Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 26. martā iesniedza Tribunalul Maramureș (Rumānija) – Cabinet Medical Veterinar Dr. Tomoiagă Andrei/Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Cluj Napoca, ko pārstāv Administrația Județeană a Finanțelor Publice Maramureș
(lieta C-144/14)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunalul Maramureș
Pamatlietas puses
Prasītājs: Cabinet Medical Veterinar Dr. Tomoiagă Andrei
Atbildētāja: Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Cluj Napoca, ko pārstāv Administrația Județeană a Finanțelor Publice Maramureș
Garantijas iestāde: Direcția Sanitar-Veterinară și pentru Siguranța Alimentelor Maramureș
Prejudiciālie jautājumi
Vai Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 1 273. pants un 287. panta 18. punkts ir interpretējami tādējādi, ka valsts nodokļu iestādei bija pienākums PVN nolūkā reģistrēt nodokļa maksātāju un noteikt tam pienākumu maksāt nodokli un ar to saistītos papildu pienākumus tāpēc, ka bija pārsniegts atbrīvojuma no nodokļa slieksnis, sākot no dienas, kad nodokļa maksātājs kompetentajai nodokļu iestādei iesniedza nodokļu deklarācijas, no kurām izriet, ka ir pārsniegts atbrīvojuma no PVN samaksas slieksnis?
Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai tiesiskās noteiktības princips pieļauj tādu valsts praksi, pamatojoties uz kuru nodokļu iestāde ar atpakaļejošu spēku nodokļa maksātājam nosaka pienākumu maksāt PVN tāpēc, ka veterinārie pakalpojumi nav atbrīvoti no PVN samaksas un atbrīvojuma slieksnis ir pārsniegts situācijā, kad:
– nodokļu iestāde pēc savas ierosmes nav reģistrējusi nodokļa maksātāju kā PVN maksātāju un tam nav noteikusi pienākumu maksāt PVN, sākot no dienas, kad nodokļa maksātājs iesniedza nodokļu deklarācijas, no kurām izriet, ka ir pārsniegts atbrīvojuma slieksnis, bet tikai vēlāk – pēc tam, kad ar valdības Dekrētu Nr. 1620/2009 tika grozīti Nodokļu kodeksa īstenošanas metodiskie noteikumi, paredzot, ka Nodokļu kodeksa 141. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums nav piemērojams veterinārajiem pakalpojumiem, kā tas izriet no Tiesas 1988. gada 24. maija sprieduma lietā 122/87 Komisija/Itālija, un attiecībā uz laikposmu pirms attiecīgajiem grozījumiem;
– nodokļu iestāde par atbrīvojuma sliekšņa pārsniegšanu no nodokļa maksātāja iesniegtajām nodokļu deklarācijām uzzināja pirms ar valdības Dekrētu Nr. 1620/2009 iepriekš izklāstītajā veidā tika grozīti Nodokļu kodeksa īstenošanas metodiskie noteikumi;
– pirms valdības Dekrēta Nr. 1620/2009 publicēšanas nodokļu iestāde savas kompetences jomā – kurā ietilpst arī nodokļa maksātājs, uz kuru attiecas pamatlieta – nav pieņēmusi administratīvus nodokļu aktus, lai konstatētu, ka nodokļa maksātāji, kam ir veterinārās prakses statuss, nav reģistrējušies kā PVN maksātāji pēc tam, kad tika pārsniegts atbrīvojuma no PVN samaksas slieksnis, un lai tā rezultātā noteiktu tiem pienākumu maksāt nodokli;
attiecība uz laikposmu pirms tika pieņemts un stājās spēkā valdības Dekrēts Nr. 1620/2009, Tiesas 1988. gada 24. maija spriedums lietā 122/87 Komisija/Itālija nekādā veidā nebija publicēts rumāņu valodā?
____________1 Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).