PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)

2009. gada 1. jūlijs (*)

Valsts atbalsts – Pārstrukturēšanas atbalsts, ko Nīderlandes iestādes piešķīrušas KG Holding NV – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un noteikts pienākums to atgūt – Prasība atcelt tiesību aktu – Daļēja nepieņemamība – Atbalsta atgūšana no uzņēmumiem saņēmējiem, kas atzīti par bankrotējušiem – Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai

Apvienotās lietas T‑81/07, T‑82/07 un T‑83/07

Jan Rudolf Maas, KG Holding NV maksātnespējas administrators, ar dzīvesvietu Roterdamā (Nīderlande), ko pārstāv G. van der Vāls [G. van der Wal] un T. Būsmans [T. Boesman], advokāti,

prasītājs lietā T‑81/07,

Jan Rudolf Maas un Cornelis van den Bergh, Kliq BV maksātnespējas administratori, ar dzīvesvietu Roterdamā, ko pārstāv G. van der Vāls un T. Būsmans, advokāti,

prasītāji lietā T‑82/07,

un

Jean Leon Marcel Groenewegen, Kliq Reïntegratie maksātnespējas administrators, ar dzīvesvietu Utrehtā (Nīderlande), ko pārstāv G. van der Vāls un T. Būsmans, advokāti,

prasītājs lietā T‑83/07,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv H. van Vlīts [H. van Vliet], pārstāvis,

atbildētāja,

par prasību atcelt Komisijas 2006. gada 19. jūlija Lēmumu 2006/939/EK par atbalsta pasākumu, ko izziņojusi Nīderlande attiecībā uz KG Holding NV (OV L 366, 40. lpp.).

EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA(astotā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētaja pienākumu izpildītājs S. Papasavs [S. Papasavvas], tiesneši N. Vāls [N. Wahl] un A. Ditrihs [A. Dittrich] (referents),

sekretārs J. Plingerss [J. Plingers], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2008. gada 10. decembra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Prāvas priekšvēsture

1.     Vispārējs raksturojums

1        Pārveidojot Nīderlandes Darba un sociālo lietu ministrijas reintegrācijas dienestus, 2002. gada 1. janvārī tika izveidota KG Holding NV, kuras vienīgais akcionārs bija Nīderlandes Karaliste.

2        2002. gada 18. maijā, sadalot KG Holding, tika izveidota Kliq Reïntegratie BV (1450 darbinieki) un Kliq Employability BV (200 darbinieki). KG Holding bija vienīgā šo divu sabiedrību kapitāldaļu turētāja. Bija arī neliels skaits citu mazu meitas sabiedrību. Divu galveno meitas sabiedrību pamatdarbības virzieni bija pakalpojumu sniegšana tādās jomās kā darba meklētāju nodarbināšana, strādājošu invalīdu integrācija, brīvajām darba vietām piemērotu darba ņēmēju meklēšana darba devēju labā un pakalpojumi darbinieku iekārtošanā darbā.

3        2003. gada 31. jūlijā tika izveidota Kliq BV, reorganizējot Kliq Reïntegratie finanšu problēmu dēļ. Kliq, sākot ar 2003. gada 1. oktobri, pārņēma daļu no Kliq Reïntegratie līgumiem.

4        2003. gada 30. septembrī KG Holding kā vienīgā Kliq akcionāre nolēma emitēt 150 000 Kliq akcijas ar katras akcijas nominālvērtību EUR 100 un kopējo summu EUR 15 miljoni ar nosacījumu, ka 75 % no šīs summas, proti, EUR 11,25 miljoni, tiks samaksāti tikai pēc attiecīga Kliq pieprasījuma.

5        2003. gada 12. novembrī Nīderlandes Karaliste lūdza Komisijai atļauju piešķirt glābšanas atbalstu kā kredītu KG Holding EUR 45 miljonu apmērā uz sešiem mēnešiem, no kura EUR 9,25 miljoni bija paredzēti aizdevumam Kliq un EUR 35,75 miljoni paredzēti Kliq Reïntegratie, lai izpildītu esošās līgumsaistības un segtu sociālā plāna izmaksas.

6        Komisija savā 2003. gada 16. decembra lēmumā (OV 2004, C 33, 8. lpp.) atzina, ka valsts atbalstu, ko Nīderlandes Karaliste plāno piešķirt KG Holding kā EUR 45 miljonu aizdevumu uz sešiem mēnešiem, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

7        2003. gada 23. decembrī starp KG Holding un Kliq tika noslēgts aizdevuma līgums par EUR 9,25 miljoniem. Tajā attiecībā uz Kliq bija noteikts ieskaita aizliegums, bet KG Holding atļauts paredzēt ieskaitu starp summām, kas jāmaksā saskaņā ar aizdevumu, un iespējamo Kliq prasījumu.

8        2004. gada 24. janvārī Nīderlandes finanšu ministrs nolēma KG Holding piešķirto EUR 45 miljonu aizdevumu pārveidot par pārstrukturēšanas atbalstu tai pašai sabiedrībai. Šai konversijai bija jāizpaužas kā Nīderlandes Karalistes piešķirtā glābšanas aizdevuma KG Holding konvertēšana KG Holding pašu kapitālā, kā arī EUR 9,25 miljonu no šī aizdevuma piešķiršana Kliq un EUR 35,75 miljonu no šī aizdevuma piešķiršana Kliq Reïntegratie. 2004. gada 26. janvāra paziņojumā Komisijai Nīderlandes Karaliste lūdza apstiprināt šo pārstrukturēšanas atbalstu. 2004. gada aprīlī, augustā un novembrī Komisija pieprasīja papildu informāciju.

9        2005. gada 8. februārī Rechtbank Rotterdam (Roterdamas iecirkņa tiesa) pasludināja KG Holding maksātnespēju, ieceļot J. R. Māsu [J. R. Maas] par administratoru. 2005. gada 9. februārī Rechtbank Utrecht (Utrehtas iecirkņa tiesa) pasludināja Kliq Reïntegratie maksātnespēju, ieceļot Ž. L. M. Hrūnevēhenu [J. L. M. Groenewegen] par administratoru.

10      2005. gada 23. martā Komisija rīkoja sanāksmi ar finanšu ministra un attiecīgo sabiedrību pārstāvjiem par pieteikumu apstiprināt pārstrukturēšanas atbalstu.

11      Pēc KG Holding bankrota un Kliq finanšu grūtībām šī pēdējā sabiedrība 2005. gada sākumā izstrādāja plānu, kas tai ļāva turpināt savu darbību. Šī plāna mērķis bija atļaut KG Holding pārdot tai piederošās Kliq kapitāla daļas. Tāpēc Kliq īstenoja pakāpenisku plānu, proti, vispirms KG Holding jāizpilda saistība apmaksāt daļas, paredzot ieskaitu attiecībā uz starpību starp samaksāšanas saistību un aizdevumu EUR 9,25 miljonu apmērā, un pēc tam jāpārdod KG Holding piederošās daļas.

12      2005. gada 16. jūnijā Kliq pieprasīja KG Holding administratoram pilnībā apmaksāt neapmaksāto kapitālu. KG Holding administrators iebilda pret Kliq prasību apmaksāt kapitālu ieskaita veidā starp šo saistību un Kliq parādu atbilstoši EUR 9,25 miljonu aizdevumam. Tad 2005. gada 21. jūnijā Kliq iesniedza pieteikumu rechter-commissaris (tiesnesis komisārs), kas ir kompetentā valsts tiesu iestāde, izdot rīkojumu, nosakot KG Holding administratoram pienākumu piedalīties pakāpeniskā plāna izpildē, veikt konversiju un pēc tam pārdot Kliq kapitāla daļas izsolē. 2005. gada 22. jūnijā Nīderlandes Karaliste arī cēla prasību, kurā tā rechter-commissaris lūdza izdot rīkojumu, lai administrators visiem līdzekļiem nepieļautu ieskaitu starp Kliq prasījumu pret KG Holding (pienākums apmaksāt kapitālu) un KG Holding prasījumu pret Kliq (EUR 9,25 miljonu aizdevums). 2005. gada 22. augustā rechter-commissaris apmierināja Kliq prasību. Viņš uzskatīja, ka ieskaits un kapitāla daļu apmaksa ir izdevīga visiem KG Holding kreditoriem. Nīderlandes Karalistes prasība tika noraidīta un KG Holding administrators tika oficiāli aicināts sadarboties Kliq izstrādātā pakāpeniskā plāna ieviešanā. Neviens no lietas dalībniekiem šo lēmumu nepārsūdzēja.

13      2005. gada 14. decembrī tika pasludināta Kliq maksātnespēja, ieceļot J. R. Māsu un K. van den Berhu [C. van den Bergh] par administratoriem. 2005. gada 21. decembrī šie administratori pārdeva Kliq aktīvus kādam tirgus dalībniekam par EUR 5,5 miljoniem.

2.     Administratīvā procedūra

14      2005. gada 5. augustā Komisija nolēma ierosināt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru pēc Nīderlandes Karalistes 2004. gada 26. janvāra paziņojuma (OV C 280, 2. lpp.). Šajā lēmumā Komisija izdarīja pagaidu secinājumu, ka pārstrukturēšanas atbalsts, ko Nīderlandes Karaliste plānojusi piešķirt KG Holding, konvertējot EUR 45 miljonu aizdevumu un ar to saistītos procentus KG Holding pašu kapitālā, neesot saderīgs ar tās paziņojumu par Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV 1999, C 288, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”), kas bija spēkā glābšanas atbalsta piešķiršanas brīdī. Tādēļ Komisija apšaubīja, ka plānoto pārstrukturēšanas atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

15      Nīderlandes Karaliste 2005. gada 29. septembra un 2006. gada 13. janvāra un 17. februāra vēstulēs informēja Komisiju par savu nostāju attiecībā uz šo lēmumu, kā arī sniedza pieprasīto papildu informāciju.

3.     Apstrīdētais lēmums

16      2006. gada 19. jūlijā Komisija pieņēma Lēmumu 2006/939/EK par atbalsta pasākumu, ko izziņojusi Nīderlande attiecībā uz KG Holding (OV L 366, 40. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

17      Komisija apstrīdētajā lēmumā vispirms konstatēja valsts atbalsta esamību EKL 87. panta 1. punkta nozīmē.

18      Pēc tam Komisija izvērtēja pārstrukturēšanas atbalsta saderību ar kopējo tirgu. Apstrīdētā lēmuma 34. apsvērumā Komisija precizēja, ka KG Holding atbilst nosacījumiem, lai to saskaņā ar pamatnostādnēm varētu uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu, un ka tādēļ tas var izmantot pārstrukturēšanas atbalstu. Pēc tam Komisija konstatēja, ka atbalsta piešķiršanai tika izvirzīts nosacījums, ka pārstrukturēšanas plāna ieviešana ir jāapstiprina Komisijai (apstrīdētā lēmuma 35. apsvērums). Apstrīdētā lēmuma 36. apsvērumā Komisija norādīja, ka Nīderlandes iestāžu paziņotais pārstrukturēšanas plāns esot nepilnīgs. Kā norāda Komisija, pārstrukturēšanas plāns neesot efektīvs un nevarēšot izraisīt sagaidāmās pārmaiņas sakarā ar nepietiekamo iekšējo ieguldījuma atdevi salīdzinājumā ar paredzēto kapitāla peļņu (apstrīdētā lēmuma 37. un 38. apsvērums).

19      Apstrīdētā lēmuma 39. apsvērumā Komisija ir noteikusi:

“Tā kā nav ņemti vērā pamatnosacījumi attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanu saskaņā ar pamatnostādnēm, Komisija nevar apstiprināt pārstrukturēšanas plānu un tādējādi arī nevar atļaut piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu. Tāpat arī nevar atzīt paziņoto pasākumu par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar [EKL] 87. panta 3. punkta c) [apakšpunktu].”

20      Apstrīdētā lēmuma 6.2.3. punktā Komisija sniedza papildu apsvērumus par EUR 9,25 miljonu glābšanas aizdevuma Kliq konvertēšanu pašu kapitālā, par EUR 35,75 miljonu glābšanas aizdevumu Kliq Reïntegratie un par iepriekšējiem aizdevumiem KG Holding, kas tai piešķirti tās izveidošanas laikā.

21      Runājot par Kliq piešķirtā EUR 9,25 miljonu glābšanas aizdevuma konvertēšanu pašu kapitālā, Komisija apstrīdētā lēmuma 43.–45. apsvērumā norāda:

“(43) Nīderlandes iestādes informēja Komisiju, ka attiecīgā Nīderlandes tiesa ir izdevusi tām rīkojumu konvertēt EUR 9,25 miljonus lielo aizdevumu [pašu] kapitālā, pamatojoties uz Nīderlandes bankrotu regulējošo tiesību aktu 53. un 69. pantu. Tas notika 2005. gada 22. augustā. Tādējādi šo konversiju var uzskatīt par paziņotā pasākuma daļēju īstenošanu.

(44)      Komisija Nīderlandes iestādēm atgādināja, ka saskaņā ar principu par Kopienas tiesību aktu prioritāti salīdzinājumā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem 43. [apsvērumā] minētās valsts tiesas lēmuma īstenošana ir uzskatāma par jebkāda valsts atbalsta pasākuma, pirms Komisija ir to apstiprinājusi saskaņā ar [EKL] 88. panta 3. punktu, īstenošanas aizlieguma pārkāpumu. Glābšanas aizdevuma konversija [pašu] kapitālā pārstrukturēšanas nolūkā ir uzskatāma par nelikumīgu pārstrukturēšanas atbalstu. Turklāt, tā kā izziņotais atbalsts neatbilst pamatnostādņu prasībām, pasākums, kas uzskatāms par atbalsta daļēju īstenošanu, arī ir nesaderīgs. Fakts, ka pasākums tika īstenots, pamatojoties uz valsts tiesas rīkojumu, šajā gadījumā nav būtisks, jo valstu tiesām tāpat kā citām valsts iestādēm ir jāievēro Līguma noteikumi.

(45)      Tādējādi [EUR] 9,25 miljonu lielā glābšanas aizdevuma konversija, kas [Kliq] piešķirts saskaņā ar valsts tiesas spriedumu, ir uzskatāms par nelikumīga un nesaderīga pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanu [Kliq]. Tā kā šo pārstrukturēšanas atbalstu nevar apstiprināt, tas nav saderīgs ar kopējo tirgu.”

22      Runājot par KliqReïntegratie piešķirto EUR 35,75 miljonu glābšanas aizdevumu, Komisija konstatēja, ka tas nav ticis konvertēts pašu kapitālā, tāpēc attiecīgais atbalsts joprojām esot uzskatāms par glābšanas atbalstu. Apstrīdētā lēmuma 50. apsvērumā Komisija apstiprināja bankrotējušo KG Holding un KliqReïntegratie likvidācijas plānu ar nosacījumu, ka tiek izpildīti šādi divi nosacījumi:

–        “[Nīderlandes Karaliste] kā kreditors iesniedz administratoram savu prasību par EUR 35,75 miljonu piedziņu no [KG Holding] un/vai [KliqReïntegratie] bankrota procedūrā;

–        [Nīderlandes Karaliste] nodrošina uzņēmuma likvidāciju tādā veidā, kas izbeigs konkurences kropļošanu, t.i., izbeidzot attiecīgo uzņēmumu darbību un pēc iespējas drīzāk pārdodot to aktīvus, ņemot vērā tirgus noteikumus. Tas ir gadījums, kad visa uzņēmuma pārdošana ietver risku attiecībā uz piešķirto atbalstu, nododot to tam, kurš iegūst uzņēmumu. Šo risku var samazināt, vienīgi pārdodot uzņēmuma aktīvus.”

23      Runājot par iepriekšējiem KG Holding piešķirtajiem aizdevumiem tās izveides laikā, Komisija norādīja, ka tie neesot ietverti pārstrukturēšanas atbalsta pasākumos un šajā procedūrā (apstrīdētā lēmuma 51. apsvērums). Komisija tomēr uzsver, ka tā vēlas darīt zināmu savu nostāju, lai palīdzētu novērst jaunas pretrunas starp Kopienu noteikumiem valsts atbalsta jomā un valsts tiesību aktu piemērošanu kompetentajās tiesās it īpaši attiecībā uz Nīderlandes tiesā ierosināto tiesvedību, kas ir raksturota apstrīdētā lēmuma 52.–55. punktā.

24      Apstrīdētā lēmuma 52.–55. punktā ir noteikts:

“(52) Saskaņā ar izziņoto pārstrukturēšanas plānu [KG Holding] līdz 2016. gadam ir pilnībā jāatmaksā iepriekšējie aizdevumi [EUR] 41 miljona apmērā, tostarp ar īpašiem noteikumiem piešķirtais [EUR] 17 miljonu lielais norēķinu konta kredīts [..], ko valsts piešķīrusi ar tirgus nosacījumiem 2002. gadā, ņemot vērā [KG Holding] reģistrāciju par uzņēmumu, un kas ir ārpus pārstrukturēšanas atbalsta pasākumu kopuma darbības jomas.

(53)      Ar 2006. gada februāra vēstuli [Nīderlandes Karaliste] informēja Komisiju, ka saistībā ar [KG Holding] un [Kliq      Reïntegratie] maksātnespējas procedūru administratori lūdza attiecīgās valstu tiesas izdot rīkojumu, ka valstij ir pilnībā jāsamaksā kredīts, ko valsts iesaldējusi, ņemot vērā maksājumu apturēšanu līdz [KG Holding] un [Kliq      Reïntegratie] bankrota pasludināšanai 2005. gada februārī.

(54)      Komisija piebilst, ka iepriekš minētā lieta ir attiecīgās valsts tiesas jurisdikcijā un tai ir jānosaka, vai valsts lēmums bija saskaņā ar kredīta pakalpojuma izbeigšanas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

(55)      Komisija pauž nostāju, ka tādā gadījumā, ja valsts lēmums ir bijis saskaņā ar nolīgumu, attiecīgajai tiesai ir jāapstiprina valsts atbalsts un jānoraida administratora prasība. Tomēr, ja tiesa nolemj, ka, neņemot vērā to, ka valsts ir izpildījusi savas līgumsaistības un pienākumus, tai tik un tā ir pilnā apmērā jāsamaksā kredīta pakalpojums, ņemot vērā minēto maksātnespējas procedūru, šādu lēmumu var uzskatīt par līdzvērtīgu jauna valsts atbalsta piešķiršanai [KG Holding] kreditoriem un tas ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar [EKL] 88. panta 3. punktu.”

25      Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija apstrīdētajā lēmumā pieņēma šādu rezolutīvo daļu:

“1. pants

[Nīderlandes Karalistes] valsts atbalsta pasākums, kas pārstrukturēšanas atbalsta formā [EUR] 45 miljonu apmērā piešķirts [KG Holding], neatbilst [pamatnostādņu] prasībām un tādējādi nav saderīgs ar kopējo tirgu.

2. pants

1.      [Nīderlandes Karalistei] ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai atgūtu no [KG Holding] un [Kliq] to 1. pantā minēto atbalstu daļu, ko [KG Holding] kā [EUR] 9,25 miljonu lielu glābšanas aizdevumu nodevis tā meitas uzņēmumam [Kliq], kā arī procentus.

2.      Līdzekļu atgūšana ir jāveic nekavējoties un saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām, ja vien tās nodrošina tūlītēju un efektīvu [apstrīdētā lēmuma] izpildi.

3.      No atgūstamās summas ir jāaprēķina procenti, sākot no dienas, kad atsevišķas atbalsta daļas pirmoreiz tika nodotas to saņēmēju rīcībā, līdz pat to faktiskās atgūšanas dienai.

4.      Procenti no atgūstamās summas atbilstoši 3. punktam ir jāaprēķina saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 9. un 11. pantā izklāstītajām metodēm.

3. pants

[Nīderlandes Karalistei] kā kreditoram ir jāiesniedz administratoram sava prasība par EUR 35,75 miljonu piedziņu no [KG Holding] un/vai Kliq      Reïntegratie maksātnespējas procedūrā. [Nīderlandes Karalistei] jānodrošina uzņēmumu likvidācija tādā veidā, kas izbeigs konkurences kropļošanu, pārtraucot attiecīgo uzņēmumu darbību un pēc iespējas drīzāk pārdodot to aktīvus atbilstoši tirgus nosacījumiem.”

 Process un lietas dalībnieku prasījumi

26      Ar prasības pieteikumiem, kas Pirmās instances tiesas kancelejā reģistrēti 2007. gada 14. martā, Māss kā maksātnespējīgās KG Holding administrators (turpmāk tekstā – “1. prasītājs”), Māss un van den Berhs kā maksātnespējīgās KliqBV administratori (turpmāk tekstā – “2. prasītājs”) un Hrūnevēhens kā maksātnespējīgās KliqReïntegratie administrators (turpmāk tekstā – “3. prasītājs”) cēla trīs prasības.

27      Ar Pirmās instances tiesas astotās palātas priekšsēdētāja 2008. gada 3. novembra rīkojumu atbilstoši Reglamenta 50. pantam lietas T‑81/07, T‑82/07 un T‑83/07 tika apvienotas mutvārdu procesam un sprieduma taisīšanai.

28      Ar dokumentu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā tika reģistrēts 2008. gada 14. novembrī, Komisija iesniedza savu 2008. gada 31. oktobra vēstuli par lietām T‑81/07 un T‑82/07, kura bija adresēta Nīderlandes iestādēm. 1. un 2. prasītājs savus apsvērumus par šo vēstuli iesniedza ar dokumentu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā tika reģistrēts 2008. gada 25. novembrī.

29      2008. gada 10. decembra tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un atbildes uz Pirmās instances tiesas uzdotajiem jautājumiem.

30      Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

31      Komisijas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        prasības noraidīt;

–        piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

32      Savu prasību pamatojumam prasītāji būtībā apgalvo kļūdas faktos un tiesību piemērošanā, apstrīdētā lēmuma nepietiekamu pamatojumu, tiesību uz aizstāvību un tiesību tikt uzklausītiem pārkāpumu, kā arī vispārējo tiesību principu pārkāpumu un vairākus EKL 87. un 88. panta pārkāpumus.

33      Lai izskatītu šīs prasības, jānošķir apstrīdētā lēmuma dažādās strīdīgās daļas:

–        EUR 17 miljonu kredīta pakalpojums, ko Nīderlandes Karaliste piešķīrusi KG Holding un kas minēts apstrīdētā lēmuma 51.–55. punktā;

–        paziņots pārstrukturēšanas atbalsts EUR 45 miljonu apmērā, kas apstrīdētā lēmuma 1. pantā atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu;

–        pašu kapitālā konvertētā EUR 9,25 miljonu glābšanas aizdevuma un ar to saistīto procentu atgūšana no KG Holding un Kliq līdz tā pilnīgai atgūšanai, kas ir noteikts apstrīdētā lēmuma 2. pantā;

–        Nīderlandes Karalistes kā kreditora prasījuma pret KG Holding un/vai KliqReïntegratie EUR 35,75 miljonu apmērā iesniegšana administratoram bankrota procedūrā, lai atgūtu to glābšanas atbalsta daļu, kas piešķirts KliqReïntegratie, kā to paredz apstrīdētā lēmuma 3. pants.

1.     Ievada apsvērumi

34      Gatavojoties tiesas sēdei, Pirmās instances tiesa pirms sēdes tiesas sēdes ziņojumu nosūtīja lietas dalībniekiem un aicināja tos sniegt savus iespējamos apsvērumus vai nu mutvārdos tiesas sēdē, vai arī rakstveidā savlaicīgi pirms tiesas sēdes. Ar dokumentu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā reģistrēts 2008. gada 8. decembrī, 1. un 2. prasītājs par tiesas sēdes ziņojumu sniedza dažus rakstveida apsvērumus. 2008. gada 10. decembra tiesas sēdē Komisija būtībā lūdza Pirmās instances tiesu neņemt vērā šos apsvērumus.

35      Jānorāda, ka saskaņā ar Reglamenta 47. panta 1. punktu prasības pieteikumu un iebildumu rakstu var papildināt ar prasītāja repliku un atbildētāja atbildi uz repliku. Tā kā 1. un 2. prasītājs bija iesnieguši savus prasības pieteikumus un replikas, bet Komisija bija iesniegusi iebildumu rakstus un atbildes uz replikām lietās T‑81/07 un T‑82/07, rakstveida process tika pabeigts 2008. gada 14. janvārī. Pirmās instances tiesa uzskata, ka 1. un 2. prasītāja 2008. gada 8. decembra procesuālais raksts daļēji pārsniedz apsvērumu par tiesas sēdes ziņojumu robežas. Tā kā lietas dalībniekiem nebija ļauts papildināt lietas materiālus pēc rakstveida procesa izbeigšanas, Pirmās instances tiesa neņēma vērā 1. un 2. prasītāja 2008. gada 8. decembra procesuālajā rakstā paustos apsvērumus tiktāl, ciktāl tie pārsniedza apsvērumu par tiesas sēdes ziņojumu robežas.

2.     Par prasību pieņemamību lietās T‑81/07 un T‑83/07 attiecībā uz EUR 17 miljonu kredīta pakalpojumu, ko Nīderlandes Karaliste piešķīrusi KG Holding

 Lietas dalībnieku argumenti

36      Komisija apgalvo, ka iebildumi par kredīta pakalpojumu ir nepieņemami. Tās vērtējums, kas ir izteikts apstrīdētā lēmuma motīvu daļā, nevar būt prasības atcelt tiesību aktu priekšmets.

37      1. un 3. prasītājs apgalvo, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 51.–55. apsvērumā no tiesību viedokļa kļūdaini izteicās par kredīta pakalpojumu norēķinu konta formā par EUR 17 miljoniem, ko pēc viņu domām Nīderlandes Karaliste piešķīrusi KG Holding šīs sabiedrības izveidošanas laikā un uz kuru neattiecās lēmums par procedūras ierosināšanu. Tādēļ Komisija esot pārsniegusi savas pilnvaras un pārkāpusi viņu tiesības uz aizstāvību un tiesības tikt uzklausītiem, kā arī vispārējos tiesību principus, tostarp tiesības uz labu pārvaldību, kas ir noteiktas 2000. gada 7. decembrī Nicā proklamētās Eiropas Savienības pamattiesību hartas 41. pantā (OV 2000, C 364, 1. lpp.), pārskatāmības principu un rūpības pienākumu.

38      Komisija apstrīdētā lēmuma 51.–55. apsvērumā izvērtēja valsts kredītu, ko valsts 2002. gadā piešķīra sabiedrībai KG Holding. Runa bija par EUR 17 miljonu kredīta pakalpojumu bankas norēķinu konta formā kopā ar valsts garantiju, ko Nīderlandes Karaliste 2002. gadā bija piešķīrusi ar tirgus nosacījumiem un kuru 1. un 3. prasītājs esot prasījuši izpildīt civilā tiesvedībā Rechtbank Den Haag (Hāgas iecirkņa tiesā). Komisija, nepamatojot savu nostāju šajā sakarā, apstrīdētajā lēmumā norāda, ka valsts tiesas lēmums, saskaņā ar kuru valstij ir pienākums izpildīt šādu 2002. gadā nolīgtu saistību, esot līdzvērtīgs lēmumam par jauna valsts atbalsta piešķiršanu KG Holding kreditoriem.

39      1. un 3. prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pārsniegusi savas pilnvaras, lemdama par pasākumu, kas ir strīda priekšmets tiesvedībā valsts tiesā.

40      Turklāt Komisijas nostāja neesot pietiekami pamatota saskaņā ar EKL 253. pantu. Komisija apstrīdētā lēmuma 52. apsvērumā esot atzinusi, ka Nīderlandes Karaliste EUR 17 miljonu kredīta pakalpojumu ir piešķīrusi ar tirgus nosacījumiem un ka to nevarot uzskatīt par valsts atbalstu. Tā kā valsts aizdevuma izsniegšana kādam uzņēmumam neesot valsts atbalsts, saskaņā ar valsts tiesībām pieņemts valsts tiesas nolēmums, saskaņā ar kuru šai valstij ir jāizpilda savas saistības atbilstoši līgumam, kas noslēgšanas brīdī nebija valsts atbalsts, un jāizpilda kredīta pakalpojums, vēl jo mazāk ir uzskatāms par jauna valsts atbalsta piešķiršanas lēmumu. Arī komerciālam uzņēmumam, ja tas būtu Nīderlandes Karalistes situācijā, būtu pienākums izpildīt nolīgto kredīta pakalpojumu.

41      Turklāt EUR 17 miljonu kredīta pakalpojums nav ietverts glābšanas aizdevuma konvertēšanā par atbalstu KG Holding pārstrukturēšanai, ko Nīderlandes Karaliste paziņoja saskaņā ar EKL 88. panta 3. punktu.

42      Pat ja Nīderlandes Karaliste kādā brīdī būtu papildinājusi savu paziņojumu, pievienojot tam kredīta pakalpojumu, par ko 1. un 3. prasītājs neesot tikuši informēti, šis jautājums nebūtu iekļaujams pārbaudē un procedūrā saskaņā ar EKL 88. panta 2. punktu. Katrā ziņā par to nekas nav minēts 2005. gada 5. augusta lēmumā.

43      Labas pārvaldības princips, pārskatāmības princips un rūpības pienākums prasa, lai potenciālās ieinteresētās personas varētu skaidri zināt, pamatojoties uz ierosināšanas lēmumu, kāds ir padziļināti pārbaudāmā pasākuma raksturs un apjoms. Ar šiem principiem neesot saderīgs fakts, ka Komisija kaut arī nesaistošā veidā ir lēmusi par pasākumu neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar ierosināšanas lēmuma priekšmetu, ja šis pasākums tajā nav minēts.

44      Pretēji Komisijas apgalvojumam kredīta pakalpojums nav minēts ierosināšanas lēmuma pielikuma 5. punktā.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

45      1. un 3. prasītājs būtībā apgalvo, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 51.–55. apsvērumā no tiesību viedokļa kļūdaini ir lēmusi par EUR 17 miljonu kredīta pakalpojumu un ka tā nepamatoti ir kvalificējusi šo kredīta pakalpojumu kā jaunu valsts atbalstu, kas jāpaziņo gadījumā, ja valstij tas pilnībā ir jāsamaksā administratoriem. Šāds Komisijas vērtējums aizskarot viņu tiesības uz aizstāvību, tiesības tikt uzklausītiem, pašas Komisijas rūpības pienākumu un labas pārvaldības un pārskatāmības principu.

46      Pirmās instances tiesa norāda, ka Komisijai lēmuma motīvu daļā nevajadzētu izteikties par pasākumiem, kas nav iekļauti lēmuma rezolutīvajā daļā. Tomēr šajā gadījumā ir tikai jākonstatē, ka, lai kāds būtu apstrīdētā lēmuma pamatojums, tikai tā rezolutīvā daļa var radīt juridiskas sekas un līdz ar to būt nelabvēlīga. Savukārt lēmuma pamatojuma daļā izteiktie vērtējumi paši par sevi nevar būt prasības atcelt tiesību aktu priekšmets. To likumību Kopienu tiesa var pārbaudīt tikai tad, ja tie kā nelabvēlīga akta pamatojums ir nepieciešamais pamats šī tiesību akta rezolutīvajai daļai (Tiesas 2004. gada 28. janvāra rīkojums lietā C‑164/02 Nīderlande/Komisija, Recueil, I‑1177. lpp., 21. punkts) vai ja vismaz šis pamatojums var mainīt attiecīgā akta rezolutīvajā daļā pieņemtā lēmuma būtību (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. novembra spriedumu lietā T‑251/00 Lagardère un Canal+/Komisija, Recueil, II‑4825. lpp., 68. punkts; Pirmās instances tiesas 2007. gada 30. aprīļa rīkojumu lietā T‑387/04 EnBW/Komisija, Krājums, II‑1195. lpp., 127. punkts).

47      Šajā gadījumā apstrīdētie Komisijas vērtējumi par kredīta pakalpojumu nav apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas vajadzīgais pamats. Tāpat tie nevar grozīt šo rezolutīvo daļu pēc būtības. Tā kā Komisija šajā rezolutīvajā daļā ir tikai konstatējusi, ka Nīderlandes Karalistes piešķirtais atbalsts pārstrukturēšanas atbalsta veidā KG Holding par kopēju summu EUR 45 miljoni nebija saderīgs ar kopējo tirgu un ka Nīderlandes Karalistei bija jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai no KG Holding un Kliq atgūtu atbalsta daļu EUR 9,25 miljonu apmērā un jāreģistrē savs prasījums pret KG Holding un/vai KliqReïntegratie EUR 35,75 miljonu apmērā, jānorāda, ka minētā rezolutīvā daļa vispār neietver Komisijas nostāju par EUR 17 miljonu kredīta pakalpojumu.

48      Līdz ar to prasības lietās T‑81/07 un T‑83/07 ir nepieņemamas tiktāl, ciktāl tās ir vērstas pret apstrīdētajā lēmumā paustajiem apsvērumiem par EUR 17 miljonu kredīta pakalpojumu.

3.     Par lietas būtību

49      Jāizvērtē ir šādi iebildumi par paziņotā pārstrukturēšanas atbalsta EUR 45 miljonu apmērā nesaderību ar kopējo tirgu (apstrīdētā lēmuma 1. pants), par EUR 9,25 miljonu glābšanas aizdevuma, kas konvertēts pašu kapitālā, un ar to saistīto procentu līdz tā pilnīgai atmaksai atgūšanu no KG Holding un Kliq (apstrīdētā lēmuma 2. pants), par Nīderlandes Karalistes kā kreditora prasījuma pret KG Holding un/vai KliqReïntegratie EUR 35,75 miljonu apmērā pieteikšanu administratoram bankrota procedūrā (apstrīdētā lēmuma 3. pants) un par bankrota sekām attiecībā uz valsts atbalsta atgūšanu (apstrīdētā lēmuma 2. un 3. pants).

 Par paziņotā pārstrukturēšanas atbalsta EUR 45 miljonu apmērā nesaderību ar kopējo tirgu (apstrīdētā lēmuma 1. pants)

 Lietas dalībnieku argumenti

50      Prasītāji apgalvo, ka Komisija, pārkāpjot EKL 87. un 88. pantu, nav pierādījusi, ka plānotais atbalsts iespaido konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Katrā ziņā Komisijas apsvērumi, kas šajā sakarā minēti apstrīdētā lēmuma 23. apsvērumā, esot nepietiekami pamatoti un līdz ar to pretrunā EKL 253. pantam.

51      Runājot par apstrīdētā lēmuma 23. apsvērumā teikto, prasītāji norāda, ka šī apsvēruma pirmais teikums par to, ka, lai arī KG Holding darbojas vienīgi Nīderlandes tirgū, tas neizslēdz, ka priekšrocību piešķiršana šai sabiedrībai var kropļot vai draudēt kropļot konkurenci un var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm, ir vienkāršs apgalvojums.

52      Apstrīdētā lēmuma 23. apsvēruma otrajā teikumā Komisija nav precizējusi, kādi mazāki starptautiski uzņēmumi darbojas Nīderlandes tirgū. Turklāt tā nav paskaidrojusi ne to, kādā mērā šo uzņēmumu meitas sabiedrību klātbūtne Nīderlandes tirgū ir svarīga, lai noteiktu, vai konkurence tiek būtiski kropļota, ne arī ietekmi, ko tā var radīt uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Prasītāji tiesas sēdē apstrīdēja šo uzņēmumu starptautisko raksturu attiecībā uz kopējo tirgu.

53      Apstrīdētā lēmuma 23. apsvēruma trešajā teikumā Komisija ir norādījusi, ka EKL 87. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumi šķietot izpildīti. Komisijai esot bijis jāpierāda, ka šie nosacījumi patiešām ir izpildīti, un tā nevarēja samierināties ar apsvērumu, ka tie šķiet izpildīti.

54      Runājot par KG Holding glābšanas aizdevuma pārveidošanas par pārstrukturēšanas atbalstu sekām, Komisijai esot bijis jāņem vērā glābšanas aizdevuma raksturs un attiecīgais pārstrukturēšanas atbalsts.

55      Kā norāda 1. un 3. prasītājs, apstiprinātais EUR 45 miljonu glābšanas aizdevums galvenokārt esot bijis paredzēts KliqReïntegratie likvidācijai: KG Holding esot nodevis KliqReïntegratie rīcībā EUR 35,75 miljonus, lai finansētu teju 1000 darbinieku atlaišanas plānu, kā arī citus izdevumus, kas esot radušies saistībā ar KliqReïntegratie likvidāciju. Šo summu nevarēja atmaksāt, un tāpēc tā nevarēja iespaidot valsts konkurenci un radīt būtisku ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm.

56      Kā norāda 2. prasītājs, runājot par Kliq, Komisija nenorādīja, kādā veidā divu parādu ieskaits varēja radīt būtisku ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Minētais ieskaits salīdzinājumā ar situāciju, ja tas netiktu izpildīts, radītu sekas tikai attiecībā uz KG Holding kreditoru kopumu, nevis Kliq.

57      Prasītāji savās replikās apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums ir nesaderīgs arī ar Komisijas teikto 2003. gada 16. decembra lēmumā. Šī lēmuma 3.2.2. punktā Komisija esot uzskatījusi, ka ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm vispār nebija vai bija teju manāma. Turklāt, atsaukdamās uz ierosināšanas lēmumu, Komisija neesot ņēmusi vērā faktu, ka pienākums norādīt pamatojumu, kas tai jāizpilda ierosināšanas lēmumos, esot gluži atšķirīgs no tā, kāds tai jāievēro apstrīdētajā lēmumā.

58      Prasītāji apgalvo, ka Komisija a posteriori nevar papildināt apstrīdētā lēmuma pamatojumu. Pamatodamies uz Komisijas 2005. gada 23. novembra Lēmumu par valsts atbalsta pasākumu N 465/2005 (OV 2006, C 9, 5. lpp.), prasītāji uzskata, ka Komisijas iebildumu rakstā izvirzītie argumenti nav atbilstoši attiecībā uz jautājumu, vai atbalsta pasākums varēja kropļot vai draudēt kropļot konkurenci vai iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

59      Komisija apstrīd prasītāju izvirzītos argumentus.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

60      Runājot par apstrīdētā lēmuma 1. pantu, prasītāji apšauba, pirmkārt, iespējami nepietiekamo pamatojumu attiecībā uz konkurences kropļošanu un tirdzniecības starp dalībvalstīm iespaidošanu un, otrkārt, Komisijas analīzi par šiem diviem nosacījumiem.

61      Pirmkārt, runājot par pienākumu norādīt pamatojumu, Pirmās instances tiesa atzīst, ka EKL 253. pantā prasītajam pamatojumam ir jābūt pielāgotam attiecīgā akta būtībai un skaidri un nepārprotami jāatspoguļo iestādes – akta autores – argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai īstenot pārbaudi (Tiesas 1998. gada 2. aprīļa spriedums lietā C‑367/95 P Komisija/Sytraval un Brink’s France, Recueil, I‑1719. lpp., 63. punkts, un 2001. gada 22. marta spriedums lietā C‑17/99 Francija/Komisija, Recueil, I‑2481. lpp., 35. punkts).

62      Prasība norādīt pamatojumu ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, tostarp akta saturu, izvirzīto pamatu būtību un akta adresātu vai citu personu, kuras šis akts skar tieši un individuāli, iespējamās intereses saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu precizēti visi atbilstošie faktiskie un tiesību apstākļi, jo jautājums, vai akta pamatojumā ir izpildītas EKL 253. panta prasības, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šī panta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kas regulē attiecīgo jomu (skat. Tiesas 1990. gada 14. februāra spriedumu lietā C‑350/88 Delacre u.c./Komisija, Recueil, I‑395. lpp., 16. punkts, un iepriekš 61. punktā minēto spriedumu lietā Francija/Komisija, 36. punkts).

63      Runājot konkrētāk par lēmumu valsts atbalsta jomā, Tiesa ir nospriedusi, ka, ja zināmos gadījumos izriet no pašiem apstākļiem, kādos atbalsts ir ticis piešķirts, ka tas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kropļot vai draudēt kropļot konkurenci, Komisijai šie apstākļi vismaz ir jānorāda sava lēmuma pamatojumā (Tiesas 1985. gada 13. marta spriedums apvienotajās lietās 296/82 un 318/82 Nīderlande un Leeuwarder Papierwarenfabriek/Komisija, Recueil, 809. lpp., 24. punkts; 2000. gada 19. oktobra spriedums apvienotajās lietās C‑15/98 un C‑105/99 Itālija un Sardegna Lines/Komisija, Recueil, I‑8855. lpp., 66. punkts, un 2003. gada 28. janvāra spriedums lietā C‑334/99 Vācija/Komisija, Recueil, I‑1139. lpp., 59. punkts).

64      Jāprecizē, ka Komisijai ir jāpierāda nevis atbalsta faktiskā ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurences patiesa kropļošana, bet gan vienīgi jāizvērtē, vai atbalsts var iespaidot šādu tirdzniecību un kropļot konkurenci (Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C‑372/97 Itālija/Komisija, Recueil, I‑3679. lpp., 44. punkts). Šajā sakarā jēdziens “iespaido” tirdzniecību starp dalībvalstīm ietver arī šādas ietekmēšanas iespējamību (Tiesas 2005. gada 15. decembra spriedums lietā C‑66/02 Itālija/Komisija, Krājums, I‑10901. lpp., 112. punkts).

65      Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir uzsvērusi faktu, ka strīdīgais pasākums būtībā esot tas, ka par pašu kapitālu pārveidots EUR 45 miljonu glābšanas atbalsts, ko Nīderlandes Karaliste piešķīrusi KG Holding (8. un 22. apsvērums). Turklāt tā ir norādījusi, ka KG Holding piešķirtais glābšanas atbalsts un tā konvertēšana pašu kapitālā nozīmēja priekšrocību, kuru uzņēmums ar tāda paša veida grūtībām un uz maksātnespējas robežas nebūtu guvis finanšu tirgū (22. apsvērums). Jāpiebilst, ka Komisija ir uzsvērusi, ka mazāki starptautiski uzņēmumi, kā, piemēram, TMP un Creyff’s (Solvus meitas sabiedrība, Beļģija), arī darbojās tajā pašā Nīderlandes tirgū, kurā KG Holding (23. apsvērums). Pēc tam tā secināja, ka attiecīgā priekšrocība šķietami bija izdevīga vienam uzņēmumam salīdzinājumā ar tā konkurentiem, kas kropļoja vai draudēja kropļot konkurenci un iespaidoja tirdzniecību starp dalībvalstīm (23. apsvērums). Runājot par KG Holding un KliqReïntegratie lielumu, Komisija ir norādījusi, ka šie uzņēmumi nodarbināja aptuveni 2000 darbinieku (9. un 10. apsvērums) un ka KG Holding pamatkapitāls 2002. gada 1. janvārī bija aptuveni EUR 73 miljoni (32. apsvērums).

66      Tādējādi Komisija ir pietiekami skaidrā veidā izklāstījusi faktus un juridiskos apsvērumus, kuriem šajā sakarā ir būtiska nozīme apstrīdētā lēmuma uzbūvē. Izklāstot šos apstākļus, Komisija ir sniegusi pietiekamus norādījumus, lai pierādītu, ka attiecīgais atbalsts varēja iespaidot tirdzniecību un konkurenci.

67      Šāds pamatojums ļauj prasītājiem un Pirmās instances tiesai noskaidrot iemeslus, kādēļ pēc Komisijas uzskatiem nevar noliegt, ka strīdīgais lēmums var radīt konkurences izkropļojumus un iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

68      Runājot par prasītāju argumentu, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums šajā sakarā nav saderīgs ar Komisijas 2003. gada 16. decembra lēmuma 3.2.2. punktu, jāuzsver, ka šis pēdējais lēmums attiecās nevis uz pārstrukturēšanas atbalstu, bet gan uz glābšanas atbalstu. Runājot par Komisijas 2005. gada 23. novembra Lēmumu par valsts atbalsta pasākumu N 465/2005 par skolu atbalsta pakalpojumiem, kas minēts iepriekš, prasītāji nenorāda, kādā ziņā šis lēmums attiecas uz izskatāmo lietu. Katrā ziņā šis lēmums nevar apšaubīt apstrīdētā lēmuma pamatojuma pietiekamību.

69      Līdz ar to argumenti par iespējamo pamatojuma trūkumu ir jānoraida.

70      Otrkārt, runājot par tā Komisijas vērtējuma pamatotību, kas apstrīdētajā lēmumā ir sniegts attiecībā uz konkurences kropļošanu un tirdzniecības iespaidošanu, jāizvērtē, vai attiecīgais atbalsts var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un vai tas kropļo vai draud kropļot konkurenci.

71      Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru jebkurš atbalsts, kas piešķirts uzņēmumam, kas veic savu darbību Kopienas tirgū, var izraisīt konkurences kropļojumus un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 6. marta spriedumu apvienotajās lietās T‑92/00 un T‑103/90 Diputación Foral de Álava u.c./Komisija, Recueil, II‑1385. lpp., 72. punkts un tajā minētā judikatūra).

72      Vispirms runājot par konkurences kropļošanas nosacījumu, netiek apstrīdēts, ka EUR 45 miljonu glābšanas atbalstu Nīderlandes Karaliste piešķīra KG Holding aizdevuma veidā, no kura EUR 9,25 miljoni tika aizdoti Kliq, bet EUR 35,75 miljoni bija paredzēti KliqReïntegratie, lai nodrošinātu esošo līgumsaistību izpildi un segtu sociālā plāna izmaksas.

73      Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu KG Holding piešķirto EUR 45 miljonu aizdevumu vajadzēja pārveidot par pārstrukturēšanas atbalstu tai pašai sabiedrībai. Šai konversijai bija jāizpaužas kā Nīderlandes Karalistes KG Holding piešķirtā glābšanas aizdevuma konvertēšana KG Holding pašu kapitālā, kā arī EUR 9,25 miljonu no šī aizdevuma piešķiršana Kliq un EUR 35,75 miljonu no šī aizdevuma piešķiršana KliqReïntegratie.

74      Pārstrukturēšanas atbalsta plānotais rezultāts bija pilnībā samaksāt KG Holding ievērojamo EUR 45 miljonu parādu, kamēr tā pamatkapitāls 2002. gada 1. janvārī bija aptuveni EUR 73 miljoni. Attiecībā uz Kliq šādas samaksas rezultātā EUR 9,25 miljonu aizdevums bija jākonvertē pašu kapitālā. Attiecīgajam atbalstam vajadzēja uzlabot KG Holding un Kliq darbības līdzekļus un tādējādi šo uzņēmumu konkurētspējas stāvokli.

75      Runājot par KliqReïntegratie, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, atbalsts, kas ir paredzēts, lai atbrīvotu uzņēmumu no tādām izmaksām, kuras tam parastos apstākļos būtu jāmaksā ikdienas vadībai vai normālai darbībai, principā izkropļo konkurences apstākļus (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 1995. gada 8. jūnija spriedumu lietā T‑459/93 Siemens/Komisija, Recueil, II‑1675. lpp., 48. un 77. punkts; 1998. gada 30. aprīļa spriedumu lietā T‑214/95 Vlaamse Gewest/Komisija, Recueil, II‑717. lpp., 43. punkts, un 2006. gada 23. novembra spriedumu lietā T‑217/02 Ter Lembeek/Komisija, Krājums, II‑4483. lpp., 177. punkts). Plānotajam pārstrukturēšanas atbalstam vajadzēja šo uzņēmumu atbrīvot no EUR 35,75 miljonu parāda. Runājot par prasītāju argumentu, ka EUR 35,75 miljoni bija paredzēti KliqReïntegratie likvidācijai, jākonstatē, ka saskaņā ar Komisijas 2003. gada 16. decembra lēmumu šī summa bija paredzēta, lai nodrošinātu līgumsaistību izpildi un sociāla plāna izmaksas. Tādējādi KliqReïntegratie tika atbrīvota no izmaksām, kas tai parasti būtu jāmaksā pašai.

76      Attiecībā uz nosacījumu par tirdzniecības starp dalībvalstīm iespaidošanu no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, ja dalībvalsts piešķirtais finanšu atbalsts pastiprina uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar pārējiem konkurējošiem uzņēmumiem Kopienas iekšējā tirdzniecībā, šie pēdējie minētie uzņēmumi ir jāuzskata par tādiem, kurus atbalsts ir ietekmējis (Tiesas 1980. gada 17. septembra spriedums lietā 730/79 Philip Morris Holland/Komisija, Recueil, 2671. lpp., 11. punkts, un 1999. gada 17. jūnija spriedums lietā C‑75/97 Beļģija/Komisija, Recueil , I‑3671. lpp., 47. punkts; iepriekš 75. punktā minētais spriedums lietā Ter Lembeek/Komisija, 181. punkts).

77      Te jākonstatē, ka plānotais EUR 45 miljonu pārstrukturēšanas atbalsts pastiprina KG Holding un tā divu meitas sabiedrību Kliq un KliqReïntegratie stāvokli salīdzinājumā ar viņu konkurentiem Nīderlandes tirgū, kuru vidū ir arī tādi starptautiski uzņēmumi kā TMP un Creyff’s, kā norādīts apstrīdētā lēmuma 23. apsvērumā.

78      Tiesas sēdē prasītāji apstrīdēja šo uzņēmumu starptautisko raksturu attiecībā uz kopējo tirgu, apgalvodami, ka to darbības ietekme izpaudās Nīderlandes Karalistes teritorijā. Jākonstatē, ka prasītāji šajā sakarā nav snieguši nekādus pierādījumus. Tāpēc tie nav pierādījuši, ka Komisijas secinājums apstrīdētajā lēmumā, ka attiecīgajiem uzņēmumiem bija starptautisks raksturs, bija nepareizs.

79      Tā kā strīdīgais atbalsts pastiprina prasītāju stāvokli salīdzinājumā ar citiem konkurējošiem uzņēmumiem, it īpaši starptautiskiem uzņēmumiem, kas piedāvā līdzīgus pakalpojumus arī citās dalībvalstīs, jākonstatē, ka atbalsts ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību.

80      Līdz ar to jāsecina, ka, ņemot vērā iepriekš minēto judikatūru, Komisija ir pamatoti uzskatījusi, ka strīdīgais atbalsts varēja kropļot konkurenci un iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

81      No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītāju argumenti par strīdīgā atbalsta nesaderību ar kopējo tirgu ir jānoraida. Tāpēc prasība atcelt apstrīdētā lēmuma 1. pantu nav pamatota.

 Pašu kapitālā konvertētā EUR 9,25 miljonu glābšanas aizdevuma un ar to saistīto procentu atgūšana no KG Holding un Kliq līdz to pilnīgai atgūšanai (apstrīdētā lēmuma 2. pants)

 Lietas dalībnieku argumenti

82      1. un 2. prasītājs apgalvo, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 43.–46. apsvērumā nepamatoti izteikusies par KG Holding piederošo Kliq kapitāla daļu apmaksu ieskaita veidā starp KG Holding apmaksas pienākumu un šī uzņēmuma prasījumu pret Kliq saskaņā ar aizdevuma līgumu. Šis jautājums neesot bijis iekļauts 2005. gada 5. augusta ierosināšanas lēmumā. Tādēļ Komisija esot pārsniegusi savas pilnvaras un pārkāpusi viņu tiesības uz aizstāvību un tiesības tikt uzklausītiem, kā arī vispārējos tiesību principus, tostarp tiesības uz labu pārvaldību, kas ir noteiktas Eiropas Savienības pamattiesību hartas 41. pantā, pārskatāmības principu un neesot izpildījusi rūpības pienākumu.

83      Attiecīgais ieskaits nav ietverts glābšanas aizdevuma pārveidošanā par atbalstu KG Holding pārstrukturēšanai, ko Nīderlandes Karaliste 2004. gada 26. janvārī paziņoja saskaņā ar EKL 88. panta 3. punktu.

84      Pat ja Nīderlandes Karaliste kādā brīdī būtu papildinājusi savu paziņojumu, pievienojot tam plānoto saistību ieskaitu, par ko 1. un 2. prasītājs neesot tikuši informēti, šis jautājums nebūtu iekļaujams pārbaudē un procedūrā saskaņā ar EKL 88. panta 2. punktu. Ierosināšanas lēmumā par to nekas neesot minēts. Pretēji Komisijas apgalvojumam konvertēšana pašu kapitālā neesot minēta ierosināšanas lēmuma pielikumā.

85      Labas pārvaldības princips, pārskatāmības princips un rūpības pienākums prasa, lai potenciālās ieinteresētās personas varētu skaidri zināt, pamatojoties uz ierosināšanas lēmumu, kāds ir padziļinātai pārbaudei pakļautā pasākuma raksturs un apjoms. Ar šiem principiem neesot saderīgs fakts, ka Komisija, kaut arī nesaistošā veidā, ir lēmusi par pasākumu neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar ierosināšanas lēmuma priekšmetu, ja šis pasākums tajā nav minēts.

86      1. un 2. prasītājs savās replikās apgalvo, ka pretēji Komisijas apgalvojumam runa vispār nav par paziņotā atbalsta pasākuma grozīšanu pēc EKL 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras ierosināšanas. Tā kā KG Holding pēc 2004. gada 26. janvāra paziņojuma, proti, 2005. gada 8. februārī, tika atzīta par bankrotējušu, Nīderlandes Karaliste esot zaudējusi jebkādu kontroli pār KG Holding un tās meitas sabiedrībām, tostarp KliqReïntegratie un Kliq. Nīderlandes Karaliste esot kļuvusi par parastu kreditoru bez jebkādām kontroles tiesībām. Šo ieskaitu, ko vienpusēji noteica Kliq, vispār nevar uzskatīt par dalībvalsts aktu vai saskaņā ar EKL 88. panta 2. punktu ierosinātās procedūras aspektu.

87      2. prasītājs arī apgalvo, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 43.–46. apsvērumā ir nepamatoti nolēmusi, ka Kliq ir jāuzskata par EUR 9,25 miljonu valsts atbalsta saņēmēju. Kā norāda Kliq, Komisijai vajadzējis ņemt vērā faktu, ka glābšanas aizdevuma konvertēšanu pašu kapitālā nevar attiecināt uz Nīderlandes Karalisti un ka tādējādi to nevarēja kvalificēt kā valsts atbalstu EKL 87. panta 1. punkta nozīmē. Apstrīdētajā lēmumā esot pieļautas tiesību un/vai faktu kļūdas, un tas ir nepietiekami pamatots, kas ir pretēji EKL 87. un/vai EKL 253. pantam.

88      Kā norāda 2. prasītājs, Komisija ir izvērtējusi valsts atbalsta esamību sadaļā “Atbalsta saderība ar kopējo tirgu”, nevis sadaļā “Atbalsta esamība”.

89      Lai novērtētu pasākumu, Komisija esot pamatojusies uz nepareiziem faktiem, kas it īpaši izriet no apstrīdētā lēmuma 43. apsvēruma. Pretēji tās apgalvojumam rechter-commissaris rīkojums nebija adresēts Nīderlandes Karalistei, bet gan tikai KG Holding administratoram, ko nevar salīdzināt ar valsti vai pielīdzināt tai. Turklāt Komisija esot nepareizi uzskatījusi, ka tiesnesis izdevis rīkojumu Nīderlandes iestādēm konvertēt aizdevumu pašu kapitālā, lai gan tas ir izdevis rīkojumu tikai KG Holding administratoram, atļaujot ieskaitu attiecībā uz Kliq.

90      KG Holding bankrots 2005. gada 8. februārī esot mainījis situāciju. KG Holding administratora darbības, rīkojoties saskaņā ar rechter-commissaris mandātu vai atļauju, nevar attiecināt uz valsti. KG Holding administrators neesot valsts struktūrvienība, tas nerīkojas akcionāra (valsts) vārdā, un šī valsts nevar dot norādījumus KG Holding administratoram vai rechter-commissaris vai īstenot kontroli. Bankrota procedūru un administratora statusu reglamentē Nīderlandes maksātnespējas tiesību akti. EKL 87. panta 1. punkts tādēļ neesot piemērojams administratora darbībām un lēmumiem.

91      Rechter-commissaris maksātnespējas lietās ir kompetentā tiesa EKL 234. panta nozīmē.

92      Tikai tas fakts, ka valsts kontrolē publisku uzņēmumu, nav pietiekams, lai finanšu palīdzības pasākumus attiecinātu uz valsti. Vēl esot jāpārbauda, vai valsts iestādes ir jāuzskata par vienā vai citā veidā iesaistītām šo pasākumu veikšanā. Bankrota un administratora iecelšanas dēļ KG Holding un Kliq finanšu līdzekļi pēc 2005. gada 8. februāra vairs nebija pakļauti nepārtrauktai valsts kontrolei un tādēļ tie nebija kompetento valsts iestāžu rīcībā. No apstrīdētā lēmuma 36. apsvēruma izrietot, ka Nīderlandes iestādes nekad nav varējušas sniegt vajadzīgo informāciju.

93      Kopienu tiesību primārais raksturs, ko Komisija piemin apstrīdētā lēmuma 44. apsvērumā, kā arī EKL 88. panta 3. punkts šajā gadījumā neradot nekādus pienākumus KG Holding administratoram. Kā norāda 2. prasītājs, ieskaits bija KG Holding kreditoru kopuma interesēs. Šī iemesla dēļ rechter-commissaris, nepārkāpjot Kopienu tiesības, esot varējis apmierināt šo prasību, un viņa rīkojums pats par sevi bija saderīgs ar kopējo tirgu.

94      2. prasītājs savā replikā uzsver, ka Komisija nav ņēmusi vērā faktu, ka Kliq vienpusējais ieskaits bija cits pasākums, nevis tas, kuru paziņoja Nīderlandes Karaliste. Paziņotais pasākums esot bijis Nīderlandes iestāžu iecerētais lēmums piešķirt KG Holding pārstrukturēšanas atbalstu, pārvēršot pašu kapitālā glābšanas aizdevumu EUR 45 miljonu apmērā un no tā izrietošos procentus. Pasākums, kuru Komisija izvērtēja apstrīdētajā lēmumā, esot bijis rechter-commissaris rīkojums, saskaņā ar kuru tas noteica KG Holding administratoram pienākumu sadarboties Kliq piedāvātā pakāpeniskā plāna izpildē. Šos divus pasākumus esot vajadzējis izvērtēt atsevišķi atbilstoši EKL 87. panta 1. punktam.

95      Turklāt nepareizs esot Komisijas apgalvojums, ka rechter-commissaris esot bijusi kontrole pār attiecīgajiem līdzekļiem. Jebkura ieinteresētā persona saskaņā ar valsts maksātnespējas tiesību aktiem ir tiesīga celt prasību rechter-commissaris par administratora darbību. Taču tas nenozīmējot, ka prasījums ir pieejams rechter-commissaris vai ka viņam pār to ir kontrole. Pieņemot citu interpretāciju, tiktu panākts nepieņemams iznākums, ka visas uzņēmuma darbības, ko tas veic pēc tiesas nolēmuma, būtu jāuzskata par finansētām no valsts līdzekļiem un tādējādi attiecināmām uz valsti.

96      Runājot par procentu atgūšanu, 1. un 2. prasītājs apgalvo, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 2. panta 3. punktā nepamatoti nolēmusi, ka Nīderlandes Karalistei ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai no KG Holding un Kliq atgūtu EUR 9,25 miljonus, kur atgūstamajā summā jāietver arī procenti no datuma, kad dažādie maksājumi ir nodoti saņēmēju rīcībā, līdz to atgūšanas datumam.

97      Kā norāda šie prasītāji, Nīderlandes maksātnespējas tiesību akti paredz, ka procenti, kas maksājami pēc maksātnespējas pasludināšanas, vairs netiek aprēķināti. Tie piebilst, ka nelikumīgs atbalsts ir jāatgūst saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem ar nosacījumu, ka šie valsts noteikumi atbalsta atgūšanu nepadara praktiski neiespējamu.

98      Valsts tiesību akti, kuros ir paredzēts, ka par bankrotējušu uzņēmumu parādiem pēc bankrota deklarācijas datuma vairs netiek aprēķināti procenti, nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas Kopienu tiesībās prasīto atbalsta atgūšanu padara praktiski neiespējamu.

99      Kā norāda šie prasītāji, apstrīdētā lēmuma 2. panta 3. punktā minētie procenti ir jāaprēķina līdz datumam, kad KG Holding un Kliq attiecīgi tika atzīti par bankrotējušiem, nevis līdz atgūšanas datumam.

100    Savās replikās 1. un 2. prasītājs apgalvo, ka tie pirms apstrīdētā lēmuma nevarēja zināt, ka Komisija noteiks Nīderlandes Karalistei pienākumu, kas ir pretējs valsts tiesību normām. Tādēļ tie neesot pārkāpuši savu rūpības pienākumu, neinformēdami Komisiju par tāda valsts tiesību noteikuma esamību. Komisijas pārrunas ar dalībvalsti saskaņā ar EKL 10. pantu par atgūšanas kārtību neesot pietiekamas. Tie precizē – kamēr apstrīdētais lēmums šajā daļā nav atcelts vai grozīts, Nīderlandes Karalistei ir pienākums atgūt arī procentus līdz faktiskajam atgūšanas datumam.

101    Komisija uzsver, ka tā nav rīkojusies ārpus ierosināšanas lēmuma ietvara. Minētie uzņēmumi, proti, Kliq grupas uzņēmumi, un atbalsta veidi, ko tā izskatīja, šajā gadījumā glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts, bija vieni un tie paši visā procedūras gaitā. Turklāt Kliq gadījumā EUR 9,25 miljonu parāda konvertēšana pašu kapitālā esot bijusi minēta ierosināšanas lēmuma pielikuma 3. punktā.

102    Ierosināšanas lēmumā neesot bijis iespējams minēt konkrētu faktu, ka šo pasākumu ir noteicis rechter-commissaris, jo tas notika vēlāk.

103    Komisija uzsver, ka atbalsts bija nelikumīgs. Tā piebilst – ja atbalsts ir nelikumīgs un tā pret īstenotu atbalsta shēmu ir ierosinājusi EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, tai nav pienākuma paplašināt šo procedūru, ja attiecīgā dalībvalsts groza minēto shēmu. Pretējā gadījumā šī dalībvalsts minēto procedūru varētu pēc savas ierosmes paildzināt un tādējādi novilcināt galīgā lēmuma pieņemšanu.

104    Turklāt ne 1. un 2. prasītājs, ne uzņēmumi, kuros viņi ir administratori, nekad nav snieguši apsvērumus EKL 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras ietvaros, lai gan viņi paši vai šo uzņēmumu pārstāvji piedalījās 2005. gada 23. marta sanāksmē ar Komisiju.

105    Komisija savās atbildēs uz replikām uzsver, ka “debt-for-equity-swap” (parāda pārvēršana kapitālā) bija atkarīga no līguma par KG Holding EUR 9,25 miljonu aizdevumu Kliq. Runa nebija par vienpusēju Kliq rīcību. Nīderlandes Karaliste esot iebildusi pret Kliq prasību un darījusi rechter-commissaris zināmu, ka glābšanas aizdevuma konvertēšanai pašu kapitālā esot vajadzīga Komisijas atļauja. Rechter-commissaris šo argumentu neesot ņēmis vērā. Kā viņš norāda, šeit ieskaita un akciju pilnīgas apmaksas gadījumā runa esot tikai par atļauta glābšanas atbalsta ieviešanas kārtību atbilstoši valsts tiesību aktiem.

106    EUR 9,25 miljonu aizdevuma konvertēšana pašu kapitālā, ko noteica administrators, esot pretēja pamatnostādņu 3.1. punktam, saskaņā ar kuru glābšanas atbalstam ir jābūt aizdevumu garantiju vai aizdevumu veidā un glābšanas aizdevumi ir jāatmaksā divpadsmit mēnešu laikā pēc pēdējā pārskaitījuma uzņēmumam. Rechter-commissaris valsts tiesību noteikumus neesot interpretējis saskaņā ar Kopienu tiesībām, lai gan viņam attiecībā uz Kliq prasību bija plaša rīcības brīvība.

107    Kā norāda Komisija, ja tiktu pieņemtas 1. un 2. prasītāja aizstāvētās tēzes, tad gadījumā, ja dalībvalsts paziņo pārstrukturēšanas atbalsta plānu un Komisija ierosina oficiālu izmeklēšanas procedūru, vienīgais fakts, ka tiesa, nesagaidot atļauju, pēc tam izdod rīkojumu piešķirt šādu pārstrukturēšanas atbalstu, izraisītu otras oficiālās izmeklēšanas procedūras ierosināšanu.

108    Apstrīdēdama 2. prasītāja argumentus, Komisija uzsver, ka apstrīdētā lēmuma 6.2.3.1. punktā tā ir analizējusi nevis Nīderlandes izpildvaras aktus, bet gan rechter-commissaris 2005. gada 22. augusta rīkojumu. Administratora darbības, kas ir izpildītas uz tā pamata, ir attiecināmas uz Nīderlandes Karalisti, jo tās ir izpildītas pēc Nīderlandes tiesu varas pārstāvja rīkojuma.

109    Komisija norāda, ka runa ir par valsts līdzekļiem, kas it īpaši izriet no Nīderlandes Karalistes izpildvaras, glābšanas aizdevuma formā, kas principā bija atmaksājams valstij. Nīderlandes Karalistei un it īpaši tās tiesu varai bija kontrole pār šiem līdzekļiem. Tā noteica šī aizdevuma konvertēšanu pašu kapitālā.

110    Kā norāda Komisija, rechter-commissaris rīkojums nav saderīgs ar kopējo tirgu. Kreditors nekonvertētu savu aizdevumu pašu kapitālā grūtībās nonākušā uzņēmumā. Viņa iespējas atgūt kādu daļu bankrota gadījumā ievērojami samazinātos. Komisija arī apgalvo, ka KG Holding un Kliq aizdevuma līgums paredz ieskaita aizliegumu. Ja rechter-commissaris nebūtu izdevis savu rīkojumu, Kliq nebūtu bijusi nekāda iespēja piespiest KG Holding konvertēt aizdevumu pašu kapitālā.

111    Judikatūrā arī ir vairākkārt apstiprināts, ka tiesu darbības var izpausties kā valsts atbalsts.

112    Pat ja rechter-commissaris 2005. gada 22. augusta rīkojums nav akts, kas attiecināms uz valsti, un tādēļ nav valsts atbalsts, tas nebūtu mainījis Komisijas secinājumu, ka EUR 9,25 miljonu aizdevums ir jāatgūst. Šajā gadījumā ir notikusi atbalsta ļaunprātīga izmantošana Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [EKL] [88.] panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.), 14. un 16. panta nozīmē. Komisija savu piekrišanu ir devusi tikai attiecībā uz glābšanas atbalstu aizdevuma veidā, kas atmaksājams īstermiņā. Bet šis aizdevums kopš 2005. gada augusta beigām bez Komisijas piekrišanas ir ticis konvertēts pašu kapitālā. Ja šī konversija nebija attiecināma uz valsti, tā bija jāattiecina uz kādu citu. Tādā gadījumā šī persona atbalstu ir izmantojusi citā veidā, nekā Komisija to ir atļāvusi, kas nozīmē valsts atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu.

113    Savā atbildē uz repliku Komisija uzsver, ka pakāpeniskā plāna būtība bija tāda pati kā “debt-for-equity-swap”, ko tā raksturojusi ierosināšanas lēmuma pielikuma 3. punktā. Rechter-commissaris rīkojums par glābšanas atbalsta pārveidošanu par pārstrukturēšanas atbalstu esot pretējs Kopienu tiesībām un attiecināms uz valsti. Šajā gadījumā runa nebija par līdzekļiem, kas bija pieejami Kliq gūtās peļņas rezultātā, bet gan par līdzekļiem, kuru izcelsme bija Nīderlandes Karalistes piešķirts glābšanas aizdevums.

114    Runājot par procentu atgūšanu, Komisija apgalvo, ka neviens, it īpaši 1. un 2. prasītājs, nebija to informējuši par Nīderlandes tiesību aktiem, pirms tā pieņēma apstrīdēto lēmumu. Tā kā tai nebija pieejama šāda konkrēta informācija pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, tā nemaz nevarēja ņemt vērā visu iespējamo valstu tiesību aktus, formulējot savus lēmumus par atbalsta atgūšanu.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

115    1. un 2. prasītājs būtībā apgalvo, ka saistības apmaksāt kapitāla daļas un EUR 9,25 miljonu aizdevuma ieskaits nav bijis ierosināšanas lēmuma priekšmets. Kā norāda Komisija, šis ieskaits ir jāuzskata par Nīderlandes Karalistes paziņotā pārstrukturēšanas atbalsta daļēju īstenošanu. Runājot par atgūstamajiem procentiem, 1. un 2. prasītājs norāda, ka Komisija ir nepamatoti nolēmusi, ka tie ir jāaprēķina līdz atgūšanas datumam.

116    Vispirms ir jāpārbauda, vai saistības apmaksāt kapitāla daļas un EUR 9,25 miljonu prasījuma ieskaits, kas tika izdarīts saskaņā ar rechter-commissaris rīkojumu, bija ierosināšanas lēmuma priekšmets.

117    Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999 6. pantu ierosināšanas lēmumā jāsniedz ieinteresētajām personām iespēja efektīvi piedalīties oficiālajā izmeklēšanas procedūrā, kurā tām būtu iespēja izteikt savus argumentus (Pirmās instances tiesas 2002. gada 30. aprīļa spriedums apvienotajās lietās T‑195/01 un T‑207/01 Government of Gibraltar/Komisija, Recueil, II‑2309. lpp., 138. punkts). EKL 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras vienīgais mērķis ir noteikt Komisijai pienākumu nodrošināt, lai visas potenciāli ieinteresētās personas tiktu brīdinātas un tām būtu iespēja izteikt savus argumentus (Tiesas 1984. gada 14. novembra spriedums lietā 323/82 Intermills/Komisija, Recueil, 3809. lpp., 17. punkts).

118    Ierosināšanas lēmuma 1. punktā ir noteikts, ka tā priekšmets ir 2004. gada 26. janvāra paziņojums, ar kuru Nīderlandes Karaliste ir paziņojusi savu nodomu piešķirt KG Holding pārstrukturēšanas atbalstu. Minētā lēmuma 15. punktā ir precizēts, ka ar attiecīgo pasākumu glābšanas atbalstu, ko valsts piešķīrusi KG Holding, kā arī ar to saistītos procentus ir paredzēts konvertēt pašu kapitālā. Šī konversija bija daļa no pārstrukturēšanas plāna, kas tika izklāstīts minētā lēmuma 10. punktā. Kā norādīts šajā plānā, pārstrukturēšanas atbalstu veido KG Holding EUR 9,25 miljonu valsts glābšanas aizdevuma piešķiršana Kliq un šī aizdevuma konvertēšana pašu kapitālā. Šis pārstrukturēšanas pasākums ir minēts arī ierosināšanas lēmuma pielikuma 3. punktā.

119    Saistības apmaksāt kapitāla daļas un EUR 9,25 miljonu prasījuma ieskaits nav minēts ierosināšanas lēmumā. Attiecīgais rechter-commissaris rīkojums tika pieņemts 2005. gada 22. augustā, tātad pēc 2005. gada 5. augusta ierosināšanas lēmuma. Tādēļ Komisija šo ieskaitu nevarēja minēt ierosināšanas lēmumā.

120    Šis ieskaits, kas tika izdarīts pēc rechter-commissaris rīkojuma, ir jānošķir no glābšanas aizdevuma konvertēšanas pašu kapitālā saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu, ko Nīderlandes Karaliste paziņoja Komisijai.

121    Runājot par šo ieskaitu, no lietas materiāliem un it īpaši no rechter-commissaris 2005. gada 22. augusta rīkojuma izriet, ka ieskaits tika paredzēts Kliq izveidotajā pakāpeniskajā plānā. Saskaņā ar šo pakāpenisko plānu KG Holding bija jāizpilda sava saistība pret Kliq, apmaksājot kapitāla daļas, kas tai piederēja Kliq, izdarot šādu ieskaitu, bet pēc tam šīs kapitāla daļas bija jāpārdod.

122    Šajā gadījumā Kliq saskaņā ar Faillissementswet (Nīderlandes maksātnespējas likums) 69. pantu lūdza izdot rīkojumu attiecībā uz KG Holding administratoru, nosakot tam pienākumu sadarboties šī pakāpeniskā plāna izpildē.

123    Rechter-commissaris ar savu 2005. gada 22. augusta rīkojumu apmierināja Kliq prasību. Tādēļ viņš netiešā veidā noteica KG Holding administratoram pienākumu pilnībā apmaksāt akcijas, kas KG Holding piederēja Kliq, un izdarīt šīs summas ieskaitu pret daļu no glābšanas atbalsta EUR 9,25 miljonu apmērā, ko KG Holding bija aizdevis Kliq.

124    Tas ir tiesa, ka šī ieskaita rezultātā daļa no glābšanas aizdevuma EUR 9,25 miljonu apmērā tika konvertēta Kliq pašu kapitālā un ka tam bija tāda iedarbība, kāda konkrēti bija paredzēta ierosināšanas lēmumā izklāstītajā pārstrukturēšanas plānā.

125    Tomēr jākonstatē, ka rechter-commissaris neizdeva rīkojumu par pārstrukturēšanas plāna izpildi, kādu to Nīderlandes Karaliste bija paziņojusi Komisijai.

126    Vispirms ir jākonstatē, ka šī rīkojuma priekšmets, kā norādīts tā 1.1. punktā, bija saskaņā ar Faillissementswet 69. pantu celtā Kliq prasība par KG Holding administratora sadarbību pakāpeniskā plāna izpildē, proti, vispirms KG Holding pienākuma pret Kliq apmaksāt tās kapitāla daļas izpilde, veicot ieskaitu starp saistību apmaksāt kapitālu un EUR 9,25 miljonu aizdevumu, bet pēc tam KG Holding piederošo Kliq kapitāla daļu pārdošana.

127    Šis rīkojums līdz ar to attiecās ne tikai uz glābšanas atbalsta daļu EUR 9,25 miljonu apmērā, bet arī uz pienākumu apmaksāt kapitāla daļas. Attiecīgais ieskaits bija atkarīgs no kapitāla daļu apmaksas. Savukārt glābšanas aizdevuma konvertēšana pašu kapitālā, kā to paredzēja pārstrukturēšanas plāns, attiecās vienīgi uz glābšanas atbalstu. Tādēļ rīkojuma priekšmets skaidri atšķiras no pārstrukturēšanas plāna priekšmeta.

128    Turpinājumā ir jānorāda, ka rechter-commissaris rīkojums ir pamatots tikai ar Nīderlandes maksātnespējas tiesībām, šajā gadījumā Faillissementswet 69. pantu.

129    No rechter-commissaris rīkojuma izriet, ka viņš ir pārbaudījis, vai pakāpeniskā plāna īstenošana ir izdevīga priekšrocība visiem KG Holding kreditoriem. Visbeidzot viņš uzskatīja, ka pilnīga to akciju apmaksa, kuras KG Holding piederēja Kliq, un šīs summas ieskaits ar glābšanas atbalsta daļu EUR 9,25 miljonu apmērā, ko Kliq aizņēmās no KG Holding, ir šāda priekšrocība.

130    Tādēļ rechter-commissaris neīstenoja pārstrukturēšanas plānu, bet gan noteica pakāpeniskā plāna izpildi, kā to prasīja Kliq.

131    Turklāt jānorāda, ka rechter-commissaris nebija iesaistīts ne pārstrukturēšanas plāna izveidē, ne pārstrukturēšanas atbalsta pieteikumā. Par to ir atbildīga izpildvara. Tādēļ izpildvarai būtu bijušas tiesības īstenot pārstrukturēšanas atbalstu, ja Komisija to būtu apstiprinājusi. Rechter-commissaris kā neatkarīga tiesa savā rīkojumā lēma par uzņēmumu aktīviem un pasīviem, tostarp par glābšanas atbalsta daļu EUR 9,25 miljonu apmērā, neņemot vērā pārstrukturēšanas atbalstu, ko Nīderlandes iestādes bija plānojušas un paziņojušas Komisijai.

132    Jāņem vērā arī fakts, kā Komisija to atzina tiesas sēdē, ka rechter-commissaris rīkojuma pasludināšanas brīdī Nīderlandes iestādes vairs nevēlējās īstenot tādu pārstrukturēšanas plānu, kāds bija paziņots Komisijai.

133    Turklāt jākonstatē, ka Nīderlandes iestādes nebija iesaistītas glābšanas aizdevuma daļas konvertēšanā pašu kapitālā. Atbilstoši rechter-commissaris rīkojumam un pretēji apstrīdētā lēmuma 19. un 43. apsvērumā teiktajam aizdevums ir jākonvertē pašu kapitālā nevis Nīderlandes Karalistei, bet gan KG Holding administratoram, kuram ir jāsadarbojas šīs konversijas izpildē. Kā tas izriet no Komisijas iebildumu raksta, Komisijai tas bija zināms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas laikā. Tā šajā iebildumu rakstā skaidro, ka ir uzskatījusi, ka attiecīgā atbalsta daļa bija attiecināma uz valsti tāpēc, ka, lai arī pasākumu nebija noteikusi Nīderlandes izpildvara, to tomēr rīkojumā bija noteicis rechter-commissaris.

134    Tādēļ ir jākonstatē, ka šajā gadījumā rechter-commissaris noteiktā EUR 9,25 miljonu glābšanas aizdevuma konversija, izdarot ieskaitu starp KG Holding saistību apmaksāt kapitāla daļas un šīs sabiedrības prasījumu pret Kliq saskaņā ar aizdevuma līgumu, ir cits pasākums, nevis tas, kuru bija paziņojusi Nīderlandes Karaliste. Rechter-commissaris rīkojums attiecās uz KG Holding un Kliq aktīviem un pasīviem, tostarp uz daļu no glābšanas atbalsta EUR 9,25 miljonu apmērā, ko Komisija bija apstiprinājusi, neatkarīgi no Nīderlandes Karalistes paziņotā pārstrukturēšanas atbalsta. Tādēļ šī konversija ieskaita veidā nav ietverta ierosināšanas lēmumā.

135    Protams, kā jau Komisija apgalvoja, no Tiesas 2007. gada 18. jūlija sprieduma lietā C‑119/05 Lucchini (Krājums, I‑6199. lpp., 60. un 61. punkts) izriet, ka valsts tiesai ir pienākums interpretēt valsts tiesību normas pēc iespējas tā, lai ar šo normu piemērošanu tiktu dots ieguldījums Kopienu tiesību īstenošanā un ka tai ir pienākums nodrošināt Kopienu tiesību normu pilnīgu iedarbību, vajadzības gadījumā pēc savas ierosmes nepiemērojot pretējas valsts tiesību aktu normas. Tāpat patiesi ir tas, kā Komisija to apgalvojusi, ka valsts tiesai ir jālūkojas nepieņemt lēmumu, kura vienīgā iedarbība būtu nelikumīga atbalsta saņēmēju loka paplašināšana (Tiesas 2006. gada 5. oktobra spriedums lietā C‑368/04 Transalpine Ölleitung in Österreich, Krājums, I‑9957. lpp., 57. punkts).

136    Tomēr rechter-commissaris pienākums ņemt vērā Kopienu tiesības attiecībā uz glābšanas atbalstu nemaina faktu, ka viņš nepieņēma lēmumu par pārstrukturēšanas atbalsta izpildi un ka viņa rīkojums tādēļ nav ietverts ierosināšanas lēmumā.

137    Runājot par Komisijas argumentu, ka rechter-commissaris rīkojums ir attiecināms uz valsti, jākonstatē, ka šajā gadījumā jautājums ir nevis par to, vai tiesu varas darbība ir attiecināma uz valsti (par šo jautājumu skat. Tiesas 2003. gada 30. septembra spriedumu lietā C‑224/01 Köbler, Recueil, I‑10239. lpp., 31.–33. punkts), bet gan par to, kā tas ir norādīts apstrīdētā lēmuma 43. apsvērumā, vai valsts tiesa ir noteikusi tāda pārstrukturēšanas atbalsta izpildi, kādu ir paziņojusi Nīderlandes Karaliste.

138    Runājot par Komisijas argumentu, ka tai nav jāpaplašina EKL 88. panta 2. punktā paredzētā procedūra, ja attiecīgā dalībvalsts groza izskatāmo atbalstu, jānorāda, ka šajā gadījumā rechter-commissaris rīkojums neattiecās uz Nīderlandes Karalistes paziņoto pārstrukturēšanas atbalstu. Tādēļ šajā gadījumā runa nebija par šī atbalsta grozīšanu.

139    Turklāt ir jānoraida Komisijas arguments, ko tā pakārtoti izvirzījusi gadījumā, ja Pirmās instances tiesa uzskatītu, ka rechter-commissaris rīkojums nav valsts atbalsts, saskaņā ar kuru ir notikusi atļauta glābšanas atbalsta ļaunprātīga izmantošana. Pirmkārt, Komisija oficiālo procedūru ierosināja, lai pārbaudītu Nīderlandes Karalistes paziņoto pārstrukturēšanas atbalstu, nevis Komisijas apstiprinātā glābšanas atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu. Otrkārt, no apstrīdētā lēmuma pamatojuma neizriet, ka tas attiektos uz valsts atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu.

140    Līdz ar to Komisijas argumentācija nav atbalstāma.

141    No visa iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētā lēmuma 2. pants ir jāatceļ un nav vajadzības izskatīt pārejos 1. un 2. prasītāja argumentus par glābšanas atbalsta daļu EUR 9,25 miljonu apmērā.

 Par Nīderlandes Karalistes kā kreditora prasījuma pret KG Holding un/vai Kliq Reïntegratie EUR 35,75 miljonu apmērā iesniegšana administratoram bankrota procedūrā (apstrīdētā lēmuma 3. pants)

142    Šis pamats attiecas uz glābšanas atbalsta, ko pēdīgi saņēma KliqReïntegratie, atgūšanu. 1. un 3. prasītājs apstrīd apstrīdētā lēmuma pamatojumu, kā arī pienākuma reģistrēt bankrota procedūrā prasījumu pret KG Holding un/vai KliqReïntegratie EUR 35,75 miljonu apmērā.

 Par apstrīdētā lēmuma pamatojumu

–       Lietas dalībnieku argumenti

143    Runājot par Nīderlandes Karalistes kā kreditora EUR 35,75 miljonu prasījuma pret KG Holding un/vai KliqReïntegratie iesniegšanu administratoram bankrota procedūrā, 1. un 3. prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā un ka tādēļ apstrīdētais lēmums ir pamatots nesaprotami vai vismaz nepietiekami, pārkāpjot EKL 87. panta 1. punktu un EKL 253. pantu. Apstrīdētajā lēmumā nav skaidri izklāstīts, vai Komisija uzskata, ka runa ir par likumīgu vai nelikumīgu EUR 35,75 miljonu atbalstu, kas Nīderlandes Karalistei ir jāatgūst, vai arī tā uzskata, ka runa ir par glābšanas atbalstu, ko tā ir apstiprinājusi saskaņā ar pamatnostādņu 23. punkta d) apakšpunktu. Pirmā interpretācija varētu izrietēt no apstrīdētā lēmuma 1., 2. un 3. panta, bet apstrīdētā lēmuma 47.–50. apsvērums, kā arī 3. pants pamato otro interpretāciju, kuru tomēr nepastiprina apstrīdētā lēmuma 1. pants, 39. un 56. apsvērums, kuros ir teikts, ka paziņoto pasākumu nevar uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

144    Kā norāda 1. un 3. prasītājs, ir iespējams, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 3. pantā ir vēlējusies vienīgi norādīt, ka Nīderlandes Karalistei apstiprinātā glābšanas aizdevuma summa ir jāatgūst no šī aizdevuma līguma slēdzēja tikai saskaņā ar valsts tiesībām, neizsakoties par šī līguma slēdzēja identitāti.

145    Komisija apstrīd 1. un 3. prasītāja izvirzītos argumentus.

–       Pirmās instances tiesas vērtējums

146    1. un 3. prasītājs apgalvo, ka apstrīdētais lēmums attiecībā uz EUR 35,75 miljoniem ir pamatots nepietiekami.

147    Šajā sakarā ir jāatgādina, ka pienākums norādīt pamatojumu ir būtiska formas prasība, kas ir jānošķir no jautājuma par apstrīdētā lēmuma pamatotību, kura ir saistīta ar strīdīgā akta likumību pēc būtības, un kam ir jāatbilst judikatūrā noteiktajām prasībām (skat. iepriekš 61. un 62. punktu).

148    Šajā gadījuma apstrīdētā lēmuma 7. un 8. apsvērumā Komisija ir raksturojusi Nīderlandes Karalistes ar 2004. gada 26. janvāra vēstuli paziņotā pārstrukturēšanas atbalsta apstākļus. Komisija norāda, ka tā 2003. gada decembrī ir apstiprinājusi EUR 45 miljonu glābšanas atbalstu KG Holding labā, gaidot pārstrukturēšanas plānu. Apstrīdētā lēmuma 14. apsvērumā Komisija norāda, ka saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu glābšanas atbalsts, kas tika piešķirts KG Holding un no kura EUR 35,75 miljoni vēlāk tika nodoti KliqReïntegratie, tika pārveidots par pārstrukturēšanas atbalstu, konvertējot to pašu kapitālā.

149    Apstrīdētā lēmuma 22. apsvērumā Komisija norāda, ka strīdīgo pasākumu veido Nīderlandes Karalistes KG Holding piešķirtā glābšanas atbalsta un ar to saistīto procentu konvertēšana pašu kapitālā. Apstrīdētā lēmuma 30.–38. apsvērumā izvērtējusi nosacījumus, kas ir jāizpilda, lai saņemtu pārstrukturēšanas atbalsta atļauju, Komisija tā paša lēmuma 39. apsvērumā secina, ka, tā kā pamatnostādnēs noteiktie nosacījumi par pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanu nav izpildīti, tā nevar apstiprināt pārstrukturēšanas plānu un tādēļ nevar atļaut pārstrukturēšanas atbalstu. Apstrīdētā lēmuma 1. pantā ir paredzēts, ka pārstrukturēšanas atbalsts ir nesaderīgs ar kopējo tirgu.

150    Apstrīdētā lēmuma 47.–50. apsvērums attiecas uz glābšanas atbalstu daļu EUR 35,75 miljonu apmērā. Komisija tajos norāda likvidācijas plāna apstiprināšanas nosacījumus, tostarp Nīderlandes Karalistes pienākumu kā kreditoram iesniegt administratoram bankrota procedūrā prasījumu pret KG Holding un/vai KliqReïntegratie EUR 35,75 miljonu apmērā. Apstrīdētā lēmuma 3. pantā ir noteikts šis pienākums, kā arī tas, ka Nīderlandes Karalistei ir jānodrošina, lai attiecīgie uzņēmumi tiktu likvidēti tādā veidā, ka tika izbeigta konkurences kropļošana, un it īpaši tiktu pārtraukta to darbība un to aktīvi iespējami īsā laikā tiktu atsavināti ar tirgus ekonomikas nosacījumiem.

151    Tādējādi apstrīdētā lēmuma pamatojumā Komisija skaidri izšķir glābšanas atbalstu un pārstrukturēšanas atbalstu. Tā ņem vērā pārstrukturēšanas atbalsta kontekstu un ka tas ir tādā pašā apmērā kā glābšanas atbalsts. Noteikdama Nīderlandes Karalistei pienākumu kā kreditoram iesniegt administratoram bankrota procedūrā EUR 35,75 miljonu prasījumu pret sabiedrībām “[KG Holding] un/vai KliqReïntegratie”, Komisija ir ņēmusi vērā šo lietu sarežģītību it īpaši attiecībā uz šo sabiedrību aktīviem, kas ir raksturoti apstrīdētā lēmuma 15. apsvērumā.

152    Turklāt administratīvā procesa ietvaros Komisija 2005. gada 23. martā sarīkoja sanāksmi par pieteikumu izsniegt atļauju par pārstrukturēšanas atbalstu, kurā piedalījās KG Holding un KliqReïntegratie pārstāvji. Tādēļ šīm sabiedrībām bija labi zināms apstrīdētā lēmuma konteksts.

153    Izklāstot vispirms apsvērumus, kādēļ nav izpildīti nosacījumi pārstrukturēšanas atbalsta atļaušanai, un pēc tam norādot, kādas sekas no šiem apsvērumiem izriet attiecībā uz glābšanas atbalsta daļu EUR 35,75 miljonu apmērā, apstrīdētā lēmuma pamatojums ļauj skaidri un nepārprotami iepazīties ar Komisijas argumentiem un tādēļ atbilst EKL 253. panta prasībām.

 Par pienākumu bankrota procedūrā iesniegt valsts prasījumu pret KG Holding un/vai KliqReïntegratie EUR 35,75 miljonu apmērā

–       Lietas dalībnieku argumenti

154    1. un 3. prasītājs apgalvo, ka Komisija nepamatoti nolēmusi, ka Nīderlandes Karalistei kā kreditoram ir jāiesniedz administratoram bankrota procedūrā prasījums pret KG Holding un/vai KliqReïntegratie EUR 35,75 miljonu apmērā.

155    Komisija savā 2003. gada 16. decembra lēmumā esot atzinusi, ka EUR 35,75 miljoni ir jāizmanto, lai finansētu darbinieku atlaišanu un KliqReïntegratie neizpildāmo līgumu izpirkšanai, pēc tam likvidējot KliqReïntegratie, kas nebūtu saderīgi ar minētās summas atgūšanu no KG Holding un/vai KliqReïntegratie.

156    Komisijai esot bijis zināms, ka KliqReïntegratie plānotā pārstrukturēšanas darījuma ietvaros funkcionētu tikai kā vienība, kurā nerentablās KG Holding daļas ir likvidētas, un ka pati KliqReïntegratie pēc dažādo parādu un darbinieku atlaišanas plānu izpildes tiktu likvidēta. Kā Komisija norādījusi 2003. gada 16. decembra lēmuma 2.1. un 2.4. punktā, EUR 35,75 miljoni esot bijuši paredzēti, lai iegūtu līdzekļus to saistību izpildei, kas izriet no spēkā esošajiem līgumiem, un sociālā plāna izmaksu segšanai.

157    1. un 3. prasītājs savās replikās apgalvo, ka Nīderlandes Karalistei saskaņā ar 2003. gada 16. decembra lēmumu noteikto pienākumu pārformulēšana esot bijusi lieka, jo šajā lēmumā jau esot bijuši noteikti pienākumi gadījumam, ja glābšanas atbalsts netiktu pārveidots par pārstrukturēšanas atbalstu vai ja Komisija neapstiprinātu pārstrukturēšanas atbalstu. Turklāt, tā kā ierosināšanas lēmumā izmeklēšana bija ierobežota, Komisijai vajadzēja aprobežoties ar pārstrukturēšanas atbalsta pieteikuma izskatīšanu un saskaņā ar 2003. gada 16. decembra lēmumu konstatēt, ka gadījumā, ja tā nesniegtu prasīto apstiprinājumu, Nīderlandes Karalistei vajadzētu pierādīt, ka glābšanas aizdevums ir ticis vai tiek atmaksāts vai ka tam tiek piemērots ieskaits saskaņā ar Nīderlandes maksātnespējas tiesībām. Apstrīdētajā lēmumā nevajadzēja izskatīt jautājumu, cik lielā mērā Nīderlandes Karaliste izpildīja šo pienākumu. Paziņotā pārstrukturēšanas atbalsta izskatīšanu un šajā sakarā saskaņā ar EKL 88. panta 2. punktu ierosināto procedūru nevarēja izmantot, lai pārbaudītu agrāka lēmuma izpildi un tajā noteikto vai no tā izrietošo Nīderlandes Karalistes pienākumu izpildi.

158    3. prasītājs piebilst, ka 2003. gada 23. decembrī Nīderlandes Karaliste ar KG Holding noslēdza aizdevuma līgumu par EUR 45 miljoniem. Savukārt pēdējā sabiedrība noslēdza aizdevuma līgumu ar KliqReïntegratie par EUR 35,75 miljoniem un ar Kliq par EUR 9,25 miljoniem. Nīderlandes Karalistei neesot prasījuma pret KliqReïntegratie ne saskaņā ar aizdevuma līgumu, ne valsts tiesībām.

159    3. prasītājs apgalvo, ka KliqReïntegratie nevar atzīt par atbalsta saņēmēju uzņēmumu. Komisija ne apstrīdētajā lēmumā, ne 2003. gada 16. decembra lēmumā par glābšanas aizdevuma apstiprināšanu nav norādījusi, ka KliqReïntegratie būtu piešķirts valsts atbalsts. 2003. gada 16. decembra lēmumā, kā arī apstrīdētā lēmuma 24. apsvērumā un 1. pantā Komisija konstatē valsts atbalstu tikai attiecībā uz KG Holding.

160    3. prasītājs piebilst, ka KliqReïntegratie nekādā gadījumā nevar kvalificēt kā valsts atbalsta saņēmēju, jo brīdī, kad tai tika piešķirts EUR 35,75 miljonu aizdevums, tā vairs neveica nekādu saimniecisku darbību un tādēļ nevarēja tikt uzskatīta par uzņēmumu EKL 87. panta 1. punkta nozīmē. KG Holding un KliqReïntegratie noslēgtais aizdevuma līgums, ko Komisija apstiprināja ar savu 2003. gada 16. decembra lēmumu, ir datēts 2003. gada 24. decembrī. Kopš 2003. gada oktobra KliqReïntegratie darbība tika nodota Kliq.

161    Komisija 2003. gada 16. decembra lēmuma 2. tabulā ir norādījusi, ka, lai arī aizdevuma mērķis katrā ziņā nešķiet ierobežots ar KG Holding normālas darbības saglabāšanu, to šajā gadījumā tik un tā var uzskatīt par glābšanas aizdevumu. EUR 35,75 miljonu aizdevums bija nepieciešams, lai segtu 1200 darbinieku atlaišanas izmaksas un neizpildāmo līzinga un nomas līgumu izpirkšanu. Komisija piebilda, ka šis aizdevums sniedza uzņēmumam iespēju iegūt vajadzīgo likviditāti, lai izpildītu savas esošās līgumsaistības.

162    Kā norāda 3. prasītājs, ir iespējams, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 3. pantā ir vēlējusies vienīgi norādīt, ka Nīderlandes Karalistei savs prasījums EUR 35,75 miljonu apmērā, kas izriet no valsts aizdevuma, ir jāpiesaka tās līgumslēdzējas puses bankrota administratoram, kurai valsts šo summu aizdeva, proti, KG Holding. Tomēr valsts savu prasījumu pieteica KG Holding un KliqReïntegratie bankrota administratoriem.

163    3. prasītājs savā replikā pamatojas uz ierosināšanas lēmuma 9. punktu, saskaņā ar kuru KG Holding ir jālikvidē KliqReïntegratie, kas bija zaudējumus nesošā sabiedrība, un jāizveido jauna meitas sabiedrība Kliq. Pārstrukturēšanas plāna ietvaros tieši Kliq bija jāatjauno KG Holding maksātspēja ilgtermiņā. Ierosināšanas lēmuma 10. punktā Komisija arī norādīja, ka KliqReïntegratie ir jālikvidē līdz 2004. gada beigām. Ierosināšanas lēmuma 11. punktā minētajā shēmā Komisija blakus KliqReïntegratie nosaukumam ierakstīja vārdu “slēgt”.

164    Komisija apstrīd 1. un 3. prasītāja izvirzītos argumentus.

–       Pirmās instances tiesas vērtējums

165    1. un 3. prasītājs vispirms apgalvo, ka EUR 35,75 miljonu glābšanas aizdevuma piesaistīšana KliqReïntegratie likvidācijas finansēšanai, kā to paredzēja Komisijas 2003. gada 16. decembra lēmums, nav saderīga ar Nīderlandes Karalistes pienākumu pieteikt savu prasījumu pret KG Holding un/vai KliqReïntegratie.

166    Ievadam ir jāatgādina, kā tas izriet no pamatnostādņu 10. punkta, ka glābšanas atbalsts pēc būtības ir pārejošs. Pamatnostādņu 23. punkta d) apakšpunktā ir teikts, ka kopā ar to jābūt dalībvalsts solījumam ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad atļauts glābšanas atbalsta pasākums, darīt Komisijai zināmu pārstrukturēšanas plānu vai likvidācijas plānu vai arī sniegt pierādījumu, ka aizdevums ir pilnībā atmaksāts. Pamatnostādņu 25. punktā ir noteikts, ka glābšanas atbalsts ir vienreizēja darbība, kas paredzēta, lai ļautu uzņēmumam turpināt darbību noteiktu laiku, kurā var novērtēt tā izredzes.

167    No tā izriet, ka principā, nepaziņojot Komisijai pārstrukturēšanas vai likvidācijas plānu, glābšanas atbalsts ir jāatmaksā. Šajā gadījumā atmaksāšana notiek, kā norāda Komisija, piesakot EUR 35,75 miljonu prasījumu pret KG Holding un/vai KliqReïntegratie.

168    Komisijas 2003. gada 16. decembra lēmums neizslēdz atbalsta atmaksu šāda pieteikuma veidā. No minētā lēmuma 1. un 2.1. punkta izriet, ka atbalsts bija paredzēts Kliq grupas, proti, KG Holding un tās meitas sabiedrību Kliq un KliqReïntegratie, glābšanai. Kā Komisija norādījusi šī lēmuma 2.1. un 2.4. punktā, EUR 35,75 miljoni bija paredzēti, lai iegūtu līdzekļus to saistību izpildei, kas izriet no spēkā esošajiem līgumiem, un KliqReïntegratie sociālā plāna izmaksu segšanai.

169    Komisija glābšanas atbalstu apstiprināja, pamatojoties uz pamatnostādnēm. Turklāt 2003. gada 16. decembra lēmumā ir precizēts, ka Nīderlandes Karaliste saskaņā ar pamatnostādņu 23. punkta d) apakšpunktu apņemas darīt zināmu pārstrukturēšanas vai likvidācijas plānu vai arī iesniegt pierādījumus, ka atbalsts ir ticis pilnībā atmaksāts.

170    Ņemot vērā iepriekš minēto, jākonstatē, ka 1. un 3. prasītāja arguments, ka Komisijas 2003. gada 16. decembra lēmumā minētā glābšanas atbalsta piesaistīšana ir nesaderīga ar atmaksāšanu, ir jānoraida.

171    Runājot par 1. un 3. prasītāja argumentu, ka apstrīdētais lēmums ir lieks tāpēc, ka 2003. gada 16. decembra lēmumā jau ir formulēti Nīderlandes Karalistes pienākumi gadījumā, ja glābšanas atbalsts netiek pārveidots par pārstrukturēšanas atbalstu vai ja Komisija neatļauj pārstrukturēšanas atbalstu, jāuzsver, ka tādēļ vien, ka lēmums ir lieks, tas nav prettiesisks.

172    1. un 3. prasītājs savās replikās apgalvo, ka, pamatojoties uz ierosināšanas lēmumu, apstrīdētajā lēmumā vajadzēja ierobežoties ar lūguma apstiprināt pārstrukturēšanas atbalstu izskatīšanu un nevajadzēja minēt pienākumus par glābšanas atbalstu, kas jau izrietēja no 2003. gada 16. decembra lēmuma.

173    Jākonstatē, ka 1. un 3. prasītājs savos prasības pieteikumos nav izvirzījuši pamatu saistībā ar faktu, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā, lemdama par glābšanas atbalstu, nav ievērojusi ierosināšanas lēmuma robežas. Tādēļ jānorāda, ka, iebilzdami pret apstrīdēto lēmumu ar pamatojumu, ka Komisija tajā nav ievērojusi ierosināšanas lēmumā noteiktās izvērtēšanas robežas, 1. un 3. prasītājs savās replikās ir izvirzījuši jaunu pamatu. Līdz ar to šis pamats saskaņā ar Reglamenta 48. panta 2. punktu ir jānoraida kā novēlots, jo tas ir izvirzīts, nesniedzot paskaidrojumus, kas varētu pamatot tā novēloto iesniegšanu.

174    3. prasītājs arī apgalvo, ka KliqReïntegratie nebija atbalsta saņēmēja un ka Nīderlandes Karalistei pret to nebija prasījuma. Turklāt, kad tika piešķirts EUR 35,75 miljonu aizdevums, šī sabiedrība vairs nebija uzņēmums EKL 87. panta 1. punkta nozīmē.

175    Vispirms runājot par argumentu, ka KliqReïntegratie nebija atbalsta saņēmēja un valstij pret šo sabiedrību nebija prasījuma, jāatgādina, ka saskaņā ar Kopienu tiesībām, ja Komisija konstatē atbalsta nesaderību ar kopēju tirgu, tā var pieprasīt dalībvalstij atgūt šo atbalstu no saņēmējiem (Tiesas 2003. gada 8. maija spriedums apvienotajās lietās C‑328/99 un C‑399/00 Itālija un SIM 2 Multimedia/Komisija, Recueil, I‑4035. lpp., 65. punkts, un 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C‑277/00 Vācija/Komisija, Recueil, I‑3925. lpp., 73. punkts), vai, citiem vārdiem sakot, no uzņēmumiem, kas to faktiski izmantoja (šajā sakarā skat. Tiesas 2003. gada 3. jūlija spriedumu lietā C‑457/00 Beļģija/Komisija, Recueil, I‑6931. lpp., 55. punkts, un iepriekš minēto 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā Vācija/Komisija, 75. punkts).

176    Glābšanas atbalsts EUR 45 miljonu apmērā bija paredzēts Kliq grupas glābšanai. EUR 35,75 miljoni bija paredzēti, lai iegūtu līdzekļus to saistību izpildei, kas izriet no spēkā esošajiem līgumiem, un KliqReïntegratie sociālā plāna izmaksu segšanai. Tieši šī pēdējā sabiedrība faktiski saņēma EUR 35,75 miljonus no glābšanas aizdevuma, kas tika piešķirti KG Holding. KliqReïntegratie bija KG Holding 100 % meitas sabiedrība. Līdz ar to pēdējā sabiedrība bija tikai starpniece atbalsta piešķiršanā, kuru faktiski izmantoja KliqReïntegratie.

177    Tāpēc Komisija varēja pamatoti uzskatīt KliqReïntegratie par EUR 35,75 miljonu liela atbalsta saņēmēju, un Pirmās instances tiesai nav jāizskata, vai Nīderlandes Karalistei pret šo sabiedrību bija kāds prasījums.

178    Runājot par 3. prasītāja argumentu, ka EUR 35,75 miljonu aizdevuma piešķiršanas brīdī KliqReïntegratie vairs nevarēja uzskatīt par uzņēmumu EKL 87. panta 1. punkta nozīmē, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uzņēmuma jēdziens ietver jebkādu subjektu, kas veic saimniecisku darbību neatkarīgi no šī subjekta juridiskā statusa un finansēšanas veida (skat. Tiesas 1991. gada 23. aprīļa spriedumu lietā C‑41/90 Höfner un Elser, Recueil, I‑1979. lpp., 21. punkts, un 2002. gada 19. februāra spriedumu lietā C‑309/99 Wouters u.c., Recueil, I‑1577. lpp., 46. punkts un tajā minētā judikatūra). Tāpat no pastāvīgās judikatūras izriet, ka saimnieciska darbība ir visa veida darbība, kas izpaužas kā preču vai pakalpojumu piedāvāšana noteiktā tirgū (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Wouters u.c., 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

179    KliqReïntegratie pamatdarbības virziens bija pakalpojumu sniegšana tādās jomās kā darba meklētāju nodarbināšana, strādājošu invalīdu integrācija, brīvajām darba vietām piemērotu darba ņēmēju meklēšana darba devēju labā un vispārēji pakalpojumi darbinieku iekārtošanā darbā. Ņemot vērā iepriekš 178. punktā minēto judikatūru, jākonstatē, ka KliqReïntegratie veica saimniecisku darbību.

180    Kad KliqReïntegratie tika piešķirts EUR 35,75 miljonu glābšanas aizdevums saskaņā ar līgumu, ko šī sabiedrība 2003. gada 24. decembrī bija noslēgusi ar KG Holding un kuru Komisija bija apstiprinājusi ar savu 2003. gada 16. decembra lēmumu, KliqReïntegratie vēl nebija bankrotējusi. Kā norāda 3. prasītājs, kopš 2003. gada 1. oktobra Kliq par tirgus cenu bija pārņēmusi daļu no KliqReïntegratie līgumiem, tika iecelta jauna vadība, samazinātas izmaksas un daļu no KliqReïntegratie darbiniekiem (500 no 1450 darbiniekiem) darbā pieņēma Kliq. 3. prasītājs piebilst, ka tai darbinieku daļai, kuru Kliq nepieņēma darbā, tika piemērots sociālais plāns, kā arī darbinieku atlaišanas plāns.

181    2003. gada 1. oktobrī KliqReïntegratie vēl bija atbildīga par daļu no Kliq nepārņemtajiem līgumiem un tajā strādāja 950 darbinieki. Finanšu līdzekļi sociālajam plānam kļuva pieejami tikai pēc 2003. gada 24. decembra līguma noslēgšanas. Visbeidzot, KliqReïntegratie bankrotēja tikai sešpadsmit mēnešus pēc tam, kad Kliq pārņēma daļu no tās līgumiem, proti, 2005. gada 9. februārī. Šie apstākļi pierāda, ka tad, kad KliqReïntegratie tika piešķirts EUR 35,75 miljonu glābšanas aizdevums saskaņā ar aizdevuma līgumu, kas 2003. gada 24. decembrī tika noslēgts ar KG Holding, KliqReïntegratie vēl veica saimniecisku darbību un to varēja kvalificēt kā uzņēmumu, kas saņēmis glābšanas atbalstu.

182    No tā izriet, ka 1. un 3. prasītāja argumenti nav atbalstāmi.

 Par bankrota sekām attiecībā uz valsts atbalsta atgūšanu (apstrīdētā lēmuma 2. un 3. pants)

 Lietas dalībnieku argumenti

183    Prasītāji apgalvo, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 43.–46. apsvērumā un 2. pantā, pārkāpjot EKL 87. un 88. pantu, ir nolēmusi, ka Nīderlandes Karalistei ir jāatprasa KG Holding un Kliq piešķirtais EUR 9,25 miljonu atbalsts. Apstrīdētā lēmuma 47.–50. apsvērumā un 3. pantā Komisija arī nepamatoti nolēmusi, ka Nīderlandes Karalistei, lai atgūtu EUR 35,75 miljonu atbalstu no KG Holding un/vai KliqReïntegratie, bankrota procedūrā ir jāpiesaka savs prasījums pret šīm sabiedrībām. KG Holding, KliqReïntegratie un Kliq bankrota dēļ atbalsta summas atgūšana kļuva neiespējama un nenozīmīga, jo šīs summas atgūšana, piesakot prasījumu bankrota procedūrā, vairs nebija vajadzīga un bija lieka, lai izbeigtu konkurences kropļošanu.

184    Pastāvīgajā judikatūrā ir noteikts, ka tāda lēmuma mērķis, ar kuru tiek noteikta atbalsta atgūšana, ir atjaunot efektīvu konkurenci, proti, atjaunot situāciju, kāda tā bija pirms nesaderīgā atbalsta piešķiršanas. Šis mērķis tiek sasniegts tad, kad saņēmējs atmaksā nelikumīgi piešķirto atbalsta summu, pieskaitot nokavējuma procentus, jo tādējādi tas zaudē priekšrocību tirgū, ko tas bija ieguvis salīdzinājumā ar saviem konkurentiem, un šī iemesla dēļ tiek atjaunota tirgus situācija, kāda bija pirms atbalsta piešķiršanas. Ja uzņēmumi saņēmēji šajā tirgū vairs nedarbojas, atbalsta summas atgūšana no konkursa masas vairs nav vajadzīga.

185    Prasītāji atzīst, ka saskaņā ar iepriekš 175. punktā minēto 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā Vācija/Komisija (85. punkts) atbalsts ir jāatgūst, piesakot prasījumu uz konkursa masu. Tomēr šajā spriedumā ir atsauce uz Tiesas 1986. gada 15. janvāra spriedumu lietā 52/84 Komisija/Beļģija (Recueil, 89. lpp.) un 1990. gada 21. marta spriedumu lietā C‑142/87 Beļģija/Komisija (Recueil, I‑959. lpp.), kas attiecas uz lietām, kurās uzņēmums saņēmējs strīdīgā lēmuma pieņemšanas datumā nebija bankrotējis un tādēļ vēl potenciāli varēja darboties tirgū. Tādēļ šīs lietas ir jānošķir no izskatāmās lietas, kurā uzņēmumi saņēmēji bankrota dēļ tirgū vairs nedarbojās.

186    Prasītāji savās replikās apgalvo, ka, ja uzņēmums pilnībā un galīgi ir izbeidzis darbību, ir atzīts par bankrotējušu un ir likvidācijas procesā, kā tas ir KG Holding gadījumā, pats par sevi saprotams, ka tā konkurenti vairs nav neizdevīgākā stāvoklī. Uzņēmums saņēmējs faktiski ir pazudis no tirgus un no ekonomiskā viedokļa vairs neeksistē.

187    Prasītāji atsaucas uz Komisijas 2002. gada 30. oktobra lēmumu par Itālijas piešķirto valsts atbalstu Industrie Navali Meccaniche Affini SpA (INMA) (OV 2003, L 22, 36. lpp.) un 2004. gada 7. maija lēmumu par Vācijas piešķirto pārstrukturēšanas atbalstu Fairchild Dornier GmbH (Dornier) (OV L 357, 36. lpp.). Komisija tajos esot nolēmusi, ka atbalsta atgūšana ir jāizbeidz, jo šie uzņēmumi saņēmēji ir pārtraukuši savu saimniecisko darbību.

188    Prasītāji apgalvo, ka tie nepastrīd pastāvīgo judikatūru, ko Pirmās instances tiesa ir atgādinājusi savā 2005. gada 19. oktobra spriedumā lietā T‑324/00 CDA Datenträger Albrechts/Komisija (Krājums, II‑4309. lpp.). Šajā spriedumā uzņēmums saņēmējs vēl nebija pasludināts par bankrotējušu, kad Komisija pieņēma savu lēmumu. Iepriekš 175. punktā minētajā 2004. gada 29. aprīļa spriedumā lietā Vācija/Komisija attiecīgā uzņēmuma saimnieciskā darbība pēc bankrota tika nodota 100 % piederošai meitas sabiedrībai, pār kuru tā īstenoja kontroli.

189    Komisija apstrīd prasītāju izvirzītos argumentus.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

190    Prasītāji būtībā apstrīd atbalsta atgūšanas rīkojuma, kas ir noteikts apstrīdētā lēmuma 2. panta 1. punktā un 3. pantā, likumību, pamatojoties uz bankrota procedūru un viņu saimnieciskās darbības izbeigšanu.

191    Pirmkārt, runājot par bankrota procedūru, jākonstatē, ka KG Holding, KliqReïntegratie un Kliq maksātnespēja tika attiecīgi pasludināta 2005. gada 8. un 9. februārī un 14. decembrī, tātad pirms apstrīdētā 2006. gada 19. jūlija lēmuma pieņemšanas.

192    Šajā sakarā ir jāatgādina, ka no judikatūras par uzņēmumiem, kas pēc atbalsta saņemšanas bankrotē, izriet, ka principā agrāko stāvokli var atjaunot un nelikumīgi izmaksātā atbalsta izraisīto konkurences izkropļojumu var novērst, likvidējamā uzņēmuma pasīvos iegrāmatojot saistību atmaksāt attiecīgo atbalstu, ja vien šo atbalstu nav izmantojis cits uzņēmums (skat. iepriekš 188. punktā minēto spriedumu lietā CDA Datenträger Albrechts/Komisija, 101. punkts un tajā minētā judikatūra).

193    Saskaņā ar šo judikatūru vienīgais apstāklis, ka uzņēmums ir bankrotējis, neapšauba atbalsta atgūšanas principu (šajā sakarā skat. iepriekš 175. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās Itālija un SIM 2 Multimedia/Komisija, 53.–55. punkts).

194    Otrkārt, runājot par attiecīgo uzņēmumu saimnieciskās darbības izbeigšanu, jāatgādina, ka lēmuma valsts atbalsta jomā likumība ir jāvērtē, pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju lēmuma pieņemšanas brīdī (iepriekš 175. punktā minētais 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā Vācija/Komisija, 39. punkts), proti, šajā gadījumā 2006. gada 19. jūlijā.

195    Jākonstatē, ka prasītāji administratīvajā procesā Komisijai nav iesnieguši nevienu apsvērumu. Tomēr prasītāju argumentācija nav nepieņemama tāpēc vien, ka tā netika izteikta administratīvajā procesā. Personas tiesības celt prasību nevar ierobežot tikai tāpēc, ka, lai arī persona administratīvajā procesā varēja sniegt savus apsvērumus par vērtējumu, kas tai paziņots EKL 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras ierosināšanas laikā un iekļauts strīdīgajā lēmumā, tomēr nav tos iesniegusi (Pirmās instances tiesas 1996. gada 12. decembra spriedums lietā T‑380/94 AIUFFASS un AKT/Komisija, Recueil, II‑2169. lpp., 64. punkts, un 1998. gada 30. aprīļa spriedums lietā T‑16/96 Cityflyer Express/Komisija, Recueil, II‑757. lpp., 39. punkts).

196    Runājot par KG Holding saimniecisko darbību, no apstrīdētā lēmuma 19. un 20. apsvēruma izriet, ka Nīderlandes iestādes 2005. gada septembrī un 2006. gada februārī nosūtīja Komisijai divas vēstules, lai to informētu par bankrota procedūras norisi, kas ierosināta pret KG Holding. Runājot par Kliq, no apstrīdētā lēmuma 20. apsvēruma izriet, ka Nīderlandes iestādes 2006. gada janvārī nosūtīja vienu vēstuli Komisijai, lai darītu tai zināmu, ka Kliq 2005. gada 14. decembrī ir pasludināta par bankrotējušu un ka ir ierosināta attiecīga procedūra. No lietas materiāliem neizriet, ka Komisija būtu saņēmusi citu informāciju par KG Holding un Kliq saimniecisko darbību pēc to bankrota pasludināšanas. Tādēļ Komisijai nevar pārmest, ka tā apstrīdētā lēmuma pieņemšanas laikā ir izdarījusi secinājumu, ka bankrota procedūra vēl nebija pabeigta un ka attiecīgie uzņēmumi vēl nebija beiguši pastāvēt.

197    Runājot par KliqReïntegratie saimniecisko darbību, no apstrīdētā lēmuma 19. un 20. apsvēruma izriet, ka Nīderlandes iestādes 2005. gada septembrī un 2006. gada februārī nosūtīja Komisijai divas vēstules, lai to informētu par bankrota procedūras norisi, kas ierosināta pret KliqReïntegratie. No lietas materiāliem neizriet, ka Komisija būtu saņēmusi citu informāciju par KliqReïntegratie saimniecisko darbību pēc tās bankrota pasludināšanas. No iepriekš minētā 178.–181. punkta izriet, ka, lai gan ir fakts, ka Kliq kopš 2003. gada 1. oktobra bija pārņēmusi daļu no KliqReïntegratie līgumiem, tā vēl veica saimniecisku darbību, kad 2003. gada decembrī tika noslēgts EUR 35,75 miljonu aizdevuma līgums. Šis uzņēmums bankrotēja tikai sešpadsmit mēnešus pēc tam, kad Kliq pārņēma daļu no tā līgumiem, proti, 2005. gada 9. februārī. Komisijai bija zināms, ka saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu KliqReïntegratie sava darbība bija jābeidz. Taču šis fakts nenozīmē, ka 2006. gada 19. jūlijā uzņēmums jau faktiski bija beidzis savu darbību.

198    No lietas materiāliem neizriet, ka Nīderlandes iestāžu šajā sakarā sniegtā informācija bija tiktāl nepilnīga, ka Komisijai būtu vajadzējis prasīt Nīderlandes Karalistei, lai tā sniedz papildu informāciju par attiecīgo uzņēmumu saimniecisko stāvokli (šajā sakarā skat. Tiesas 1994. gada 13. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C‑324/90 un C‑342/90 Vācija un Pleuger Worthington/Komisija, Recueil, I‑1173. lpp, 29. punkts). Tādēļ Komisija varēja pamatoti uzskatīt, ka tikai fakts, ka attiecīgie uzņēmumi bija atzīti par bankrotējušiem, nenozīmēja, ka tie vairs nepastāv.

199    Turklāt pretēji prasītāju apgalvojumiem no lietas materiāliem neizriet, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas laikā attiecīgie uzņēmumi bija pilnībā un galīgi izbeiguši savu saimniecisko darbību.

200    Runājot par prasītāju argumentu, ka attiecīgā atbalsta atgūšana nav iespējama, jāatgādina, pirmkārt, ka tikai fakts, ka atbalstu saņēmušie uzņēmumi ir bankrotējuši, nenozīmē arī to, ka atbalsta atgūšana ir kļuvusi neiespējama, un, otrkārt, ka attiecīgā dalībvalsts var pieteikt savu prasījumu pret šiem uzņēmumiem. Turklāt jāpiebilst, ka iespējamās procesuālās vai cita veida grūtības saistībā ar apstrīdētā akta izpildi nevar ietekmēt tā likumību (šajā sakarā skat. iepriekš 185. punktā minēto Tiesas 1990. gada 21. marta spriedumu lietā Beļģija/Komisija, 62. un 63. punkts, un 2008. gada 13. novembra spriedumu lietā C‑214/07 Komisija/Francija, Krājums, I‑8357. lpp., 46. punkts). Grūtību gadījumā Komisijai un dalībvalstij saskaņā ar noteikumu, kas dalībvalstīm un Kopienu iestādēm paredz abpusēju lojālas sadarbības pienākumu, kurš it īpaši ir EKL 10. panta pamatā, ir labticīgi jāsadarbojas, lai šīs grūtības pārvarētu, pilnībā ievērojot Līguma noteikumus, tostarp valsts atbalsta jomā (skat. Tiesas 2005. gada 12. maija spriedumu lietā C‑415/03 Komisija/Grieķija, Krājums, I‑3875. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

201    Prasītāji ir pamatojušies uz agrākiem Komisijas 2002. gada 30. oktobra un 2004. gada 7. maija lēmumiem, kas minēti iepriekš, lai pierādītu apstrīdētā lēmuma prettiesiskumu. Šajā sakarā pietiek konstatēt, ka Pirmās instances tiesai katra valsts atbalsta lieta ir jāvērtē atsevišķi. Prasītāju minētie lēmumi, kas attiecas uz īpašiem gadījumiem un kuriem nav nekāda sakara ar izskatāmo lēmumu, nav atbilstoši šai lietai.

202    No tā izriet, ka prasītāju argumenti ir jānoraida.

203    Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ir jāatceļ apstrīdētā lēmuma 2. pants un prasības pārējā daļā jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

204    Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Ja spriedums ir nelabvēlīgs vairākiem lietas dalībniekiem, Pirmās instances tiesa lemj par tiesāšanās izdevumu sadali. Atbilstoši Reglamenta 87. panta 3. punktam, ja abiem lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Pirmās instances tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

205    No iepriekš minētā izriet, ka ir jāveic taisnīgs novērtējums un jānolemj, ka, tā kā 1. un 2. prasītājam spriedums ir daļēji nelabvēlīgs, 1. prasītājam lietā T‑81/07 un 2. prasītājam lietā T‑82/07 savi tiesāšanās izdevumi ir jāsedz pašiem. Tā kā 3. prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs attiecībā uz visiem pamatiem, tam ir jāpiespriež segt ne tikai savus tiesāšanās izdevumus lietā T‑83/07, bet arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus lietā T‑83/07. Komisija pati sedz savus tiesāšanās izdevumus lietās T‑81/07 un T‑82/07.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (astotā palāta)

nospriež:

1)      atcelt Komisijas 2006. gada 19. jūlija Lēmuma 2006/939/EK par atbalsta pasākumu, ko Nīderlandes Karaliste paziņojusi attiecībā uz KG Holding NV , 2. pantu;

2)      prasības pārējā daļā noraidīt;

3)      Jan Rudolf Maas kā KG Holding NV maksātnespējas administrators sedz pats savus tiesāšanās izdevumus lietā T‑81/07;

4)      Jan Rudolf Maas un Cornelis van den Bergh kā Kliq BV maksātnespējas administratori sedz paši savus tiesāšanās izdevumus lietā T‑82/07;

5)      Jean Leon Marcel Groenewegen kā KliqReïntegratie maksātnespējas administrators sedz pats savus tiesāšanās izdevumus lietā T‑83/07 un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus lietā T‑83/07;

6)      Komisija pati sedz savus tiesāšanās izdevumus lietās T‑81/07 un T‑82/07.

Papasavvas Wahl Dittrich

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2009. gada 1. jūlijā.

[Paraksti]

Satura rādītājs

Prāvas priekšvēsture

1.  Vispārējs raksturojums

2.  Administratīvā procedūra

3.  Apstrīdētais lēmums

Process un lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

1.  Ievada apsvērumi

2.  Par prasību pieņemamību lietās T‑81/07 un T‑83/07 attiecībā uz EUR 17 miljonu kredīta pakalpojumu, ko Nīderlandes Karaliste piešķīrusi KG Holding

Lietas dalībnieku argumenti

Pirmās instances tiesas vērtējums

3.  Par lietas būtību

Par paziņotā pārstrukturēšanas atbalsta EUR 45 miljonu apmērā nesaderību ar kopējo tirgu (apstrīdētā lēmuma 1. pants)

Lietas dalībnieku argumenti

Pirmās instances tiesas vērtējums

Pašu kapitālā konvertētā EUR 9,25 miljonu glābšanas aizdevuma un ar to saistīto procentu atgūšana no KG Holding un Kliq līdz to pilnīgai atgūšanai (apstrīdētā lēmuma 2. pants)

Lietas dalībnieku argumenti

Pirmās instances tiesas vērtējums

Par Nīderlandes Karalistes kā kreditora prasījuma pret KG Holding un/vai Kliq Reļntegratie EUR 35,75 miljonu apmērā iesniegšana administratoram bankrota procedūrā (apstrīdētā lēmuma 3. pants)

Par apstrīdētā lēmuma pamatojumu

–  Lietas dalībnieku argumenti

–  Pirmās instances tiesas vērtējums

Par pienākumu bankrota procedūrā iesniegt valsts prasījumu pret KG Holding un/vai Kliq Reļntegratie EUR 35,75 miljonu apmērā

–  Lietas dalībnieku argumenti

–  Pirmās instances tiesas vērtējums

Par bankrota sekām attiecībā uz valsts atbalsta atgūšanu (apstrīdētā lēmuma 2. un 3. pants)

Lietas dalībnieku argumenti

Pirmās instances tiesas vērtējums

Par tiesāšanās izdevumiem

* Tiesvedības valoda – nīderlandiešu.