Pagaidu versija
Lieta T‑556/11
(spriedums publicēts izvilkumu veidā)
European Dynamics Luxembourg SA u.c.
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju
Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Iepirkuma procedūra – Programmatūras izstrāde un uzturēšanas pakalpojumi – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana – Pretendenta ierindošana kaskādes procedūrā – Izslēgšanas pamati – Interešu konflikts – Vienlīdzīga attieksme – Rūpības pienākums – Piešķiršanas kritēriji – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pienākums norādīt pamatojumu – Ārpuslīgumiskā atbildība – Iespējas zaudēšana
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 27. aprīļa spriedums
1. Eiropas Savienības publiski līgumi – Iepirkuma procedūra – Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Interešu konflikta situācijā esošo pretendentu izslēgšana – Interešu konflikta jēdziens – Sabiedrības, kas ir piedāvājumu iesniegušā konsorcija locekle, piedalīšanās iepirkuma sagatavošanas darbos – Iekļaušana – Nosacījums – Riska attiecībā uz konkurenci starp pretendentiem esamība
(Padomes Regulas Nr. 1605/2002 94. panta a) punkts)
2. Eiropas Savienības publiski līgumi – Iepirkuma procedūra – Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Interešu konflikta situācijā esošo pretendentu izslēgšana – Līgumslēdzējas iestādes pienākumi
(Padomes Regulas Nr. 1605/2002 94. panta a) punkts)
3. Eiropas Savienības publiski līgumi – Iepirkuma procedūra – Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Pretendentu izslēgšana – Izraudzītā pretendenta pienākums pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas iesniegt nesen attiecībā uz viņu izdotu izrakstu no sodāmības reģistra – Apjoms – Līgumslēdzējas iestādes iespēja apmierināties ar paziņojumu, kas sagatavots pie notāra – Izslēgšana
(Padomes Regulas Nr. 1605/2002 93. panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunkts; Komisijas Regulas Nr. 2342/2002 134. panta 3. punkta pirmā daļa)
4. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Uz argumentāciju, kurā ir sniegtas atsauces uz prasības pieteikuma pielikumu, balstīts pamats par publiskā iepirkuma tehnisko piešķiršanas kritēriju prettiesiskumu – Pieņemamība – Nosacījumi
(Tiesas statūtu 21. pants un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
5. Eiropas Savienības publiski līgumi – Iepirkuma procedūra – Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Piešķiršanas kritēriji – Skaidrības un precizitātes prasība – Pārbaude pēc Savienības tiesas ierosmes – Izslēgšana
(Padomes Regulas Nr. 1605/2002 89. panta 1. punkts)
6. Eiropas Savienības publiski līgumi – Iepirkuma procedūra – Lēmums par piedāvājuma noraidīšanu – Pamatojuma neesamība vai tā nepietiekamība – Pārbaude pēc Savienības tiesas ierosmes
(LESD 296. pants)
7. Eiropas Savienības publiski līgumi – Iepirkuma procedūra – Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Piešķiršanas kritēriji – Apakškritēriju a posteriori norādīšana pretendentu novērtējuma ziņojumā – Nepieļaujamība – Vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principu pārkāpums
(Padomes Regulas Nr. 1605/2002 89. panta 1. punkts)
8. Eiropas Savienības publiski līgumi – Iepirkuma procedūra – Specifikāciju apstrīdēšana – Pretendenta celta prasība, ar kuru tas, izvirzot iebildi par prettiesiskumu, apstrīd līgumslēdzējas iestādes izmantoto finansiālā novērtējuma formulu – Pieņemamība – Līgumslēdzējas iestādes rīcības brīvība attiecībā uz piešķiršanas kritēriju izvēli – Robežas
(LESD 263. pants; Padomes Regula Nr. 1605/2002)
9. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūrā pieņemts lēmums noraidīt piedāvājumu – Līgumslēdzējas iestādes pienākums pēc rakstiska pieprasījuma darīt zināmus izraudzītā piedāvājuma raksturlielumus un nosacītās priekšrocības, kā arī izraudzītā pretendenta nosaukumu – Pienākums paziņot detalizētu pārskatu par veidu, kādā katra noraidītā piedāvājuma nianse tikusi ņemta vērā, to izvērtējot, vai detalizētu izraudzītā piedāvājuma salīdzinājumu ar noraidītā pretendenta piedāvājumu – Neesamība
(LESD 296. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 1605/2002 100. panta 2. punkts)
10. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūrā pieņemts lēmums noraidīt piedāvājumu – Formulas, kas ļauj atskaitīt punktus par noteiktiem piešķiršanas apakškritērijiem un tos piešķirt citu pretendentu piedāvājumiem, izmantošana, aprēķinot pretendentiem piešķiramo punktu skaitu – Apstāklis, ka līgumslēdzēja iestāde nav izskaidrojusi korelāciju starp negatīvajiem piedāvājuma vērtējumiem un veiktajiem punktu atskaitījumiem – Nepieļaujamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Regulas Nr. 1605/2002 100. panta 2. punkts)
11. Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība, kas celta par pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūrā pieņemtu lēmumu noraidīt piedāvājumu – Lēmums par līguma slēgšanas tiesību noteikšanu, kas ir cieši saistīts ar lēmumu par minēto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu – Prasības atcelt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību noteikšanu noraidīšana, kas liek noraidīt prasību atcelt lēmumu par piešķiršanu
12. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Piemērošana mutatis mutandis ārpuslīgumiskajai atbildībai, kas rodas saistībā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) prettiesisko rīcību
(LESD 340. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 207/2009 118. panta 3. punkts)
13. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Cēloņsakarība – Pretendentam radušies zaudējumi no līguma slēgšanas tiesību zaudēšanas iepirkuma procedūrā – Lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā pieļauts vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principu pārkāpums un acīmredzamas kļūdas vērtējumā – Cēloņsakarības esamība
(LESD 340. panta otrā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Regulas Nr. 1605/2002 93. panta 1. punkta e) apakšpunkts)
14. Ārpuslīgumiskā atbildība – Kaitējums – Novērtēšana – Tādu elementu neesamība, kas ļautu Savienības tiesai lemt spriedumā, ar kuru konstatētas Savienības pieļautas nelikumības – Atlikšana līdz vēlākai procesa stadijai, lai noteiktu atlīdzības summu
(LESD 340. pants)
1. Publiskā iepirkuma jomā strukturālo saikņu esamība starp divām sabiedrībām, no kurām viena ir piedalījusies specifikāciju izstrādē un otra ir piedalījusies attiecīgā publiskā iepirkuma procedūrā, principā var radīt interešu konfliktu Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 94. panta a) punkta izpratnē. Savukārt interešu konflikta risks ir mazāks tad, ja sabiedrība vai sabiedrības, kas atbild par specifikāciju izstrādi, pašas neietilpst pretendējošajā konsorcijā, bet ir vienīgi tās uzņēmumu grupas locekles, pie kuras pieder arī sabiedrība, kas ir šī konsorcija locekle.
Šajā ziņā ar kontroles attiecību starp mātesuzņēmumu un tā dažādiem meitasuzņēmumiem konstatēšanu vien nepietiek, lai līgumslēdzēja iestāde varētu automātiski izslēgt vienu no šīm sabiedrībām no iepirkuma procedūras, nepārbaudot, vai šādām attiecībām ir bijusi konkrēta ietekme uz tās rīcību šajā procedūrā. Tas vēl jo vairāk attiecas uz konstatējumu, ka dažus sagatavošanas darbus ir veikusi sabiedrība, kura pieder pie uzņēmumu grupas, no kuras cita sabiedrība – kā piedāvājumu iesniegušā konsorcija locekle – ir piedalījusies iepirkuma procedūrā; šai pēdējai sabiedrībai ir jādod iespēja pierādīt, ka šī situācija nerada nekādus riskus attiecībā uz konkurenci starp pretendentiem.
Turklāt, kamēr iepirkuma procedūra vēl nav pabeigta un nekāda līguma slēgšanas tiesības nav piešķirtas, kā arī šajā procedūrā vēl nav parakstīts nekāds līgums, apgalvotais interešu konflikts kā izslēgšanas pamats nevar tikt piemērots un katrā ziņā šis konflikts vēl ir nenoteikts un hipotētisks. Taču, lai pretendents būtu interešu konflikta situācijā, ir nepieciešams, lai apgalvotais konflikts ietekmētu iepirkuma procedūras norisi vai iznākumu.
(sal. ar 43., 45. un 57. punktu)
2. Publiskā iepirkuma jomā interešu konflikta esamība nosaka līgumslēdzējai iestādei pienākumu izslēgt attiecīgo pretendentu, kad šāds lēmums ir vienīgais iespējamais līdzeklis, lai nepieļautu vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principu, kas jāievēro visās publiskā iepirkuma procedūrās, pārkāpumu, proti, ja neeksistē kāds mazāk ierobežojošs pasākums, lai nodrošinātu minēto principu ievērošanu. Interešu konflikts – jau pats par sevi un objektīvi – ir uzskatāms par būtisku traucējumu vai nopietnu anomāliju, un, lai to tā kvalificētu, nav nepieciešams ņemt vērā ieinteresēto personu nodomus un to labticību vai ļaunticību.
(sal. ar 46. punktu)
3. Saskaņā ar Regulas Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Regulai Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 134. panta 3. punkta pirmo daļu ir paredzēts, ka publiskā iepirkuma procedūras beigās, proti, pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, izraudzītais pretendents iesniedz nesen izdotu izrakstu no sodāmības reģistra vai, ja tāda nav, tad nesen izdotu līdzvērtīgu dokumentu, ko izsniegušas izcelsmes valsts tiesu vai administratīvās iestādes, lai pierādītu, ka nav iestājies neviens no izslēgšanas pamatiem Regulas Nr. 1605/2002 93. panta 1. punkta a), b) vai e) apakšpunkta izpratnē. Šie pierādījumi nevar tikt aizstāti ar paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu, vai svinīgu paziņojumu, kas tostarp sagatavots pie izcelsmes valsts notāra.
Šajos apstākļos, ja līgumslēdzēja iestāde ir apmierinājusies ar svinīgu paziņojumu kā pierādījumu par to, ka nepastāv Regulas Nr. 1605/2002 93. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētais izslēgšanas pamats, un ja specifikācijās ir tieši noteikts pienākums sniegt šajā ziņā konkrētus pierādījumus, kura neievērošanas gadījumā obligāti būtu jāizslēdz attiecīgais pretendents, šī līgumslēdzēja iestāde acīmredzami nav ievērojusi savu pienākumu rūpīgi pārbaudīt, vai cita starpā nepastāv specifikācijās un minētās regulas 93. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētais izslēgšanas pamats. Līdz ar to tā ir pārkāpusi minētos noteikumus, kā arī vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principu, kas atbilstoši specifikācijās paredzētajam izslēgšanas pienākumam lika izslēgt attiecīgo pretendentu no iepirkuma procedūras.
(sal. ar 71., 76. un 77. punktu)
4. Atbilstoši Tiesas statūtu 21. pantam, kas piemērojams Vispārējai tiesai saskaņā ar šo pašu statūtu 53. panta pirmo daļu, un 1991. gada Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktam katrā prasības pieteikumā ir jābūt norādītam strīda priekšmetam un kopsavilkumam par izvirzītajiem pamatiem. Tātad, lai Vispārējā tiesā celta prasība būtu pieņemama, tostarp ir nepieciešams, lai būtiskie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuriem prasība balstīta, izrietētu – vismaz kopsavilkuma veidā, taču loģiski un saprotami – no paša prasības pieteikuma teksta. Šajā ziņā, runājot par prasības pamatu, kas attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā saistībā ar dažādiem publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem un apakškritērijiem, ja tiem ir tehnisks raksturs, jautājums par to, vai būtiskie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuriem balstīti dažādi iebildumi, izriet – vismaz īsumā vai kopsavilkuma veidā, taču loģiski un saprotami – no paša prasības pieteikuma teksta, var tikt atrisināts tikai katra no šiem iebildumiem pamatotības pārbaudes ietvaros. Proti, runājot par prasības pamatu, kas balstīts uz argumentāciju, kurā ir atsauces uz prasības pieteikuma pielikumu, tikai šādā pārbaudē var noskaidrot, vai prasības pieteikuma pielikumā izklāstītie apsvērumi vienīgi pamato un papildina prasības pieteikuma pamattekstu atsevišķos jautājumos, tostarp atsaucoties uz noteiktām minētā pielikuma teksta daļām, vai arī, runājot par dažiem no šiem iebildumiem, tie ir uzskatāmi par vispārēju atsauci uz šajā pielikumā ietverto izklāstu, kas nevar kompensēt galveno faktisko un juridisko argumentu, kam ir jābūt ietvertiem pašā prasības pieteikumā, neesamību. Šajos apstākļos tā vietā, lai šādu prasības pamatu atzītu par nepieņemamu, ir jāatliek prasības pieteikuma pielikumā izklāstīto apsvērumu pieņemamības pārbaude un jānovērtē dažādu to šajā pamatā izvirzīto iebildumu pamatotība, kuri attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā saistībā ar tehnisko piešķiršanas kritēriju piemērošanu, paturot prātā, ka šai pamatotības novērtēšanai galvenokārt ir jābalstās uz pašā prasības pieteikumā izklāstītajiem faktiskajiem un tiesiskajiem argumentiem.
(sal. ar 83.–88. punktu)
5. Piešķiršanas kritērija formulējumam publiskā iepirkuma procedūrā ir jābūt pietiekami skaidram, precīzam un nepārprotamam, lai ļautu visiem pietiekami informētiem un samērā rūpīgiem pretendentiem to interpretēt vienādi un ļautu līgumslēdzējai iestādei to piemērot objektīvi un vienveidīgi, pārbaudot, vai pretendentu piedāvājumi atbilst minētā kritērija prasībām.
Tomēr, ja saistībā ar prasību, kas celta par līgumslēdzējas iestādes lēmumu noraidīt pretendenta piedāvājumu, šis pretendents skaidri un tieši neapstrīd šī piešķiršanas kritērija precizitātes vai skaidrības trūkumu, Savienības tiesai nedrīkst pēc savas ierosmes izvirzīt pamatu par šāda kritērija tiesiskumu un tās veiktā kontrole ir jāierobežo, to attiecinot tikai uz minētā pretendenta skaidri izteiktiem argumentiem.
(sal. ar 101. un 102. punktu)
6. Ja motīvi, kas norādīti lēmuma par pretendenta piedāvājuma noraidīšanu atbalstam, nedod iespēju ne pretendentam, ne Savienības tiesai spriest par šajā ziņā līgumslēdzējas iestādes veiktā novērtējuma pamatotību, šajā novērtējumā nav sniegts pietiekams pamatojums, tas Vispārējai tiesai kā absolūts pamats ir jāizvirza pēc savas ierosmes un līgumslēdzēja iestāde šo nepietiekamību vairs nevar kompensēt tiesvedības laikā.
(sal. ar 145. punktu)
7. Publiskā iepirkuma jomā tas, ka līgumslēdzēja iestāde piešķiršanas apakškritērijus a posteriori ir norādījusi novērtējuma ziņojumā, kas ietver pretendentu piedāvājumu kvalitātes novērtējumu, ir acīmredzami pretrunā pastāvīgajai judikatūrai, saskaņā ar kuru, lai garantētu vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principu ievērošanu, ir svarīgi, lai visi apstākļi, ko līgumslēdzēja iestāde ņem vērā, izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un, ja iespējams, to relatīvā nozīme būtu zināmi potenciālajiem pretendentiem brīdī, kad tie sagatavo savus piedāvājumus, un līdz ar to līgumslēdzēja iestāde nevar piemērot piešķiršanas kritērijiem apakškritērijus, kas iepriekš nav darīti zināmi pretendentiem.
(sal. ar 193. punktu)
8. Publiskā iepirkuma jomā pretendenta prasījumi, ar kuriem netieši tiek apstrīdēts finansiālā novērtējuma formulas, kas ietverta specifikācijās un ko līgumslēdzēja iestāde izmantojusi piedāvājumu salīdzinošajā izvērtēšanā, tiesiskums, ir jāatzīst par pieņemamiem. Runājot par apstrīdētās finansiālā novērtējuma formulas izvēles tiesiskumu pēc būtības, līgumslēdzējai iestādei, izvēloties, nosakot saturu un īstenojot atbilstošus piešķiršanas kritērijus saistībā ar konkrētu iepirkumu, tostarp kritērijus, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ir plaša rīcības brīvība, jo šiem kritērijiem ir jāatbilst minētā iepirkuma raksturam, priekšmetam un īpatnībām un vislabāk jāapmierina līgumslēdzējas iestādes noteiktās vajadzības un izvirzītie mērķi.
(sal. ar 215. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 240., 241., 244., 245. un 257. punktu)
10. Lai gan principā līgumslēdzējai iestādei ir plaša rīcības brīvība, izvēloties hierarhiskā kārtībā sarindotus piešķiršanas kritērijus un punktu skaitu, kas piešķirams par dažādiem kritērijiem un apakškritērijiem, un tai nav pienākuma paziņot noraidītajam pretendentam detalizētu pārskatu par veidu, kādā katra tā piedāvājuma nianse tikusi ņemta vērā, to izvērtējot, tomēr gadījumā, ja līgumslēdzēja iestāde ir izdarījusi šādu izvēli, Savienības tiesai ir jābūt iespējai, pamatojoties uz specifikācijām un lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pamatojumu, pārbaudīt dažādu tehnisko piešķiršanas kritēriju un apakškritēriju īpatsvaru vērtējumā, proti, kopējā punktu skaita aprēķinā, kā arī minimālo un maksimālo punktu skaitu par katru no šiem kritērijiem vai apakškritērijiem. Turklāt, ja līgumslēdzēja iestāde konkrētus vērtējumus sasaista ar veidu, kādā konkrēts piedāvājums atbilst vai neatbilst šiem dažādajiem kritērijiem un apakškritērijiem, kuriem acīmredzami ir nozīme saistībā ar kopējo atzīmi par minēto piedāvājumu, pienākums norādīt pamatojumu noteikti ietver pienākumu paskaidrot, kā negatīvie vērtējumi tostarp izraisīja punktu atskaitīšanu.
Proti, šīs prasības ievērošana ir vēl jo vairāk nepieciešama tad, ja iespējamā neto punktu atskaitīšana par noteiktiem apakškritērijiem vai apakšpunktiem automātiski – saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes piemēroto aprēķina formulu – izraisa izraudzīto pretendentu piedāvājumiem par to tehnisko kvalitāti piešķiramo bruto punktu skaita palielināšanos. Citiem vārdiem sakot, pretendentam ir interese zināt par punktu atskaitījumu, kas veikts par katru no apakškritērijiem vai apakšpunktiem, attiecībā uz kuriem novērtējuma ziņojumā ir iekļauts negatīvs ziņojums, lai tam būtu iespēja apgalvot, ka, ņemot vērā minētā vērtējuma acīmredzami kļūdaino raksturu, šis atskaitījums – kas nozīmē attiecīgo punktu skaita palielināšanos par labu pārējiem pretendentiem – nav pamatots.
Šajā ziņā, pat ja pretendenta piedāvājums tehniskās kvalitātes ziņā galu galā saņem maksimālo bruto punktu skaitu, atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā paredzētajam efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principam, kam ir cieša saikne ar pienākumu norādīt pamatojumu, tas saglabā interesi zināt, kādā mērā līgumslēdzējas iestādes izteiktie negatīvie vērtējumi ir attaisnojuši neto punktu atskaitījumu, kura apmērs un pamatojums varētu izrādīties izšķiroši, veicot kontroli gan par piedāvājumu individuālā, gan salīdzinošā novērtējuma tiesiskumu.
(sal. ar 250., 251. un 253. punktu)
11. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 261. punktu)
12. Savienības ārpuslīgumiskās atbildības par tās iestāžu prettiesisku rīcību iestāšanās LESD 340. panta otrās daļas izpratnē ir atkarīga no tā, vai ir izpildīti visi nosacījumi, proti, pārmestā rīcība ir prettiesiska, zaudējumi ir reāli un pastāv cēloņsakarība starp apgalvoto rīcību un norādīto kaitējumu. Šie principi mutatis mutandis ir piemērojami ārpuslīgumiskajai atbildībai, kas šīs pašas tiesību normas izpratnē rodas Savienībai saistībā ar tās struktūru prettiesisko rīcību un zaudējumiem, ko radījušas šādas struktūras, piemēram, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, un kas šim pēdējam ir jāatlīdzina saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 118. panta 3. punktu.
(sal. ar 264. punktu)
13. Runājot par Savienības ārpuslīgumisko atbildību publiskā iepirkuma jomā un cēloņsakarības esamību starp pieļauto nelikumību un apgalvoto ciesto kaitējumu, ja lēmumā par prasītāja piedāvājuma noraidīšanu ir konstatējami vairāki pamatojuma nepietiekamības gadījumi, šī nelikumība pati par sevi nevar izraisīt Savienības atbildību, it īpaši tāpēc, ka tā nevar liecināt, ka, ja tā netiktu pieļauta, līguma slēgšanas tiesības būtu varējušas tikt piešķirtas vai pat ka tās būtu bijis jāpiešķir prasītājam.
Savukārt attiecībā uz cēloņsakarību starp nelikumībām, tādām kā vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principa pārkāpums un acīmredzamas kļūdas vērtējumā, un iespējas zaudēšanu, attiecīgā iestāde nevar vienīgi apgalvot, ka, ņemot vērā tās kā līgumslēdzējas iestādes plašo rīcības brīvību, tam nebija pienākuma parakstīt pamatlīgumu ar prasītāju. Proti, ja vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principa pārkāpums kopā ar Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 93. panta 1. punkta e) apakšpunkta pārkāpumu un acīmredzamas kļūdas vērtējumā, ko pieļāvusi līgumslēdzēja iestāde, veicot prasītāja piedāvājuma individuālu izvērtēšanu, noteikti ir ietekmējuši prasītāja iespēju tikt ierindotam augstākā vietā kaskādes procedūrā un kļūt vismaz par trešo izraudzīto pretendentu, no tā izriet, ka, pat ņemot vērā līgumslēdzējas iestādes plašo rīcības brīvību attiecībā uz konkrētā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tas, ka prasītājs zaudēja iespēju, ir uzskatāms par reālu un droši zināmu kaitējumu.
Turklāt, situācijā, kurā tiesvedības Savienības tiesā nobeigumā pastāv nopietns risks, ka konkrētais iepirkums jau būs pilnībā izpildīts, tas, ka Savienības tiesa pat neatzītu šādas iespējas zaudēšanu un nepieciešamību šajā ziņā piešķirt kompensāciju, būtu pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā paredzētajam tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā principam. Proti, šādā situācijā lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu atcelšana ar atpakaļejošu spēku vairs nesniedz nekādas priekšrocības noraidītajam pretendentam un tādēļ iespējas zaudēšana ir neatgriezeniska. Turklāt to nosacījumu dēļ, kas reglamentē pagaidu noregulējuma tiesvedības, kuras izskata Vispārējās tiesas priekšsēdētājs, pretendents, kura piedāvājums ticis prettiesiski novērtēts un noraidīts, praktiski tikai retos gadījumos var panākt šāda lēmuma izpildes apturēšanu.
(sal. ar 265., 266. un 268.–271. punktu)
14. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 273. un 282. punktu)