Lieta T‑304/11
Alumina d.o.o.
pret
Eiropas Savienības Padome
Dempings – Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes ceolīta A pulvera imports – Normālā vērtība – Pārdošanu vietējā tirgū reprezentatīvais raksturs – Peļņas marža – Parasta tirdzniecības aprite
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2013. gada 30. aprīļa spriedums
1. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Saliktā vērtība – Vērā ņemami faktori – Cena, kas tiek praktizēta parastas tirdzniecības prakses ietvaros – Pārdošanu iekšējā tirgū reprezentativitātes slieksnis – Šo divu faktoru mijiedarbība
(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 2., 3. un 6. punkts)
2. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Saliktā vērtība – Vērā ņemami faktori – Cena, kas tiek praktizēta parastas tirdzniecības prakses ietvaros – Pārdošana, kas īstenota šādas prakses gaitā – Jēdziens
(Līguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, “1994. gada antidempinga vienošanās”, VI panta īstenošanu 2. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1225/2009. 2. panta 1., 3., 4. un 6. punkts)
3. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Saliktā vērtība – Riska prēmijas, kas pieskaitītas pārdošanu, kas tiek veiktas noteiktam klientam, vērtībai ņemšana vērā – Pārdošanas cenas mākslīga grozīšana – Pielāgošanas neesamība – Normālās vērtība aprēķina, kā arī dempinga pastāvēšanas konstatācijas spēkā neesamība
(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 2., 3. un 6. punkts un 10. punkta k) apakšpunkts)
1. Principā preces normālās vērtības noteikšanas ietvaros pārdošanu iekšējā tirgū reprezentativitātes pamatregulas 2. panta 2. punkta, kurā ir noteikts kvantitatīvs kritērijs, nozīmē jautājums ir atšķirīgs no jautājuma, vai šīs pārdošanas ir veiktas parastas tirdzniecības apritē pamatregulas 2. panta 3. un 6. punkta, kurā ir paredzēts kvalitatīvs kritērijs, kas saistīts ar pašu apskatīto pārdošanu raksturu, nozīmē. Tomēr pārdošanu iekšējā tirgū apjoms ir faktors, kas var ietekmēt cenu veidošanu, līdz ar ko abi kritēriji var savstarpēji mijiedarboties, ja, piemēram, iekšējais tirgus ir tik ierobežots, ka cenas neizriet no piedāvājuma un pieprasījuma konjuktūras. Tomēr šī mijiedarbības iespēja nenozīmē, ka, ja 5 % reprezentativitātes slieksnis nav sasniegts, pārdošanas iekšējā tirgū nav jāuzskata par notikušām parastas tirdzniecības apritē. Nevar tikt absolūti izslēgts, ka, neraugoties uz pārdošanas iekšējā tirgū nelielo apjomu, tās ir tikušas veiktas parastā tirdzniecības apritē, ja šīs pārdošanas tā kā tā atspoguļo parastu iesaistīto tirgus dalībnieku rīcību.
(sal. ar 24. un 25. punktu)
2. Preces normālās vērtības noteikšanas ietvaros parastas tirdzniecības jēdziens saistībā ar normālās vērtības noteikšanu izslēdz situācijas, kurās pārdošanas iekšējā tirgū nav notikušas šādos apstākļos, tostarp, ja prece ir pārdota par cenu, kas ir zemāka par ražošanas izmaksām, vai ja darījumi ir notikuši starp partneriem, kas ir saistīti vai kas ir noslēguši kompensācijas vienošanos. Tādējādi, kā izriet no Antidempinga pamatregulas Nr. 1225/2009 2. panta 1. punkta trešās daļas un 2. panta 4. punkta, šie apstākļi ir piemērs pārdošanām, kas var tikt uzskatītas par tādām, kuras nav veiktas parastas tirdzniecības apritē.
Šajā kontekstā pārdošanu, kas veiktas parastas tirdzniecības apritē, jēdziens ir objektīvs un to var izvirzīt ne tikai iestādes, lai neitralizētu rīcību, kas var slēpt dempingu vai tā apjomu, bet arī attiecīgie tirgus dalībnieki, sastopoties ar apstākļiem, kas ietekmē attiecīgo darījumu parasto raksturu.
Līdz ar to iestādēm no normālās vērtības aprēķināšanas ir jāizslēdz pārdošanas, kas nav notikušas parastas tirdzniecības apritē, ja pārdošanas cena ir augstāka vai zemāka par cenu, kāda tiek praktizēta šādos darījumos, neatkarīgi no iemesla, kādēļ darījums nav noticis parastas tirdzniecības apritē, un neatkarīgi no šīs izslēgšanas ietekmes uz secinājumu par antidempinga pastāvēšanu vai tā apjomu, kā to ir konstatējusi Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Apelācijas iestāde saistībā ar 2.1. pantu Līgumā par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu.
(sal. ar 27.–30. punktu)
3. Preces normālās vērtības noteikšanas ietvaros riska prēmija, kas tiek pieskaitīta pārdošanu, kuras veiktas konkrētam pašmāju klientam, cenām, ir atlīdzība par risku, ko uzņemas piegādātājs, pārdodot konkrētam klientam preces un tam piešķirot termiņu samaksas veikšanai. Tādēļ šī prēmija nav ne daļa no pārdotās preces vērtības, ne saistīta ar šīs preces īpašībām, bet šīs prēmijas pastāvēšana un tās apjoms pastāv klienta identitātes dēļ un vērtējuma, ko sniedz piegādātājs par tā finansiālo kapacitāti, dēļ. Līdz ar to šādas prēmijas ņemšana vērā parastās vērtības noteikšanā izraisītu, ka aprēķinā tiktu iekļauts faktors, kurš nevar palīdzēt noteikt cenu, par kādu prece tiktu pārdota izcelsmes valstī, bet attiecas vienīgi uz konkrētā pašmāju pircēja finansiālo kapacitāti.
Tādējādi šādas riska prēmijas iekļaušana peļņas maržas, kas noteikta, lai aprēķinātu normālo vērtību, aprēķinā, tiek ņemts vērā elements, kas neatspoguļo daļu no pārdotās preces vērtības; līdz ar to mākslīgi tiek palielināts normālās vērtības aprēķina rezultāts, kas tādējādi – paredzot, ka vēlāk var tikt piemērota atbilstošā korekcija saskaņā ar Antidempinga pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, – vairs cik vien precīzi iespējams neatspoguļo preces pārdošanas cenu, kāda tā būtu, ja attiecīgā prece tiktu pārdota izcelsmes valstī parastas tirdzniecības apritē. Kļūda, kas saistīta ar riska prēmijas ņemšanu vērā un pret kuru iebilst prasītāja, ietekmē normālās vērtības, kura ir noteikta, lai izvērtētu, vai ir noticis dempings, aprēķina pamatotību, un tas notiek pirms secinājuma par šāda dempinga pastāvēšanu, līdz ar ko tas var ietekmēt paša secinājuma spēkā esamību.
(sal. ar 36., 38. un 39. punktu)