ņemts vērā ne tikai fakts, ka pārejas noteikuma piemērošana ir pakļauta vienīgam nosacījumam, ka dalībvalsts to pieprasa ierobežotā laikā, jo tas ir jāiesniedz ne vēlāk kā 2017. gada 31. martā, bet arī tas, ka ar apspriedi, kuras beigās notiek balsošana, tiek izbeigta šī pārejas noteikuma piemērošana, un tādēļ tā nav bezgalīga.

55      Tieši pretēji, Komisijas piedāvātā interpretācija, atbilstoši kurai pārejas noteikuma piemērošana ir pakļauta kumulatīvām prasībām – lai dalībvalsts to pieprasītu un lai balsošana notiktu ne vēlāk kā 2017. gada 31. martā – pārejas perioda beigās radītu nenoteiktību par kvalificētu balsu vairākuma piemērošanu laikā atbilstoši 36. protokola 3. panta 3. punktā paredzētajai definīcijai. Proti, tā kā darba pie akta projekta ilgums var būt atšķirīgs, dalībvalsts, izmantojot tiesības, kas tai piešķirtas ar šo tiesību normu pārejas periodā, it īpaši tad, ja tās lūguma iesniegšanas datums tuvojas 2017. gada 31. martam, nevarēs būt pārliecināta, ka balsošana patiešām var notikt atbilstoši minētajiem noteikumiem. Ja darbs pie akta projekta turpinās pēc 2017. gada 31. marta, Komisijas aizstāvētās interpretācijas rezultātā balsošanai būtu jānotiek ar kvalificētu balsu vairākumu atbilstoši LES 16. panta 4. punktam, bet minētā darba pabeigšanai pirms šī datuma un tā, lai balsot varētu pirms 2017. gada 31. marta, būtu jāpiemēro kvalificētu balsu vairākums, kurš definēts 36. protokola 3. panta 3. punktā. Turklāt šāda interpretācija ne tikai radītu neparedzamību, bet arī varētu izraisīt attiecīgā pārejas noteikuma apiešanu, nosakot balsošanas datumu pēc 2017. gada 31. marta.

56      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, 36. protokola 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai akta projekts tiktu pieņemts saskaņā ar 36. protokola 3. panta 3. punktā paredzētajiem kvalificēta balsu vairākuma noteikumiem, kuri atbilst attiecīgajiem Nicas līguma noteikumiem, pietiek ar to, ka šo noteikumu piemērošanu dalībvalsts pieprasa laikā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, un nav nepieciešams, lai arī balsošana par attiecīgā tiesību akta projektu notiktu laikā starp šiem datumiem.

57      Šajā lietā, tā kā Polijas Republika lūgumu atbilstoši 36. protokola 3. panta 2. punktam bija izteikusi 2017. gada 30. martā, minētie noteikumi bija jāpiemēro, veicot balsošanu par apstrīdētā lēmuma projektu 2017. gada 28. aprīlī.

58      No judikatūras izriet, ka balsošanas kārtības neievērošana ir būtisku procedūras noteikumu pārkāpums LESD 263. panta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1988. gada 23. februāris, Apvienotā Karaliste/Padome, 68/86, EU:C:1988:85, 49. punkts; 2015. gada 28. aprīlis, Komisija/Padome, C‑28/12, EU:C:2015:282, 55. punkts, un 2017. gada 20. septembris, TillySabco/Komisija, C‑183/16 P, EU:C:2017:704, 115. punkts), kas noteikti izraisa tāda akta atcelšanu neatkarīgi no tā, vai šis pārkāpums ir radījis kaitējumu tam, kurš uz to atsaucas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2000. gada 6. aprīlis, Komisija/ICI, C‑286/95 P, EU:C:2000:188, 52. punkts; 2017. gada 21. septembris, Feralpi/Komisija, C‑85/15 P, EU:C:2017:709, 45.–47. punkts, un 2016. gada 8. septembris, Goldfish u.c./Komisija, T‑54/14, EU:T:2016:455, 47. punkts).

59      Tādēļ nav nozīmes jautājumiem par to, vai Komisija būtu varējusi organizēt šo balsojumu pirms 2017. gada 1. aprīļa un vai Polijas Republika būtu varējusi lūgt, lai minētā balsošana notiktu pirms šī datuma. Katrā ziņā, ņemot vērā balsošanas rezultātu, kas norādīts šā sprieduma 13. punktā, piemērojot 36. protokola 3. panta 3. punktā paredzētos kvalificēta balsu vairākuma noteikumus, apstrīdētā lēmuma projekta pieņemšanai nepieciešamais slieksnis nebūtu sasniegts.

60      Līdz ar to pirmais pamats ir jāpieņem un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, turklāt nav jāizvērtē pārējie prasītāja izvirzītie pamati.

 Par apstrīdētā lēmuma atcelšanas iedarbību laikā

61      LESD 264. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka, pasludinot tiesību aktu par spēkā neesošu, Tiesa, ja uzskata par vajadzīgu, nosaka, kuras no šā tiesību akta sekām jāuzskata par galīgām. Šī tiesību norma tikusi interpretēta tostarp tādējādi, ka tā tiesiskās drošības iemeslu dēļ (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 20. septembris, TillySabco/Komisija, C‑183/16 P, EU:C:2017:704, 124. punkts, un 2018. gada 4. septembris, Komisija/Padome (Nolīgums ar Kazahstānu), C‑244/17, EU:C:2018:662, 52. punkts), kā arī to iemeslu dēļ, kuru mērķis ir novērst pārtraukumu vai pasliktināšanos Savienības īstenotās vai atbalstītās politikas īstenošanā, piemēram, vides vai sabiedrības veselības aizsardzības jomā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1999. gada 25. februāris, Parlaments/Padome, C‑164/97 un C‑165/97, EU:C:1999:99, 22.–24. punkts, un 2015. gada 16. aprīlis, Parlaments/Padome, C‑317/13 un C‑679/13, EU:C:2015:223, 72.–74. punkts), ļauj saprātīgā termiņā saglabāt atceltā akta sekas.

62      Šajā lietā, kad Vispārējā tiesa tiesas sēdē uzdeva jautājumus par iespējamu atcelšanas, ko tā varētu pasludināt, seku pielāgošanu laikā, Polijas Republika pret to iebilda, savukārt Komisija lūdza veikt šādu pielāgošanu apstrīdētā lēmuma atcelšanas gadījumā.

63      Ņemot vērā faktu, ka apstrīdētajā lēmumā noteiktie ar LPTP saistītie emisiju līmeņi, kā ir izklāstīts šā sprieduma 1. punktā, ir pamats, lai valsts iestādes noteiktu LSI izmantošanas atļaujas nosacījumus, apstrīdētā lēmuma tūlītēja atcelšana varētu apdraudēt vienotus atļaujas izsniegšanas nosacījumus šāda veida iekārtām Savienībā un varētu radīt tiesisko nedrošību ieinteresētajām personām, it īpaši LSI operatoriem, līdz brīdim, kad stāsies spēkā jauns lēmums par secinājumiem par LPTP.

64      Turklāt apstrīdētā lēmuma tūlītēja atcelšana būtu pretrunā mērķim nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni un uzlabot vides kvalitāti, kurš ir paredzēts LESD 191. panta 2. punktā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantā un Direktīvas 2010/75 2. un 44. apsvērumā, kā arī 1. pantā, ko veicina apstrīdētais lēmums.

65      Līdz ar to apstrīdētā lēmuma sekas ir jāatstāj spēkā līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā, kas nevar pārsniegt divpadsmit mēnešus no šī sprieduma pasludināšanas dienas, stāsies spēkā jauns akts, kurš to aizstās un kurš ir jāpieņem saskaņā ar 36. protokola 3. panta 3. punktā paredzētajiem kvalificēta balsu vairākuma noteikumiem.

 Par tiesāšanās izdevumiem

66      Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Polijas Republikas prasījumiem.

67      Reglamenta 138. panta 1. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis un iestādes, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Tādēļ Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Francijas Republika, Ungārija un Zviedrijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)      Atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1442 (2017. gada 31. jūlijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām.

2)      Saskaņā ar šīs rezolutīvās daļas 1) punktu atceltā īstenošanas lēmuma sekas ir jāatstāj spēkā līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā, kas nevar pārsniegt divpadsmit mēnešus no šī sprieduma pasludināšanas dienas, stāsies spēkā jauns akts, kurš to aizstās un kurš ir jāpieņem saskaņā ar Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. panta 3. punktā paredzētajiem kvalificēta balsu vairākuma noteikumiem.

3)      Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Polijas Republikas tiesāšanās izdevumus.

4)      Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Francijas Republika, Ungārija un Zviedrijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Collins

Kreuschitz

Csehi

De Baere

 

      Steinfatt

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 27. janvārī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – poļu.