Language of document :

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 9. februāra spriedums (Handelsgericht Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) - Martin Luksan/Petrus van der Let

(C-277/10) 

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Intelektuālais īpašums - Autortiesības un blakustiesības - Direktīvas 93/83/EEK, 2001/29/EK, 2006/115/EK un 2006/116/EK - Līgumā paredzēta kinematogrāfiska darba izmantošanas tiesību sadalīšana starp darba galveno režisoru un producentu - Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru šīs tiesības ekskluzīvi tiek piešķirtas filmas producentam - Iespēja atkāpties no šīs normas ar līguma noslēgšanu starp pusēm - Secīgas tiesības uz atlīdzību

Tiesvedības valoda - vācu

Iesniedzējtiesa

Handelsgericht Wien

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Martin Luksan

Atbildētājs: Petrus van der Let

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Handelsgericht Wien - Padomes 1992. gada 19. novembra Direktīvas 92/100/EEK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV L 346, 61. lpp.) 2. panta 2., 5. un 6. punkta, kā arī 4. panta, Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīvas 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai (OV L 248, 15. lpp.) 1. panta 5. punkta un 2. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 2., 3. panta un 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 22. decembra Direktīvas 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem (OV L 372, 12. lpp.) 2. panta 1. punkta interpretācija - Līgumā paredzēta kinematogrāfiska darba izmantošanas tiesību sadalīšana starp filmas autoru un producentu - Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru visas izmantošanas tiesības tiek piešķirtas filmas producentam

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīvas 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai, 1. un 2. panta normas, no vienas puses, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 2. un 3. panta normas, skatot tās kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā 2. un 3. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem 2. pantu, no otras puses, ir interpretējamas tādējādi, ka tādas kinematogrāfiskā darba izmantošanas tiesības, kādas tiek aplūkotas pamatlietā (reproducēšanas tiesības, pārraidīšanas pa satelītu tiesības un cita veida izziņošanas publiskošanas veidā tiesības), saskaņā ar tiesisko regulējumu tieši un sākotnēji pieder galvenajam režisoram kā minētā darba autoram. Līdz ar to šīs normas ir interpretējamas tādējādi, ka tās ir pret tādu valsts likumdošanu, ar kuru minētās izmantošanas tiesības saskaņā ar tiesisko regulējumu un ekskluzīvi tiek piešķirtas attiecīgā darba producentam;

Savienības tiesības ir interpretējamas tādējādi, ka tajās dalībvalstīm ir noteikta prerogatīva ieviest kinematogrāfiskā darba nodošanas producentam prezumpciju arī attiecībā uz tādām kinematogrāfiskā darba izmantošanas tiesībām, kādas tiek aplūkotas pamatlietā (pārraidīšanas pa satelītu tiesības, reproducēšanas tiesības un cita veida izziņošanas publiskošanas veidā tiesības), ja vien šādai prezumpcijai nav neatspēkojama rakstura, kurš izslēgtu minētā darba galvenajam režisoram iespēju nolīgt citādi;

Savienības tiesības ir interpretējamas tādējādi, ka galvenajam režisoram kā kinematogrāfiskā darba autoram saskaņā ar tiesisko regulējumu tieši un sākotnēji ir tiesības uz Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto taisnīgo atlīdzību tā sauktās "privātās kopēšanas" izņēmuma dēļ;

Savienības tiesības ir interpretējamas tādējādi, ka tās neparedz dalībvalstīm prerogatīvu noteikt kinematogrāfiskā darba nodošanas producentam prezumpciju par tādām tiesībām uz taisnīgu atlīdzību, kas pieder minētā darba galvenajam režisoram pat tad, ja šī prezumpcija ir formulēta neatsaucami vai ja ir iespējama atkāpe no tās.

____________

1 - OV C 246, 11.09.2010.