Language of document : ECLI:EU:T:2013:446

Lieta T‑396/10

Zucchetti Rubinetteria SpA

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi – Lēmums, ar kuru ir konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums – Cenas paaugstinājumu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa – Pārkāpuma jēdziens – Vienots pārkāpums – Attiecīgais tirgus – 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Smagums – Koeficienti

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 16. septembra spriedums

1.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Piemērošanas joma – Pamatnostādņu naudas sodu noteikšanai ņemšana vērā – Robežas – Vispārējo tiesību principu ievērošana

(LESD 261. un 263. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)

2.      Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Jēdziens – Vispārēja aizliegta vienošanās – Kritēriji – Vienots mērķis – Pārkāpuma izdarīšanas kārtība – Ietekmes neesamība

(LESD 101. panta 1. punkts)

3.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pienākums noteikt konkrēto tirgu – Apjoms

(LESD 101. panta 1. punkts)

4.      Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Koordinācija un sadarbība, kas nav saderīgas ar katra uzņēmuma pienākumu pašam neatkarīgi noteikt savu rīcību tirgū – Informācijas apmaiņa starp konkurentiem – Pret konkurenci vērsts mērķis vai sekas – Prezumpcija – Nosacījumi

(LESD 101. panta 1. punkts)

5.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Rīcība, kas atšķiras no aizliegtajā vienošanās noteiktās rīcības – Neliela dalība – Nosacījumi

(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkta trešais ievilkums)

6.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas Pamatnostādnēs paredzētā noteikšanas metode – Naudas soda pamatsummas noteikšana – Pārkāpumam kopumā raksturīgo iezīmju ņemšana vērā

(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 9.–11. un 21.–23. punkts)

7.      Konkurence – Naudas sodi – Lēmums, ar ko uzliek naudas sodu – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)

8.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums –Naudas soda noteikšana proporcionāli pārkāpuma smaguma vērtējuma elementiem

(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)

9.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Katra uzņēmuma dalības smagums – Nošķiršana – Aizliegta vienošanās, kas ietver vairākas jomas

(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 17. un 143.–145. punktu)

2.      Konkurences jomā LESD 101. panta 1. punkta pārkāpums var izrietēt ne vien no tādiem nolīgumiem un saskaņotas darbības veikšanas gadījumiem, kuri ir izolēti un par kuriem sankcijas ir jāpiemēro kā par atsevišķiem pārkāpumiem, bet arī no savstarpēji saistītu nolīgumu vai saskaņotas darbības virknes, kuri tādējādi ir uzskatāmi par vienotu pārkāpumu veidojošiem elementiem. Lai pierādītu vienota pārkāpuma esamību, Komisijai ir jāpierāda, ka nolīgumi vai saskaņotas darbības, lai gan tās attiecas uz atšķirīgām precēm, pakalpojumiem vai teritorijām, iekļaujas vispārējā plānā, ko attiecīgie uzņēmumi apzināti īsteno, lai sasniegtu vienotu pretkonkurences mērķi.

Saistībā ar jautājuma, vai attiecīgās prettiesiskās darbības ir veidojušas vairākus pārkāpumus vai vienotu pārkāpumu, izskatīšanu ir jāpārbauda nevis tas, vai attiecīgās darbības ir bijušas saistītas ar precēm, kuras ir piederīgas vienam un tam pašam tirgum, bet vai uzņēmumi paši ir ieplānojuši šīs darbības kā tādas, kas iekļaujas šādā vispārējā plānā.

Konstatējot, ka trīs attiecīgo preču apakšgrupas, lai gan tās ir piederīgas atšķirīgiem preču tirgiem, ir bijušas vienota pārkāpuma priekšmets, Komisija nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

Konstatējums, saskaņā ar kuru attiecīgo preču apakšgrupas nav piederīgas vienam un tam pašam preču tirgum, jo tās nav aizstājamas nedz no piedāvājuma, nedz no pieprasījuma viedokļa un ir atšķirīgas no tehnoloģiskā, komerciālā un estētiskā viedokļa, neapšauba faktiskos apstākļus, kas likuši Komisijai uzskatīt, ka minētās darbības ir uzskatāmas par tādām, kuras, ņemot vērā starp tām pastāvošās savstarpējās atkarības saiknes un vispārējā īstenošanas plāna esamību, ir vienota pārkāpuma daļa.

(sal. ar 25., 26., 30., 31. un 36. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 28. un 38. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 53.–59., 89.–92. un 95. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 84., 132. un 133. punktu)

6.      Konkurences jomā, kā tas izriet no Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 9.–11. punkta, metodoloģija, ko Komisija izmanto, lai noteiktu naudas sodus, ietver divus posmus. Vispirms Komisija nosaka pamatsummu katram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai. Pēc tam tā šo pamatsummu var koriģēt, to palielinot vai samazinot, ņemot vērā atbildību pastiprinošus vai atbildību mīkstinošus apstākļus, kas raksturo katra attiecīgā uzņēmuma dalību.

Saistībā, precīzāk, ar naudas sodu noteikšanai piemērojamās metodes pirmo posmu 2006. gada pamatnostādņu 21.–23. punktā ir paredzēts, ka vērā ņemamo pārdošanas vērtības daļu (turpmāk tekstā – “pārkāpuma smaguma koeficients”) nosaka līmenī, kas nepārsniedz 30 % no visas pārdošanas vērtības, ņemot vērā vairākus faktorus, tādus kā pārkāpuma veids, visu attiecīgo dalībnieku kopējā tirgus daļa, pārkāpuma ģeogrāfiskā teritorija un tas, vai pārkāpums ir vai nav īstenots, ievērojot, ka vienošanās par cenu noteikšanu, tirgus sadali un ražošanas izlaides ierobežošanu jau pēc sava rakstura ir vissmagākais konkurences ierobežojums. Pamatnostādņu 25. punktā ir precizēts, ka preventīvā nolūkā Komisija iekļauj pamatsummā proporciju, kura ļauj aprēķināt papildu summu (turpmāk tekstā – “papildu summas koeficients”), kas līdzvērtīga 15 % līdz 25 % no pārdošanas vērtības, ņemot vērā iepriekš minētos faktorus.

Tātad atšķirības ģeogrāfiskajā teritorijā, kas izriet no uzņēmumu dalības, pirmkārt, vienotajā pārkāpumā vispārīgi, kas attiecas uz sešām Savienības teritorijām, un, otrkārt, tikai vienas dalībvalsts teritorijā notikušajā pārkāpumā, attaisno atšķirīgu “pārkāpuma smaguma koeficienta” un “papildu summas koeficienta” piemērošanu. Nevar likumīgi uzskatīt, ka pārkāpuma, kas attiecas uz sešām Savienības teritorijām un skar trīs preču apakšgrupas, smagums ir identisks tāda pārkāpuma smagumam, kurš ir izdarīts tikai vienas dalībvalsts teritorijā un skar divas preču apakšgrupas. Ņemot vērā tā seku apjomu attiecībā uz konkurenci Savienībā, pirmais minētais pārkāpums ir uzskatāms par tādu, kurš ir smagāks par otro pārkāpumu.

(sal. ar 103., 104. un 118. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 111. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 120. un 121. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 123. punktu)